Pērn vidējais maksājuma kavējums sarucis līdz 11,2 dienām, liecina SIA Creditreform Latvijā veiktais pētījums par pārdošanas nosacījumu un maksājumu kavējumu tendencēm darījumos starp juridiskām personām vietējā tirgū.
2011. gadā klienti, kuri krīzi pārdzīvojuši sekmīgi un saglabājuši sadarbības partneru uzticību, varēja cerēt arī uz pretimnākošākiem apmaksas nosacījumiem. Nozīmīga daļa uzņēmēju nav pakļāvuši savu darbību papildu riskam un lielāko daļu darījumu slēguši tikai ar priekšapmaksu.
2011. gadā līgumos noteiktais vidējais darījumu apmaksas termiņš bijis 29,7 dienas pēc preču piegādes vai darbu izpildes, kas ir par 4,4 dienām jeb 17,4% ilgāks nekā 2010. gadā. Pētījums rāda, ka, kopā ņemot apmaksas nosacījumus pirms preču piegādes un darījumus ar termiņu līdz 14 dienām pēc preču piegādes, 2011. gadā tie veido 52%, kas ir tikai par 0,3% vairāk nekā 2010. gadā, tādējādi uzņēmēju piesardzība saglabājas. 2011. gadā novērojama arī otra tendence - divkārt ir pieaudzis darījumu skaits, kur līgtais apmaksas termiņš pēc preču piegādes ir vairāk nekā 61 diena. 2011. gadā šādi darījumi veidoja jau 9%. «To noteikušas tendences būvniecības nozarē 2011. gadā. Nozaru griezumā būvnieku uzņēmumos vidējais noteiktais maksājuma termiņš 2011. gadā bijis 26,8 dienas, kas ir straujš pagarinājums, salīdzinot ar 19,9 dienām 2010. gadā. Pieaugot investīcijām valstī, pēc ievērojama krituma 2010. gadā būvniecības tirgus diezgan strauji ir atdzīvojies, it īpaši Rīgā un Jūrmalā. Iemesls pozitīvajiem rezultātiem būvniecībā ir aktīvāka Eiropas struktūrfondu apguve.
Šobrīd būvniecības nozarē novērojama tendence, ka iekšējais pieprasījums aug nedaudz straujāk nekā būvuzņēmumu piedāvājums. Vidējos noteiktos maksājuma termiņus ietekmē arī fakts, ka pasūtījuma objekti un darījumu summas kļuvušas lielākas, un starpposmi, par kuriem tiek veikti maksājumi, tiek noteikti garāki,» skaidro SIA Creditreform Latvijā valdes loceklis Māris Baidekalns. SIA Arčers pārstāve Zane France teic, ka maksājuma disciplīnai vairs nav tendence pasliktināties. «Mūsu pakalpojuma saņēmēji lielākoties ir valsts vai pašvaldību uzņēmumi, šo institūciju darbības tiek īstenotas apstiprināta budžeta ietvaros, tāpēc maksājumi lielākoties notiek atbilstoši līgumsaistībām un noteiktajos termiņos.