Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Koksnei jākļūst par galveno izejmateriālu mājokļu būvniecībā un dzīves vides iekārtošanā, turklāt uz meža resursiem balstītai rūpniecībai izmantojot jaunākos tehnoloģijas sasniegumus, lai spētu apmierināt patērētāja prasības. Tādu mērķi izvirza «Latvijas mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības tehnoloģiskās platformas vīzija 2030». Galvenais priekšnoteikums, lai nodrošinātu Latvijā daudzfunkcionālu mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības darbību, ir tās spēja pilnveidoties, nepārtraukti reaģējot uz tirgus un sabiedrības prasībām globālā mērogā, skaidroja Latvijas mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības tehnoloģiskās platformas nacionālā atbalsta grupas priekšsēdētājs, a/s Latvijas Finieris Plānošanas, analīzes un kooperācijas dienesta direktors Raimonds Spūls - Vilcāns. Viņš norādīja, ka nozares vīzija radīta, lai paātrinātu zinātnes un tehnoloģiju attīstību, inovāciju un jaunu zināšanu radīšanu, kā arī palielinātu sabiedrības apziņas, sapratnes un atbalsta līmeni. Jāatgādina, ka meža sektors Latvijā jau šobrīd ir otra lielākā ražošanas nozare, kuras gada ražošanas apjoms ir ap 780 milj. Ls. Uz meža resursiem balstītas Latvijas rūpniecības attīstības līmenim jābūt tādam, lai, pilnīgi izmantojot jaunākos tehnoloģijas sasniegumus, spētu apmierināt patērētāja prasības pēc augstas pievienotas vērtības videi draudzīgiem koksnes izstrādājumiem. Koksnei jākļūst par galveno izejmateriālu mājokļu būvniecībā un dzīves vides iekārtošanā. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Harijs Jordāns norādīja, ka meža nozares uznēmēji ir gatavi dot 2 % inovācijām, ja valsts atrod 1 %. Turklāt koksnes produktu patērētāji ir būtisks mežsaimniecības sektora virzītājs, tādēļ svarīga ir sabiedrības izpratnes veidošana par sektora pozitīvo mijiedarbību ar vidi, par atjaunojamo izejvielu izmantošanu, par otrreizējo izejvielu izmantošanu, skaidroja H. Jordāns. Astoņi balsti Uz koksnes resursiem balstītas industrijas ilgtermiņa konkurētspējas pamatā ir: — ilgspējīgas mežsaimniecības nodrošināšana, intensificējot mežsaimniecisko darbību un nesamazinot mežu platību un koksnes resursus; — nepārtraukta informācija pārstrādes rūpniecībai par meža resursiem un to izmantošanu; — inovāciju pārnese uz ražošanu, ieviešot tehnoloģijas un tehniku, kas nodrošina darbaspēka restrukturizāciju un darba ražīguma pieaugumu; — mežrūpniecības sektora uzņēmumu specializācija un kooperācija, intensificējot koksnes resursu pilnīgāku izmantošanu un pievienotas vērtības produktu ražošanu; — izglītības un zinātnes apsteidzoša attīstība un sasaiste ar meža sektoru; — koksnes produktu tirgus attīstība, veicinot videi draudzīgu produktu izmantošanu būvniecībā; — dabīgi atjaunojamo resursu plašāka izmantošana siltumapgādē un enerģijas ražošanā; — koksnes ķīmiskās pārstrādes tradicionālo un jaunu produktu attīstīšana fosilo izejvielu aizstāšanai. Avots: Latvijas mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības tehnoloģiskās platformas vīzija 2030

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Ministru kabinets saskaņā ar Meža likumu apstiprināja kopējo maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu – 20 490 417 kubikmetrus likvīdās koksnes (saimnieciski izmantojamā koksnes daļa) 80 595,0 hektāru platībā – valsts mežos galvenajā cirtē (izņemot ošu mežaudzes galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma) 2006.–2010.gadam,norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 7 055 413 kubikmetrus likvīdās koksnes 27 412,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 907 144 m3 likvīdās koksnes 10 546,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 10 074 m3 likvīdās koksnes 45,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 81 927 m3 likvīdās koksnes 326,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 716 508 m3 likvīdās koksnes 32 265,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 2 024 485 m3 likvīdās koksnes 7 183,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 694 866 m3 likvīdās koksnes 2 816,5 ha platībā. Sadalījumā pa apsaimniekotājiem apstiprināt šādu maksimāli pieļaujamo koku ciršanas apjomu valsts mežos galvenajā cirtē 2006.–2010.gadam: valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošajos mežos – 19 671 568 kubikmetrus likvīdās koksnes 77 469,5 ha platībā. Tai skaitā: mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir priede, – 6 730 190 m3 likvīdās koksnes 26 182,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir egle, – 2 760 510 m3 likvīdās koksnes 10 020,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir ozols, – 8 975 m3 likvīdās koksnes 39,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir osis, – 78 845 m3 likvīdās koksnes 314,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir bērzs, – 7 432 073 m3 likvīdās koksnes 31 139,5 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir apse, – 1 985 280 m3 likvīdās koksnes 7 040,0 ha platībā; mežaudzēs, kur valdošā koku suga ir melnalksnis, – 675 695 m3 likvīdās koksnes 2 734,5 ha platībā, norādīts Ministru kabineta preses sekretāra informācijā

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

«2003. gada augustā valdība pieņēma lēmumu, kas principiāli mainīja koksnes pārdošanas veidus un nosacījumus valsts mežos,» norāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš uzsver, ka valdība nolēma nepagarināt un neslēgt jaunus ilgtermiņa mežizstrādes (IML), novērst koksnes pārdošanas cenu atšķirības starp IML un izsolēs, kā arī dubultoja (no 360 000 līdz 760 000 m3) apaļkoku ražošanas un pārdošanas apjomus. Lai izpildītu valdības rīkojumu 2004. gadā IML turētājiem koksnes pārdošanas cenu tuvināt tirgus cenai, tika izveidota darba grupa (LVM, Zemkopības ministrijas Latvijas Kokrūpniecības federācijā pārstāveto asociāciju pārstāvji), kura meklēja risinājumus, kā novērst cenu atšķirības dažādos koksnes pārdošanas veidos. Augošu koku cirsmas (noteiktā vietā ar konkrētu koksnes daudzumu) izsoles cena veidojas atkarībā no tirgus apstākļiem, kamēr IML koksnes pārdošanas cenas tiek fiksētas pirms 1 līdz 1.5 gadiem no reālā darījuma veikšanas brīža, skaidro R. Strīpnieks. Piemēram, fiksējot IML pārdošanas cenas 2003. gadam, tās tika noteiktas, vadoties pēc 2002. gada augusta tirgus cenām. 2002. gadā šī starpība starp IML un augošu koku izsoļu cenām bija 4.75 Ls/m3, bet 2003. gadā sasniedza jau 7.15 Ls/m3. Lai arī koksnes pārdošanas vidējās cenas IML pieauga par 27 %, bet augošu koku izsolēs — par 38 %. Tā rezultātā koksnes pircēji izsolēs maksāja par 48.3 % dārgāk nekā IML. «Koksnes cenu lēcienveida pieauguma cēloņi ir: Latvijā koksnes pārstrādes jaudas vairākkārt pārsniedz legāli izcērtamās koksnes apjomus, salīdzinoši nelielais to imports, IML maksājot mazākas cenas, ietaupīto naudu varēja ieguldīt augošu koku izsolēs, tādējādi ceļot to cenas, koksnes ciršanas apjoma kritums privātmežos,» skaidro R. Strīpnieks. Lai novērstu cenu atšķirību dažādos augošas koksnes pārdošanas veidos, tika nolemts saīsināt termiņus brīvā tirgus cenu pārnešanai uz IML. Tagad IML, pērkot konkrētu koksnes apjomu, cena tika noteikta pēc iepriekšējo trīs mēnešu vidējās svērtās cenas konkrētā reģionā. Piemēram, ja IML koksni vēlēsies pirkt 2004. gada jūnijā, tad koksnes cena tiks noteikta, vadoties pēc vidējās svērtās cenas konkrētajā reģionā maijā, aprīlī un martā, skaidro R. Strīpnieks.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Pašvaldības ar to īpašumā esošajiem meža resursiem nerīkojas saimnieciski, negūstot iespējami lielāko labumu no šo vērtīgo publisko aktīvu pārvaldības, lietderības revīzijā par pašvaldību rīcību ar meža resursiem secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā gūtie pierādījumi liecina, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru (ha) meža resursiem - nav veiktas meža inventarizācijas. Taču arī inventarizētajās meža platībās 5072 ha netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana. Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

Kokapstrādes uzņēmuma SIA Tekers straujās izaugsmes pamatā ir dārgāku koksnes izstrādājumu ražošanas pieaugums un to realizācijas ķēdes saīsināšana ceļā no ražotāja līdz gala patērētājam. Tā uzskata SIA Tekers prezidents un līdzīpašnieks Aivars Miķelsons. Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstā Gazele 2002 kokapstrādes uzņēmums SIA Tekers ierindojas augstajā devītajā vietā. Uzņēmuma neto apgrozījuma pieaugums laikā no 1999. gada līdz 2001. gadam ir 620.3 %. Turklāt SIA Tekers neto apgrozījuma kāpums turpinājās arī 2002. gadā, sasniedzot 1.8 milj. Ls, kamēr 2001. gadā bija tikai 1.28 milj. Ls. «Nav jēgas nodarboties tikai ar zāģmateriālu ražošanu, tiem nepievienojot papildu vērtību, jo tādējādi ir grūti ko nopelnīt,» secina A. Miķelsons. Šī iemesla dēļ SIA Tekers ir ne tikai kokzāģētava, bet arī koksnes žāvētava un tiek veikta koksnes šķirošana (greidēšana). Kopumā kompleksa izveidei, pēc A. Miķelsona teiktā, ir ieguldīta piesaistītā nauda 2 miljonu ASV dolāru apmērā. Pašlaik kokzāģētavas jauda, strādājot vienā maiņā, ir apmēram 19 000 m3 zāģmateriālu gadā, tāda pati jauda ir arī koksnes žāvētavām. A. Miķelsons atzīst, ka varētu ražot arī vairāk, strādājot divās maiņās, tomēr, lai to varētu īstenot, svarīga ir zāģbaļķu pieejamība. Baļķu resursu cenu kāpums Latvijā ir licis SIA Tekers risināt jautājumu par koksnes piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Atkarībā no sezonas importēto baļķu īpatsvars svārstās ap 50 %. «Līdz ar lielo kokzāģētavu ienākšanu Latvijā un jau esošo zāģētavu jaudu kāpināšanu, konkurence zāģbaļķu iegādē nemazināsies, pat izspiežot nelielos zāģētājus no resursu tirgus,» secina A. Miķelsons. Viņš atzīst, ka šobrīd Latvijā lielie kokapstrādes uzņēmumi pat pārmaksā par koksnes resursiem, lai tos iegūtu. Arī Krievijā attīstās kokzāģēšana un līdz ar to tur cīņa par zāģbaļķiem kļūs asāka. Turklāt, pēc A. Miķelsona teiktā, Krievijā, kur bieži mainās spēles nosacījumi, nelielajām kompānijām ir vieglāk strādāt nekā lielajām. Savukārt Latvijā koksnes resursu iegādi apgrūtina neskaidrības ap apaļkoksnes tirdzniecību un augošu koku pārdošanu valsts mežos. Saražotie koksnes izstrādājumi 99 % apmērā tiek eksportēti — pamatā uz Lielbritāniju un Skandināvijas valstīm. Koksnes pārstrādes procesā radušos celulozes šķeldu Tekers pats neeksportē, bet pārdod uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar to sagādi un eksportu. «Tekers ir specializējies uz nelielu zāģmateriālu partiju piegādi pircējiem, kas nav izdevīgi lieljaudas kokzāģētavām. Tām interesē pēc iespējas lielākas viendabīgu zāģmateriālu partiju piegādes,» norāda A. Miķelsons. Viņš uzsver, ka, ražojot tā dēvētos nišas koksnes produktus, nebūt nekonkurē ar lielajām kokzāģētavām, turklāt bieži vien mazajiem pircējiem ir vajadzīgi nelieli specifisku koksnes izstrādājumu apjomi. Lai iegūtu pēc iespējas augstāku cenu, Tekers cenšas saīsināt piegāžu ķēdes starp ražotāju Latvijā un patērētāju ārzemēs, jo starp ražotāju un gala patērētāju esot ne tikai vairumtirgotājs un mazumtirgotājs, bet arī importētājs, aģenti utt.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Apaļkoku pārdošanas modelis valsts mežu apsaimniekotājam dod lielākus ienākumus un arī peļņas masu, kaut arī visrentablākais koksnes tirdzniecības veids ir augošu koku izsoles. To rāda valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) veiktā analīze pa koksnes pārdošanas veidiem. «Lai arī apaļkoku sortimentu tirdzniecība rada papildu izmaksas 8.65 Ls/m3 – mežizstrādē, transportēšanā utt. — tomēr skaitļi rāda, ka šis modelis rada papildu peļņu 4.55 Ls par katru pārdoto koksnes m3,» skaidro LVM finanšu viceprezidents Gints Bumbieris. Viņš norāda, ka apaļkoku sortimentu pārdošanai ražošanas izmaksas ir 4.7 reizes augstākas par augošu koku pārdošanas izmaksām izsolēs un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tomēr tīrā peļņa uz 1m3 koksnes, realizējot apaļkokus, ir 1.7 reizes augstāka nekā pārdodot augošus kokus izsolēs. Pēc G. Bumbiera teiktā, viszemāko rentabilitāti 18 % pašlaik LVM dod augošu koku pārdošana ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, 43.8 % lielu — apaļkoku sortimentu tirdzniecība, taču visrentablākā — 53.5 % ir augošu koku pārdošana izsolēs. Tomēr vislielāko tīro peļņu naudā rada tieši apaļkoku pārdošana: ja pēc šā gada I ceturkšņa iegūtajiem datiem visu valsts mežā ciršanai paredzēto apjomu 4 milj. m3 koksnes pārdotu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, tad tīrajai peļņai vajadzētu būt ap 5.3 milj. Ls, realizējot augošu koku izsolēs — ap 27 milj. Ls, bet apaļkoku sortimentu veidā — ap 45 milj. Ls. (Tirā peļņa pērn bija 5.18 milj. Ls, bet 2001. gadā tikai — 1 milj. Ls) «Protams, tas ir tikai teorētisks aprēķins, jo minētās peļņas dati iegūti, rēķinot ienākumus no koksnes pārdošanas kailcirtēs, bet ne kopšanas un citās cirtēs, kurās arī nemaz tik maz neizcērt, taču to pārdošanas cena nav tik augsta kā kailcirtēs,» uzsver G. Bumbieris. Tomēr, viņaprāt, šie skaitļi pierāda, kurš no koksnes pārdošanas veidiem ir pats izdevīgākais gan no ienākumu, gan arī no iespējamās peļņas viedokļa. G. Bumbieris arī atgādina, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji ikviens koksnes m3, kas tika pārdots ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem, LVM radīja 6 santīmus lielus zaudējumus. Lai nerastos nekādu spekulāciju par to, kāpēc kādam LVM koksnes pārdošanas veidam ir tādas vai citas izmaksas, visiem tika lietotas vienādas izmaksas, kas attiecas uz meža atjaunošanu, kopšanu, meža infrastruktūras izdevumi, nodokļi, valsts noteiktais fiksētais maksājums, LVM centrālā aparāta izmaksas pārrēķinātas uz 1 m3 šogad pārdošanai paredzētās koksnes. Savukārt pārdošanas veidu vidējās koksnes cenas tika noteiktas pēc šā gada I ceturksnī reāli pārdoto koksnes m3 attiecināšanas pret iegūtajiem ienākumiem, skaidro G. Bumbieris. Viņš atzīst, ka sākotnēji bija plānots no apaļkoku sortimentu tirdzniecības ieņemt tikai 6.5 milj. Ls, taču reāli izdevies noslēgt ligumus jau gandrīz par 7 milj. Ls, turklāt vēl jau visi šogad pārdošanai paredzētie 331 000 m3 vēl nemaz nav pārdoti, tādējādi reālos ienākumus jau pašlaik iespējams prognozēt vēl lielākus, atzīst G. Bumbieris. Tiesa, šo prognozi var mainīt apaļkoku pircēju līgumos ierakstītais punkts, ka tirgus situācijas dēļ apaļkoku sortimentu izsoļu cenas var tikt paaugstinātas vai arī samazinātas. Tiesa, ja šis punkts tiks darbināts, tad tas tiks attiecināts uz visiem pircējiem, nevis tikai uz kādu atsevišķu pircēju grupu. «Raugoties no īpašnieka viedokļa apaļkoku pārdošana rada lielāku peļņas masu nekā citi pašreizējie koksnes realizācijas veidi,» secina G. Bumbieris.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.

Jaunas tehnoloģijas, kā arī naftas un gāzes cenu nemitīgais pieaugums arvien interesantāku un perspektīvāku padara koksnes ķīmijas nozari. «Līdz šim atjaunojamo resursu, tostarp koksnes, ķīmiskās pārstrādes produktu plašu izmantošanu ārpus labi zināmās celulozes un papīra ražošanas apgrūtināja gan sarežģītās un dārgās to izmantošanas tehnoloģijas, gan arī dabā esošo polimēru sarežģītā uzbūve,» skaidro Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Arnis Treimanis. Viņš norāda, ka daudzas no šobrīd perspektīvām idejām piedzīvo savu renesansi, jo tās bijušas zināmas jau pagājušā gadsimta sākumā, taču tikai tagad, pateicoties jaunām tehnoloģijām un naftas un gāzes cenu kāpumam, aktivizējusies koksnes ķīmija un pētījumi šajā jomā. Savulaik no koksnes ķīmijas daudzi zinātnieki pārgājuši uz polimēru ķīmiju, bet šobrīd, pēc A. Treimaņa teiktā, notiekot pretējs process. It īpaši koksnes ķīmijas jomā aktivizējušās Skandināvijas valstis, kur ir ievērojami koksnes resursi. Arī koksnes resursiem bagātajā Latvijā koksnes ķīmijai A. Treimanis redz perspektīvu. Pastāv divas iespējas šīs jomas izaugsmei - Latvijā tiek veikti pētījumi un eksperimentālā kārtā radītas attiecīgas izmēģinājumu tehnoloģijas, uz kuru pamata tiek veidotas jaunu koksnes ķīmijas produktu ražotnes, vai arī ārvalstu investori tādas uzbūvē Latvijā - tuvāk pamatizejvielai koksnes resursiem un kur ir pievilcīga vide šādiem uzņēmumiem.

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

2022. gada sākumā koksnes tirgū bija vērojams cenu kāpums visos sortimentos salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pieprasījums gada pirmajos ceturkšņos bija panikas un neziņas vadīts, bet gada nogalē situācija normalizējās, decembrī cenām lēnām stabilizējoties atbilstoši pieprasījumam.

Vislielāko kāpumu piedzīvoja enerģētiskā koksne, piemēram, apses malkas cena gada laikā kāpa par 125 %, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” apkopotā informācija.

2022. gadā koksnes cenas un pieprasījumu virzīja ekonomiskā un politiskā situācija, kas radīja neziņu par enerģētiskās koksnes pieejamību nākotnē. Skatot 2022. gada 1. ceturkšņa koksnes cenas, kad sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju vēl nebija stājušās spēkā, bija novērojams pieprasījuma pieaugums. Savukārt, karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas uzjundīja jaunu pieprasījuma mutuli, kā rezultātā Eiropā un Skandināvijā sākās neparasti augsta enerģētiskās koksnes un papīrmalkas iepirkšana. Noieta tirgi kļuva neprognozējami un pieprasījums bija panikas un neziņas vadīts. Nepieciešamība pēc koksnes veicināja mežistrādes pakalpojumu cenas pieaugumu. Nozarē bija vērojams speciālistu trūkums, kas pagājušajā gadā bija izteikti sāpīgs aspekts.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

Šobrīd dažādu iemeslu dēļ nav iespējams precīzi prognozēt Latvijā izcirstās koksnes apjomus tuvākajiem 5 — 10 gadiem, taču tas kokrūpniekiem liedz droši raudzīties nākotnē un plānot savu attīstību. Nenoliedzami, ka koksnes resursu ieguves apjoma krasas izmaiņas Latvijā var negatvīvi ietekmēt vietējos kokrūpniekus, no kuriem daudzi jau šobrīd, lai diversificētu lietkoksnes ieguvi, daļu no nepieciešamā jau importē no Krievijas, kā arī no Lietuvas. Daudzi kokrūpnieki ir pesimistiski, jo prognozē, ka tuvāko gadu laikā Latvijā koksnes ciršanas apjomi saruks no līdzšinējiem 11.6 milj. m3 gadā līdz 8 — 9 milj. m3 — par 25 — 32 %. Šādas prognozes lielākoties tiek saistītas ar to, ka daudzi privātmežu īpašnieki ir jau nocirtuši visu, ko vien spējuši, un tāpēc to līdzšinējais ciršanas apjoms no 7.5 milj. m3 saruks līdz apmēram 4 — 5 milj. m3, savukārt valsts mežos ciršanas apjomus ietekmē noteiktā tāme, kā arī arvien jaunu teritoriju noteikšana, kurās ir liegta koku ciršana. It īpaši, ja lielākā daļa no izcirstās koksnes — ap 65 % no kopējā iegūtās koksnes apjoma — iegūti īpašnieku mežos, bet valsts mežos tikai ap 35 % no kopējā apjoma, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir līdzsvarā. Vēl vairāk — kokrūpnieku teikto, ka koksnes ciršanas apjomi privātīpašnieku mežos tuvākajos gados pakāpeniski kritīsies līdz apmēram 7 milj. m3, apstiprinājis arī Latvijas Meža īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Ēriks Zaķis. Šādu viedokli Ē. Zaķis pamato ar to, ka privātīpašnieku mežos faktiski nav meža infrastruktūras vai arī tā ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc daudzās cirsmās pieeja koksnei ir apgrūtināta un prasa papildu izdevumus tās izvešanai. Nenoliedzami, ka jau 2000. un 2001. gadā tika prognozēts, ka ciršanas apjomi Latvijā 2002. un 2003. gadā būtiski kritīsies, tomēr, šīs prognozes nepiepildījās. Kā viens no iemesliem šo prognožu neatbilstībā tika minēta pieaugoša konkurence koksnes pārstrādātāju vidū par koksnes resursiem, kā arī samazinātās ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem savulaik piešķirtās priekšrocības koksnes resursus iegādāties par zemākm cenām, nekā ir tirgū, pēdējo gadu laikā strauji augušās koksnes resursu cenas ir noturējušās ciršanas apjomus 11 milj. m3 robežās.