Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informē tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs arī lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu. Tomēr neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi pēc tiesas sēdes, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums, kas atceļ Latvijas piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus - smagos noziegumos apsūdzētajam Latvijas Bankas preizidentam Ilmāram Rimšēvičam, ir kauna traips gan prokuratūrai, gan Tieslietu ministrijai.

To atzīst daudzi aptaujātie juristi, kuri gan saprotamu iemeslu dēļ vēlas palikt anonīmi. Šāds iznākums neko nepasaka par I. Rimšēviča vainu vai nevainu, toties ir spilgta liecība par Latvijas vājumu un nespēju sevi aizstāvēt EST. Neliels ieskats problēmas būtībā – Eiropas Centrālas bankas (ECB) statūti, ar kuriem ir noteikta milzīga nacionālo banku vadītāju neatkarība , ir pāri stāvoši jebkurai nacionālai likumdošanai. Faktiski ir tikai pāris iemesli, kuru dēļ nacionālās bankas vadītāju var atbrīvot no amata. Viens no tiem: notiesājošs spriedums. Un Latvijas puses pārsteigums, ka I.Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis no EST puses tiek traktēts kā atcelšana no amata, tikai apliecina pārsteigto nekompetenci un muļķību.

Tieslietu ministrijai līdz 2011. gada 1. oktobrim jāpaziņo Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam par Latvijas Republikas izvirzīto kandidatūru Eiropas Savienības Tiesas (EST) tiesneša amatam, lēmis Ministru kabinets.

Ņemot vērā to, ka Egila Levita tiesneša amata pilnvaru termiņš EST beidzas nākamā gada 6. oktobrī, kā arī izvērtējot EST priekšsēdētāja vēstuli, kurā norādīts uz nepieciešamību dalībvalstu valdībām pēc iespējas ātrāk iesniegt savus kandidātus uz EST tiesnešu amatiem, Tieslietu ministrija uzskatīja, ka lēmums ir jāpieņem nekavējoties. Tā kā E. Levits vēstulē tieslietu ministram izteicis piekrišanu turpināt pildīt EST tiesneša pienākumus arī nākamajā periodā, tieslietu ministrs virzīja Egilu Levitu atkārtotai apstiprināšanai EST tiesneša amatam.

Egils Levits šobrīd ir EST tiesnesis, kura kandidatūru EST (toreiz – Eiropas Kopienu Tiesa) tiesneša amatam Ministru kabinets apstiprināja 2006. gada 6. februārī. Viņš beidzis gan Hamburgas universitātes Juridisko fakultāti (1982), gan Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu (1986). E. Levits bijis zinātniskais referents Ķīles universitātes Juridiskajā fakultātē (1984–1986), juridiskais referents Šlēsvigas-Holšteinas apgabaltiesas dienestā, zinātniskais referents Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūtā Getingenē (1989–1991). Viņš bijis arī Augstākās padomes padomnieks, Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā, premjera biedrs, tieslietu ministrs un Saeimas deputāts. E. Levits pildījis tiesneša pienākumus Eiropas Cilvēktiesību tiesā (1995–2004).

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmārā Rimšēviča aizstāvībai ir nepieciešams iepazīties ar pilno Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumu, bet no tiesas publicētās preses relīzes ir noprotams, ka Rimšēvičs var atgriezties darbā, pavēstīja viena no Rimšēviča aizstāvēm EST Iveta Pazare.

Viņa norādīja, ka arī aizstāvība pagaidām ir lasījusi tikai preses relīzi, savukārt pilnais spriedums, visticamāk, būs pieejams jau šodien.

Kā ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata, informēja tiesā.

Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rimšēvičs tiesvedībā EST apgalvoja, ka viņš nav izdarījis nevienu no viņam pārmestajiem nodarījumiem un ka viņš līdzīgi Eiropas Centrālās bankai (ECB) uzskata, ka Latvija nav sniegusi nekādus pierādījumus par šiem nodarījumiem. EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Rīgas apgabaltiesa, pretēji pirmās instances tiesai, ir noraidījusi Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Rimšēviča prasību pret centrālo banku par darba algas piedziņu vairāk nekā 151 000 eiro apmērā.

No Rimšēviča Latvijas Bankas labā nolemts piedzīt visus tās samaksātos tiesāšanās izdevumus.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka, atstādinot Latvijas Bankas prezidentu no amata pienākumu pildīšanas, viņš neturpina darbu un ir pamats neizmaksāt viņam noteikto darba algu. Papildus tiesa norādīja, ka darba alga par Latvijas Bankas prezidenta atstādināšanas laiku būtu piedzenama tikai gadījumā, ja atstādināšana būtu notikusi atbildētājas rīcības vai vainas dēļ, kas konkrētajā gadījumā neesot konstatēts.

Spriedumā apelācijas instances tiesa norādījusi, ka atbildētāja nevar būt atbildīga par izmeklēšanas procesā pieņemta prettiesiska KNAB lēmuma sekām. Ņemot vērā, ka ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2019.gada 26.februāra spriedumu ir atcelts KNAB 2018.gada 19.februāra lēmums, ciktāl ar to Rimšēvičam ir aizliegts pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, atlīdzība par prasītājam nodarīto kaitējumu, nesaņemot darba algu, būtu vērtējama no valsts atbildības aspekta.

Teju puse Latvijas iedzīvotāju regulāri ēd vakariņas vēlāk, nekā ieteicams, noskaidrots pētījumā par Baltijas valstu iedzīvotāju vakariņošanas paradumiem.

Pasākumā Vēlās vakariņas ar Borjomi profesors Anatolijs Danilāns, uztura speciāliste Ilze Lutere un šefpavārs Ēriks Dreibants nāca klajā ar ieteikumiem un gardām receptēm, lai vēlās vakariņas atstātu pozitīvu ietekmi uz organismu.

Lai arī pēdējā laikā sabiedrībā arvien vairāk runā par uztura ietekmi uz dzīves kvalitāti, liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju cieš no dažādām gremošanas problēmām, ikdienā piekopjot organismam kaitīgus uztura paradumus, secināts IDS BorjomiEurope veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā salīdzināti iedzīvotāju vakariņošanas paradumi.

47% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka itin regulāri nākas grēkot ar ēšanu vēlu vakarā, visbiežāk saistot to ar vēlo pārrašanos mājās vai aizkavēšanos darbā. Vēlajās vakariņās visā Baltijā dominē otrie ēdieni, tomēr igauņiem ēdienkarte ir daudzveidīgāka, nekā abās pārējās valstīs, vakariņās biežāk iekļaujot arī salātus, sviestmaizes un karstos dzērienus. Savukārt Latvijā vakariņu ēdienkartē biežāk, nekā Lietuvā un Igaunijā ir sastopami raudzētie piena produkti.

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Latvijas Banka ir pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo tiesas spriedumu strīdā ar bijušo iestādes prezidentu Ilmāru Rimšēviču par vairāk nekā 151 000 eiro piedziņu, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Rīgas rajona tiesa Siguldā 6.novembrī par labu Rimšēvičam minēto summu no Latvijas Bankas piedzina kā neizmaksāto darba algu aptuveni gadu ilgajā laika periodā, kurā Rimšēvičs bija atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns raidījumu informējis, ka centrālā banka pirmās instances tiesas spriedumu uzskata par nepamatotu, tāpēc ir pārsūdzējusi to otrajā instancē - Rīgas apgabaltiesā.

Kā iepriekš pastāstīja abu pušu advokāti, Rimšēvičs bija vērsies Rīgas rajona tiesā pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) atcēla lēmumu, ar kuru viņš bija atstādināts no amata. Savā spriedumā EST toreiz norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Decembra nogalē tiks atsākta tiesvedība Augstākajā tiesā par Konkurences padomes piemēroto sodu Maxima Latvija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada 26.novembrī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairāk nekā 35 000 eiro apmērā lielveikalam Maxima. Tagad Latvijas Augstākajai tiesai, ņemot vērā šo EST spriedumu, būs jālemj par KP lēmuma atcelšanu, ar kuru Maxima Latvija tika piemērots administratīvais sods par slēgtajiem tirdzniecības telpu nomas līgumiem.

«Eiropas tiesa savā lēmumā ņēmusi vērā Maxima Latvija viedokli, norādot, ka minētais punkts ir jāvērtē pēc tā, vai tas ir ticis izmantots un vai ietekmējis konkurences apstākļus. Secīgi 2015.gada 29.decembrī tiks atsākta tiesvedība kasācijas instancē (Augstākajā tiesā),» DB sacīja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro, ka «EST nav pieņēmusi spriedumu, bet gan sniegusi atzinumu Latvijas Augstākajai tiesai, kas šobrīd izvērtē Latvijas KP lēmumu. Ar lūgumu pēc atzinuma EST vērsās Augstākā tiesa. Attiecīgi šobrīd tiesvedība Latvijā turpinās un KP vēl ir iespēja aizstāvēt un pamatot savu lēmumu.» Advokāts, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa skaidro, ka «Eiropas Savienības tiesības nosaka to, ka dalībvalstu tiesām ir tiesības vērsties EST ar jautājumiem, lai saņemtu prejudiciālus nolēmumus». Viņš uzskata, ka nav būtisks jautājums, kā katra iesaistītā puse to nosauc, bet tas, ka minētais dalībvalstīm ir jāņem vērā. «Būtiskais šajā spriedumā ir tas, ka ir svarīgi izvērtēt nevis katra šāda līguma mērķi jeb burtu, bet to, kādas ir iestājušās sekas,» saka I.Liepa.

Ir skaidrs, ka brīžiem varbūt izdevīgāk zaudēt kauju, lai beigās uzvarētu karā, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» pauda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jēkabs Straume.

Tā viņš komentēja Eiropas Savienības tiesas (EST) lēmumu atcelt rīkojumu, ar kuru no amata atstādināts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Straumem esot bijusi pilna pārliecība, ka tieši šāds būs EST spriedums. Tas tādēļ, ka procesa virzītājs izmantojis tiesības nesniegt pierādījums, izriet no viņa teiktā.

«Es uzskatu, ka tas bija nevis apzināts gājiens zaudēt, bet apzināts tādā ziņā, ka izmeklēšanas noslēpums procesa virzītājam ir jāsargā,» norādīja KNAB priekšnieks.

Kā ziņots, EST otrdien paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs atstādināts no amata. Ņemot vērā EST spriedumu, Rimšēvičs varēja atsākt darbu LB un jau trešdien ieradās savā darba vietā.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Sākot no šā gada 15. maija, Latvijas aviosabiedrība airBaltic palielinās lidojumu skaitu maršrutos no Rīgas uz Liepāju, Tallinu un Viļņu. Papildu reisi uz Liepāju un Tallinu tiks ieviesti arī 1. jūnijā.

Aviokompānija ievieš vienu papildu reisu lidojumiem turp un atpakaļ no Rīgas uz Liepāju darba dienās. Līdz šim airBaltic nodrošināja lidojumus maršrutā Rīga - Liepāja trīs reizes darba dienās un reizi dienā sestdienās un svētdienās.

Viens papildu lidojums no Rīgas uz Tallinu un atpakaļ būs pieejams vienu reizi darba dienās. Līdz šim aviokompānija nodrošināja lidojumus maršrutā Rīga - Tallina četras reizes dienā darba dienās un reizi dienā sestdienās un svētdienās.

Savukārt lidojumu skaits no Rīgas uz Viļņu tiek papildināts ar vienu reisu darba dienu un svētdienu vakaros, no Viļņas uz Rīgu – ar vienu reisu darba dienu un sestdienu rītos. Lidojumi turp un atpakaļ no Rīgas uz Viļņu bija pieejami trīs reizes dienā darba dienās, reizi dienā – sestdienās un svētdienās. No Viļņas uz Rīgu lidojumi tika nodrošināti trīs reizes dienā darba dienās un reizi dienā sestdienās un svētdienās.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air apsver iespēju iegādāties Somijas helikopteru transporta kompāniju Copterline, tādējādi cerot piesaistīt papildus pasažierus no Helsinkiem.

Helikopteru kompānija Copterline nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu no Helsinkiem uz Tallinu. Par Estonian Air plāniem vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

Estonian Air padomes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss norādīja, ka helikopteru maršruts starp Tallinu un Helsinkiem ir viens no veidiem, kādos piesaistīt vairāk cilvēku lidojumiem uz Eiropu caur Igaunijas galvaspilsētu.

«Uzņēmēji varētu ļoti ātri nokļūt no Helsinku centra uz Tallinu, no kurienes doties tālāk. Tas būtu daudz ātrāk nekā braukt uz Helsinku lidostu un pēc tam lidot ar Finnair,» sacīja J. Heleniuss. No Helsinkiem uz Tallinu ar helikopteru iespējams nokļūt 18 minūšu laikā.

Izvērtējot nesenā Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma atziņas par privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību, Latvijā arī turpmāk informācija par patiesajiem labuma guvējiem būs publiski pieejama, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

TM eksperti, izvērtējot EST spriedumā norādīto un Latvijas nacionālo regulējumu, secinājuši, ka nav pamata mainīt līdzšinējo pieeju, nodrošinot ziņu par patiesajiem labuma guvējiem (PLG) pieejamību ikvienam sabiedrības loceklim bez nepieciešamības pierādīt tā leģitīmo interesi.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norāda, ka EST spriedums ir ļoti būtisks, jo vērtē privātās dzīves neaizskaramību saistībā ar datu publisku pieejamību. Ieviešot šo spriedumu, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem ikvienai personai, lai būtu skaidrība par to, kas tad kontrolē konkrēto juridisko personu. Šāda informācijas atklātība veicina tiesisku uzņēmējdarbības un nevalstiskā sektora vidi, mazina korupcijas riskus, nodrošina sankciju ieviešanu, tādējādi stiprinot mūsu valsts stabilitāti un drošību.

Bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam pret viņu sāktajā kriminālprocesā nav piemērojama Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa imunitāte, atzinusi Eiropas Savienības Tiesa (EST).

EST otrdien pasludinājusi spriedumu lietā par ECB padomes locekļa imunitātes atcelšanu Rimšēvičam.

Saskaņā ar EST spriedumu, ja kriminālprocesa virzītājs konstatē, ka darbības, par kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, dalībvalsts centrālās bankas vadītājs acīmredzami nav veicis, pildot savus amata pienākumus, kriminālprocess attiecībā uz viņu var tikt turpināts, jo imunitāte pret tiesvedību nav piemērojama.

Tiesa spriedumā norāda, ka visi dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir ECB Ģenerālpadomes locekļi un ka to dalībvalstu centrālo banku vadītāji, kuru valūta ir eiro, turklāt ir arī ECB Padomes locekļi. Tiesa, skatot lietu virspalātas sastāvā, vispirms norāda, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti ir piemērojams ECB, tās struktūru locekļiem un tās personālam.

Rīgas Dzirnavnieks un modes dizainere Elita Patmalniece ir uzsākuši kopīgu projektu un pirmo reizi radījuši speciāla dizaina priekšautu kolekciju sievietēm un vīriešiem, aicinot sabiedrību atcerēties un ikdienā ieviest skaistu ēst gatavošanas kultūru.

AS Rīgas Dzirnavnieks un Mindshare veiktā aptauja liecina, ka tikai 8% Latvijas iedzīvotāju ikdienā uzliek priekšautu, gatavojot ēst. Turklāt gandrīz 60% priekšautu vispār nelieto, bet 33% to uzliek tikai dažreiz.

Uzņēmums akcentē, ka priekšauts vēl tikai pirms dažiem desmitiem gadu bija neatņemama ēdiena pagatavošanas kultūras sastāvdaļa katrā virtuvē. Tas tikai vēlreiz apliecinot, ka lielajā steigā un aizņemtībā sabiedrība arvien mazāk uzmanības velta pašam ēst gatavošanas un pasniegšanas procesam.

Elita Patmalniece norāda: «Ikviens, kurš gatavo ēst mājās, zina, ka gatavošanā svarīgas ir labas domas un garastāvoklis. Tāpēc, kas var būt labāks garastāvokļa uzmundrināšanai kā skaists priekšauts, kas ēst gatavošanu padara daudz patīkamāku, un iespējams tieši tas radīs papildus iedvesmu pagatavot kaut ko īpašu.»

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs trešdienas rītā ieradies darbā Latvijas Bankā, apstiprināja centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Latvijas Bankas prezidents ir ieradies darbā,» teica Silakalns, piebilstot, ka tuvākās stundas ir plānotas darba sarunas un sanāksmes par otrdien, 26.februārī, neskaidrajiem jautājumiem, tostarp par darba organizāciju.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības Tiesa (EST) otrdien, 26.februārī, paziņoja, ka ir atcēlusi lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.

EST norādīja, ka tiesvedības rakstveida daļas posmā Latvija nav sniegusi nekādus, pat ne sākotnējus pierādījumus apgalvojumiem par korupciju, kas ir bijuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas pamatā.

Arī tiesas sēdes laikā EST priekšsēdētājs lūdza Latvijas pārstāvjus īsā termiņā iesniegt EST dokumentus, kas pamato apstrīdēto lēmumu, taču neviens no dokumentiem, kurus Latvija iesniegusi, neiekļāva pierādījumus tam, ka pastāv pietiekami elementi, kas liecinātu par Rimšēvičam izvirzīto apsūdzību pamatotību.

Ēdiena gatavošana mājās ir lielisks veids, kā sekot līdzi savai veselībai un fiziskajai formai, gatavojot tādu ēdienu, kas atbilst tieši Tavām vēlmēm un vajadzībām. Pie tam, vakariņu taisīšana darba dienas beigās var būt ļoti relaksējošs process. Protams, tas ir relaksējoši vienīgi tad, kad virtuvē valda kārtība. Daudzi no jums noteikti būs saskārušies ar situāciju, kad plaukti ir piekrauti ar dažādām garšvielām, traukiem un inventāru, līdz vienā brīdī kļūst neiespējami tajos orientēties.

Virtuves iekārtas ir paredzētas tam, lai ēst gatavošana būtu ērta un patīkama, tāpēc svarīgi virtuves vidi uzturēt tīru un kārtīgu. Raksta turpinājumā piedāvājam dažus vienkāršus soļus, kas ātri vien palīdzēs tikt pie sakārtotiem skapīšiem!

1. Sāc ar virtuves skapīšu atbrīvošanu

Tas ir pirmais solis, lai tiktu pie sakārtotiem virtuves skapīšiem. Sāc ar to iztukšošanu, visus priekšmetus novietojot trīs atsevišķās kaudzēs – ārā mešanai, pārdošanai vai ziedošanai un atstāšanai. Kad visi plaukti un skapji ir tukši, sāc ar atbrīvošanos no nevajadzīgajām mantām, un tikai tad pievērsies lietām, ko grasies paturēt. Tādā veidā Tev būs vieglāk orientēties un saprast, cik daudz vietas būs nepieciešams atvēlēt atstājamajiem priekšmetiem.

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs Lux Express šā gada pirmajā pusgadā Baltijā pārvadājis par 23% vairāk pasažieru nekā pērn analogā laika periodā. Šogad pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis līdz 192 000, informē Lux Express komunikācijas konsultante Aiva Eiduka.

«Lux Express pirmā pusgada rezultāti iepriecina ar pozitīvu tendenci - latvieši arvien biežāk izvēlas ceļot uz Baltijas galvaspilsētām ar autobusu. Šogad vietējo ceļotāju skaits ir palielinājies par 25% salīdzinājumā ar pērno gadu, palielinājies braucēju skaits reisos gan uz Tallinu, gan uz Viļņu. Šogad uz Tallinu ir ceļojuši par 25% vairāk vietējo pasažieru nekā pērn, savukārt uz Viļņu - par 26% vairāk,» norāda Lux Express valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Pārvadātājs šogad investējis aptuveni 3 miljonus eiro sešu jaunu biznesa klases autobusu iegādē. Jaunie Lux Express Lounge autobusi no Rīgas uz Tallinu kursē kopš 12. jūnija. Lounge autobusos, kuros ir 15 jaunas biznesa klases sēdvietas līdzšinējo 10 sēdvietu vietā, ļauj palielināt pārvadāto biznesa klases pasažieru skaitu visā Baltijā.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Somijas prāmju operatorkompānija Viking Line aprīlī reisos starp Tallinu un Helsinkiem norīkos jaunu katamarānu Viking Faster (FSTR).

Katamarāns starp Tallinu un Helsinkiem kursēs no 10.aprīļa līdz 22.oktobrim, un brauciena ilgums ar to būs viena stunda un 45 minūtes.

Viking Line jaunu kuģi šajā maršrutā norīko, reaģējot uz lielo pieprasījumu, kompānija informēja biržu, norādot, ka kuģis var pārvadāt 850 pasažieru un 120 automašīnu.

«Dažiem cilvēkiem patīk pavadīt laiku uz kuģa, bet citi vēlas pēc iespējas ātrāk nonākt galamērķī. Tādēļ mēs nolēmām iznomāt kuģi, ar kuru veikt ekspresbraucienus. Šogad mēs vēlamies sākt arī papildu reisus no pavasara līdz rudenim. Ir tik liels pieprasījums, un mēs nevēlamies, lai kāds paliktu krastā,» norādīja Viking Line pārdošanas un mārketinga vadītājs Kajs Takolanders.

Turoties pie savas apņemšanās ēst tikai tos dzīvniekus, kurus pats nogalinājis, Facebook vadītājs Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) pārtikas vajadzībām nošāvis bizonu, ziņo mashable.com.

Baumas par bizona nogalināšanu sākušas cirkulēt jau pagājušajā nedēļā, jo kādā prezentācijā bijis redzams, ka Cukerbergs cep bizona burgerus. Tas daudziem klātesošajiem radījis jautājumu, vai tiešām Cukerbergs nogalinājis bizonu.

Kā raksta medijs, atbilde, acīmredzot, ir - jā. Saskaņā ar izdevuma Fortune vēstīto Cukerbergs nesen ieguvis medību licenci un paveicis šo asiņaino darbu.

«Jā, viņš nogalināja bizonu,» sacījis viens no mashable.com informācijas avotiem, apstiprinot Fortune vēstīto.

Medijs atgādina, ka Cukerbergs bizona un citu dzīvnieku nogalināšanu neuzskata par sportu. Viņš to dara, lai būtu veselīgāks un uzņemtos atbildību par pārtiku, ko lieto uzturā. «Mēs medijos varam jokot par to, ka Cukerbergs nogalinājis bizonu, bet patiesība ir tā, ka viņa jaunā uztura apņemšanās ir balstīta uz labiem nodomiem. Turklāt, cik daudzi no mums var teikt, ka esam nogalinājuši bizonu? Es noteikti nevaru,» raksta mashable.com žurnālists.