Finanses

Unibanka meklē nomnieku

Inguna Šķepaste [email protected], 14.10.2003

Jaunākais izdevums

Latvijas Unibanka (Unibanka) nolēmusi no nākamā gada marta iznomāt daļu tās īpašumā esošās ēkas Vecrīgā, Pils ielā 23, kur šobrīd atrodas bankas vadība. Šāds lēmums pieņemts, jo banka savu administrāciju plāno pārcelt uz Ķekavas pagasta Valdlaučiem — administratīvo un tehnoloģisko centru Unicentrs. Saskaņā ar iepriekš pausto informāciju, banka Unicentra rekonstrukciju plāno pabeigt līdz šā gada beigām, tajā investējot no 4 līdz 5 milj. Ls. Unibankas īpašumā vēl ir ēka Vaļņu ielā. Par šīs ēkas daļas iznomāšanu vēl tiks lemts, informē Unibankas administratīvais direktors Aleksandrs Lange. Filiāles ēkās tiks saglabātas. Unibanka pēc tās aktīvu apjoma ir otra lielākā Latvijas komercbanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piedāvājums plašs «uz papīra»

Ingrīda Drazdovska, 21.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SEB Unibankas grupas biznesa rezultāts 9 mēnešos - apliecinājums klientu uzticībai

, 27.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursof, 05.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: nākamgad Rīgas biroju nomas maksa varētu pieaugt par 10 – 15%

Jānis Rancāns, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusgada laikā Rīgas biroju tirgū vērojama nomnieku aktivitātes palielināšanās, tādēļ pakāpeniski turpinās samazināties neiznomāto telpu daudzums. Nākamgad nomas maksa visos galvaspilsētas biroju segmentos varētu pieaug par 10 – 15%, prognozē nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Nomnieku aktivitātes pieaugums saistīts gan ar uzņēmumu paplašināšanos un nepieciešamību pēc lielākām telpām, gan arī ar uzņēmumu vēlmi mainīt nomātās telpas pret savām vajadzībām atbilstošākām.

Tāpat Latio skaidro, ka nomnieku rotāciju veicina arī vairāku ēku īpašnieku plāni ekonomiskās situācijas stabilizācijas apstākļos pārskatīt nomas līgumu nosacījumus, atsakoties no dažādām nomniekiem iepriekš piešķirtām priekšrocībām.

«Prognozējam, ka 2013.gadā nomas maksa visos Rīgas biroju segmentos varētu pieaugt par 10–15%. Tas sekmētu investorus un attīstītājus sākt jaunu A un B klases biroju ēku būvniecību. Patlaban «uz papīra» ir ļoti daudz ēku projektu, kas gaida «zaļo gaismu» – pietiekami lielus uzņēmumus, kas būtu gatavi kļūt par enkurnomniekiem jaunajās biroju ēkās. Nākamgad paredzama arī liela nomnieku rotācija, kas būs saistīta ar nepieciešamību pēc papildus telpām, kuras šiem nomniekiem nevar nodrošināt esošais iznomātājs,» skaidro Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Unibanka ir izsniegusi 22 tūkstošus viedkaršu

Inguna Šķepaste [email protected], 29.08.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Unibanka saviem klientiem jau ir izsniegusi 22 tūkstošus viedkaršu — maksājumu kartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu izsniegšanu Unibanka sāka šī gada aprīļa beigās. Sākotnēji tika plānots, ka 20 000 viedkaršu tiks izsniegtas līdz gada beigām. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Ja saglabāsies tikpat augsta klientu aktivitāte, paredzams, ka līdz gada beigām būs izsniegtas vismaz 30 000 viedkaršu.« Unibanka jūlija beigās banka bija izsniegusi 293.7 tūkstošus maksājumu karšu. Unibanka klientiem piedāvā 11 dažāda veida maksājumu kartes, kā arī divu veidu tā sauktās «co-brand» kartes (Unibanka/LMT Maestro un Unibanka/Statoil Ekstra). Līdz pilnīgai pārejai uz viedkaršu tehnoloģiju, klientiem tiek izsniegtas hibrīdkartes, kurām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viedkaršu apstrādei Latvijā ir sertificētas piecas bankas, savukārt viedkartes izsniedz tikai divas bankas - Unibanka un Hansabanka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mežotnes pilij vēlas piesaistīt pieczvaigžņu viesnīcas operatoru, Igates pili - iznomāt vai pārdot

LETA, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB Unibanka – viena no populārākajām prakses vietām studentiem

Ieva Mārtiņa [email protected], 08.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izprotot kvalitatīvas izglītības iegūšanas nozīmi un nepieciešamību jaunajiem speciālistiem veiksmīgi iekļauties darba tirgū, 2005. gadā SEB Unibanka ir nodrošinājusi prakses iespējas vairāk kā 120 Latvijas augstskolu studentiem. SEB Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols atzīst: „Kā viens no Latvijas vadošajiem uzņēmumiem, esam līdzatbildīgi par valstī un sabiedrībā notiekošo. Stabilai un dinamiskai valsts attīstībai ir nepieciešami zinoši sabiedrības locekļi, kuri ieguvuši kvalitatīvu un konkurētspējīgu izglītību ne tikai Latvijas, bet arī pasaules darba tirgum. Mūsu veiksmīgo sadarbību raksturo jauno speciālistu vēlme iziet praksi tieši mūsu bankā.” Studentiem iespējams praktizēties gan klientu apkalpošanas, gan bankas administratīvajās struktūrās. Tādējādi prakse tiek nodrošināta ne tikai studentiem, kuri apgūst ar banku vai finansēm saistītas studiju programmas – iziet praksi var arī tie studenti, kuri apgūst zināšanas mārketingā, informācijas tehnoloģijās un citās jomās. Praktikantu darbu SEB Unibankā koordinē un uzrauga Personāla pārvaldes speciālisti. Personāla atlases speciālists Jānis Dzenis uzskata: „Mūsu sekmīgā sadarbība ar augstskolu speciālistiem katru gadu nodrošina ļoti augstu studentu pieprasījumu pēc prakses vietām. Pēc praktikantu prakses laika bankā, mūsu darbinieki atzīst, ka jauniešu redzējums un viedoklis palīdz sasniegt labākus rezultātus un skatīt notiekošos procesus jaunā gaismā.” 90. gadu beigās studentu vidū valdīja stereotips, ka prakse ir tikai formāls process un tāpēc nesniedza jauniešiem zināšanas un prasmes, ko pieprasīja augstskolu izstrādātie prakses plāni un studentu personīgās vēlmes. Prakses laikā augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas var salīdzināt ar reālo darba vidi, veidojot savus priekšstatus un izpratni par attiecīgās nozares specifiku. Lielākoties studenti ir gatavi uzņemties atbildīgus uzdevumus un kopā ar bankas darbiniekiem diskutēt par rezultātiem. Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) studente Lelde Stukle četras nedēļas praktizējās bankas Mārketinga pārvaldē. Studentei tika uzticēti nozīmīgi uzdevumi, iesaistoties bankas mārketinga aktivitāšu plānošanā un realizēšanā. Lelde uzskata, ka ar prakses vietu ir ļoti veicies un ir iegūtas vajadzīgās zināšanas un pieredze. „Pēc tam, kad augstskolā biju apguvusi mārketinga kursu, nolēmu, ka praksē varētu strādāt tieši šajā jomā, jo tas bija pirmais kurss, kas man likās interesants. Par prakses iespējām SEB Unibankā uzzināju Karjeras Dienās augstskolā. Arī atsauksmes no augstāko kursu studentiem par praksi SEB Unibankā tikai apstiprināja manas izvēles pareizību. Bankas Mārketinga nodaļā, kur izgāju praksi, strādā jauni un ļoti radoši cilvēki, tāpēc ne vienu brīdi tur pavadītais laiks nešķita garlaicīgs. Tur arī pamanīju, ka augstskolā tik ļoti uzsvērtais grupas darbs ir ļoti svarīgs arī praksē – mārketinga nodaļas darbiniekiem ir ļoti svarīgs apkārtējo kolēģu viedoklis, lai spētu paskatīties uz savu darbu no dažādām pusēm. Pirms prakses SEB Unibankā domāju, ka bankas mārketings nevar būt pārāk radošs, drīzāk gan konservatīvs un vienveidīgs, bet bankā pavadītais laiks pierādīja pilnīgi pretējo – tas bija krāsains, atraktīvs un radošs,” saka Lelde Stukle. Interese par iespēju iziet praksi bankā ar katru gadu pieaug, jo tās sniedz neatsveramu ieguldījumu pilnvērtīgu studiju apgūšanā. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, kad prakses iespējas SEB Unibankā izmantoja 90 dažādu Latvijas augstskolu studentu, šogad bankā praksi izgājušo studentu skaits ir palielinājies par 30%. 40% no studentiem ir izgājuši praksi bankas struktūrās ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Registrētas vairākas lielas Latvijas Balzama komercķīlas

Ainars Sedlenieks [email protected], 24.05.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā UR saņēmis 453 komercķīlu pieteikumus. 370 komercķīlas ir reģistrētas, 165 — dzēstas, bet 35 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 14 miljardi 706 miljoni latu, no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 8 miljardi 717 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 5 miljardi 988 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: «S.P.I. Distilleries B.V.»; parādnieks: akciju sabiedrība «Latvijas Balzams»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 26 754 000; 2. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «Latvijas Balzams»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 26 754 000; 3. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: «BALTIC-AMERICAN ENTERPRISE FUND»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 25 000 000; 4. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: «S.P.I. SPIRITS LIMITED»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 12 285 000; 5. Ķīlas ņēmējs: akciju sabiedrība «HANSABANKA»; akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA»; ķīlas devējs: akciju sabiedrība «Latvijas Balzams»; parādnieks: «S.P.I. SPIRITS LIMITED»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 12 285 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 82 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 489 482; 2. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 65 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 110 549 535; 3. SIA «INSERVISS GROUP» — 64 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 204 848; 4. Akciju sabiedrība «HANSABANKA» — 32 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 90 154 822; 5. SIA «HANZA LĪZINGS » — 30 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 134 825. KOPĀ: 273 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 201 533 512.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākais cenu kritums 2008. gadā ir bijis tirdzniecības platībām, kurās nomas maksa samazinājusies līdz pat 50%. Dotajā brīdī tirdzniecības telpu izvēle Rīgā ir liela – pat uz centrālajām pilsētas ielām, kur iepriekš bija vērojams telpu deficīts. Šāda telpu izvēle vislabākajās vietās jau pāris gadus nav bijusi novērojama, norāda nekustamo īpašumu kompānija Balsts.

Nomas maksa uz centrālajām Rīgas ielām, kurās iepriekš bija visaugstākās nomas maksas, šobrīd ir maksimums līdz 40 eiro kvadrātmetrā. "Daļa veikalu, kuri telpas šajās vietās sāka nomāt pagājušajā gadā par 60 – 80 eiro kvadrātmetrā, ir beiguši savu darbību un izvākušies no telpām tieši augsto nomas maksu dēļ", apgalvo Balsts Komercnodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis.

Komerctelpu tirgus šobrīd kopumā ir kritiska posma priekšā, jo ir sācies ziemas apkures periods, kas tukšo telpu īpašniekiem liks ļoti nopietni izvērtēt nomas maksas apmēru un savas iespējas piepildīt šīs telpas ar nomniekiem.

Biroju segmentā lielākā daļa darījumu notiek telpu maiņas rezultātā, kad uzņēmumi mēģina optimizēt izmaksas, apvienojot filiāles vai pārvācoties uz mazākām telpām. Lielākā daļa potenciālo nomnieku šobrīd ir gatavi maksāt no 8 – 10 eiro/m². Piedāvājums ir liels un iznomātāji ir gatavi piekāpties dažādām nomnieku prasībām. Cenu kritums biroju segmentā šogad ir sasniedzis 30-35%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Realto investēs 1,58 miljonus eiro saules paneļu uzstādīšanā savos komercobjektos

Db.lv, 26.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu uzņēmumu grupa “Realto” piesaistījusi “BluOr Bank” finansējumu 1 116 000 eiro apmērā, kas tiks izlietots saules paneļu uzstādīšanai 22 uzņēmuma pārvaldītajos objektos – biznesa parkos un citos komercobjektos visā Latvijā.

Vērienīgā zaļās enerģijas projekta realizācijas kopējās izmaksas sasniedz teju 1,58 miljonus eiro. Uzņēmums investīcijas plāno atgūt jau tuvāko 6-7 gadu laikā.

“Realto” irnekustamo īpašumu uzņēmumu grupa Latvijā, kuras biznesa parku un centru kopējā iznomājamā platība ir ap 300 000 m2. Tā nomnieki ir vairāk nekā 850 dažādu nozaru uzņēmumi, to vidū gan elektronisku sakaru un metālapstrādes, gan pārtikas ražošanas, poligrāfijas un farmācijas kompānijas.

Projekta ietvaros uz “Realto” biznesa centru un citu komercplatību ēku jumtiem kopumā tiks uzstādīti 4949 saules paneļi.

Uzņēmums biznesa parku un komercplatību ēku jumtus aprīkos - Rīgā, Siguldā, Kuldīgā, Skrundā, Bauskā, Ventspilī, Iecavā un Druvā. Pirmie saules paneļi jau uzstādīti objektos Rīgā, Liepājā un Vecumniekos. Projektu pilnā apmērā plānots īstenot gada laikā - līdz 2023.gada vidum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus lauž nomas līgumus, kas labu dzīvi līdz šim nodrošināja starpniekiem

Lāsma Vaivare, 24.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.

Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.

Neuzkāpt uz grābekļa

RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Colliers: tirgus nespēj piedāvāt lielajiem nomniekiem nepieciešamās telpas

Dienas Bizness, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā viena no tendencēm 2013. gadā biroju platību segmentā, kas turpināsies arī šogad, ir daudzu lielu nomnieku nomas līgumu pagarināšana esošajās biroju ēkās. Šī tendence skārusi starptautiskas kompānijas, tostarp informāciju tehnoloģiju kompānijas, 2014. gadu šajā segmentā ieskicē nekustamo īpašumu kompānija Colliers.

Kā būtiskākie faktori nomnieku vēlmei mainīt biroju telpas ir nepieciešamība paplašināties, kvalitātes uzlabošana kā arī labāka telpu pielāgošana biznesa vajadzībām. Interese parādās par ēku energoefektivitāti kā arī par starptautiski atzītu kvalitātes sertifikātu (BREEAM, LEED u.c.) esamību.

Pašlaik biroju platību tirgus nespēj piedāvāt nomnieku vēlmēm atbilstošus jaunus projektus, jo arī paši nomnieki joprojām nav gatavi parakstīt ilgtermiņa, nelaužamus nomas līgumus, kas bieži ir priekšnosacījums bankas finansējuma saņemšanai, kā arī piekrist salīdzinoši dārgākiem nomas nosacījumiem par esošā iznomātāja piedāvājumu pagarināt nomas līgumu. Bieži vien nomniekiem arī trūkst garantiju par jaunā projekta realizāciju, ievērojot nospraustos termiņus. Tādēļ pašreiz kompānijas paplašinoties meklē risinājumus esošajās biroju ēkās vai arī nomā papildus platības esošā biroja tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Aktīvākie nomnieki – mazās «bodītes» un kafejnīcas

Ingrīda Drazdovska, 27.10.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalnieki, pakalpojumu sniedzēji un kafejnīcu īpašnieki lielākoties meklē pavisam nelielas telpas.

Latio šā gada 3. ceturkšņa komercplatību tirgus pārskatā norāda, ka lielākā nomnieku interese ir bijuši par tirdzniecības telpām Rīgas centrā un Vecrīgā. Daļa brīvo platību ēdināšanas uzņēmumu vajadzībām nav piemērotas, bet daļa brīvo telpu īpašnieku kā nomniekus vēlas redzēt citu nozaru uzņēmumus.

Salīdzinājumā ar 2009.gadu palielinājies nomnieku pieprasījums pēc telpām platībā līdz 50 m2. Pērn šādas telpas bija nepieciešamas 16% nomnieku, tad šā gada deviņos mēnešos – 25%. Mazāk nekā 10 % nomnieku bija nepieciešamas tirdzniecības telpas, kuru platība ir virs 300 m2. Mazāk par 1% uzņēmumu vēlētos tirdzniecības telpas iegādāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

VID pārceļoties uz jaunām telpām, gaidāmas pārbīdes Rīgas biroju tirgū

Zanda Zablovska, 12.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID pārceļoties uz jaunajām telpām, biroju tirgū Rīgā gaidāmas pārbīdes; šobrīd lielāka skaidrība par telpām, ko iestāde nomājusi no valsts .

DB aptaujātie ēku privātīpašnieki vēl tikai meklē nomniekus un risinājumus, ko iesākt ar atbrīvotajām telpām.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā administratīvā kompleksa Mežaparkā nodošana ekspluatācijā kavējas, taču esošo nomas līgumu termiņš lielākoties beigsies šā gada pirmajā pusgadā. Kopumā VID struktūrvienības pašlaik atrodas 14 dažādās vietās Rīgā, DB informē VID. Iestādes struktūras kopumā izmanto 40,78 tūkst. m2 lielas platības.

Sešas ēkas ir a/s Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā, un gandrīz visas ir piedāvātas citām valsts institūcijām, intervijā DB stāsta VNĪ valdes priekšsēdētāja Baiba Strautmane. Īpašumam Kr. Valdemāra ielā 1a savukārt nepieciešami kapitālieguldījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasītākajās vietās varētu palielināties biroju nomas maksa

Ingrīda Drazdovska, 21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvās biroju platības Rīgā pamazām aizpildās, tāpēc šogad varētu būt gaidāms neliels nomas maksas pieaugums telpām galvaspilsētas pieprasītākajās vietās, pieļauj kompānijas Latio speciālisti.

Nomnieku aktivitāte biroju tirgū pagājušā gada pēdējos trijos mēnešos palielinājās. Pieprasījuma pieaugums bija vērojams galvenokārt Rīgas centrālajā daļā, bet galvaspilsētas perifērijā nomnieku interese saglabājās diezgan zema.

Kā vienu no aktivitātes iemesliem Latio nosauc uzņēmumu plānus paplašināties 2011. gadā. Tāpat joprojām nomnieku aktivitāti veicina arī salīdzinoši zemās nomas maksas un iespējas esošajā piedāvājumā atrast uzņēmuma vajadzībām piemērotākas biroja telpas.

Straujāk neiznomāto telpu apjoms sarūk pieprasītākajās vietās un labākajās ēkās Rīgas centrā un Skanstes ielas rajonā. 2010.gada sākumā neiznomāti bija 30–40% biroju telpu, bet šā gada sākumā šis rādītājs ir samazinājies līdz 30%. Jaunajās biroju ēkās neaizpildīto telpu apjoms ir atšķirīgs un ir atkarīgs no ēkas atrašanās vietas, nomas maksas, piedāvātā servisa, apkārtējās infrastruktūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pieprasījums pēc industriālajām platībām palielinājies; telpas neatbilst prasībām

Ingrīda Drazdovska, 21.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir parādījies pieprasījums pēc noliktavu un ražošanas telpām, izriet no nekustamā īpašuma aģentūru apkopotajiem datiem.

2010.gada pēdējos trijos mēnešos aktivitāte noliktavu un ražošanas telpu segmentā Rīgā un tās apkārtnē palielinājās, informē Latio.

Iezīmējās lielāks pieprasījums pēc kvalitatīvām ražošanas un noliktavu telpām platībā līdz 1500 m2. Potenciālajiem nomniekiem svarīgi, lai telpas atrodas vietā, kurā ir attīstīta infrastruktūra, pieejams darbaspēks, transports, ēdināšana. Šādu telpu nomai tiek izskatītas tādas Pierīgas vietas kā Ādaži, Olaine, Salaspils un citas.

Pieprasījumu veidojuši gan vietējie uzņēmumi, gan ārvalstu kompāniju dibinātie meitas uzņēmumi, kas nodarbojas ar ražošanu vai servisa pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgā jūtams labas kvalitātes biroja telpu trūkums

Dienas Bizness, 10.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015.gada pirmajā pusē Rīgā turpināja samazināties kvalitatīvo biroju brīvo platību īpatsvars, tādēļ galvaspilsētā ir jūtams labas kvalitātes biroja telpu trūkums, liecina Latio sagatavotais Rīgas un reģionu pilsētu biroju tirgus pārskats par 2015.gada 2.ceturksni.

Tuvākajos gados gaidāma situācijas uzlabošanās, jo tiek attīstīti vairāki jauni un paplašināti esošie biroju centri. A un B1 klases platību trūkuma dēļ, nomas līgumi tiek slēgti biroju centros, kuri šobrīd ir būvniecības stadijā.

Brīvo biroju telpu īpatsvars nomnieku pieprasītākajos augstāka līmeņa biroju centros turpināja lēnām sarukt un ir 2 līdz 3% robežās. Ārpus pilsētas centrālā darījumu rajona (CDR) un zemākas klases birojos vakances ir būtiski augstākas.

Nomnieku rotācija notiek pasīvi, jaunas telpas visbiežāk tiek meklētas, ja uzņēmums paplašinās un esošais iznomātājs nevar piedāvāt nepieciešamās papildu platības. Ir iznomātāji, kuri šo iemeslu dēļ veido brīvo platību depozītu, lai spētu apmierināt savu lielo nomnieku prasības pēc papildu telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tiesvedība traucē piesaistīt ilgtermiņa nomniekus

Ingrīda Drazdovska, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības telpu segmentā šā gada trešajā ceturksnī Vecrīgā un Rīgas centrā nomnieku aktivitāte bijusi augsta, ziņo Latio.

Vecpilsētas un centra iecienītākajās tirdzniecības ielās neiznomāto telpu īpatsvars salīdzinājumā ar šā gada pirmo pusi ir samazinājies. Šobrīd tas daudzviet ir tuvu nullei. Piedāvājumā nonākušas telpas tiek iznomātas īsā laikā. Pēdējos divos gados neiznomāto telpu īpatsvars Rīgas aktīvajā centrā samazinājies ļoti strauji – vēl 2009.gada nogalē neiznomātas bija trešdaļa tirdzniecības platību.

Gan Vecrīgā, gan aktīvajā centrā tomēr notiek nomnieku rotācija. Vecrīgā nomnieku rotāciju ietekmē tūristu plūsmas, bet centra labākajās tirdzniecības ielās tā nereti saistīta ar telpu īpašnieku vēlmi atrast nomniekus, kas gatavi telpas nomāt par lielāku nomas maksu un uz ilgāku termiņu, nekā esošie nomnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības centriem ir īstais laiks atrast un nostiprināt savu identitāti

Jevgēnija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību nodaļas asociētā direktore, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nomnieku rotācijas temps Rīgas centrā samazinās

Ingrīda Drazdovska, 16.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomnieku rotācija Rīgas centrā ir gājusi mazumā, izriet no nekustamā īpašuma kompānijas SIA Lucrum Realty veidotā apskata Atvērtās & slēgtās tirdzniecības telpas Rīgas centrā 2010.gada 1.ceturksnī.

Kompānija ziņo, ka, salīdzinot ar 2009.gada 1.ceturksni, šogad ir samazinājies gan atvērto, gan slēgto tirdzniecības telpu skaits. Slēgto vietu skaits ir sarucis teju uz pusi.

Turpinās stabilizācija, kas iesākās jau 2009.gada otrajā pusgadā, kad slēgto tirdzniecības telpu skaits arvien samazinājās. Tajā pašā laikā kompānija akcentē, ka 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika posmu, martā bija lielāks slēgto telpu īpatsvars.

Labākie rādītāji (zemākā nomnieku rotācija) no maģistrālajām ielām bija Brīvības ielā, bet no šķērsielām – Elizabetes ielā. Sliktākie rādītāji (augstākā nomnieku rotācija) no maģistrālajām ielām bija K. Barona ielā, bet no šķērsielām – Ģertrūdes ielā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Joprojām nav aizpildīta ceturtā daļa biroju telpu

Ingrīda Drazdovska, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvo biroju platību īpatsvars no 30% šā gada sākumā ir samazinājies līdz 25%, šā gada otrā ceturkšņa pārskatā akcentē kompānija Latio.

Lai gan neiznomāto platību apjoms sarūk lēnām, straujāks šis process norit pieprasītākajās vietās un ēkās, tādējādi ietekmējot kopējo piedāvājumu. Piemēram, Rīgas centrā piedāvājumā trūkst lielu platību (ap 1000 m2) labu B klases telpu par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu. Neiznomāto telpu apjoms turpina samazināties arī kvalitatīvākajās jaunajās biroju ēkās Pārdaugavā un Skanstes ielas rajonā.

Latio Komercīpašumu tirdzniecības daļas vadītājs Jānis Šīns teic, ka arī turpmāk brīvo biroju telpu īpatsvars pakāpeniski samazināsies, bet nomas maksa – pieaugs. Viņaprāt, tuvākajā laikā telpu deficīts tomēr nebūs vērojams, taču nomnieku izvēles iespējas vairs nebūs tik plašas kā līdz šim. Iespējama ir arī nomnieku rotācija – ēku īpašnieki varētu būt ieinteresēti daļu nomnieku aizstāt ar labākiem. Tikmēr jaunu biroju ēku būvniecībai, ņemot vērā nomas maksu lielumu, pieprasījuma līmeni, izmaksas un citus faktorus, nav izveidojušies labvēlīgi apstākļi,

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jaunās ēkas šobrīd stāv pustukšas

Ingrīda Drazdovska, Db, 10.09.2008

Tirgū ir daudz neveiksmīgu biroju projektu, kas stāv pustukšas, norāda nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā Mihails Morozovs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai liela daļa jauno dzīvojamo ēku, bet arī biroju ēku projekti kā šobrīd, tā arī nākotnē eksistēs vien uz papīra, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tirgū ir daudz neveiksmīgu biroju projektu, īpaši B klases ēku, kas stāv pustukšas, - stādot priekšā šā gada 1. pusgada nekustamā īpašuma pārskatu, norādīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers International vadošais partneris Baltijā un Baltkrievijā Mihails Morozovs.

Naudas resursi arvien kļūst dārgāki, bet to pieejamība tikai samazinās, un šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Bankas faktiski vairs nefinansē zemes gabalu iegādi, ir piesardzīgas attiecībā uz jauno projektu finansēšanu un pat visai negribīgi kreditējot gatavu ēku iegādi ar nokomplektētu nomnieku sastāvu, viņš atgādināja. Tāpēc arī daļa iesākto ēku var netikt pabeigtas, ja tām netiks veiksmīgi piesaistīti nomnieki - tas var neapmierināt projekta finansētāju - banku, bet pašiem attīstītājiem celtniecības pabeigšanai var trūkt finanšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Reģistrētas 328 jaunas komercķīlas

Ainars Sedlenieks [email protected], 06.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu Reģistrs ir saņēmis 532 komercķīlu pieteikumus. 328 komercķīlas ir reģistrētas, 152 — dzēstas, bet 37 pieteikumi ir atsaukti. Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 16 miljardi 942 miljoni latu, no tām joprojām ir spēkā reģistrētas komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījumu summu 9 miljardi 882 miljoni latu. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījumu summa ir 7 miljardi 60 miljoni latu. Lielākās pagājušajā nedēļā reģistrētās ķīlas: 1. Ķīlas ņēmējs: «LATVIJAS UNIBANKA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «REGAL LIMITED S.A.»; parādnieks: «REGALS NAMI», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 3 250 000; 2. Ķīlas ņēmējs: «LATVIJAS UNIBANKA»; akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «KEVINGTON LLC», SIA; parādnieks: «REGALS NAMI», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 3 250 000; 3. Ķīlas ņēmējs: «LATVIJAS UNIBANKA»; akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «DOMENIKSS», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 2 460 000; 4. Ķīlas ņēmējs: «NORD/LB Latvija», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «INVILLE LLC»; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa – Ls 2 411 000; 5. Ķīlas ņēmējs: «LATVIJAS UNIBANKA», akciju sabiedrība; ķīlas devējs: «Baltcom Fiber», SIA; ķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - Ls 1 860 000. Pagājušajā nedēļā lielākie ķīlas ņēmēji bijuši: 1. Akciju sabiedrība «RD LĪZINGA GRUPA» — 66 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 368 414; 2. Akciju sabiedrība «LATVIJAS UNIBANKA» — 46 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 16 959 778; 3. SIA «INSERVISS GROUP» - 36 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 106 893; 4. SIA «HANZA LĪZINGS» — 31 ķīla; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 252 397; 5. Valsts akciju sabiedrība «Latvijas Hipotēku un zemes banka» - 30 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 2 054 900 KOPĀ: 209 ķīlas; ķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa — Ls 19 742 382

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas ķīlu zīmes izplatīs SEB Unibanka

Ieva Mārtiņa [email protected], 13.12.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nostiprinātu savas pozīcijas fiksētā ienākuma vērtspapīru tirgū, 12.decembrī SEB Unibanka un Trasta Komercbanka (TKB) ir parakstījušas sadarbības līgumu par TKB emitēto hipotekāro ķīlu zīmju izplatīšanu. Trasta komercbanka ir izlaidusi hipotekārās ķīlu zīmes, kuru sākotnējo izplatīšanu veiks SEB Unibanka. Ķīlu zīmēm ir nekustamā īpašuma nodrošinājums un pēc sākotnējā izplatīšanas termiņa beigām tās tiks iekļautas regulētā tirgū Rīgas Fondu biržā. Vērtspapīru laidiens tiks piedāvāts tirgū pēc Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas atļaujas saņemšanas. Trasta komercbankas Hipotekārās kreditēšanas nodaļas vadītājs Jānis Neimanis norāda: "Šī līguma parakstīšana ir nākamais pakāpiens Latvijas vērstpapīru tirgus attīstībā, lai veicinātu investīcijas augstas kvalitātes Latvijas emitentu vērtspapīros. Ieguldījumi ķīlu zīmēs ir viens no drošākajiem un izplatītākajiem investīciju veidiem pasaulē ar pievilcīgu ienesīgumu. Mēs plānojam aktīvi piedalīties šīs investīciju jomas attīstībā, kas Latvijā pašlaik nav attīstīta pietiekošā apjomā. " SEB Unibankas fiksēta ienākuma vecākais vērtspapīru speciālists Andrejs Mežals: “Hipotekārās ķīlu zīmes ir ļoti piemērots ieguldījumu instruments arī privātpersonām – to iegādei nav nepieciešami lieli brīvie līdzekļi, atsevišķu emitentu ķīlu zīmes pat nodrošina augstāku ienesīgumu nekā depozītos, un tām ir augsta likviditāte, ja rodas vajadzība pēc naudas citiem finanšu darījumiem.” SEB Unibanka kopumā ir nodrošinājusi fiksēta ienākuma vērtspapīru izplatīšanu aptuveni par 65 miljoniem latu vērtībā, tostarp SEB Unibankas obligācijas aptuveni par 10 miljoniem un noguldījumu sertifikātu laidienus aptuveni 30 miljonu latu nominālvērtībā. Tādējādi TKB ir jau trešā banka, kuras emitēto vērtspapīru izplatīšanu nodrošinās SEB Unibanka. Trīs ķīlu zīmju laidienu izplatīšanu dažādās valūtās SEB Unibanka ir nodrošinājusi arī “Latvijas Hipotēku un Zemes bankai” un “Baltic Trust Bank”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB Unibanka pabeigusi Baltic Trust Bank ķīlu zīmju izplatīšanu

Ieva Mārtiņa [email protected], 10.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibanka pirms termiņa ir pabeigusi “Baltic Trust Bank” (BTB) izlaisto hipotekāro ķīlu zīmju izplatīšanu, Db informēja SEB Unibankā. Latu, eiro un ASV dolāru ķīlu zīmju izplatīšana tika uzsākta 26.septembrī. Laidienu apjoms bija 3 miljoni latu, 3 miljoni eiro un 3 miljoni ASV dolāru. BTB hipotekāro ķīlu zīmju laidienu ASV dolāros SEB Unibanka pabeidza desmit dienas pēc izplatīšanas sākuma - 6.oktobrī, latu ķīlu zīmju izplatīšana tika pabeigta 14.oktobrī, savukārt hipotekāro ķīlu zīmju laidiens eiro valūtā tik noslēgts 9.novembrī. SEB Unibanka citu komercbanku emitēto ķīlu zīmju izplatīšanu ir nodrošinājusi jau četras reizes – bez minētajām BTB ķīlu zīmēm, pērn SEB Unibanka izplatīja arī trīs Latvijas Hipotēku un Zemes bankas ķīlu zīmju laidienus latos un ASV dolāros. Ķīlu zīmes tiek izlaistas pamatojoties uz "Hipotekāro ķīlu zīmju likumu", kurš garantē ieguldījumu drošību. Ķīlu zīmes ir ilgtermiņa parāda vērtspapīri ar nekustamā īpašuma nodrošinājumu. Ķīlu zīmes ir vērtspapīri ar augstu drošības līmeni, ko nosaka "Hipotekāro ķīlu zīmju likumā" ietvertās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru