Valsts labklājības pamatā ir uzņēmējdarbības vide, tāpēc ir jāpieņem pragmatiski izsvērti valstiski lēmumi

To intervijā stāsta a/s Rietumu banka valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pankovs. Viņaprāt, tautsaimniecības recesijas situācijā Latvijā tika pieņemts stratēģiski pareizs lēmums par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu apmaiņā par 142 000 eiro (Rīgā un Jūrmalā) vērta nekustamā īpašuma iegādi, kā arī ieguldījumiem banku kapitālā un biznesā. Lai arī pašlaik situācija Latvijas tautsaimniecībā ir citāda, nekā tā bija pirms pieciem – sešiem gadiem, tomēr minētā programma ir bijusi veiksmīga, jo piesaistījusi vairāk nekā 1,2 miljardus eiro ārvalstu investīciju, tā bija saprotama, viegli administrējama. Turklāt tā varētu turpināt nodrošināt investīciju plūsmu uz Latviju, ja vien tās nosacījumi potenciālajiem ārvalstu investoriem būtu pievilcīgi.

Kā vērtējat termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu apmaiņā pret investīcijām Latvijā?

Tas bija pragmatisks lēmums, kas radīja pozitīvu efektu. Savulaik ekonomiskās krīzes spelgonī tika izdarītas izmaiņas Imigrācijas likumā, kas piedāvāja vairākas iespējas potenciālajiem investoriem, kuri nebija no ES un Norvēģijas, Šveices, Islandes un Lihtenšteinas – ieguldīt komercbanku subordinētajā kapitālā ap 300 000 eiro, investēt 35 000 eiro maza vai 150 000 eiro liela uzņēmuma pamatkapitālā, vai arī iegādāties nekustamo īpašumu vismaz 142 300 eiro vērtībā Rīgā un Jūrmalā vai laukos vismaz 71 150 eiro apmērā un saņemt TUA. Daudzi ārvalstu turīgie cilvēki par vislabāko preci uzskatīja tieši TUA apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Kopumā pēc auditorkompānijas Deloitte publiskotajiem skaitļiem Latvija tādējādi piesaista vairāk nekā 1,2 miljardus eiro. Tas radīja tik ļoti vajadzīgo ekonomisko uzrāvienu – multiplicējošo efektu, kas deva papildu ienākumus ne tikai nekustamo īpašumu (nav noslēpums, ka daudzi jauni projekti tiek būvēti vai ir jau uzcelti, balstoties uz nerezidentiem) celtniekiem un ēku apsaimniekotājiem, bet arī restorāniem, veikaliem, kosmētikas saloniem un privātajā medicīnas jomā strādājošajiem. TUA apmaiņā pret investīcijām, tostarp nekustamā īpašuma iegādi nebūt nav Latvijas izdomājums, jo tā ir pasaules prakse, kā piesaistīt investīcijas. Tāpēc Latvijas nosacījumi TUA saņemšanai konkurē ar daudzām citām valstīm Eiropā un ārpus tās. Latvija, uzstādot ambiciozu mērķi, radīja konkurētspējīgu piedāvājumu investoriem. Kopš 2010. gada Latvija šādi spējusi piesaistīt ap 12 000 turīgu cilvēku, kuri iegādājušies mājokli Latvijā, nevis kādā citā valstī, kā arī ieguldījuši līdzekļus Latvijas banku kapitālā. Tas ir ļoti labs rādītājs. Vēl jo vairāk, ja šī TUA programma atšķirībā no citām bija samērā viegli iedzīvināma, bez būtiskām administrēšanas izmaksām un riskiem valsts drošībai.

Kas šajā kontekstā spēja pievilināt potenciālos investorus?

Tie ir konkurētspējīgi nosacījumi. Pirmkārt, samērā pieņemams investīciju apmērs nekustamā īpašuma iegādei, lai varētu pretendēt uz TUA saņemšanu. Otrkārt, vienkāršs un visiem saprotams mehānisms. Treškārt, TUA var saņemt ne tikai pats investors (piemēram, nekustamā īpašuma pircējs), bet arī viņa ģimenes locekļi. Nekādu sarežģītu mehānismu, viss ir skaidri un vienkārši izpildāms.

Ja visiem ir labi – investoriem, Latvijas tautsaimniecībai, budžetam, tad kāpēc iepriekšējās Saeimas politiķu vairākums nosacījumus padarīja investoriem nepieņemamus?

Palūkosimies, kāda bija situācija, kurā TUA apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi tika paaugstināts minimālais darījumu slieksnis un noteikta 5% liela valsts nodeva; kā arī noteikta nodeva 25 000 eiro apjomā investīcijām banku kapitālā. Tas bija priekšvēlēšanu laiks, turklāt pateicīga tēma, ko izspēlēt kampaņā. Lai arī vēlēšanas ir pagājušas, tomēr tās būs arī nākotnē, kāpēc lai politiķi šo tēmu nevarētu izmantot vairākārt. Politiķiem tā ir laba tēma uzmanības piesaistīšanai. Kāpēc lai viņi atteiktos to izmantot saviem mērķiem arī turpmāk? Šīs normas kritiķi līdz šim tā arī nav likuši pretī nevienu ekonomiski pamatotu argumentētu faktu, jo tādu vienkārši nav. Likumdevēji, vairāk nekā par 70% paaugstinot īpašumu pirkuma slieksni un ieviešot valsts nodevas, faktiski atteicās no ekonomiskās izaugsmes, to slāpējot, vai pat mākslīgi uzlika bremzes investīciju pieplūdumam, tātad arī valsts budžeta ieņēmumiem.

Visu interviju Mazākas investīcijas radīs mazākus ieņēmumus budžetā lasiet piektdienas, 30. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness (3. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra