Septembris bija ceturtais mēnesis pēc kārtas, kurā uzņēmumi visai būtiski palielināja savus noguldījumus bankās, kamēr mājsaimniecību uzkrājumi auga vien nedaudz, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Uz noguldījumu pieauguma rēķina audzis arī Latvijas devums eirozonas kopējā naudas piedāvājumā M3. Savukārt kreditēšanas jomā būtisku pārmaiņu nebija – nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis praktiski nemainījās, bet banku kopējais iekšzemes kredītportfelis nedaudz saruka, saglabājot mājsaimniecību kredītportfeļa mērenā sarukuma tendenci.

Kopējais banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu atlikums septembrī pieauga par 0,6%, bet to gada kāpuma temps sasniedza 9%. Noteicošais noguldījumu kāpumā bija uzņēmumu devums – to noguldījumi mēneša laikā palielinājās par 1,2% un pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša līmeni par 11,7%, bet mājsaimniecību noguldījumi auga vien par 0,2% un to gada pieauguma temps veidoja 6,9%.

Pievēršoties Latvijas devuma pārmaiņām eirozonas kopējā naudas rādītājā M3, eiro zonas rezidentu noguldījumi uz nakti Latvijas kredītiestādēs septembrī palielinājās par 2% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 1,3%, savukārt noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem saruka par 2,7%. Lai gan skaidrās naudas daudzums apgrozībā turpināja mazināties, Latvijas ietekme uz eirozonas naudas piedāvājumu bija pozitīva - Latvijas devums eirozonas M3 pieauga par 1,3% un par 9,1% pārsniedza iepriekšējā gada septembra līmeni.

Septembrī banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās par 0,1%, tajā skaitā, kredīti nefinanšu uzņēmumiem pieauga par 0,02%, bet kredīti mājsaimniecībām saruka par 0,3%. Iekšzemes kredītu gada samazinājuma temps septembrī bija -3,7%, tajā skaitā, 4% kredītiem nefinanšu uzņēmumiem un 5,1% kredītiem mājsaimniecībām.

Septembra dati apstiprinājuši agrākos vērtējumus gan par kreditēšanas procesu lēnu atkopšanos, gan straujāku uzņēmēju un mērenāku mājsaimniecību uzkrājumu kāpumu. Sagaidāms, ka tautsaimniecības stabilitāte līdz ar Eirosistēmas monetārās politikas ietekmi (Latviju tā gan vairāk ietekmē pastarpināti) aizvien plašāk sāks atspoguļoties kreditēšanas jomā. Lai gan vairākās eiro zonas valstīs un eiro zonā kopumā kredītu atlikums jau pieaug gan absolūtā izteiksmē, gan gada skatījumā, Latvijā kredītu kāpums vēl kavējas, tomēr aizvien jaunas pazīmes liecina, ka tas nav aiz kalniem. Starp jaunākajām no tām jāmin septembrī veiktais banku kreditēšanas apsekojums, kurš apliecināja: bankas piedāvā labvēlīgākus kreditēšanas nosacījumus un turpinās atvieglot kreditēšanas standartus; vienlaikus pieprasījums pēc kredītiem aug un sagaidāms tā tālāks kāpums arī šā gada 4. ceturksnī.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra