Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pusei valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu ienesīgums septembra beigās gada laikā bija negatīvs, liecina manapensija.lv publiskotā informācija.

Tostarp aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, ienesīgums 2020.gada septembra beigās bija no -17,33% līdz 3,17%, bet aktīvo ieguldījumu plānu, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 75%, ienesīgums bija no -1,56% līdz 5,63%. Vienlaikus sabalansēto ieguldījumu plānu ienesīgums gada laikā bija no -10,15% līdz 0,46%, bet konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija no -4,88% līdz 1,54%.

No deviņiem aktīvajiem ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu īpatsvars akcijās var būt līdz 50%, negatīvs ienesīgums bija sešiem plāniem, tostarp lielāko negatīvo ienesīgumu gada laikā uzrāda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "PNB Asset Management" pārvaldītais ieguldījumu plāns "Gauja", kura ienesīgums bija -17,33%. Seko "SEB Investment Management" pārvaldītie pensiju plāni "SEB Eiropas plāns" un "SEB aktīvais plāns", kuru ienesīgums bija attiecīgi -1,87% un -0,78%.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzās Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu. Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Konkursā varēja piedalīties līdzekļu pārvaldītāji ar vismaz divu gadu pieredzi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, kuru pārvaldīto ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums nav zemāks par Valsts kases ieguldījumu plāna ienesīgumu. Līdzekļu pārvaldītāji uz Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrātā kapitāla saņemšanu konkurs�� varēja pretendēt katrs ar vienu ieguldījumu plānu, kura ieguldījumu politika ir identiska Valsts kases ieguldījumu plāna ieguldījumu politikai, proti, tādu ieguldījumu plānu, kurš neparedz ieguldījumus komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros.

Piektdien, 31.augustā, noslēdzies Finanšu ministrijas rīkotais konkurss starp līdzekļu pārvaldītājiem par tiesībām pārņemt fondēto pensiju shēmas otrā līmeņa Valsts kases ieguldījumu plāna uzkrāto kapitālu.

Pavisam konkursā piedalījās astoņi pretendenti:

1) ieguldījumu pārvaldes a/s SEB Unifondi,

2) ieguldījumu pārvaldes a/s Parex Asset Management,

3) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Suprema Fondi,

4) a/s IPS Hansa Fondi,

5) ieguldījumu pārvaldes a/s Baltikums Asset Management,

6) ieguldījumu pārvaldes a/s DnB NORD Fondi,

7) a/s Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Astra Krājfondi,

8) a/s NORVIK ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

Līdz 28.septembrim tiks izskatīti iesniegtie pieteikumi, nosakot līdzekļu pārvaldītāju vai pārvaldītājus, kuri konkursa kārtībā būs ieguvuši tiesības pārņemt Valsts kases pārvaldītos līdzekļus.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Kaut arī 2016. gadam bija raksturīgas svārstības finanšu tirgos, visi pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu - konservatīvajiem plāniem tas bija no 0,4% līdz 4,9%, sabalansētajiem no 1,2% līdz 3,6%, savukārt aktīvajiem no 1,1% līdz 5%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ieguldījumu plānu sniegumu pirmajā pusgadā negatīvi ietekmēja straujais kritums fondu tirgos, ko lielā mērā veicināja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, kā arī Brexit balsojuma rezultāts, turpretī gada otrajā pusgadā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko galvenokārt noteica investoru prognozes attiecībā uz ASV ekonomikas attīstības perspektīvām.

Pērn pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 18,3% jeb 428 milj. eiro, tajā skaitā, 53,35 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. 2016. gada beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2,76 miljardus eiro.

Lai arī 2014. gadā iezīmējās ģeopolitisko un makroekonomisko risku pieaugums, pārvaldnieki spēja nodrošināt ļoti labus valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu darbības rezultātus, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pērn pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 19,5% jeb 328 miljoniem eiro, tajā skaitā, 99 miljoni eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. 2014. gada beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls jau nedaudz pārsniedza 2 miljardus eiro.

Konservatīvo ieguldījumu plānu gada ienesīgums bija no 2,6% līdz 5,6%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 3,2% līdz 6,4%, savukārt aktīvajiem plāniem no 2,3% līdz 7,9%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinot ar 2013. gada beigām, pieauga par 11,7%, decembra beigās sasniedza 43% no kopējiem ieguldījumiem jeb 876,2 miljonus eiro (t.sk. 547,9 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 40,9 milj. eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,2 milj. eiro – akcijās, 7,4 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 3 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, bet 274,8 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 96% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu emitentu vērtspapīros.

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 10% jeb 168 miljoniem eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Gandrīz trešdaļu jeb 55,8 miljonus eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Jūnija beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1,85 miljardus eiro.

Gada pirmajos sešos mēnešos visi ieguldījumu plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, kas bija līdzīgs dažādās ieguldījumu plānu grupās. Konservatīvo ieguldījumu plānu sešu mēnešu ienesīgums jūnija beigās bija no 0,9% līdz 5,3%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2,2% līdz 3,9%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1,3% līdz 4,1%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013. gada beigām, pieauga par 7,6% un jūnija beigās sasniedza 45,4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 843,9 miljoni eiro, tajā skaitā 513,1 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 38,6 miljoni eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,7 miljoni eiro – akcijās, 9,6 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, 2,6 miljoni eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū un 277,2 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs. Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 96% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 14,6% jeb 246 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Gandrīz trešdaļu jeb 74,5 miljonus eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Septembra beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1,93 miljardus eiro.

Konservatīvo ieguldījumu plānu deviņu mēnešu ienesīgums septembra beigās bija no 1,3% līdz 5,4%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2,3% līdz 5,3%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1,2% līdz 6,3%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 4,4% un septembra beigās sasniedza 42,4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 819 miljonus eiro (t.sk. 532 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 40 milj. eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,4 milj. eiro – akcijās, 9,1 milj. eiro – ieguldījumu fondos, 3,3 milj. eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, bet 232,3 milj. eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ieguldījumiem ārvalstīs 96% veidoja ieguldījumi pārējās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs.

Kaut arī pagājušajam gadam bija raksturīgas lielas svārstības finanšu tirgos, ko lielā mērā noteica investoru bažas par Ķīnas un globālās ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanos, visi pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni 2015. gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija par 2015. gadu.

Konservatīvajiem plāniem tas bija no 0,2% līdz 2,1%, sabalansētajiem no 0,5% līdz 2,3%, savukārt aktīvajiem no 0,4% līdz 4,2%.

Pērn pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 16,3% jeb 327 miljoni eiro, tajā skaitā, 36,6 miljonus eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. 2015. gada beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2,3 miljardus eiro.

Kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (47%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (32%). 54% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos1 un 40% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Gada otrajā pusē, pārvaldniekiem cenšoties mazināt ieguldījumu vērtības svārstīgumu, prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 13% gada beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 6%.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Latvijā būtu lietderīgi ļaut dibināt pensiju ieguldījumu plānus arī ar 100% akciju īpatsvaru, sacīja INVL pensiju fondu vadītājs Andrejs Martinovs.

«2019.gadā likumdošanas jomā būtu lietderīgi ļaut dibināt ieguldījumu plānus ar 100% akciju īpatsvaru. Tas ļautu gados jauniem dalībniekiem uzņemties atbilstošāku riska līmeni un nopelnīt vairāk,» sacīja Martinovs, piebilstot, ka Lietuvā šādi plāni jau eksistē un to ilgtermiņa ienesīgums pārsniedz Latvijā izveidoto aktīvo plānu ienesīgumu.

Viņš minēja, ka šo pašu iemeslu dēļ ir jāmaina arī regulējums un jaunos pensiju sistēmas dalībniekus, kuri, sākot darba ņēmēja gaitas paši neizvēlas ieguldījumu plānu, jānovirza nevis uz konservatīvajiem plāniem, bet uz aktīvajiem ieguldījumu plāniem ar maksimālo akciju īpatsvaru.

Tāpat Martinovs atzina, ka 2019.gada perspektīvas izskatās neviennozīmīgas. «Apstākļos, kad naudas plūsma finanšu tirgus virzienā no monetāras regulēšanas institūcijām tiek pārtraukta, var novest pie finanšu tirgus sabrukuma vai dziļas korekcijas. Pārnestā nozīmē - kad caurule, pa kuru baseinā ieplūst ūdens ir mazāka par cauruli, pa kuru ūdens no baseina izplūst, tad kopējais ūdens līmenis baseinā krītas. Un tikai tad kļūst skaidrs, kas šajā baseinā ir peldējies bez peldkostīma. Gadījumā, ja šādu «peldētāju» bija daudz un viņos ir ieguldīti būtiski līdzekļi, problēma būs arī pensiju uzkrājumiem, bet atkal vienmēr var palielināt ieplūstošās caurules jaudu un ūdens līmenis palielināsies,» viņš sacīja.

2016. gada deviņos mēnešos visi valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni darbojās ar pozitīvu ienesīgumu. liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem deviņu mēnešu ienesīgums bija no 0.6% līdz 5%, sabalansētajiem plāniem tas bija no 1.3% līdz 3.3%, savukārt aktīvajiem plāniem no 0.6% līdz 2.8%.

Deviņos mēnešos ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 13.3% jeb 311.4 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 2.65 mljrd. eiro.

Septembra beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (46%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (viena trešdaļa). 48% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 45% uz fiksēta ienākuma instrumentiem avots: Bloomberg. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nedaudz samazinājās prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kā arī parāda vērtspapīru īpatsvars un nedaudz pieauga ieguldījumu fondu apliecību īpatsvars.

2016. gada 1. pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 7,5% jeb 175,4 miljoniem eiro, jūnija beigās sasniedzot 2.5 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Gada pirmajā pusgadā labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no 0,4% līdz 2,8%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0,1% līdz plus 1,4%. Visi aktīvie plāni, izņemot divus, pusgadu noslēdza ar negatīvu ienesīgumu, šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2,2% līdz plus 0,4%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index pusgada laikā zaudēja 9,8% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos, Brexit balsojuma rezultāts, kā arī zemāki nekā gaidīti Eiropas banku peļņas rādītāji.

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10,2% jeb 205,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 2,21 miljardu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

Gada trešajā ceturksnī līdz ar bažām par Ķīnas ekonomikas izaugsmes samazināšanos pasaules akciju tirgi piedzīvoja strauju kritumu. Tā rezultātā vairums aktīvo ieguldījumu plānu kopš gada sākuma darbojās ar negatīvu ienesīgumu – šo plānu ienesīgums bija no mīnus 2,4% līdz plus 1,2%. Labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem deviņu mēnešu ienesīgums bija no mīnus 0,3% līdz plus 1,3%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 1,2% līdz plus 0,9%.

Septembra beigās kopējā ieguldījumu plānu ieguldījumu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (49%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām (34%). 49% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējas uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 44% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. 3. ceturkšņa laikā pārvaldnieki centās mazināt ieguldījumu vērtības svārstīgumu, pārdodot daļu no vērtspapīriem, un strauji pieauga prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm apmērs – prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 10,2% septembra beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 5,1%.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Šā gada 1. ceturksnī valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 3,1% jeb 72,9 miljoniem eiro, marta beigās sasniedzot 2,4 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Gada pirmajā ceturksnī labākus rezultātus uzrādīja konservatīvie un sabalansētie plāni, kuru ieguldījumu struktūrā dominē parāda vērtspapīri. Konservatīvajiem plāniem triju mēnešu ienesīgums bija no 0,4% līdz 1,4%, savukārt sabalansētajiem plāniem tas bija no mīnus 0,4% līdz plus 0,5%. Visi aktīvie plāni gada pirmo ceturksni noslēdza ar negatīvu ienesīgumu diapazonā no mīnus 1,8% līdz mīnus 0,2%, kas arī vērtējams kā samērā labs sniegums, ņemot vērā to, ka Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index ceturkšņa laikā zaudēja 7,7% no savas vērtības, ko lielā mērā ietekmēja zemāki Eiropas banku peļņas rādītāji nekā gaidīts.

Marta beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija parāda vērtspapīriem (44,5%) un otrs lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (32%). 51% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 42% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Pārvaldniekiem īstenojot piesardzīgu ieguldījumu stratēģiju, lai mazinātu ieguldījumu vērtības svārstīgumu, prasību uz pieprasījumu īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī pieauga līdz 14% marta beigās, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars veidoja 6,7%.

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 8,5% jeb 170,9 miljoniem eiro, tajā skaitā 52,8 miljonus eiro veidoja pusgada laikā gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Jūnija beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 2,18 miljardus eiro.

Pēc straujā aktīvu cenu kāpuma pirmajā ceturksnī līdz ar investoru bažām par Grieķijas valsts parāda atmaksas problēmām, finanšu tirgos gada otrajā ceturksnī sekoja kritums un mazinājās ieguldījumu plānu ienesīgums. Konservatīvajiem plāniem sešu mēnešu ienesīgums bija no mīnus 0,1% līdz plus 1,5%, sabalansētajiem no 1,6% līdz 2,9%, savukārt aktīvajiem no 1,7% līdz 6,8%.

Latvijā veikto ieguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2014. gada beigām pieauga par 1,1% un jūnija beigās veidoja 40,4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 886,1 miljonam eiro (tajā skaitā, 513,8 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 72,9 miljoni eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2,9 miljoni eiro – akcijās, 23 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, 3,5 miljoni eiro – Latvijas riska kapitāla tirgū, savukārt 269,8 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs). No visiem ārvalstu emitentu vērtspapīriem 94% veidoja ieguldījumi pārējo Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu emitentu vērtspapīros, t.sk. lielāko daļu Luksemburgas, Īrijas, Lietuvas un Vācijas.

2017. gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza 3 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7% līdz 1.8%.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Pieņemts lēmums ierosināt IPS GE Money Asset Management izveidotā atvērtā ieguldījumu fonda GE Money Eastern Europe Equity Fund iekšzemes apvienošanu ar IPAS Citadele Asset Management atvērto ieguldījumu fondu Citadele Russian Equity Fund, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir pieņēmusi lēmumu par fondu apvienošanu 11.septembrī.

Ieguldījumu fondu apvienošanas rezultātā visi pievienojamā fonda aktīvi un saistības tiek nodoti iegūstošajam fondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem, ņemot vērā apvienošanās brīdī noteikto ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficientu pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām pret iegūstošā fonda ieguldījumu apliecībām.

Citadele pārstāvētā fonda ieguldītāji saglabā uz apvienošanas brīdi tiem piederošo iegūstošā fonda ieguldījumu apliecību skaitu.

Šī gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 10.2% jeb 334,8 miljoniem eiro, septembra beigās sasniedzot 3,61 miljardu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Līdz ar cenu pieaugumu Eiropas, ASV kā arī pasaules akciju tirgū trešajā ceturksnī ieguldījumu plānu darbības rezultāti salīdzinājumā ar gada pirmajiem diviem ceturkšņiem turpināja uzlaboties. Gada pirmajos deviņos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -3.1% līdz +3.1%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -1.6% līdz +0.1%, savukārt konservatīvajiem no -2.1% līdz +0.5%.

Septembra beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (47.3%) un parāda vērtspapīriem (44.5%). 54% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 38.5% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī septembra beigās veidoja 4.1%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars – 0.7%.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 6% jeb 198.1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3,48 miljardus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Pārskata periodā akciju tirgos dominēja negatīvas tendences, ko lielā mērā noteica bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu «kariem» – pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz +1.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2.1% līdz -0.4%, savukārt konservatīvajiem no -2% līdz -0.4%.

Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (46.3%) un parāda vērtspapīriem (44.6%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī jūnija beigās veidoja 4.7%, savukārt termiņnoguldījumu īpatsvars - 1.3%.

Šā gada deviņos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieaudzis par 9,7% un septembra beigās sasniedza 1,13 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju piedāvāto ieguldījumu plānu skaits septembra beigās samazinājās līdz 23, jo atsevišķās sabiedrībās notika ieguldījumu plānu ar līdzīgu ieguldījumu stratēģiju apvienošana, lai optimizētu izmaksas un sasniegtu labākus ienesīguma rādītājus.

Pārskata ceturksnī mazinājās investoru bažas par centrālo banku monetārās stimulēšanas pasākumu ierobežošanu un labu sniegumu uzrādīja pasaules akciju tirgus. Līdz ar to tikai trīs konservatīvie ieguldījumu plāni 3. ceturksnī uzrādīja negatīvu ienesīgumu, kas nebija zemāks par mīnus 0,6%.

Kopumā gada pirmajos deviņos mēnešos cenu kritums obligāciju tirgū negatīvi ietekmēja konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgumu - šajā plānu grupā ienesīgums bija no mīnus 1% līdz plus 1,4%, turklāt 7 no 9 plāniem negatīvs. Līdz ar kāpumu akciju tirgos labāku sniegumu uzrādīja aktīvie plāni, kuru ienesīgums bija robežās no mīnus 0,2% līdz plus 3,2% (tikai vienam plānam negatīvs). Sabalansēto plānu grupā ienesīgums bija robežās no mīnus 0,4% līdz plus 2,5% (tikai vienam plānam negatīvs).