Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

80 eiro alga taksometru nozarē liecina par to, ka tā ir tīri acīmredzama šmaukšana. Un lai no šīs šmaukšanas izietu ārā ir viens darbīgs līdzeklis, kas atvieglotu arī nodokļu iekasēšanu un mazinātu birokrātiju - tā ir patentmaksa jeb taksometru nodeva, saka SIA Baltijas taksometrs valdes loceklis Jānis Naglis.

Kādreiz taksometra vadītājs bija auto vadīšanas paraugs. Tagad, nesauksim vārdā taksometru kompāniju, bet tās mašīnu ieraugot, esmu uzmanīgs, pēc pieredzes zinu, ka to var vadīt arī tāds šoferis, kura vadīšanas iemaņas ir iesācēja līmenī. Dzīvē gadās sastapt taksometru vadītājus, kuri nezina pat Rīgas centra ielu nosaukumus. Vai nav notikusi taksometru nozares degradācija?

Vaina ir tajā, ka taksometru kompānijas ļoti bieži pieņem vadītājus bez pienācīgas kvalifikācijas pārbaudes un apmācībām. Ir pāris kompānijas, kurām tas ir pašsaprotami, ka pirms cilvēks uzsāk taksometra vadītāja darbu, notiek apmācības. Ja runājam par tādiem zīmoliem kā RedCab un Baltic Taxi tad šādas apmācības ir vismaz nedēļu garas. Tajās ne tikai tiek dotas iespējas vēlreiz apgūt satiksmes noteikumus, bet arī tiek mācīta apkalpošanas kultūra, dotas konfliktsituāciju risināšanas iemaņas, mācīta Rīgas kartes atšifrēšana, un apmācības beigās ir prakstiskais eksāmens.

Šogad līdz 8. decembrim ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 3179 pārkāpēji, kas nav iegādājušies vinjeti, savukārt likumsargi ir sastādījuši 2078 administratīvo pārkāpumu protokolus par autoceļu lietošanu, ja nodeva nav samaksāta, informē Valsts policija.

Tiem automašīnu vadītājiem, kuru transportlīdzekļa pilna masa ir vairāk nekā 3 tonnas un kas atbilst N kategorijai (paredzēti kravu pārvadāšanai), ir jāiegādājas vinjete – nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Vinjetas nemaksātājs tiek fiksēts ar fotoradara palīdzību, ja autovadītājs ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas automātiski fiksē vinjetes nemaksātājus. Tādējādi pārkāpumi tiek reģistrēti, neapturot transportlīdzekli.

Par pārkāpumu, kas ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, uzliek sodu kā par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta:

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Gulbenes novadā šobrīd legāli strādā vairs tikai divi autoveikali. Viens no tiem maksā ikgadējo pašvaldības nodevu, otrs izmanto iespēju maksāt par ilgāku laika periodu un saņemt nodevas maksājuma atlaidi. Iespējams, ka turpmāk šajā kārtībā būs izmaiņas, kas neveicinās autoveikalu saglabāšanu novadā, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Novada domes jurista Mārtiņa Bogdana priekšlikums 19. marta finanšu komitejas sēdē bija: autoveikalam gada nodevai turpmāk jābūt 40 eiro, 2 gadu nodeva - 60 eiro, 3 gadu nodeva - 80 eiro, 4 gadu nodeva - 100 eiro, 5 gadu nodeva - 150 eiro. Taču deputātiem bija nopietni iebildumi pret šādu koncepciju. Galīgais lēmums tiks pieņemts 26. marta domes sēdē.

Tikai uz gadu vai augstākais uz termiņu līdz trīs gadiem dodama atļauja autoveikaliem tirgoties novadā; gada nodevai nemainīgi jābūt 40 eiro apmērā bez jebkādām atlaidēm turpmākajiem gadiem, ja grib samaksāt uzreiz. Tādu uzskatu pauda deputāts Normunds Mazūrs. Viņš un deputāts Andris Vējiņš finanšu komitejas sēdē argumentēja, kāpēc nepiekrīt kolēģa Anda Caunīša uzskatam, ka autoveikali laukos veic sociālo funkciju un ka tāpēc šie uzņēmēji pelnījuši lojālu pašvaldības attieksmi. Dot vismaz 10 eiro atlaidi pašvaldības nodevai, ja autoveikala īpašnieks vēlas saņemt atļauju tirgoties uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, - to rosināja deputāts Ivars Kupčs.

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Sākot no pirmdienas, videi īpaši nedraudzīgu automašīnu vadītājiem darbdienās par iebraukšanu Londonas centrā būs jāmaksā papildu nodeva, ko Lielbritānija ieviesu ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti vienā no Eiropas piesārņotākajām pilsētām.

Londonas mērs Sadiks Hans par jauno desmit sterliņu mārciņu (11,2 eiro) nodokli paziņoja februārī pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) izdeva rīkojumu Lielbritānijai samazināt gaisa piesārņojumu.

Patlaban visi autovadītāji par iebraukšanu Londonas centrā jau maksā 11,5 mārciņas, un tā ir daļa no sastrēgumu apkarošanas stratēģijas.

Jaunā nodeva tiks piemērota visiem ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotiem automobiļiem, kas reģistrēti pirms videi draudzīgo «Euro 4» izmešu standartu ieviešanas.

Londonas transporta sistēmas operators «Transport for London» norāda, ka visiem cilvēkiem ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pirms 2008.gada, vajadzētu pārbaudīt, vai viņiem nav piemērojama šī nodeva.

Līdz ceturtdienas pēcpusdienai autoceļu lietošanas nodeva bija nomaksāta par 14 731 transportlīdzekli, tādā veidā valsts budžetā iemaksātie līdzekļi pārsniedza vienu miljonu eiro.

Visvairāk par nodevu maksājuši kravu pārvadātāji no Latvijas – 8677. Savukārt no Lietuvas un Polijas nomaksāts attiecīgi par 2501 un 2070 transportlīdzekļiem.

Visbiežāk – 8938 reizes – pārvadātāji izvēlējušies maksāt par termiņu līdz vienam mēnesim. Savukārt jau par 1000 transportlīdzekļiem nodeva samaksāta par izdevīgāko periodu – vienu gadu.

Kaut arī pirmajās nodevas ieviešanas dienās bija vērojama zināma kravas transportlīdzekļu rindu veidošanās pirms nodevas samaksas vietām iebraucot Latvijā, patlaban sistēma ir sakārtojusies. Un Satiksmes ministrija aicina kravu transportlīdzekļu īpašniekus būt iecietīgiem un nodevas sākuma ieviešanas periodā izturēties ar sapratni.

Krievijas autopārvadātājiem, kas šķērso Lietuvas teritoriju, no pirmdienas jāmaksā autoceļa izmantošanas nodeva, informēja Lietuvas Transporta ministrija.

«Izmantošanas nodeva ir arī citu valstu autopārvadātājiem. Domāju, ka jaunā nodeva vairs netiks atcelta, ja vien kaut kas radikāli nemainīsies, un, visticamāk, tai būs tendence uz pieaugumu,» intervijā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai teica transporta un sakaru ministrs Rimants Sinkevičs.

Viņš atgādināja, ka nodeva Krievijā reģistrētām kravas automašīnām ieviesta, reaģējot uz Krievijas lēmumu no 15.novembra iekasēt maksu no Lietuvas un citu valstu kravu pārvadātājiem par tās ceļu izmantošanu.

Lietuvā Krievijas kravas automašīnām par ceļu izmantošanu jāmaksā 11 eiro diennaktī vai 57 eiro nedēļā. Sinkevičs sacīja, ka no nodevas plānotie ieņēmumi ir ap pieciem miljoniem eiro.

Latvijas valsts starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair, un, iespējams, tai būs jākompensē 802 000 eiro zaudējumus, lai gan gala lēmums vēl nav pieņemts, informē lidostu pārstāvošais advokāts advokāts Uģis Zeltiņš.

Viņš gan skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka šķīrējtiesnesis ir pieņēmis šādu nolēmumu, pagaidām tas nav pakļauts Latvijas tiesas kontrolei, un, «cik mums zināms, Ryanair nav prasījis tā izpildi Latvijas tiesās». Tas nozīmējot, ka statuss nav galīgs, jo nav zināms, ko par šo lietu domās Latvijas tiesas, vai tās piekritīs, ka tas ir izpildāms.

Advokāts norādīja, ka Ryanair pārstāvjiem pašiem ir jādodas uz Latvijas tiesām un jāsaka, ka te ir šķīrējtiesas nolēmums un attiecīgi viņi grib redzēt izpildrakstu. Viņš arī uzsvēra, ka par lietas būtību nedrīkst izteikties, jo tā ir konfidenciāla informācija.

Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Valdība otrdien, 2.februārī, apstiprināja grozījumus uztura bagātinātāju reģistrēšanas valsts nodevās. Turpmāk par vienām reģistrācijas darbībām būs jāmaksā vairāk nekā pašlaik, savukārt par citām – mazāk, informē Zemkopības ministrija.

Nodeva, līdzīgi kā līdz šim, tiks dalīta atkarībā no tā, vai tiek maksāts par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs vai ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju. Noteikumi paredz aizstāt trīs valsts nodevu pozīcijas ar sešām, kas ir detalizētāk noteiktas, tāpēc tiesību norma kļuvusi saprotamāka un vieglāk piemērojama.

Nodeva maksājama par Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju (125,00 eiro), par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīm ražota uztura bagātinātāja reģistrāciju, ja tas iepriekš ir paziņots vai laists tirgū kādā no Eiropas Ekonomikas zonas valstīm (210,00 eiro), un arī par ārpus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ražota uztura bagātinātāja pirmreizēju reģistrāciju (380,00 eiro).

Autovadītājiem Londonā, kuri pārvietojas ar vecākiem un vairāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem, no pirmdienas jāmaksā jauna nodeva par iebraukšanu Lielbritānijas galvaspilsētas centrā.

Londonas mēra Sadika Hana plāns gaisa piesārņojuma samazināšanai paredz, ka atsevišķiem transportlīdzekļiem par iebraukšanu pilsētas centrā jāmaksā 12,5 britu sterliņu mārciņas (14,5 eiro).

Šī nodeva tiks piemērota ikvienam, kas pārvietojas ar vairāk nekā četrus gadus veciem dīzeļautomobiļiem un vairāk nekā 13 gadus vecām automašīnām, kas aprīkotas ar benzīna dzinēju.

Savukārt lielākiem transportlīdzekļiem, tostarp kravas automobiļiem un autobusiem, kas pārsniegs noteiktu kaitīgo izmešu apjomu, būs dienā jāmaksā 100 mārciņas.

Londonas slavenajiem melnajiem taksometriem šī nodeva nebūs jāmaksā.

No 2021.gada oktobra zona, kurā būs jāmaksā šāda nodeva, tiks paplašināta, aptverot visu Iekšlondonu.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest energoefektivitātes nodevu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli, paredz EM izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projektā ir paredzēts energoefektivitātes nodevu noteikt 7% apmērā no iepriekšējā kalendāra mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot Eurostat publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.

Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā saskaņā ar sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu.

Venēcijas pilsētas pašvaldība ceturtdien paziņoja, ka nākamgad ieviesīs piecu eiro nodevu tūristiem par vecpilsētas apmeklējumu 29 noteiktās dienās, šādi mēģinot cīnīties pret tūrisma radīto slodzi.

Tūristiem, kas nav apmetušies pārnakšņot vecpilsētā, būs jāmaksā nodeva par ieeju pilsētas centrā laikā no plkst.8.30 līdz plkst.16.00.

Nodeva būs jāmaksā noslogotākajā tūrisma sezonā no 25.aprīļa līdz 5.maijam, kā arī pārējās nedēļas nogalēs maijā un jūnijā, un jūlija pirmajās divās nedēļas nogalēs.

Varas iestādes gadiem bija debatējušas par to, kā vislabāk regulēt miljoniem viesu pieplūdumu slavenajā lagūnas pilsētā. Ieejas biļešu ieviešana vairākkārt tika atlikta bažās par to, ka tā nopietni samazinās tūrisma ienākumus un traucēs kustības brīvību. Tās ieviešanai arī bija pretinieki pilsētas iedzīvotāju vidū.

Venēcijas pašvaldība septembrī nolēma, ka nodeva beidzot tiks ieviesta, pēc UNESCO brīdinājuma, ka tā varētu iekļaut Venēciju apdraudētā pasaules mantojuma sarakstā.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Otrdien, 3. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas paredz jaunajām ģimenēm labvēlīgas izmaiņas nodevu apmērā saistībā ar īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Tieslietu ministrijas sagatavotajā izmaiņās ir samazināta valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā līdz 0,5 % no nekustamā īpašuma vērtības, ja īpašuma tiesības tiek nostiprinātas uz nekustamo īpašumu, kas iegādāts pirmā mājokļa programmas ietvaros, piešķirot valsts galvojumus. Tāpat jaunajām ģimenēm ir paredzēts arī atbrīvojums no valsts nodevas par ķīlas tiesību jeb hipotēkas nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Grozījumi izstrādāti, jo pašreizējais valsts nodevas apmērs 2% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības un atsevišķa nodeva par hipotēkas nostiprināšanu finansiāli var apgrūtināt pirmā mājokļa iegādi un valsts atbalsta instrumenta izmantošanu ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni. Līdz ar ko, piemēram, ja jaunā ģimene vēlēsies iegādāties nekustamo īpašumu 60 000 eiro vērtībā, tad valsts nodeva būs jāmaksā 300 eiro līdzšinējo 1200 eiro vietā. Izmaiņas attieksies uz tiem gadījumiem, kad ģimene iesniegs dokumentus zemesgrāmatā pēc noteikumu spēkā stāšanās.

Lai esošajos ekonomiskajos apstākļos saglabātu kravas autopārvadātāju konkurētspēju, kravas automašīnām, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, kā arī piekabēm un puspiekabēm ar pilnu masu virs 10 tonnām paredzēts piemērot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, informē Satiksmes ministrija.

Atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas par vienu gadu piemēros kravas automobiļiem, uz kuriem ir attiecināma valsts autoceļu lietošanas nodeva, un ja būs samaksāta autoceļu lietošanas nodeva viena gada likmes apmērā.

Tas nozīmē, ja par kravas automašīnu, piekabi vai puspiekabi, kuras pilna masa pārsniedz 12 tonnas, būs nomaksāta autoceļu lietošanas nodeva par vienu gadu, tad varēs tikt piemērots atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevas par gadu.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, ko otrdien, 2.septembrī, atbalstīja valdība. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāpieņem arī Saeimā.

Sākoties pavasara sezonai un pieaugot autotransporta plūsmai, no 1. aprīļa tiks atsākta nodevas iekasēšana par transportlīdzekļu iebraukšanu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā. Par vienreizēju iebraukšanu visām automašīnām noteiktā maksa ir divi eiro, savukārt motocikliem un videi draudzīgam transportam – elektromobiļiem – iebraukšanas nodeva nav jāmaksā.

Nodeva ir spēkā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim, no 1. oktobra līdz 31. martam nodeva par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā.

Kā informē Jūrmalas pilsētas dome, nodevu var samaksāt caurlaižu iegādes punktos pirms iebraukšanas Jūrmalā, kur uzstādīti termināļi norēķiniem gan skaidrā naudā, gan ar maksājumu karti.

Termināļos, kas paredzēti tikai norēķiniem skaidrā naudā, iebraukšanas nodevas samaksai var lietot piecu, desmit, 20, 50 centu un viena eiro un divu eiro monētas.

Norēķiniem ar maksājumu kartēm caurlaižu iegādes punktos ir nodrošināti atsevišķi termināļi, ko var atpazīt pēc norādēm, – uz tiem ir norēķinu karšu uzlīmes. Iebraukšanas nodevu var samaksāt ar jebkuras bankas izsniegto MasterCard, Maestro, Visa un Visa Electron norēķinu karti.

Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš Latvija, tāpat kā daudzas citas Eiropas valstis, cīnās ar pieaugušo inflāciju.

Eiropas Centrālā banka pērnā gada 21. jūlijā uzsāka EURIBOR likmju celšanu, cenšoties bremzēt inflācijas kāpumu, tomēr šis lēmums ir radījis arī blakusefektus. Procentu likmju kāpuma rezultātā būtiski palielinājušās kredītu apkalpošanas izmaksas, kā arī neproporcionāli strauji auguši komercbanku sektora peļņas rādītāji. Daudz apviļātais “karstais kartupelis” valsts līmenī šobrīd tiek “risināts” ar likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, bet kā ir patiesībā?

Kurš kuram šauj kājā?

Kredītņēmēji ir pakļauti procentu likmju svārstībām un hipotekārā kredīta prasīgajiem maksājumiem vienlaikus. Kā zināms, EURIBOR ir starptautiski atzīts cenošanas mehānisms kredītiem, savukārt banku pievienotās likmes kredītiem ir pašu banku izvēle un, rūpējoties par ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, bankas var brīvprātīgi samazināt savas pievienotās likmes negaidīti augstas peļņas apstākļos. Lielais jautājums – vai bankām ir šādi jānāk pretī?

Pie Priedaines caurlaižu punkta izvietotas pirmās automātiskās iebraukšanas nodevas samaksas kontroles izmēģinājuma sistēmas, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Kūrortpilsēta tuvāko gadu laikā plāno ieviest pilnībā automatizētu iebraukšanas nodevas kontroli. Šobrīd iebraukšanas maksas kontroli nodrošina pašvaldības policija iebraukšanas posteņos un pilsētā.

Pilotprojekta ietvaros Priedainē uzstāda iekārtas un tehniskos risinājumus, kas automātiski kontrolēs iebraukšanas nodevas samaksu. Četri uzņēmumi – SIA BISS, SIA Komerccentrs DATI grupa, SIA ITC Traffic un SIA KleinTech Services – iebraukšanas punktā Priedainē izvieto videonovērošanas un numuru atpazīšanas kameras. Pilotprojekta nākamajā posmā plānots pārbaudīt iespējas automātiski kontrolēt iebraukšanas nodevas samaksu.

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas, Ministru kabinets otrdienas sēdē noteica pašvaldības nodevas par būvatļaujas izsniegšanu maksāšanas kārtību atbilstoši jaunajam būvniecības regulējumam, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Veiktie grozījumi MK noteikumos paredz, ka nodeva 50% apmērā maksājama pēc būvatļaujas saņemšanas būvvaldes noteiktajā termiņā, savukārt atlikušie 50% no nodevas maksājami pirms dokumentu iesniegšanas būvvaldē par būvatļaujā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi.

Gadījumā, ja būvatļaujas nosacījumi netiek izpildīti vai būvatļauja netiek realizēta, iekasētā pašvaldības nodeva netiek atmaksāta.

Būvvaldei, izskatot būvniecības iesniegumu, ja tiks pieņemts lēmums par būvatļaujas izsniegšanu, vienlaicīgi ar būvatļauju ir pienākums sagatavot maksāšanas paziņojumu par nodevu.

Ministrija piebilst - ņemot vērā, ka būvniecības procesi, kas uzsākti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, jau paredzēja, ka nodeva par būvatļaujas saņemšanu ir maksājama dalīti, noteikumos iekļauts arī nosacījums, kā rīkoties, ja daļa nodevas samaksāta pirms 2014. gada 1.oktobra, taču atlikusī daļa būtu jāmaksā pēc minētā datuma.