«Unibankas » makroekonomikas ziņas

Finanses
2003. gada 20. janvāris 11:39

Latvijas Unibankas analītiķis Arnis Malbergs 2002.gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts sasniedza 131.1 miljonu Ls, kas, pēc mūsu prognozētā IKP apjoma, ir 2.5% no iekšzemes kopprodukta. Decembra laikā deficīta apjoms, neraugoties uz ļoti augstiem budžeta ieņēmumiem, palielinājās par 87.5 miljoniem Ls. Negaidīti lielo valsts kopbudžeta deficītu noteica deficīta palielināšanās pašvaldību budžetā, kur tika pieļauti stipri vien lielāki tēriņi nekā tika paredzēts likumā. Šoreiz dziļāk nepētīsim iemeslus, kas sekmēja deficīta palielināšanos, bet palūkosimies, kā Latvija izskatās uz citu Eiropas valstu fona. Atbilde ir redzama grafikā, un tā ir – labi. Protams budžeta deficīta palielināšanās, spriežot makroekonomiskās kategorijās, nav pozitīva parādība, bet nelielā apjomā nav arī nekas katastrofāls. Pirmkārt paskatīsimies uz citām ES kandidātvalstīm. Kā «baltais zvirbulis'', te ir Igaunija, kas saglabā budžeta pārpalikumu, savukārt Centrāleiropā budžeta deficīts ir nopietna problēma. 2002.gada uz kopējā fona izceļas Ungārija, kurai paredz 9% un pat nedaudz augstāku deficītu. Nav ar ko lepoties ne Slovākijai, ne Polijai, ne Čehijai. Pie kam šīm valstīm paaugstināta budžeta deficīta problēma ir jau vairākus gadus. Paredzams, ka visas nosauktās valstīs 2004.gadā vai nedaudz vēlāk tiks uzņemtas Eiropas savienībā (ES), bet rodas jautājums, kā tad ar Māstrihtas kritērijiem, kas nosaka, ka ES dalībvalstīs budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP. Patiesībā patreiz atbildēt uz šo jautājumu manuprāt nevar neviens, jo izrādās dīvainības notiek arī pašās ES dalībvalstīs. Spilgtākais piemērs ir Eiropas lielākā ekonomika Vācija, kuras budžeta deficīts 2002.gadā ir sasniedzis 3.7%. Kur nu vēl dienvidnieciskā mierā panesošā Eiropas komisāru aizrādījumus Portugāle, kuras deficīts pērn varētu būt 4.1%. Līdzīgas problēmas ir Itālijā, tuvu 3% robežai ir arī Francijas budžeta deficīts. Eiropā pakāpeniski izskan viedokļi par Māstrihtas kritēriju atcelšanu vai pārskatīšanu. Starp citu divas pasaules lielākās tautsaimniecības arī neiztiek bez budžeta deficīta. ASV tas pērn bijis apmēram 3.1%, bet Japānā – 7.9% no IKP!!!. Atgriežoties pie Latvijas situācijas, redzam, ka tā nav nemaz tik bēdīga, arī ņemot vērā faktu, ka šogad deficīts varētu būt ap 3% no IKP. Zinot, ka premjerministrs Repše un Finanšu ministrs Dombrovskis ir stingras fiskālās politikas piekritēji, budžeta deficīts tuvākajos gados visticamāk tiks saglabāts zemāks par 3% no IKP un iespējams pat samazināts.ˇ

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra