Unibanka ir pirmā no Baltijas valstu komercbankām, kura sākusi Eurocard/Mastercard un Maestro (EC/MC) viedkaršu izsniegšanu. Marta beigās Unibanka bija izsniegusi 78.5 tūkstošus viedkaršu ar VISA simboliku, kas bankai nodrošina aptuveni 60% Latvijas un aptuveni pusi viedkaršu tirgus Baltijas valstīs, informē Unibankā. Viedkaršu projekta vadītāja Vija Freimane: «Mēs esam pirmā Baltijas valstu banka, kas ir pilnībā pabeigusi sertifikāciju gan VISA, gan EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Šobrīd mēs esam izsnieguši arī pirmās EC/MC viedkartes, pārbaudījuši to funkcionalitāti, un, sākot ar maiju, sāksim tās izsniegt masveidā.» «Ņemot vērā līdzšinējo maksājumu karšu izsniegšanas dinamiku, paredzams, ka ik mēnesi mēs izsniegsim aptuveni 10 tūkstošus viedkaršu. Tādējādi līdz gada beigām mēs izsniegsim vismaz 100 000 jaunu karšu ar iestrādātu mikroprocesoru, savukārt kopējais mūsu Bankas izsniegto viedkaršu skaits sasniegs apmēram 180 tūkstošus, kas Unibankai arī turpmāk nodrošinās noteicošās pozīcijas tirgū,» piebilst Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Unibanka saviem klientiem jau ir izsniegusi 22 tūkstošus viedkaršu — maksājumu kartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu izsniegšanu Unibanka sāka šī gada aprīļa beigās. Sākotnēji tika plānots, ka 20 000 viedkaršu tiks izsniegtas līdz gada beigām. Viceprezidents Ainārs Ozols: «Ja saglabāsies tikpat augsta klientu aktivitāte, paredzams, ka līdz gada beigām būs izsniegtas vismaz 30 000 viedkaršu.« Unibanka jūlija beigās banka bija izsniegusi 293.7 tūkstošus maksājumu karšu. Unibanka klientiem piedāvā 11 dažāda veida maksājumu kartes, kā arī divu veidu tā sauktās «co-brand» kartes (Unibanka/LMT Maestro un Unibanka/Statoil Ekstra). Līdz pilnīgai pārejai uz viedkaršu tehnoloģiju, klientiem tiek izsniegtas hibrīdkartes, kurām ir gan mikroprocesors, gan magnētiskā josla. Viedkaršu apstrādei Latvijā ir sertificētas piecas bankas, savukārt viedkartes izsniedz tikai divas bankas - Unibanka un Hansabanka.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

Ņemot vērā starptautisko organizāciju VISA un MasterCard prasības, kas attiecas uz visām Latvijas komercbankām, 2007. gada 23. oktobrī SEB Unibanka uzsākusi bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu nolasīšanas uz viedkaršu nolasīšanu, proti, kartes dati šajos bankomātos tiek lasīti no čipa jeb mikroshēmas nevis no magnētiskās joslas, kā tas ir bijis līdz šim.

"Viedkartēs iestrādātais čips ir drošāks datu nesējs un labāk aizsargāts pret viltojumiem, tāpēc datu nolasīšana no kartes čipa bankomātos pasargās viedkaršu lietotājus un pašu banku no krāpniecisko darījumu riska," akcentē kredītiestāde.

A/S Latvijas Krājbanka ir beigusi plānoto pāreju uz viedkaršu (čipkaršu) tehnoloģijām un uzsākusi viedkaršu izsniegšanu. Šobrīd viedkartes saņēmuši jau 6.5 tūkstoši Krājbankas klientu. Kā pirmās klientiem tiek piedāvātas VISA Electron viedkartes, kas funkcionalitātes ziņā ir līdzīgas Krājbankas izdotajām Krājkartēm VISA Electron un Online VISA Electron norēķinu kartēm. Turpinot viedkaršu produktu klāsta paplašināšanu un modernizāciju, Krājbanka šobrīd risina jautājumu par Maestro debetkaršu izsniegšanu viedkaršu tehnoloģijās. Nākamais etaps — kredītkartes, kurām mikroprocesors jeb čips tiks izmantots ne tikai darījumu drošības nodrošināšanai, bet tas dos iespējas izmantot norēķinu karti daudz plašāk, kā līdzšinējās norēķinu kartes ar magnētisko joslu.

Nākamajā gadā LATEKO Banka plāno uzsākt viedkaršu izdošanu. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Sākotnēji LATEKO Banka plāno izdot hibrīd viedkartes, uz kurām būs gan magnētiskais celiņš, gan čips, tā kā bankām visā pasaulē nepieciešams laiks viedkaršu apkalpošanas infrastruktūras pilnveidošanai. Tādējādi, LATEKO Bankas klienti varēs izmantot hibrīdviedkartes visās karšu apkalpošanas vietās — vietās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes un arī vietās, kur pieņem ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. Viedkaršu ieviešana notiek atbilstoši starptautisko maksājumu karšu sistēmu MasterCard un Visa prasībām un saskaņā ar to izstrādāto EMV standartu.

NORD/LB Latvija ir sākusi saviem klientiem izsniegt viedkartes. Šis ir rūpīga darba rezultāts, kura mērķis ir piedāvāt bankas klientiem pēc iespējas lielāku drošību un plašākas iespējas. Viedkaršu ieviešana notiks pakāpeniski: izsniedzot jaunas kartes un nomainot kartes ar beigušos derīguma termiņu. Jaunās viedkartes ir t.s. hibrīdkartes, kuras ietver gan magnētisko celiņu, gan čipu, tādējādi bankas klientiem ir iespējams izmantot savas kartes visās karšu apkalpošanas vietās— gan tajās, kur pieņem ar čipu aprīkotas kartes, gan tajās norēķinu vietās, kur pieņemt tikai ar magnētisko celiņu aprīkotas kartes. NORD/LB Latvija Norēķinu karšu pārvaldes vadītāja Ludmila Gudima: «Viedkaršu izdošana ir nozīmīgs solis ceļā uz arvien drošākiem pakalpojumiem bankas klientiem. Pasaules pieredze rāda, ka krāpniecība ar maksājumu kartēm valstīs, kur tiek ieviestas viedkartes, strauji samazinās. Viedkarte nodrošina ne tikai uzticamākas elektronisku maksājumu iespējas, bet sniedz kartes īpašniekam arī citas priekšrocības- viedkarti var izmantot arī citu tajā ieprogrammējamu funkciju veikšanai.» Pašlaik NORD/LB Latvija, izmantojot arī mātes bankas Norddeutsche Landesbank pieredzi, veido piedāvājumus lielajiem uzņēmumiem, kas ļaus jaunās viedkartes izmantot arī citu funkciju īstenošanai (piemēram, kā pastāvīgo klientu kartes, bonusa punktu uzkrāšanas kartes, u.c.) atbilstoši katra uzņēmuma vajadzībām. Pagaidām NORD/LB Latvija ir uzsākusi VISA viedkaršu ieviešanu, bet šogad tiks uzsākts darbs pie MasterCard viedkaršu izdošanas procesa, tādējādi nākamā gada otrajā pusē banka uzsāks ieviest arī MasterCard viedkartes.

SEB banka ir noslēgusi pagājušā gada nogalē uzsākto bankas bankomātu pārslēgšanu no magnētisko joslu uz viedkaršu nolasīšanu, kas nozīmē, ka turpmāk maksājuma karšu dati šajos bankomātos tiks nolasīti no čipa jeb mikroshēmas, tādējādi nodrošinot papildu drošību, informē SEB.

Gadījumā, ja kartē iestrādātais čips būs mehāniski vai kā citādi bojāts, pēc starptautisko karšu organizāciju VISA un MasterCard noteiktumiem klienta datu drošības labad šis darījums tiks atteiks, savukārt pats kartes lietotājs noteikti tiek gaidīts bankā, lai karti aizvietotu, jo mehāniski bojāts čips var radīt situācijas, kad cilvēks nevar norēķināties arī par pirkumu veikalos vai tirdzniecības vietās.

Banku sniegtā informācija liecina, ka tirgū pakāpeniski notiek pāreja uz viedkartēm (uz kartes ir gan līdzšinējā magnētiskā svītra, gan čips). Pagaidām bankas izdod tikai starptautiskās karšu organizācijas VISA viedkartes. Paralēli norit sagatavošanās process, lai varētu izdot Eurocard viedkartes. Līdz jūnija beigām Hansabanka bija izsniegusi nedaudz vairāk nekā 6000 viedkaršu, bet Unibanka — ap 11,5 tūkst. karšu. Pāreju uz viedkartēm sākusi arī Parekss banka — kopš jūlija banka piedāvā apmainīt tās VISA Electron kartes, kurām beidzies derīguma termiņš, bet no oktobra plānota VISA Electron viedkaršu izsniegšana visiem klientiem — informē bankā. Kredītkartes kā viedkartes plānots sākt izsniegt no nākamā gada. Līdz gada beigām Hansabanka un Parekss banka katra plānojusi izsniegt ap 10 tūkst. viedkaršu, bet Unibanka — ap 30 tūkst. viedkaršu.

Latvijas Visa karšu īpašnieki 2003. gadā veikuši 22 miljonus transakciju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais transakciju skaits ir pieaudzis par 125 %. Kopējais apgrozījuma apjoms pārsniedz 1.4 miljardus ASV dolāru. 2003. gada beigās kopējais Latvijā izsniegto Visa karšu daudzums bija 745 651, kas ir par 61 % vairāk nekā 2002. gada beigās. Lietuvā, pieauguma tempi ir bijuši lēnāki — tikai 40 %. Latvija ir Baltijas līdere viedkaršu tehnoloģiju ieviešanā. 11 % no visām Visa kartēm (88 000 kartes) Latvijā ir viedkartes, un tirdzniecības vietās jau ir uzstādīti 4500 viedkaršu termināli. Gada beigās Baltijas valstīs kopumā bija 190 000 Visa viedkartes un 7850 viedkaršu termināli. Pjotrs Ščepanjaks, Visa pārstāvis Baltijas valstīs atzīmēja: «Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvijā no visām Baltijas valstīm visātrāk tiek ieviesti elektroniskie maksājumi. Svarīgs rādītājs ir ne tikai karšu skaits. Ļoti nozīmīga ir transakciju izaugsme, īpaši tirdzniecības vietās, kur kopumā veikti vairāk kā 10 miljoni transakciju. Salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugums ir 126 %, kas norāda, ka Latvijas iedzīvotāji uzskata Visa kartes par drošu un ērtu maksājuma līdzekli gan Latvijā, gan ārzemēs. Pagājušajā gadā vidējā pirkuma vērtība Latvijā samazinājās līdz 23 USD. Tas nozīmē, ka Visa kartes vairs nav kaut kas īpašs, — tās ir daļa no cilvēku ikdienas iepirkšanās rutīnas.» Kopējais Latvijas Visa karšu apgrozījums tirdzniecības vietās ir pieaudzis par 85 %. Lietuvā un Igaunijā tas attiecīgi bijis 47 % un 61 %.

BankServiss ir veicis pirmos soļus personalizācijas centra izveidei Latvijā — VISA International un MasterCard jau ir veikuši centra pirmssertifikācijas pārbaudes. Jau nākamā gada maijā plānots uzsākt pirmo viedkaršu personalizāciju Latvijā, jo BankServiss būs gatavs nodrošināt visu viedkaršu datu ievadīšanu kartē. BankServiss izpilddirektore Zanda Brīvule atzīst: «Esam gandarīti, ka sekmīgi tuvojamies pašu nospraustajam mērķim un darām visu nepieciešamo, lai Latvijas komercbankām varētu piedāvāt maksājumu karšu personalizāciju tepat Latvijā. Varam būt lepni par mūsu uzņēmuma augsto tehnoloģisko līmeni un darbinieku profesionālismu, kas ļauj mums īsā laikā realizēt tik apjomīgu projektu.» Lai nodrošinātu personalizācijas centra izveidi, sertifikāciju un sagatavošanos viedkaršu un magnētisko karšu personalizācijai, BankServiss plāno investīcijās ieguldīt apmēram 300 000 Ls.

Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) noraidījusi Rīgas domes iesniegtos priekšlikumus par transporta līdzekļa skaita ierobežošanu, tādējādi jāsecina, ka ministrija nemaz nevēlas ierobežot auto skaitu Vecrīgā. Šādu uzskatu pauž Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs.

30. oktobrī Rīgas dome RAPLM nosūtīja vēstuli, kurā izteica vairākus priekšlikumus par pasākumiem, kas ļautu samazināt automašīnu skaitu Vecrīgā. Viens no galvenajiem ierosinājumiem bija – maksimāli samazināt atbilstoši Ministru Kabineta 28.06.2005. noteikumiem izsniedzamo bezmaksas viedkaršu skaitu fiziskām personām, ja tām Vecrīgā ir deklarēta dzīvesvieta vai īpašums. Rīgas dome ierosināja ministrijai virzīt izskatīšanai šo noteikumu grozījumus, kuros būtu noteikts, ka vienam dzīvoklim izsniedzamo viedkaršu skaitu varētu ierobežot līdz vienai.

Dome ir saņēmusi ministrijas atbildi, kurā šie priekšlikumi ir noraidīti. RAPLM vēstulē raksta, ka "grozījumi paši par sevi nenodrošina transportlīdzekļu skaita ierobežošanu Vecrīgā", jo fiziskās personas, kurām Ministru Kabinets pašlaik piešķir tiesības iegūt bezmaksas viedkartes, "varēs iegādāties norēķinu vai abonementa viedkartes saskaņā ar Rīgas pilsētas domes noteikto maksu. Tādējādi piedāvātie grozījumi nesasniegšot to ierosināšanas mērķi, un ministrija nesaskata pamatojumu privātpersonu tiesību ierobežošanai."

Sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti.

Saskaņā ar kredītiestādes sniegto informāciju abi jaunie pakalpojumi ir pieejami ikvienam Parex bankas emitēto VISA, MasterCard un American Express viedkaršu lietotājiem. Vienīgais nosacījums – klientam ir jāzina esošais izsniegtās kartes PIN-kods.

Viedkartes PIN-koda nomaiņa bankas automātā

"Daudziem klientiem tagad ir vairāk nekā viena maksājumu karte. Katru reizi, kad karte tiek mainīta tāpēc, ka tai beidzies derīguma termiņš, tā ir nozaudēta vai mainījies kāds cits parametrs, ar jauno karti klientam tiek izsniegts arī jauns PIN-kods. Šādā situācijā klientam ir apgrūtinājums atcerēties visus PIN-kodus esošajām un arī jaunajām maksājumu kartēm. Savukārt līdz ar jaunā pakalpojuma ieviešanu, klientam būs iespēja visām savām Parex bankā izsniegtajām maksājumu kartēm izvēlēties vienu un to pašu PIN-kodu," skaidroja kredītiestādes pārstāvis Viktors Zaķis.

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

SEB Unibankas grupa 2006. gada deviņos mēnešos ir strādājusi ar 32,70 miljonu latu tīro peļņu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada deviņu mēnešu peļņu, ir palielinājusies par 37%. Grupas pamatdarbības ieņēmumi no gada sākuma līdz septembra beigām bija 64,539 miljoni latu jeb par 33% vairāk kā aizvadītā gada attiecīgajā periodā.

SEB Unibankas prezidents Viesturs Neimanis: "2006. gadu SEB Unibanka kopā ar saviem klientiem pavada 150 gadu jubilejas zīmē. Šie ir nozīmīgi svētki gan SEB grupai visā pasaulē, gan arī SEB Unibankas grupai Latvijā. SEB grupas ilggadējā pieredze finanšu pakalpojumu sniegšanā sniedz būtisku progresu klientu apkalpošanā arī SEB bankām Baltijā. Attīstot savu pakalpojumu klāstu, vienmēr klientu vajadzības izvirzām par mūsu darba mērķi. Ar ļoti lielu atbildības sajūtu piedalāmies katra klienta finanšu vajadzību izpētē un risinājuma nodrošināšanā. Jāatzīmē, ka SEB Unibanka arī šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus bankas tehnoloģiju uzlabošanā, lai klienti bankas sniegtos pakalpojumus varētu saņemt ērtāk un operatīvāk. Saviem klientiem pārskata periodā esam nodrošinājuši 99,15% pieejamību SEB Unibankas elektroniskajiem pakalpojumiem."

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

2004. gada 25. novembrī Maltā Visa Europe nāca klajā ar jaunu Eiropas mēroga debetkaršu sistēmas ieviešanas risinājumu V PAY. Hans van der Velde, Visa Europe prezidents norāda, ka debetkaršu tirgus šodien ir pārejas periodā. «Šobrīd ir nepieciešams apvienot vietējās sistēmas vienotā Eiropas maksājumu reģionā (SEPA — Single European Payments Area)». «EMV (Europay Mastercard Visa) viedkaršu sistēmas ieviešana plašā mērogā norāda, ka mēs esam unikālā situācija, kad nepieciešams ieviest vienotu Eiropas mēroga maksājumu sistēmu. Tādēļ esam izveidojuši V PAY. V PAY sistēma ir izstrādāta, lai veicinātu debetkaršu norēķinu attīstību. V PAY samazinās banku izmaksas, sekmēs ātrāku norēķinu veikšanu tirdzniecības vietās, kā arī lielāku drošību karšu lietotājiem,» skaidroja Van der Velde. V PAY piedāvā dalības institūcijām apvienot dažādas vietējās debetkaršu sistēmas vienotā Eiropas mēroga EMV viedkaršu un PIN karšu sistēmā. No šīs apvienošanas iegūs visi maksājumu industrijas dalībnieki — patērētāji, tirgotāji un bankas.

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

Maksājumu karte ar iestrādātu mikroprocesoru ir vairs ne tikai karte norēķiniem un skaidras naudas izņemšanai bankomātā, bet vienlaicīgi arī studenta apliecība un bibliotēkas karte. Unibanka ir pirmā banka Latvijā, kas sākusi plašāk lietot viedkaršu izmantošanas iespējas un pielāgojusi to funkcionalitāti studentu vajadzībām. Pirmo sadarbības līgumu par jauna veida studentu apliecību — viedkaršu izsniegšanu Unibanka ir parakstījusi ar Rīgas Tehnisko Universitāti, informē bankā. Tiem RTU studentiem, kas vēlēsies saņemt jaunā veida studentu apliecības, viedkartes tiks izsniegtas, sākot šo mācību gadu. Unibankas izsniegtā viedkarte veiks gan visas ierastās maksājumu kartes funkcijas, gan arī tā saturēs visu to informāciju, kas ļauj šo karti izmantot kā studenta apliecību un bibliotēkas karti. Jaunajā studenta apliecībā ciparu formātā tiks iestrādāta arī studenta fotogrāfija. Saskaņā ar Unibankas plānu viena, divu gadu laikā banka studentiem izsniegs aptuveni 15 tūkstošus šādu karšu. Tā kā interesi par šāda veida studenta apliecībām ir izrādījušas arī citas Latvijas augstskolas, paredzu, ka izsniegto karšu skaits būs ievērojami lielāks, pauž Unibankas vecākais viceprezidents Ainārs Ozols.

Rietumu Banka saņēmusi īpašu starptautiskās maksājumu sistēmas VISA licenci, kas ļauj veikt norēķinus par pirkumiem ar VISA kartēm, izmantojot Rietumu Bankas POS termināļus, pa tiešo starp banku un veikaliem. Iepriekš Rietumu Bankai jau bija analoģiska MasterCard sistēmas licence, kas ļauj veikt tiešos norēķinus ar Eurocard/MasterCard un Maestro kartēm, tomēr līdz šim, veicot maksājumus ar VISA kartēm, bija nepieciešams izmantot banku — partneru vidutāju pakalpojumus, kas padarīja norēķinus tirgotājiem darbietilpīgākus. Rietumu Banka veiksmīgi pabeigusi arī sertifikāciju VISA viedkaršu pieņemšanai visos Bankas POS termināļos. Viedkaršu apkalpošana tiks uzsākta janvāra otrajā pusē. Pagājušajā gadā Banka veikusi pilnīgu karšu pieņemšanas iekārtu nomaiņu veikalos, un šodien viss Bankas POS termināļu parks ir tehniski gatavs pieņemt viedkartes. Jaunā licence un veiksmīgi pabeigtā sertifikācija ļauj mums paplašināt mūsu POS termināļu tīklu, kā arī ievērojami paātrināt norēķinus ar veikaliem un apkalpojošās sfēras uzņēmumiem, kur tiek apkalpotas mūsu kartes, — atzīmē Dina Lukjanska, Rietumu Bankas Maksājumu karšu un čeku pārvaldes vadītāja. «Mēs plānojam ne tikai paplašināt sadarbību ar tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī kļūt par sadarbības partneri karšu norēķinos citām Latvijas finanšu iestādēm, kurām šodien vēl nav šādu sertifikātu.»

Baltijā vadošā maksājumu karšu apstrādes centra - First Data International Latvijas uzņēmuma rīcībā esošie dati liecina, ka 2005.gads elektronisko norēķinu jomā Latvijai ir bijis vēl nebijušas izaugsmes gads. Virkne pozīciju, kas raksturo elektronisko norēķinu attīstību pat dubultojušas savus apjomus. Šādu izaugsmi un pavērsienu sekmējušas gan banku apjomīgās investīcijas maksājumu karšu jomas attīstībā, gan citu nozares pārstāvju ieinteresētība padarīt elektroniskos maksājumus arvien populārākus, drošākus un pieejamākus plašākam klientu lokam. “Ja šāda attīstība turpināsies arī nākamajos gados, Latvija jau tuvākajā nākotnē sasniegs elektronisko norēķinu pasaules līdera - Islandes līmeni, kur elektroniski notiek 96% no visiem naudas norēķiniem,” atzīst First Data International izpilddirektore Latvijā Zanda Brīvule. Vērtējot pieauguma apjomus pret 2004.gadu, First Data International uzņēmuma Latvijā dati liecina, ka maksājumu karšu skaits kopumā pieaudzis par 25%. Tai skaitā, kredītkaršu rādītāji dubultojušies, tiem pieaugot par 100%, bet debetkaršu skaits pieaudzis par 12%. Līdz ar to arī apgrozījums maksājumiem ar kartēm tirdzniecības vietās šogad pieaudzis par aptuveni 50%, bet pirkumu skaits – par 40%. 2005.gadā ievērojami audzis arī maksājumu karšu pieņemšanas iekārtu skaits (POS termināli), pārsniedzot 17 tūkstošus vienību jeb palielinoties par 12%. Šogad bankas ir veikušas nozīmīgas investīcijas tieši šajā jomā, veicinot viedkaršu pieņemšanas iekārtu skaita pieaugumu. Līdz ar to var secināt, ka jau nākamgad viedkaršu pieņemšanas iekārtu skaits turpinās strauji palielināties, aptverot arī lielveikalu ķēdes, kur pagaidām darbojas integrētās kasu sistēmas, kas pieņem tikai magnētiskās joslas kartes.