Pēc traģēdijas VUGD ir saņēmis lielu sabiedrības un komersantu atbalstu, savukārt Zolitūdes Maxima ģenerālbūvnieks Re&Re piedāvājis dienestam izbūvēt mācību poligonu, stāstīja glābēju priekšnieks pulkvežleitnants Oskars Āboliņš LNT raidījumā 900 sekundes.

Viņš pauda, ka sīkākas detaļas ar būvnieku nav pārrunātas, bet piedāvājums ir bijis.

O. Āboliņš stāstīja, ka glābēju mācību poligona projekts ir gatavs kopš 1999. gada, un tas tapis, sadarbojoties ar Somijas kolēģiem. «Jautājums ir tikai par finansējumu,» pauda VUGD priekšnieks.

Pēc O. Āboliņa rīcībā esošās informācijas, Lietuvā šāda poligona izveide izmaksāja 4,5 miljonus eiro. Mācību poligons ir arī Igaunijā.

K. Āboliņš arī norādīja, ka piedāvājumus palīdzēt ir izteikuši arī citi komersanti, piemēram, piedāvājot remontēt ugunsdzēsēju depo, palīdzēt iegādāties tehniku.

Jautāts, par to, kā Latvijas glābēji izskatās uz citu valstu fona, O. Āboliņš stāstīja, ka «mūsu glābēji piedalās starptautiskās mācībās, un tur redzam, ka mūsu glābēji ir sagatavoti tāpat kā visi pārējie, bet atšķirās mūsu aprīkojums». Viņš stāstīja, ka aprīkojuma ziņā Latvijā situācija ir vienāda ar Igauniju un Lietuvu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir pabeidzis glābšanas un meklēšanas darbus sabrukušā veikala Maxima teritorijā Priedaines ielā 20, Rīgā. Ugunsdzēsēji glābēji ir pārmeklējuši visu sabrukušā veikala teritoriju.

Ugunsdzēsēji glābēji veikala drupās atrada 54 bojāgājušos. Nelaimē cieta 39 cilvēki, no kuriem 29 no negadījuma vietas tika nogādāti slimnīcā, savukārt pārējie tajā vai nākamajā dienā vērsās ārstniecības iestādēs pēc palīdzības. Veicot glābšanas darbus, gāja bojā trīs ugunsdzēsēji glābēji. Dažāda smaguma traumas guva 13 ugunsdzēsēji, no kuriem 11 tika hospitalizēti.

Latvijas Televīzija, atsaucoties uz Valsts policijas teikto, ziņo, ka arī bez vēsts pazudušo cilvēku saistībā ar traģēdiju Maxima veikalā Zolitūdē vairs neesot.

Glābšanas darbi pabeigti pirmdien, 25. novembrī, plkst. 15:40, Db.lv informēja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.

22.aprīlī Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika izsludināta ārkārtējā situācija uz vienu nedēļu, no 22.aprīļa līdz 29.aprīlim,

Daugavpils pilsētā un Daugavpils novadā.

Lēmums aicināt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju tika pieņemts Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdē, kurā izskatīja Iekšlietu ministrijas ziņojumu par palu un plūdu izraisīto seku likvidēšanas pasākumos iesaistīto institūciju veiktajiem un plānotajiem drošības pasākumiem valstī, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ziņojums par situāciju palu un plūdu skartajās pašvaldībās.

Saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu pašvaldībai īpašā tiesiskā režīma (ārkārtējās situācijas) laikā sadarbībā ar Valsts policiju (VP) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD), ja nepieciešams, ir tiesības veikt iedzīvotāju piespiedu evakuāciju no plūdu skartajām teritorijām, ja ir pamatots apdraudējums iedzīvotāju veselībai vai dzīvībai.

Aizvadītajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji 80 reizes devās izsaukumos, kas saistīti ar vēja radīto postījumu likvidēšanu.

Lielākā daļa šo izsaukumu bija no Rīgas un tās apkaimes. Kopumā 38 reizes ugunsdzēsēji glābēji atbrīvoja ceļa braucamo daļu no vēja nolauztiem kokiem.

Deviņos gadījumos ugunsdzēsēju glābēju palīdzība bija nepieciešama, lai atbrīvotu automašīnas, kurām bija uzkritis koks. Šādi izsaukumi tika saņemti no Vecumnieku ielas, Zemes ielas, Kr. Barona ielas, Zolitūdes ielas, Daugavgrīvas ielas, Stirnu ielas, Tēraudlietuves ielas un Maskavas ielas Rīgā. Savukārt, Rīgā, Krustpils ielā vēja nolauzts koks bija uzkritis uz mikroautobusa, Db.lv informēja VUGD pārstāve Viktorija Šembele.

Tāpat spēcīgais vējš vakar vakarā kādai Rīgas baznīcai atrāva jumta konstrukcijas daļu. Spēcīgajā vējā nedaudz cietis arī Laimas pulkstenis, kuram vējš atrāva reklāmas nosaukumu, un tādēļ glābēji to noņēma pavisam.

Pērkona negaisā Tatru kalnos Polijas dienvidos un Slovākijas ziemeļos dzīvību zaudējuši pieci cilvēki, bet vairāk nekā 100 ievainoti, paziņoja varas iestādes.

Aculiecinieki stāstīja, ka negaiss sācies pēkšņi, bet dienas sākumā debesis bijušas skaidras.

Zibens iespēris 1894 metrus augstajā Gevonta virsotnē, kas ir iecienīts kalnu tūristu mērķis, un citās vietās kalnos Polijas dienvidos, telekanālam TVN24 sacīja Polijas ātrās palīdzības aviācijas dienesta pārstāve Kinga Červinska.

Polijas pusē gājuši bojā četri cilvēki, tai skaitā divi bērni, teica Červinska.

Slovākijas glābšanas dienests paziņoja, ka viens Čehijas tūrists gāja bojā, kad zibens spēriens viņu notrieca no Banikovas kalna Slovākijā un viņš nokrita vairākus simtus metru pa šī kalna nogāzi.

Zibens ķēris lielu krustu Gevonta virsotnē brīdī, kad tur bijuši daudzi tūristi, vēsta telekanāls TVN24. Tūristi devušies kalnos, kad debesis vēl bijušas skaidras.

Rundāles novadā upē Kaucīte ir noplūduši naftas produkti, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Lai ierobežotu naftas produktu izplatību, ugunsdzēsēji glābēji uzsāka absorbējošo bonu uzstādīšanu. Paralēli bonu uzstādīšanai, ugunsdzēsēji glābēji devās gar upi meklēt iespējamo piesārņojuma cēloni.

VUGD informāciju par to, ka Rundāles novada Saulainē ir jūtama naftas produktu smaka, saņēma piektdienas rītā plkst. 6:28.

Pārbaudot notikuma vietu, tika konstatēts, ka piesārņota ir visa upe, un naftas produkti ir redzami arī vietā, kur Kaucīte ietek Lielupē. Piesārņojuma kopējais garums Kaucītes upē ir apmēram 4 kilometri. Upītes platums šajā vietā ir no diviem līdz trijiem metriem.

Apsekojot upes krastus, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka piesārņojuma cēlonis iespējams ir naftas produktu noplūde no nelegāla pieslēguma naftas vadam. Šobrīd uzņēmuma LatRosTrans pārstāvji kopā ar ugunsdzēsējiem glābējiem veic noplūdes vietas noslēgšanu, lai apturētu naftas produktu ieplūšanu upē.

Lielveikalā Maxima Zolitūdē, kurā ceturdien iebruka jumts, paņemot daudzu cilvēku dzīvības, sestdienas vakarā noticis pēc kārtas trešais nogruvums, pēc kura nolemts glābšanas darbus apturēt, lai netiktu apdraudētas glābšanas darbu veicēju dzīvības.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc trešā būvkonstrukciju sabrukuma un konsultācijām ar tehniskajiem speciālistiem nolēma līdz rītdienas rītam pārtraukt meklēšanas darbus un notikuma vietas attīrīšanu no būvgružiem. Darbu turpināšana ir ļoti bīstama un var apdraudēt pašu ugunsdzēsēju glābēju dzīvības, norāda VUGD pārstāve Viktorija Šembele.

Trešais nogruvums noticis pēc tam, kad glābējiem bija palikuši vairs tikai 25 kvadrātmetri, kas bija jāpārmeklē.

Trešajā nogruvumā glābēji cietuši nav.

Līdz rītam notikuma vietā strādās dežūrvienības, bet glābēji devušies atpūsties.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs no sava amata atkāpties negrasās un uzskata, ka atkāpšanās būtu vienkāršākais risinājums, tā viņš norādīja LTV Rīta Panorāmā.

«Man kā pašreizējam vadītājam ir jānodrošina būvvaldes darba nepārtrauktība,» raidījumā norādīja būvvaldes vadītājs A. Vircavs.

Viņš arī uzsvēra, ka nav darbojies laikā, kad būvvaldē tika parakstīti dokumenti saistībā ar Maximas būvi Zolitūdē.

Db.lv jau rakstīja, ka tiesībsargs Juris Jansons uzskata - premjeram ir jādemisionē. Viņš pauda, ka Ministru prezidents nav spējis novērst Konstitūcijas pantu pārkāpumus, kuros tiek runāts par tiesībām uz dzīvību un drošu vidi.

Jau rakstīts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir pabeidzis glābšanas un meklēšanas darbus sabrukušā veikala Maxima teritorijā Priedaines ielā 20, Rīgā. Ugunsdzēsēji glābēji ir pārmeklējuši visu sabrukušā veikala teritoriju. Ugunsdzēsēji glābēji veikala drupās atrada 54 bojāgājušos. Nelaimē cieta 39 cilvēki, no kuriem 29 no negadījuma vietas tika nogādāti slimnīcā, savukārt pārējie tajā vai nākamajā dienā vērsās ārstniecības iestādēs pēc palīdzības. Veicot glābšanas darbus, gāja bojā trīs ugunsdzēsēji glābēji. Dažāda smaguma traumas guva 13 ugunsdzēsēji, no kuriem 11 tika hospitalizēti.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 23.maijā plkst.22.21 saņēma informāciju, ka Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē izcēlies ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumā.

Kad pēc piecām minūtēm notikuma vietā ieradušies Talsu daļas ugunsdzēsēji, tūdaļ ziņots sakaru punktam, ka būs nepieciešami papildspēki, jo viens no angāriem ir liesmās un uguns strauji izplatās tālāk.

Tika izziņots paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, un notikuma vietā strādāja Talsu daļas, Stendes, Sabiles un Dundagas posteņu ugunsdzēsēji glābēji, kā arī nekavējoties palīgā devās Kuldīgas daļas, Liepājas 1.daļas, Tukuma daļas un Kandavas posteņa ugunsdzēsēji glābēji.

Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 00.36, taču lai pilnībā likvidētu, ugunsdzēsēji glābēji turpināja strādāt vēl nākamajā dienā.

Kopējā degšanas platība bija 500 m2, no liesmām izdevās paglābt galdniecības cehu un gatera cehu. Ugunsdzēsēji neizslēdz iespēju, ka ugunsgrēka iespējamais iemesls varētu būt kāda bojāta elektroierīce vai īssavienojums, taču to visu skaidros Valsts policija.

Patlaban visā Latvijā tiek dzēsti teju 30 ugunsgrēki, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šodien līdz plkst.16.45 ugunsdzēsēji glābēji steigušies uz 86 ugunsgrēku dzēšanu, no kuriem 73 izsaukumi bija uz kūlas ugunsgrēkiem.

29 no visiem saņemtajiem izsaukumiem uz ugunsgrēkiem patlaban vēl tiek dzēsti.

Plkst.17.13 VUGD saņēma izsaukumu uz Brīvības gatvi Rīgā, kur pie kanāla bija izcēlies kūlas ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka deg pērnā zāle un pastāv liesmu izplatīšanās draudi, kā arī notikuma vietā izveidojies spēcīgs sadūmojums. Patlaban tiek veikti arī šī paaugstinātas bīstamības ugunsgrēka dzēšanas darbi.

VUGD informēja, ka, redzot dūmus, iedzīvotājus māc ziņkāre un vēlme savām acīm redzēt, kas ir noticis. Tomēr, tuvojoties ugunsgrēka vietai, cilvēki pakļauj sevi briesmām, jo atrašanās dūmos var kaitēt veselībai. Tāpēc VUGD aicinām iedzīvotājus, redzot dūmus, tomēr netuvoties ugunsgrēku vietai.

Stiprā vēja ietekmē šodien Rīgā, no ēkas Merķeļa ielā 8, ir nobirušas fasādes apmetuma daļas.

Kā informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, pirms plkst.11 uz glābšanas dienestu zvanīja kāds iedzīvotājs, kurš ziņoja, ka no ēkas Rīgā, Merķeļa ielā, krītot akmeņi.

Kā novēroja aģentūra LETA, no mājas, kas atrodas blakus Rīgas cirkam, uz ietves ir nokritušas fasādes apmetuma daļas. Šajā vietā arī iepriekš stipra vēja laikā uz trotuāra ir kritis apmetums.

Patlaban notikuma vieta ir norobežota.

Kā ziņots, šodien plkst.10.15 VUGD saņēma 100.izsaukumu saistībā ar stiprā vēja radītajiem postījumiem. Pirmais šāda veida izsaukums tika saņemts vakar ap plkst.14, pastāstīja Šembele.

Piektdien, 14. martā ap 06.30 Dzelzceļa stacijā Tukums, Latvijas Dzelzceļa darbinieki pēc nakts stāvēšanas apsekoja elektrovilciena sastāvu un konstatēja, ka uz vilciena jumta atrodas vīrieša līķis, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde.

Notikuma vietā ieradās glābēji un policija. Glābēji noņēma mirušo no vilciena, un vilciens ar 15 minūšu kavēšanos varēja doties ceļā uz Rīgu.

Par notikušo uzsākts kriminālprocess un uzsākta izmeklēšana, tomēr jau noskaidrots, ka 1984. gadā dzimušais vīrietis 13. martā pulksten 22.12 bija nopircis biļeti Zasulauka stacijā un ceļā uz Tukumu vizinājies uz elektrovilciena jumta, filmējot šo procesu savā mobilajā telefonā.

Mediķi vīrietim konstatēja apdegušu elektrotraumu uz rokām kājām un vaiga.

Izmeklēšana turpinās.

Traģēdiju uz Vanšu tilta vakar nebija iespējams novērst tāpēc, ka vienīgais atbildīgais cilvēks no Rīgas tiltiem, kuram ir pieejama tilta atslēga, bija izbraucis ārpus Rīgas, šodien preses brīfingā žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.

Pirmie notikuma vietā bija ieradušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji, kuriem, izmantojot autopacēlāju, aptuveni uz desmit minūtēm izdevās nodibināt kontaktu ar pārgalvīgo kāpēju. Taču viņš atteicās sadarboties.

Pēc tam glābēji un policisti saprata, ka pārrunu vedējam ir nepieciešams doties augšā uz tilta smaili, taču nevienam no klātesošajiem nebija atslēgas, ar kuru atvērt tilta durvis.

Noskaidrojās, ka cilvēks, kuram ir piekļuve šai atslēgai, ir devies ārpus galvaspilsētas robežām. Pēc viņa nekavējoties tika nosūtīts operatīvais transports ar bākugunīm, taču atgriežoties bija jau par vēlu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trešdien izdevies likvidēt naktī uz svētdienu izcēlušos ugunsgrēku sešstāvu graustā Rīgā, Kalnciema ielā 2b, blakus Raņķa dambim, informēja VUGD.

Līdz ar ugunsgrēka likvidēšanu Valsts policija (VP) arī atjaunojusi satiksmi Meža ielas posmā no Raņķa dambja virzienā uz Kalnciema ielu, informē VP.

Ugunsgrēku glābēji lokalizēja pēc četru stundu darba, taču līdz pat trešdienas pusdienlaikam glābēji turpināja tā likvidēšanu. Plkst.13.19 ugunsgrēks pilnībā likvidēts.

Kopējā degšanas platība ēkas visos stāvos un jumtā ir 4650 kvadrātmetri.

Dzēšanas darbi notika tikai no ārpuses, jo sagruvušo starpstāvu pārsegumu dēļ ēkas iekšpusē atrasties ir bīstami.

Naktī uz svētdienu kvartālā starp Raņķa dambi, Kalnciema, Daugavgrīvas un Meža ielu, izcēlās ugunsgrēks neapsaimniekotā jūgendstila sešstāvu ēkā Kalnciema ielā 2b. Dega ēkas visi stāvi un jumts.

Ķīnas dienvidrietumos Sičuaņas provincē pirmdien notika spēcīga zemestrīce ar stiprumu 6,0 magnitūdas, izraisot vismaz 11 cilvēku bojāeju un ievainojot vēl 122, otrdien vēstīja valsts mediji.

Glābēji stiprā lietū steidzās uz zemestrīces skartajiem rajoniem pie tās epicentra, kurš atradās pie Čanninas apriņķa Jibiņas pilsētas, ziņoja valsts ziņu aģentūra Sjiņhua.

Zemestrīces hipocentrs bija 16 kilometru dziļumā, informēja Ķīnas Zemestrīču tīklu centrs.

40 minūšu laikā pēc zemestrīces notika vismaz četri pēcgrūdieni, no kuriem spēcīgākais bija 5,1 magnitūdu stiprs.

ASV Ģeoloģiskais dienests novērtēja zemestrīces stiprumu ar 5,8 magnitūdām un piebilda, ka «ir iespējami plaši postījumi un šī katastrofa var būt skārusi plašu rajonu".

Visi bojāgājušie un ievainotie tika reģistrēti Čanninas un Gunsjaņas apriņķos, paziņoja vietējās amatpersonas.

Lucavsalā turpinās labiekārtošanas darbi, tostarp ir noasfaltēti un nobruģēti celiņi, kā arī pludmalē nomainītas smiltis, bet peldētāju drošībai upes gultnē ieklāts ģeotekstila siets. Jūnijā tiks veikti apjomīgi zāliena atjaunošanas darbi. Klātienē aplūkojot paveikto, Rīgas mērs Nils Ušakovs un citas pašvaldības amatpersonas secināja, ka pilsētnieku iecienītā atpūtas vieta ir gatava vasaras sezonai, informē Rīgas dome.

«Nākamajā gadā, pēc Salu tilta rekonstrukcijas noslēguma, tiks noasfaltēts pievedceļš un ierīkota plaša autostāvvieta, kuru varēs izmantot visi iedzīvotāji un pilsētas viesi. Pēc būtības tā būs pirmā nopietnā park and ride autonovietne pilsētā,» stāsta N.Ušakovs.

Jau ziņots, ka Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība ierīkojusi atpūtas zonu ar plašiem bērnu rotaļu laukumiem, grila vietām un vingrošanas un sporta laukumiem visa vecuma atpūtniekiem. Lucavsalas atpūtas parks kļuvis par rīdzinieku iecienītu aktīvās izklaides vietu. Lucavsalas ziemeļu daļas sakārtošanu pašvaldība sāka 2011. gadā ar neapsaimniekoto mazdārziņu un pussagruvušo dārza mājiņu likvidāciju, teritorijas atbrīvošanu no sadzīves atkritumiem un būvgružiem.

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Būvfirmas SIA Re&Re pārstāvji kopā ar veikala Maxima projekta tehniskajiem uzraugiem, projektētājiem un konstruktoriem patlaban atrodas notikuma vietā, taču veikala Maxima jumta iebrukšanas cēloņus vēl nevar komentēt, informēja Re&Re biznesa attīstības un komunikācijas vadītāja Mārīte Straume.

«Par šīs traģēdijas patieso iemeslu ir pāragri spriest, tas tiks noteikts izmeklēšanas laikā. Šobrīd dzirdētas dažādas versijas, pat par sprādzieniem. Tā kā būvdarbi tika veikti stingri pēc projekta, citus sabrukšanas cēloņus mēs šobrīd nevaram komentēt,» sacīja Straume.

Viņa piebilda, ka arī Re&Re ir šokā par notikušo un izsaka līdzjūtību visiem cietušajiem un viņu tuviniekiem.

Iebrukušo veikalu Maxima projektēja arhitektu birojs Kubs, kurā strādā arhitekti Zane Kalinka, Andris Kalinka un Juris Lauris.

Informācija arhitektūras portālā A4D liecina, ka projektētās ēkas Priedaines ielā 20 pirmajā stāvā un piebūvē izvietots tirdzniecības centrs, bet, sākot no otrā stāva, paredzēti dzīvokļi. Ēkas dzīvojamā daļa sastāv no divām sekcijām, katrā sekcijā izvietota viena kāpņu telpa un divi lifti, viens no tiem - ugunsdzēsības.

Applūstot ogļu raktuvēm, pirmdien Ķīnas dienvidrietumos pazemē iesprostoti 22 ogļrači, vēsta valsts mediji.

Glābēji mēģina iesprostotos cilvēkus izglābt.

Negadījums noticis Juņnaņas provincē īsi pirms rītausmas.

Brīdī, kad raktuves applūda, tajās atradās 26 ogļrači, no kuriem četri tika izglābti.

Ar 22 strādniekiem, kuri joprojām atrodas pazemē, vēl nav izdevies sazināties, informēja glābšanas dienestu pārstāvis, piebilstot, ka glābēji sūknē laukā ūdeni, kura līmenis sācis kristies.

Negadījumos ogļraktuvēs Ķīnā 2013.gadā gāja bojā 1049 cilvēki, kas ir par 24% mazāk nekā 2012.gadā, liecina oficiālie statistikas dati.

2012.gadā ogļraktuvēs dzīvību zaudēja 1384 cilvēki, bet 2011.gadā - 1973.

Tomēr darba tiesību aizstāvju organizācijas apgalvo, ka patiesībā bojāgājušo skaits ir daudz lielāks, jo daudzos gadījumos darba devēji par nelaimes gadījumiem neziņo, cenšoties izvairīties no ekonomiskajiem zaudējumiem un soda.

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki no valsts, Rīgas domes un privātām kompānijām vēlas piedzīt kopumā 1,5 miljonu eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Lielveikalā Maxima pēc ēkas pirmā konstrukciju nogruvuma ieradās daudz ugunsdzēsēju, lai glābtu veikalā iesprostotos cilvēkus. Otrā nogruvuma laikā zem veikala drupām gāja bojā trīs ugunsdzēsēji - Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandiera kapteinis Vilnis Šteinītis, Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas inspektora dežuranta vada komandieris virsleitnants Edgars Reinfelds un Rīgas reģiona pārvaldes 1.daļas ugunsdzēsējs glābējs kaprālis Sergejs Ižiks.

Visu trīs ugunsdzēsēju tuvinieki vērsušies Rīgas rajona tiesā pret Latvijas valsti Ekonomikas ministrijas (EM) personā, SIA Maxima Latvija, SIA Homburg Zolitude, arhitektu biroju Kubs, SIA Re&Re, Rīgas domi un arī SIA HND Grupa. Tiesa bija ierosinājusi trīs atsevišķas lietas un katrā lietā glābēju tuvinieki vēlas piedzīt morālo kompensāciju 500 000 eiro apmērā.

Daudzās pilsētās kūlas ugunsgrēku skaits jau pārsniedz pērn kopumā reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaitu, liecina Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā informācija.

Tā, Rīgā līdz 7. maijam reģistrēti 196 kūlas ugunsgrēki, salīdzinot ar 180 pērn, bet Daugavpilī – 139 ugunsgrēki, salīdzinot ar 124 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits Liepājā – 174, salīdzinot ar 88 pagājušajā gadā. Tāpat Jēkabpilī reģistrēts 61 kūlas ugunsgrēks, salīdzinot ar 55 pērn, un Jūrmalā – 64, salīdzinot ar 40 pagājušajā gadā. Ievērojami audzis kūlas ugunsgrēku skaits arī Ventspilī – no 8 pērn līdz 46 šogad.

VUGD stāsta, ka aizvadītajā diennaktī no 7. līdz 8. maijam ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši 73 kūlas ugunsgrēkus, un kūla tiek dedzināta visā Latvijā, gan laukos, gan arī pilsētu nesakoptajās daļās. Šogad kūlas ugunsgrēkos nopostītas jau vairāk nekā 40 ēkas.

Ādažos, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija, tāpēc sākta iedzīvotāju evakuācija, apstiprināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Šorīt ap plkst.8 glābēji saņēma izsaukumu uz Nūrnieku ielu, kur, ceļoties ūdens līmenim Gaujas upē, applūdusi privātmāju teritorija.

Notikuma vietā konstatēts, ka applūdusi ceļa braucamā daļa un teritorija pie vairākām dzīvojamām mājām, līdz ar to bija nepieciešams apsekot teritoriju.

Patlaban, izvērtējot iespējamo apdraudējumu, glābēji ar laivu no privātmājām evakuē cilvēkus un mājdzīvniekus. Darbi veikti sadarbībā ar Ādažu novada pašvaldību.

Ādažu novada pašvaldība sociālajos tīklos norādījusi, ka arī Strautkalnu ceļš ir daļēji applūdis un pašreiz tiek atbrīvots no ledus sanesuma. Pašvaldība lūdz iedzīvotājus izmantot citu ceļu.

Par 35 centimetriem Gaujā cēlies ūdens līmenis Carnikavā, sasniedzot 1,25 metrus. Pašvaldības policija turpina uzraudzīt situācijas attīstību.

Smiltenē trešdienas rītā ap plkst. 3 izcēlies ugunsgrēks kokapstrādes uzņēmumiem Smiltenes koks, vēsta reģionālais portāls ziemellatvija.lv.

VUGD pārstāve Viktorija Gribuste informējusi, ka pulksten 03.33 ugunsdzēsēji glābēji saņēma izsaukumu uz Valkas ielu Smiltenē, kur kokapstrādes uzņēmumā bija izcēlies ugunsgrēks. Dega vienstāvu koka piebūve un ēkas jumts, aizdegšanās notikusi arī divos skaidu bunkuros.

Kopējā degšanas platība ir 1200m2. Plkst. 07.23 ugunsgrēka izplatīšanās tika ierobežota, bet tā likvidācija vēl turpinājās. Dzēšanas darbos iesaistīti Smiltenes, Valmieras, Valkas, Strenču un Jaunpiebalgas ugunsdzēsēji glābēji.

Glābēji vēl nav pārbaudījuši aptuveni 350-400 kvadrātmetru lielu Maxima teritoriju, raidījumā LTV Panorāma sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Oskars Āboltiņš.

Viņš skaidroja, ka glābšanas darbi notiek lēni, jo platība ir liela un gruži jāved ārā no veikala teritorijas. Viņš norādīja, ka faktiski visi darbi tiek veikti ar rokām - glābēji pārcilā gružus, meklējot zem tiem cilvēkus.

Patlaban glābšanas darbi turpinās jau 27 stundas, un VUGD vadītājs pieļauj, ka, visticamāt, darbi būs jāturpina līdz rītam.

Kā ziņots, ceturtdienas vakarā daļēji sabruka lielveikals Maxima Rīgā, Zolitūdes mikrorajonā.

Patlaban drupās mirušo skaits sasniedzis 50. Trīs no bojāgājušajiem ir ugunsdzēsēji. Patlaban no bojāgājušajiem cilvēkiem trīs vēl nav atpazīti.

«Neesmu eksperts. Kā glābēju mani izbrīnīja betona pārsegumu konstrukciju trauslums, tās varēja sadrupināt ar knaiblēm, domkratiem, āmuriem. Ar tām betona konstrukcijām, kas gadījušās treniņos, iet daudz grūtāk, bieži nosvīduši ņemamies ar pneimatiskajiem āmuriem, kas Maxima gadījumā nebija vajadzīgi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, kāds ir viedoklis par ceturtdien notikušās lielveikala Maxima traģēdijas cēloņiem, stāstījis glābējs (ugunsdzēsējs) pulkvedis Vilis Students.

Maxima veikala posta vietā viņš strādājis no traģēdijas sākuma līdz nākamās dienas astoņiem vakarā. Šajās 26 stundās tā arī nav aizgājis gulēt.

«Tas, ka liela daļa cilvēku nereaģēja uz trauksmi pirms nelaimes, mani gan nepārsteidza. Kad viesnīcās veicam mācības, ārzemnieki, izdzirdot trauksmes signalizāciju, visi ir laukā, bet pie latviešu durvīm ir jābungājas. Savukārt pie veikala Maxima bija patīkami, ka daudzi nesavtīgi ļoti gribēja nākt mums palīgā gruvešus nest, ko gan, protams, neļāvām,» savos novērojumos dalījies glābējs.

Runājot par to, vai glābēji bija gatavi darbam, viņā apgalvo: «Pilnīgi.» «Neredzu nevienu iemeslu, lai kritiski vērtētu glābēju darbu. Ikdienā saskaramies ar līdzīgām lietām, tikai mērogi ir mazāki, bet principi, būtība no tā nemainās, vai zem drupām ir viens vai simt cilvēku. Tikai, jo vairāk cietušo, jo vairāk jādomā par resursiem un to koordinēšanu. Es, piemēram, esmu piedalījies glābšanas darbos Vaļņu ielā Rīgā, kad piektajā stāvā kopā ar celtniecības materiāliem ielūza un līdz lejai nobrauca strādnieki, cilvēku glābšanā vilciena sadursmē Rīgā. Jā, morāli smagāk bija savējos vilkt ārā no drupām… Bet mēs, glābēji, esam morāli gatavi nepatīkamiem skatiem. Tā ir ikdiena. Nedomāju, ka kādam no mums vajadzēs psihologa palīdzību. Tie, kas nevar turēt, jau pirmajā gadā dienestu atstāj. Tie, kas paliek, ir ar biezu ādu, gatavi redzēt mirušus, sakropļotus cilvēkus. Dažreiz kādam no mums traģēdijas vietā darba laikā izlaužas pa smaidam, taču tā nav ņirgāšanās, bet gan prieks par veiksmīgi izglābtu cilvēku, vai vienkārši maska, lai neuzsūktu negācijas sevī. »