Unibanka ir pirmā no Baltijas valstu komercbankām, kura sākusi Eurocard/Mastercard un Maestro (EC/MC) viedkaršu izsniegšanu. Marta beigās Unibanka bija izsniegusi 78.5 tūkstošus viedkaršu ar VISA simboliku, kas bankai nodrošina aptuveni 60% Latvijas un aptuveni pusi viedkaršu tirgus Baltijas valstīs, informē Unibankā. Viedkaršu projekta vadītāja Vija Freimane: «Mēs esam pirmā Baltijas valstu banka, kas ir pilnībā pabeigusi sertifikāciju gan VISA, gan EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Šobrīd mēs esam izsnieguši arī pirmās EC/MC viedkartes, pārbaudījuši to funkcionalitāti, un, sākot ar maiju, sāksim tās izsniegt masveidā.» «Ņemot vērā līdzšinējo maksājumu karšu izsniegšanas dinamiku, paredzams, ka ik mēnesi mēs izsniegsim aptuveni 10 tūkstošus viedkaršu. Tādējādi līdz gada beigām mēs izsniegsim vismaz 100 000 jaunu karšu ar iestrādātu mikroprocesoru, savukārt kopējais mūsu Bankas izsniegto viedkaršu skaits sasniegs apmēram 180 tūkstošus, kas Unibankai arī turpmāk nodrošinās noteicošās pozīcijas tirgū,» piebilst Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

Ņemot vērā starptautisko organizāciju VISA un MasterCard prasības, kas attiecas uz visām Latvijas komercbankām, 2007. gada 23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

"Viedkartēs iestrādātais čips ir drošāks datu nesējs un labāk aizsargāts pret viltojumiem, tāpēc datu nolasīšana no kartes čipa bankomātos pasargās viedkaršu lietotājus un pašu banku no krāpniecisko darījumu riska," akcentē kredītiestāde.

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

SEB banka ir noslēgusi pagājušā gada nogalē uzsākto bankas bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu uz viedkaršu nolasīšanu, kas nozīmē, ka turpmāk maksājuma karšu dati šajos bankomātos tiks nolasīti no čipa jeb mikroshēmas, tādējādi nodrošinot papildu drošību, informē SEB.

Gadījumā, ja kartē iestrādātais čips būs mehāniski vai kā citādi bojāts, pēc starptautisko karšu organizāciju VISA un MasterCard noteiktumiem klienta datu drošības labad šis darījums tiks atteiks, savukārt pats kartes lietotājs noteikti tiek gaidīts bankā, lai karti aizvietotu, jo mehāniski bojāts čips var radīt situācijas, kad cilvēks nevar norēķināties arī par pirkumu veikalos vai tirdzniecības vietās.

Nākamajā gadā LATEKO Banka plāno uzsākt viedkaršu izdošanu. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Sākotnēji LATEKO Banka plāno izdot hibrīd viedkartes, uz kurām būs gan magnētiskais celiņš, gan čips, tā kā bankām visā pasaulē nepieciešams laiks viedkaršu apkalpošanas infrastruktūras pilnveidošanai. Tādējādi, LATEKO Bankas klienti varēs izmantot hibrīdviedkartes visās karšu apkalpošanas vietās — vietās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes un arī vietās, kur pieņem ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. Viedkaršu ieviešana notiek atbilstoši starptautisko maksājumu karšu sistēmu MasterCard un Visa prasībām un saskaņā ar to izstrādāto EMV standartu.

A/S Latvijas Krājbanka ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un uzsākusi viedkaršu izsniegšanu. Šobrīd viedkartes saņēmuši jau 6.5 tūkstoši Krājbankas klientu. Kā pirmās klientiem tiek piedāvātas VISA Electron viedkartes, kas funkcionalitātes ziņā ir līdzīgas Krājbankas izdotajām Krājkartēm VISA Electron un Online VISA Electron norēķinu kartēm. Turpinot viedkaršu produktu klāsta paplašināšanu un modernizāciju, Krājbanka šobrīd risina jautājumu par Maestro debetkaršu izsniegšanu viedkaršu tehnoloģijās. Nākamais etaps — kredītkartes, kurām mikroprocesors jeb čips tiks izmantots ne tikai darījumu drošības nodrošināšanai, bet tas dos iespējas izmantot norēķinu karti daudz plašāk, kā līdzšinējās norēķinu kartes ar magnētisko joslu.

NORD/LB Latvija ir sākusi saviem klientiem izsniegt viedkartes. Šis ir rūpīga darba rezultāts, kura mērķis ir piedāvāt bankas klientiem pēc iespējas lielāku drošību un plašākas iespējas. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Jaunās viedkartes ir t.s. hibrīdkartes, kuras ietver gan magnētisko celiņu, gan čipu, tādējādi bankas klientiem ir iespējams izmantot savas kartes visās karšu apkalpošanas vietās— gan tajās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes, gan tajās norēķinu vietās, kur pieņemt tikai ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima: «Viedkaršu izdošana ir nozīmīgs solis ceļā uz arvien drošākiem pakalpojumiem bankas klientiem. Pasaules pieredze rāda, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm valstīs, kur tiek ieviestas viedkartes, strauji samazinās. Viedkarte nodrošina ne tikai uzticamākas elektronisku maksājumu iespējas, bet sniedz kartes īpašniekam arī citas priekšrocības- viedkarti var izmantot arī citu tajā ieprogrammējamu funkciju veikšanai.» Pašlaik NORD/LB Latvija, izmantojot arī mātes bankas Norddeutsche Landesbank pieredzi, veido piedāvājumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus jaunās viedkartes izmantot arī citu funkciju īstenošanai (piemēram, kā pastāvīgo klientu kartes, bonusa punktu uzkrāšanas kartes, u.c.) atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām. Pagaidām NORD/LB Latvija ir uzsākusi VISA viedkaršu ieviešanu, bet šogad tiks uzsākts darbs pie MasterCard viedkaršu izdošanas procesa, tādējādi nākamā gada otrajā pusē banka uzsāks ieviest arī MasterCard viedkartes.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

Unibanka šī gada oktobra beigās saviem klientiem bija izsniegusi 42 845 viedkartes, kas no Baltijas valstīs izsniegtajiem 180.5 tūkstošiem viedkaršu bankai nodrošina 23.7 % lielu tirgus daļu. Savukārt Latvijā, kur bankas ir izsniegušas 70 000 viedkaršu, Unibankas tirgus daļa ir 61.2 %. Oktobrī Unibanka klientiem izsniedza 8998 viedkartes, kuras ir t.s. «hibrīdkartes» — uz tām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Mūsu panākumiem ir sava «atslēga» — mūsu klienti, kuri ir ne vien negaidīti ātri pieņēmuši viedkartes kā ērtāku un drošāku risinājumu saviem pirkumiem, bet arī izmanto tās iespējas, kuras mēs kā banka aktīvi piedāvājam saviem partneriem — privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Saglabājoties līdzšinējai aktivitātei, līdz gada beigām viedkartes ar Unibankas vārdu lietos jau vismaz 50 tūkstoši klientu.»

Sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti.

Saskaņā ar kredītiestādes sniegto informāciju abi jaunie pakalpojumi ir pieejami ikvienam Parex bankas emitēto VISA, MasterCard un American Express viedkaršu lietotājiem. Vienīgais nosacījums – klientam ir jāzina esošais izsniegtās kartes PIN-kods.

Viedkartes PIN-koda nomaiņa bankas automātā

"Daudziem klientiem tagad ir vairāk nekā viena maksājumu karte. Katru reizi, kad karte tiek mainīta tāpēc, ka tai beidzies derīguma termiņš, tā ir nozaudēta vai mainījies kāds cits parametrs, ar jauno karti klientam tiek izsniegts arī jauns PIN-kods. Šādā situācijā klientam ir apgrūtinājums atcerēties visus PIN-kodus esošajām un arī jaunajām maksājumu kartēm. Savukārt līdz ar jaunā pakalpojuma ieviešanu, klientam būs iespēja visām savām Parex bankā izsniegtajām maksājumu kartēm izvēlēties vienu un to pašu PIN-kodu," skaidroja kredītiestādes pārstāvis Viktors Zaķis.

Latvijas Visa karšu īpašnieki 2003. gadā veikuši 22 miljonus transakciju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais transakciju skaits ir pieaudzis par 125 %. Kopējais apgrozījuma apjoms pārsniedz 1.4 miljardus ASV dolāru. 2003. gada beigās kopējais Latvijā izsniegto Visa karšu daudzums bija 745 651, kas ir par 61 % vairāk nekā 2002. gada beigās. Lietuvā, pieauguma tempi ir bijuši lēnāki — tikai 40 %. Latvija ir Baltijas līdere viedkaršu tehnoloģiju ieviešanā. 11 % no visām Visa kartēm (88 000 kartes) Latvijā ir viedkartes, un tirdzniecības vietās jau ir uzstādīti 4500 viedkaršu termināli. Gada beigās Baltijas valstīs kopumā bija 190 000 Visa viedkartes un 7850 viedkaršu termināli. Pjotrs Ščepanjaks, Visa pārstāvis Baltijas valstīs atzīmēja: «Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijā no visām Baltijas valstīm visātrāk tiek ieviesti elektroniskie maksājumi. Svarīgs rādītājs ir ne tikai karšu skaits. Ļoti nozīmīga ir transakciju izaugsme, īpaši tirdzniecības vietās, kur kopumā veikti vairāk kā 10 miljoni transakciju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugums ir 126 %, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata Visa kartes par drošu un ērtu maksājuma līdzekli gan Latvijā, gan ārzemēs. Pagājušajā gadā vidējā pirkuma vērtība Latvijā samazinājās līdz 23 USD. Tas nozīmē, ka Visa kartes vairs nav kaut kas īpašs, — tās ir daļa no cilvēku ikdienas iepirkšanās rutīnas.» Kopējais Latvijas Visa karšu apgrozījums tirdzniecības vietās ir pieaudzis par 85 %. Lietuvā un Igaunijā tas attiecīgi bijis 47 % un 61 %.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

BankServiss ir veicis pirmos soļus personalizācijas centra izveidei Latvijā — VISA International un MasterCard jau ir veikuši centra pirmssertifikācijas pārbaudes. Jau nākamā gada maijā plānots uzsākt pirmo viedkaršu personalizāciju Latvijā, jo BankServiss būs gatavs nodrošināt visu viedkaršu datu ievadīšanu kartē. BankServiss izpilddirektore Zanda Brīvule atzīst: «Esam gandarīti, ka sekmīgi tuvojamies pašu nospraustajam mērķim un darām visu nepieciešamo, lai Latvijas komercbankām varētu piedāvāt maksājumu karšu personalizāciju tepat Latvijā. Varam būt lepni par mūsu uzņēmuma augsto tehnoloģisko līmeni un darbinieku profesionālismu, kas ļauj mums īsā laikā realizēt tik apjomīgu projektu.» Lai nodrošinātu personalizācijas centra izveidi, sertifikāciju un sagatavošanos viedkaršu un magnētisko karšu personalizācijai, BankServiss plāno investīcijās ieguldīt apmēram 300 000 Ls.

Maksājumu karte ar iestrādātu mikroprocesoru ir vairs ne tikai karte norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai bankomātā, bet vienlaicīgi arī studenta apliecība un bibliotēkas karte. Unibanka ir pirmā banka Latvijā, kas sākusi plašāk lietot viedkaršu izmantošanas iespējas un pielāgojusi to funkcionalitāti studentu vajadzībām. Pirmo sadarbības līgumu par jauna veida studentu apliecību — viedkaršu izsniegšanu Unibanka ir parakstījusi ar Rīgas Tehnisko Universitāti, informē bankā. Tiem RTU studentiem, kas vēlēsies saņemt jaunā veida studentu apliecības, viedkartes tiks izsniegtas, sākot šo mācību gadu. Unibankas izsniegtā viedkarte veiks gan visas ierastās maksājumu kartes funkcijas, gan arī tā saturēs visu to informāciju, kas ļauj šo karti izmantot kā studenta apliecību un bibliotēkas karti. Jaunajā studenta apliecībā ciparu formātā tiks iestrādāta arī studenta fotogrāfija. Saskaņā ar Unibankas plānu viena, divu gadu laikā banka studentiem izsniegs aptuveni 15 tūkstošus šādu karšu. Tā kā interesi par šāda veida studenta apliecībām ir izrādījušas arī citas Latvijas augstskolas, paredzu, ka izsniegto karšu skaits būs ievērojami lielāks, pauž Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Banku izsniegtie kredīti mājokļa iegādei pagājušā gada novembra beigās sasniedza 3,081 miljardus LVL, kas ir par 76,3% vairāk nekā pirms gada, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Mājokļu kredīta tirgū līderis jau otro gadu pēc kārtas ir Hansabanka, kas ir palielinājusi izsniegto mājokļu kredītu daudzumu vairāk kā divas reizes un šogad tas veido 883 miljonus LVL. Bankas tirgus daļa mājokļu kredītos ir palielinājusies līdz 28,7%.

Otro vietu ieņem SEB Latvijas Unibanka, kas mājokļu kredītos ir izsniegusi 506 miljonus LVL, un Banka izsniegusi 16,4% no kopējā mājokļu kredītu apjoma Latvijā.

Trešajā vietā - Nordea Bank Finland Latvijas filiāle, kas mājokļu kredītos ir izsniegusi 352 miljardus LVL, un Banka izsniegusi 11,5% no kopējā mājokļu kredītu apjoma Latvijā.

Ārī pārējās bankas ir palielinājušas mājokļu kredītu apjomu vairāk kā divas reizes. Pirmajā desmitniekā mājokļu kreditēšanā ir ierindojušās šādas bankas:

Aizvien vairāk ārvalstu pircēju un aizvien vairāk tiešā ārvalstu finansējuma, bez Latvijas kredītiestāžu starpniecības, - tās ir galvenās tendences, ko uzrāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā pagājušā gada otrajā pusgadā.

Vienlaikus, neraugoties uz runām par briestošo krīzi nozarē, īpaši lielo darījumu ir bijis vairāk nekā iepriekš: ja pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, tad otrajā – jau 51. Tādējādi gandrīz atkārtots 2006. gada otrā pusgada rekords – tad bija notikuši vismaz 55 darījumi ar oficiāli uzrādīto summu virs miljona latu katram.

Ballītes beigas?

Pagājušā gada otrais pusgads nav nesis tādus rekordus kā tirdzniecības centra Domina un tā zemes platību pārdošana par 103 miljoniem latu pirmajā pusgadā. Apjomīgākais redzamais darījums (neskaitot darījumus, kad tiek pārdotas uzņēmumu kapitāldaļas, kam piesieti konkrēti nekustamie īpašumi) ir bijis desmitkārt mazāks – Palazzo Italia ēkas un zemes īpašnieku maiņa, darījuma summai pārsniedzot 10 miljonus latu.

Baltijā vadošā maksājumu karšu apstrādes centra - First Data International Latvijas uzņēmuma rīcībā esošie dati liecina, ka 2005.gads elektronisko norēķinu jomā Latvijai ir bijis vēl nebijušas izaugsmes gads. Virkne pozīciju, kas raksturo elektronisko norēķinu attīstību pat dubultojušas savus apjomus. Šādu izaugsmi un pavērsienu sekmējušas gan banku apjomīgās investīcijas maksājumu karšu jomas attīstībā, gan citu nozares pārstāvju ieinteresētība padarīt elektroniskos maksājumus arvien populārākus, drošākus un pieejamākus plašākam klientu lokam. “Ja šāda attīstība turpināsies arī nākamajos gados, Latvija jau tuvākajā nākotnē sasniegs elektronisko norēķinu pasaules līdera - Islandes līmeni, kur elektroniski notiek 96% no visiem naudas norēķiniem,” atzīst First Data International izpilddirektore Latvijā Zanda Brīvule. Vērtējot pieauguma apjomus pret 2004.gadu, First Data International uzņēmuma Latvijā dati liecina, ka maksājumu karšu skaits kopumā pieaudzis par 25%. Tai skaitā, kredītkaršu rādītāji dubultojušies, tiem pieaugot par 100%, bet debetkaršu skaits pieaudzis par 12%. Līdz ar to arī apgrozījums maksājumiem ar kartēm tirdzniecības vietās šogad pieaudzis par aptuveni 50%, bet pirkumu skaits – par 40%. 2005.gadā ievērojami audzis arī maksājumu karšu pieņemšanas iekārtu skaits (POS termināli), pārsniedzot 17 tūkstošus vienību jeb palielinoties par 12%. Šogad bankas ir veikušas nozīmīgas investīcijas tieši šajā jomā, veicinot viedkaršu pieņemšanas iekārtu skaita pieaugumu. Līdz ar to var secināt, ka jau nākamgad viedkaršu pieņemšanas iekārtu skaits turpinās strauji palielināties, aptverot arī lielveikalu ķēdes, kur pagaidām darbojas integrētās kasu sistēmas, kas pieņem tikai magnētiskās joslas kartes.

“....kopš atklāta matērijas elastība, daudzas lietas ir kļuvušas ērtākas!” Ar šādu moto, Unibanka no šodienas sāk principiāli jauna veida mājokļa kredītu kampaņu, kuras laikā ir iespējams rezervēt sev kredītu mājokļa iegādei nākotnē. Unibanka ir pirmā no komercbankām Latvijā, kas piedāvā šādu kredīta noformēšanas risinājumu, jo kampaņas laikā - līdz 8. aprīlim, klienti var vienoties ar banku par kredīta izsniegšanu un izmantot to līdz šī gada 31.oktobrim. Akcijas laikā piešķirtie kredīti tiek izsniegti ar likmi 1,5% (+3 mēnešu RIGIBOR vai LIBOR eiro likme), kas ir viena no viszemākajām mājokļu kredītu tirgū Latvijā. Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols: “Steiga, neziņa un stress ir raksturīgs gandrīz visiem nekustamā īpašuma darījumiem – jaunais dzīvoklis vai māja ir atrasta, pārdevējs steidzina slēgt darījumu, turklāt klients bankā savas finanšu iespējas vēl nav novērtējis un nezina vai kredīts mājokļa iegādei tiks izsniegts, turklāt ir daudz īsā laikā noformējamu dokumentu. Mēs esam izvēlējušies konceptuāli jaunu, radikāli atšķirīgu pieeju kredītu izsniegšanā, kas ir līdzīga aviobiļešu rezervācijai internetā. Mēs piedāvājam jau šobrīd vienoties ar banku par kredīta izsniegšanu, un atlikušo laiku veltīt savas nākamās dzīvesvietas meklējumiem. Kad, pārdomājot visus “par” un “pret”, tā būs atrasta, atliks tikai likt lietā rezervēto kredītu ar jau iepriekš zināmiem nosacījumiem.” Pieteikties kredītam mājokļa iegādei vai labiekārtošanai iespējams visos Unibankas klientu apkalpošanas centros, iemaksājot savā kontā 60 latus un noslēdzot vienošanos ar banku. Līdz kredīta saņemšanai šī summa kontā tiek bloķēta un vēlāk tiek izmantota, lai segtu komisijas maksu par kredīta noformēšanu. Pieteikuma maksa netiek atmaksāta, ja klients ir saņēmis lēmumu par kredīta piešķiršanu, bet kredītu neizmanto līdz 31.oktobrim vai arī kredītu izmantot nevēlas. Savukārt, ja bankas lēmums ir negatīvs, sākotnēji bloķēto summu klients var brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem. Marketinga projektu vadītājs Andris Kalniņš norāda: “Jau pagājušajā gadā veiktajā apjomīgā kompānijas SKDS pētījumā, klienti kā sev vissvarīgāko kredītu izvēlē minēja tieši procentu likmes (svarīguma vērtējums – 7,37 no 9). Arī mūsu pēdējā laikā veiktajās fokusgrupu aptaujās, “likmju jautājums” nemainīgi saglabā savas pozīcijas, kā vissvarīgākais faktors, lemjot par kredīta ņemšanu dzīves apstākļu uzlabošanai. Tā kā šajos pētījumos mēs esam atzīti par vienu no elastīgākajām bankām kredītu piešķiršanā, mēs vēlamies klientiem piedāvāt arī visizdevīgākos kredītu nosacījumus. Rezervējot savu kredītu šobrīd, klients zina ar kādu likmi viņam tiks piešķirts kredīts nākotnē. Mūsu skatījumā šim piedāvājumam atsauksies vairāki tūkstoši klientu, kuri jau šī gada laikā ar Unibankas palīdzību posīsies uz jaunām mājām.“ Unibanka ir Latvijas kreditēšanas tirgus līderis - janvāra beigās uzņēmumiem un privātpersonām kredītos bija izsniegti 1,003 miljardus latu, kas atbilst 21,9% lielai kreditēšanas tirgus daļai. Hipotēku un būvniecības kredītos janvāra beigās Unibanka bija izsniegusi 184 miljonus latu. Savukārt no visiem privātpersonām izsniegtajiem kredītiem 19,3% tiek izmantoti dzīvokļu iegādei, 16,8% - jaunas mājas celtniecībai, jau esošas mājas iegādei tiek piešķirti 15,7% kredītu, cita veida nekustamā īpašuma iegādei – 14,3%, bet mājas un dzīvokļa remontam tiek izsniegti attiecīgi 12,3% un 7,3% kredītu. SEB grupa ir Ziemeļeiropas finansu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus korporatīvajiem klientiem, kompānijām un privātpersonām. SEB aktīvu apjoms ir 176 miljardi eiro, banka darbojas 20 pasaules valstīs un apkalpo vairāk nekā 4,5 miljonus klientu, no kuriem 2 miljoni bankas pakalpojumus izmanto ar Interneta starpniecību. Latvijas Unibanka, kopā ar pārējām SEB grupā ietilpstošajām bankām Austrumeiropā apkalpo 2,1 miljonus klientu, un ir viena no ietekmīgākajām finansu institūcijām Baltijas reģionā.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).