Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, uzņēmēji biežāk sev iegādājas jaunas kurpes un kreklus, liecina jaunākais Citadele Index pētījums.

Viens no indikatoriem, kas liecina par labklājību un pārliecību par stabilu ekonomisko situāciju, ir tas, ka cilvēki tērē vairāk un iegādājas jaunas preces.

Uzņēmējas pētījumā atzina, ka pēdējā gada laikā ir iegādājušās vidēji trīs kurpju pārus un vienu rokassomiņu, savukārt uzņēmēji – vidēji divus kurpju pārus un trīs jaunus kreklus. Pirms gada pētījums atklāja, ka gan uzņēmējas, gan uzņēmēji jaunas lietas iegādājās retāk.

Visbiežāk jeb katra ceturtā uzņēmēja (26%) norādījusi, ka gada laikā iegādājusies trīs līdz četrus pārus kurpju, 22% uzņēmēju iegādājušās vienu pāri apavu, 17% - divus, 14% - nevienu, 14% - piecus vai vairāk. Kurzemes un Zemgales uzņēmējas gada laikā ir iegādājušās vairāk kurpju – vidēji trīs pārus kurpju, kamēr Rīgā, Pierīgā, Vidzemē un Latgalē – vidēji divus pārus kurpju.

Vēstniecība, kā zināms, ir institūcija, kas pārstāv valsts intereses citas valsts teritorijā. Latvijas vēstniecības ārvalstīs cilvēkiem parasti asociējas ar politisko diplomātiju, konsulārajiem jautājumiem un valsts reprezentāciju. Mūsdienās pieaugoši lielu lomu vēstniecību darbā iegūst ekonomiskās sadarbības sekmēšana jeb palīdzība Latvijas uzņēmējiem eksporta veicināšanā.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi veicināt ekonomisko sadarbību un eksportu un it īpaši šī brīža situāciju, Ārlietu ministrija par vienu no savām prioritātēm ir noteikusi ekonomisko interešu aizstāvību. Mūsu diplomātiskā dienesta iespējas palīdzēt Latvijas uzņēmējiem ir pietiekami plašas, un svarīgākais jautājums ir tas, lai uzņēmēji zinātu par atbalsta iespējām, ko mūsu valsts ārējo pārstāvniecību tīkls var piedāvāt.

Vispirms par "pārklājumu". Latvijai ir 35 vēstniecības, kuru uzdevums ir attiecību veidošana starp Latviju un savu rezidences valsti gan politiski, gan ekonomiski, kā arī veicinot starpnozaru kontaktus, t.sk. kultūras sakarus un nodrošinot konsulārās funkcijas. Papildus tam Latvijai ir 125 goda konsuli 60 pasaules valstīs (tuvāka informācija:www.mfa.gov.lv), tāpat 10 valstīs darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības (tuvāka informācija:www.liaa.gov.lv). Katra no tām ir "maza Latvija" svešā valstī, un tā var sniegt ievērojamu atbalstu uzņēmējiem. Te īpaši jāatzīmē, ka Latvijas goda konsuli paši bieži vien ir uzņēmēji ar plašu kontaktu tīklu, kas Latvijas biznesam var būt noderīgs - viņi darbojas daudzās valstīs, kur nav atvērtas Latvijas vēstniecības.

Kosmētikas ražotāja "Stenders" e-komercijas pārdošanas rādītāji šā gada martā, salīdzinot ar pērno martu, ir pieauguši vairāk nekā divas reizes; aprīlī šī tendence turpinās, bet nenosedz dramatisko mazumtirdzniecības apjoma kritumu.

"Šobrīd strādājam arī pie "Amazon" kanāla attīstības, lai vēl vairāk paplašinātu klientu iespējas iegādāties "Stenders" produkciju tiešsaistē un padarītu to vēl plašāk pieejamu visā pasaulē," norāda Jans Gans (Yang Gang), "Stenders" vadītājs.

Sākoties ārkārtas stāvoklim, kompānijā kopumā situācija nemainījās tik krasi, kā tas esot noticis ar daudziem citiem Latvijas uzņēmumiem. Ķīna ir viens no svarīgākajiem "Stenders" tirgiem, kas šobrīd veido lielāko daļu no kopējā apgrozījuma. Kad Ķīnā sākās koronvīrusa uzliesmojums un ar to saistītie ierobežojumi, pārējie tirgi vēl darbojās. Savukārt šobrīd, kad citās valstīs ir spēkā ierobežojumi, Ķīnā situācija lēnām atkal sāk uzlaboties.

Kopš 1947. gada, kad tirgū tika izlaists modelis Mercedes-Benz 170v, kas ir tiešais E-klases priekštecis, pasaulē ir saražoti jau vairāk nekā 10 miljoni šīs sērijas automobiļu. Šogad Mercedes-Benz E-klase piedzīvo jau savu devītās paaudzes modeli. 1995. gadā E-klase bija pirmais Mercedes-Benz modelis ar divām priekšējām lampām, kas guva lielu atzinību un joprojām tiek uztverts kā galvenais simbols, kas raksturo E-klases individualitāti.

Jaunās E-klases dizainā vēl aizvien tiek izmantotas plūstošas līnijas un stilistisks noformējums, kas pielāgojas kopējam pašpārliecinātajam un vīrišķīgajam automobiļa izskatam. Dizaineri, iedvesmojoties no kubisma, automobiļa četras „acis” ir pārveidojuši, piešķirot tām interesantas taisnstūrveida formas. Savukārt radiatora režģis ar hromēto trīsdimensiju ietvaru, dinamisko V-veida formu un stāvāku novietojumu īpaši akcentē automobiļa biznesa klases statusu.

Mercedes-Benz dizaineri lielu uzmanību ir pievērsuši jaunās E-klases interjeram, nodrošinot, ka katra detaļa šķiet pievilcīga gan vizuāli, gan funkcionāli ar savu formu, krāsu un materiālu. Rezultātā panākts harmonisks veselums – salons, kurā automobiļa vadītājs un pasažieri jūtas droši un komfortabli.

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Šķiet, nav nozares, kuru tiešā vai netiešā veidā nav skāris COVID-19 – vīruss, par kuru nu jau vairāk nekā mēnesi katru dienu iespējams dzirdēt, redzēt un lasīt ziņu portālos, radio, televīzijā un visur citur. Kā šis vīruss ir ietekmējis auto nozari, un kādi ir iespējamie scenāriji nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes tiek meklētas šī raksta turpinājumā!

Auto nozari COVID-19 ietekmē īpaši spēcīgi

To, cik lielu triecienu šajā krīzes laikā saņēmusi transporta nozare, marta beigās intervijā aģentūrai LETA minēja satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – tik lielu krīzi attiecīgā nozare neesot piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara. Savukārt, prognozējot scenārijus tuvākai un tālākai nākotnei, pastāv daudz nezināmie – kā no krīzes atkopsies gan uzņēmumi, gan pasažieri un pakalpojumu izmantotāji, kad un kādā apjomā ierobežojumi un ārkārtas stāvoklis beigsies, utt.

Lai labāk izprastu, kā COVID-19 ietekmē šo nozari, uz nelielu interviju (attālināti, protams), aicinājām Alvi Pētersonu, Riepas1 mazumtirdzniecības tīkla vadītāju.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Tā kā lielākajā daļā jauno māju dzīvokļu pārdošanas cenas tiek administratīvi noteiktas no banku puses, jauno projektu tirgus nebūtu uzskatāms par brīvu, uzskata Latio tirgus analītiķis Māris Grīnbergs.

«Būtībā tās ir nākotnes cenas, kas neatbilst pašreizējai ekonomiskajai situācijai un cilvēku pirktspējai. Ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, būtu jāpieaug jauno dzīvokļu pārdošanas apjomiem, bet ne to cenai,» viņš vērtē.

Pēc Latio datiem, gan Rīgas centra ēkās, gan jaunajos projektos pircēji vēlas iegādāties remontētus vai pilnībā pabeigtus dzīvokļus, taču šāds piedāvājums ir ierobežots.

Dzīvokļu piedāvājums jauno projektu ēkās samazinās, jo esošie dzīvokļi pamazām tiek izpirkti, bet jauni mājokļi tirgu nepapildina. Piedāvājuma izmaiņas galvenokārt saistītas ar dzīvokļu otrreizējo pārdošanu. Pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos saglabājies iepriekšējo šā gada mēnešu līmenī, raksturoja Latio Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte.

Investoru pārliecības indekss eirozonā šā gada janvārī palielinājies līdz 18,2 punktiem, salīdzinot ar desmit punktiem decembrī, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2015.gada augusta, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti.

Turklāt indekss pieaudzis arī straujāk par analītiķu prognozēto kāpumu līdz 12 punktiem.

Jaunākie dati liecina, ka uzlabojušās investoru prognozes ekonomiskajai situācijai nākamajiem mēnešiem, šim indeksam pieaugot no 11,8 punktiem līdz 20 punktiem.

Uzlabojies arī investoru novērtējums pašreizējai ekonomiskajai situācijai, attiecīgajam indeksam palielinoties no 8,3 punktiem līdz 16,5 punktiem.

Investoru pārliecības indekss eirozonā šā gada septembrī palielinājies līdz mīnus astoņiem punktiem salīdzinājumā ar mīnus 13,4 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš februāra, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Sentix" veiktās aptaujas rezultāti.

Turklāt indekss kāpumu fiksējis piekto mēnesi pēc kārtas.

Indeksa pieaugumu veicinājusi eirozonas ekonomikas pakāpeniska atveseļošanās no koronavīrusa pandēmijas izraisītās lejupslīdes.

Jaunākie dati liecina, ka investoru novērtējums pašreizējai ekonomiskajai situācijai septembrī palielinājies līdz mīnus 33 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 41,3 punktiem augustā.

Uzlabojušās arī investoru prognozes turpmākai ekonomiskajai situācijai, attiecīgajam indeksam pieaugot no 19,3 punktiem augustā līdz 20,8 punktiem septembrī.

Lai veicinātu pieejamā ES fondu finansējuma efektīvu apguvi atbilstoši šī brīža ekonomiskajai situācijai un projektu gatavībai, Finanšu ministrija (FM) pārskatīs plānoto lielo ES fondu projektu, kuru izmaksas ir virs 30 miljoniem latu, ieviešanas iespējas un sniegs priekšlikumus par iespējām finansējumu novirzīt atbalsta programmām uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Valdība atbalstīja arī priekšlikumu FM sadarbībā ar citām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām līdz 2009. gada beigām noteikt jaunus šī brīža ekonomiskajai situācijai atbilstošus sasniedzamos rādītājus ES fondu 2007.-2013. gada perioda plānošanas dokumentos, kas atspoguļotu ES fondu pienesumu ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanai valstī.

Līdz septembrim Latvijā noslēgti līgumi ar projektu īstenotājiem 28.6% apmērā no kopējā 3.18 miljardu latu finansējuma 2007.–2013. gada plānošanas periodā, savukārt finansējuma saņēmējiem līdz septembrim veikti maksājumi 5.3 % apmērā no kopējā ES fondu finansējuma.

Nozaru griezumā visvairāk noslēgtu līgumu ir transporta un informācijas komunikāciju tehnoloģiju jomā – 191 miljona latu apmērā, uzņēmējdarbības nozarē noslēgti līgumi par 161 miljonu latu, kas ir jau 85% no šobrīd nozarei pieejamā ES fondu finansējuma. Uzņēmējdarbības nozarē ir arī visvairāk veikto atmaksu finansējuma saņēmējiem – 120 miljonu latu apmērā. Vides nozarē noslēgti līgumu par 156 miljoniem latu, savukārt nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā noslēgti līgumi par 95 miljoniem latu.

Maksājumu karšu apstrādes kompānija First Data aicina tirgotājus nestrēbt karstu, jo, apsverot iespēju boikotēt maksājumu kartes, tie pakļauj sevi nezināmiem riskiem, turklāt, iespējams, veicina pelēkās ekonomikas atdzimšanu.

«Vakar publiskajā telpā izskanējušais Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītāja H. Danusēviča izteikums, ka tirgotāji varētu boikotēt maksājumu kartes, patiešām rosinātu negodīgu konkurenci – tā būtu negodīga konkurence divu maksāšanas līdzekļu starpā, priekšroku dodot skaidrajai naudai. Mainoties ekonomiskajai situācijai, šāds solis tulkojams kā aicinājums palielināt tirgotāju rīcībā esošās skaidrās naudas apjomu un veicināt pelēkās jeb ēnu ekonomikas izaugsmi,» norādīja First Data izpilddirektore Baltijas un Ziemeļvalstīs Zandas Brīvule-Jansone.

First Data norāda uz tikai šķietamu naudas ietaupījumu uz maksājumu karšu nelietošanu - skaidras naudas apstrāde, uzglabāšana, inkasācija un drošība izmaksā daudz dārgāk nekā komisija bankām, kas veido ne vairāk kā 1.5 - 2 % no pirkuma summas, turpretī risks uzglabājot skaidro naudu kasē – nesalīdzināmi lielāks.

Lai gan ekonomiskās krīzes apstākļos tapuši jau vairāki Jelgavas gada budžeti, pilsētas domes politiskā elite joprojām nav iemācījusies sadalīt naudu atbilstoši ekonomiskajai situācijai pašvaldībā un visā valstī kopumā, uzskata Jelgavas domes deputāts Dainis Liepiņš.

«Manuprāt, 2011.gadā plānotos ieņēmumus 29 miljonu latu apjomā var iztērēt lietderīgāk, krietni samazinot izdevumus tādām pašvaldības aģentūrām kā Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs, SIA Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde, Jelgavas autobusu parks un citas, jo tās piedāvā dažādus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem. Tā vietā, lai dzīvotu tikai no tā, ko iedod Jelgavas pašvaldība, visās šajās iestādēs varētu sākt domāt, kā savu darbu efektivizēt un optimizēt,» sašutumu pauž deputāts.

Jelgavas Domes Finanšu komitejā 19.janvārī skatītais 2011.gada budžeta projekts paredz, ka SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde plānots piešķirt dotāciju 144 tūkstošu latu apjomā. Kā liecina iestādes mājaslapā ievietotā informācija, pārvalde apsaimnieko 435 dzīvojamās ēkas ar aptuveni 14500 dzīvokļiem, ar tarifu aptuveni 17 santīmi par kvadrātmetru.

Investoru pārliecības indekss eirozonā šā gada martā palielinājies līdz 20,7 punktiem, salīdzinot ar 17,4 punktiem februārī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2007.gada augusta, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Sentix veiktās aptaujas rezultāti.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 18,5 punktiem.

Jaunākie dati liecina, ka uzlabojušās investoru prognozes ekonomiskajai situācijai nākamajiem mēnešiem, šim indeksam pieaugot no 14,3 punktiem līdz 17,8 punktiem.

Tāpat uzlabojies investoru novērtējums pašreizējai ekonomiskajai situācijai, attiecīgajam indeksam palielinoties no 20,5 punktiem līdz 23,8 punktiem, kas ir augstākais līmenis kopš 2011.gada maija.

Patērētāju pārliecības indekss ASV šā gada oktobrī palielinājies līdz 125,9 punktiem salīdzinājumā ar septembra koriģēto rezultātu 120,6 punktu apmērā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2000.gada decembra, liecina privātās pētījumu kompānijas «The Conference Board» jaunākie dati.

Analītiķi bija prognozējuši, ka indekss pieaugs līdz 121 punktam, salīdzinot ar septembra sākotnēji lēsto rezultātu 119,8 punktu apmērā.

Jaunākie dati liecina, ka oktobrī uzlabojies patērētāju novērtējums valsts ekonomiskajai situācijai, šim indeksam pieaugot no 146,9 punktiem līdz 151,1 punktam.

Tāpat uzlabojušās mājsaimniecību prognozes valsts ekonomiskajai situācijai, attiecīgajam indeksam palielinoties no 103 punktiem līdz 109,1 punktam.

Mūsu pasaules jaunā realitāte — Covid-19 pandēmijas izraisītais attālinātais vai hibrīdrežīma darbs —, visticamāk, kļūs par pierasto darba veidu arī pēc pandēmijas beigām. Mainītā darba organizācijas modeļa dēļ uzņēmumi ir spiesti meklēt tehnoloģiskās inovācijas, kas ļautu darbiniekiem produktīvi un ērti strādāt no jebkuras vietas — gan mājās, gan birojā, gan arī atrodoties otrā pasaules malā. Ņemot vērā šīs vajadzības, “Dell Technologies” ir nācis klajā ar jaunās paaudzes portatīvo datoru un monitoru sortimentu, kas atbilst ikviena vadītāja prasībām par jauno darba organizēšanas veidu.

Latitude 9000 — produktīvam darbam jebkuros apstākļos

Attālinātam vai hibrīdam darba veidam ir nepieciešama elastība, tādēļ šī raksturiezīme uzsvērta visos “Dell Technologies” jaunās paaudzes tehnoloģiskajos rīkos. Starp tiem ir arī premium sērijas Latitude 9000 portatīvie datori, kuru parametri pārspēj visus priekšgājējus.

Latitude 9000 sērija izceļas ar īpašu mākslīgā intelekta algoritmu Dell Optimizer, kas “mācās” un pielāgojas individuālajam lietotāja darba stilam. Tādējādi šīs sērijas datori nodrošina vēl augstāku izmantoto programmu produktivitāti un pielāgojas darba videi, mainot skaņas iestatījumus — dators uzlabo skaņas kvalitāti un samazina fona troksni, lai radītu uzlabotu darba vai konferenču pieredzi.

Latvijas ekonomika pašlaik rāpjas ārā no bedres, bet Covid-19 riski saglabājas, tādēļ svarīga ir sabiedrības vakcinēšanās, intervijā uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Ja skatāmies uz pašreizējo brīdi, ir redzams, ka Latvijas ekonomika rāpjas no bedres ārā. Noskaņojums gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pusē kopš aprīļa ir būtiski uzlabojies. Izņemot atsevišķas nozares, kuras tiešā veidā ietekmē Covid-19 pandēmija, kopumā mēs esam plusos. Tādēļ var teikt, ka ekonomika atgūstas, izaugsme ir, bet vājums ir vērojams dažos sektoros,” sacīja centrālās bankas vadītājs.

Savukārt nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākošais pandēmijas vilnis prognozēt gan ir ļoti grūti, tomēr, ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildus ierobežojumi, tas ekonomiku pavilks uz leju. Turklāt ar Covid-19 saistīti riski saglabājas gan Latvijas ekonomikā, gan globāli.