Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Bailes no teroristiem brīvdienu laikā pēc Irākas kara sākuma izjūt 41% vāciešu, par to liecina aptauja, ko veica Eiropas tūrisma institūts. Bailes visvairāk attiecināmas uz arābu valstīm, Turciju un ASV. Tūrisma institūts aptaujāja telefoniski pavisam 589 personas laika posmā no 20. līdz 23. martam. Aptaujas rezultāti liecina, ka šajā gadā 56% aptaujāto noteikti vai iespējams dosies atpūtas ceļojumā, kaut arī viena ceturtdaļa no tiem min, ka Irākas karš ceļojuma izvēles plānus tomēr būs ietekmējis. Turpretī 27% aptaujāto personu nolēmuši, ka šajā gadā iespējams atliks, vai arī vispār nebrauks ceļojumā, kuram par iemeslu arī tiek minēts karš. Kopš kara sākuma par 10% ir palielinājies to personu skaits, kuras vēlas atlikt savus ceļojumus. Kā neaprēķināms fenomens ir terora akti, kas lielākai daļai Vācijas tūrisma nozares rada vairāk raizes nekā karš. Aptaujā 60% personu atzīmē, ka arī pēc Irākas kara saglabāsies bailes, bet 90% aptaujāto min, ka bailes no terora pastāv braucot atpūsties uz tādām valstīm kā Ēģipte, Tunisija un Maroka, bet 87% baidās no terora aktiem Turcijā un 85% ASV. Ja Irākas karš ieilgs, tad nāksies krietni ciest šiem reģioniem no tūristu trūkuma. Interesanti ir tas, ka 43% aptaujāto personu saglabā bailes no terora arī citās Eiropas valstīs. Aptauja liecina, ka tūroperatoriem terora akti vai arī karš varētu krietni ietekmēt biznesu, jo lielākā daļa aptaujāto, proti 66%, uzskata, ka pašu organizēts ceļojums ar automašīnu vai vilcienu ir daudz drošāks nekā tūroperatora piedāvātais ceļojums. Vācieši par alternatīvu atpūtai ārpus savas valsts uzskata atpūtu savā zemē, kas ir patreiz kā zīme, ka vietējie tūroperatori varētu pelnīt, piedāvājot vietējos ceļojumus. 82% aptaujāto labprāt izvēlētos atpūtu Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastos, bet 62% dotos atpūsties Vācijas Alpu kalnos. Vācijas kempingu klubs patreiz notiekošajā "Ceļojumu & kempingu" gadatirgū Esenē (26. –30. martam) atzīmē, ka šogad palielinājies ir pieprasījums pēc vietējiem atpūtas reģioniem un 2003. gads būs veltīts Vācijas tūrismam. Jau pagājušajā gadā gandrīz katrs trešais ceļojums tika veiks Vācijas ietvaros un tikai pēc tam seko Spānija (13%) un Itālija (9%). Avots: Wissen

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Dainis Stūrmanis A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.2109 EUR/USD Zemākais kurss: 1.1876 EUR/USD Pārskata periodā galvenie notikumi, kuri strauji izmainīja galveno valūtu savstarpējo līdzsvaru bija saistīti ar procentu likmēm. Perioda sākumā neapšaubāmi nozīmīgākā ziņa bija ASV Brīvā tirgus komitejas lēmums procentu likmju palielināšanai, bet perioda beigās svarīgākais bija Eiropas un Anglijas centrālo banku lēmumi nemainīt procentu likmes. Papildus tam tirgu satricināja terora akts Londonā ceturtdienas rītā. Pirmais notikums ir ar ilglaicīgāku ietekmi, un nevis dēļ procentu likmes palielināšanas, ko tirgus dalībnieki jau prognozēja, bet gan tam sekojošiem komentāriem, ka šādi paaugstinājumi turpināsies. Analītiķi uzreiz mainīja prognozes, un līdz nākošā gada pavasarim jau sagaida dolāru likmes 4% apmērā, pēc tam gan notiks stabilizācija. Jau iepriekšējos apskatos minējām, ka likmes palielināšana veicina īstermiņa kapitāla ieplūšanu no ārvalstīm. Savukārt Eiropas centrālās bankas lēmumu tirgus dalībnieki gaidīja ar lielāku ieinteresētību, jo visu vasaras periodu turējās prognozes par likmju samazināšanu, bet vērtību zaudējušais eiro mainīja analītiķu pārliecību uz to, ka Eiropas reģions saņems impulsu straujākai attīstībai. Tomēr nevar nenovērtēt perioda beigās notikušo terora aktu Londonā, jo tas atsvaidzinās retoriku par karu ar terorismu. Un protams, ka šis notikums uzliek Eiropai papildus problēmu – politiskajai un budžeta nestabilitātei tagad nāk klāt arī drošības nestabilitāte, jo līdz šim par teroristu galveno uzbrukuma mērķi tomēr tika uzskatīta ASV. Lai arī ilgtermiņā šis terora akts nevarētu atstāt lielu ietekmi uz eiro kursu, tas neapšaubāmi palielinās nenoteiktību un svārstīgumu valūtu tirgos tuvākajās nedēļās. Augstākais kurss: 1.8144 GBP/USD Zemākais kurss: 1.7482 GBP/USD Angļu mārciņa pārskata periodā tikai zaudēja savu vērtību, un arī šai valūtai dzinējspēks bija procentu likmes, kuras Monetārās politikas komiteja atstāja nemainītas, kā tirgus prognozēja. Pēc terora akta Londonas centrā mārciņa zaudēja savu vērtību pret visām valūtām, dolārs attiecībā pret eiro un jenu, bet jena attiecībā pret eiro. Tādējādi eiro pēc šī terora akta nostiprināja savu vērtību, daļu vērtības gan zaudējot dienas otrā pusē. Šāda kārtība bija pirms ASV tirgus atvēršanās. Lai arī Lielbritānijas atbildīgās struktūras darbojās saskaņoti un nodemonstrēja lielisku krīzes vadības paraugstundu, šis notikums vēl kādu laiku ietekmēs tirgus noskaņojumu šajā valstī. Augstākais kurss: 112.25 USD/JPY Zemākais kurss: 110.13 USD/JPY Japānas jena pārskata periodā zaudēja savu vērtību attiecībā pret dolāru līdz zemākajam līmenim pēdējo 11 mēnešu laikā. Savukārt terora akts Londonā īslaicīgi nostiprināja jenu. Prognozes par jenas vērtības nostiprināšanos mazliet attālināja Ķīnas nepiekāpīgā retorika par juaņas vērtības pieaugumu un tā brīvas kotācijas mehānisma ieviešanu. Augstākais kurss: 0.5859 USD/LVL Zemākais kurss: 0.5746 USD/LVL Lats attiecībā pret dolāru nedļā svārstījās 113 punktu robežās, bet nedēļās laikā lats pieaudzēja vērtību par 40 punktiem. Tas pilnībā atspoguļo EUR/USD attiecību, jo lats vēl aizvien ir piesaistes koridora apakšējā robežā. Šāda tendence varētu saglabāties, jo latu daudzums komercbanku rīcībā aizvien palielinās. Latvijas Banka perioda laikā par latiem iepirka papildus 5.1 miljonu eiro.

SEB Unibanka

Eiro

Augstākais kurss: 1.2109 EUR/USD

Zemākais kurss: 1.1876 EUR/USD

Pārskata periodā galvenie notikumi, kuri strauji izmainīja galveno valūtu savstarpējo līdzsvaru bija saistīti ar procentu likmēm.

Perioda sākumā neapšaubāmi nozīmīgākā ziņa bija ASV Brīvā tirgus komitejas lēmums procentu likmju palielināšanai, bet perioda beigās svarīgākais bija Eiropas un Anglijas centrālo banku lēmumi nemainīt procentu likmes. Papildus tam tirgu satricināja terora akts Londonā ceturtdienas rītā.

Pirmais notikums ir ar ilglaicīgāku ietekmi, un nevis dēļ procentu likmes palielināšanas, ko tirgus dalībnieki jau prognozēja, bet gan tam sekojošiem komentāriem, ka šādi paaugstinājumi turpināsies. Analītiķi uzreiz mainīja prognozes, un līdz nākošā gada pavasarim jau sagaida dolāru likmes 4% apmērā, pēc tam gan notiks stabilizācija. Jau iepriekšējos apskatos minējām, ka likmes palielināšana veicina īstermiņa kapitāla ieplūšanu no ārvalstīm.

Terora aktu ēnā pagājušajā nedēļā (12.03) aizsākās pasaules lielākais tūrisma gadatirgus ITB Berlīnē. Godinot cietušos Spānijā, starptautiskā tūrisma gadatirgus dalībnieki un apmeklētāji vairākas minūtes ieturēja klusuma brīdi. ITB sarunu galvenā tēma bija terora uzbrukumi, kuri ik mirkli var skart ik vienu tūristu apmeklētāko vietu. Bailēm ir pamats, it sevišķi tagad, kad pēc vairāku gadu krīzes, tūrisma nozare pamazām sāk atkopties. Lidsabiedrību, viesnīcu tīklu un tūroperatoru menedžeri ir piesardzīgi, taču mierīgi, jo līdzšinējie notikumi nav atstājuši nekādu ietekmi uz uzņēmumu darbību. Terora akti var ietekmēt 2004. gada prognozes, to atzīmē lidsabiedrības Eirowings šefs Friedrihs-Vilhelms Veitholcs (Friedrich-Wilhelm Weitholz), turpretī lidsabiedrības Air Berlin šefs Joahims Hunolds (Joahim Hunold) izsakās kritiski pret šādiem krīzes scenārijiem, jo jau agrāk itin bieži Spānijā ir notikuši terora akti, taču līdz šim tie nav atstājuši nekādu ietekmi uz tūrisma nozari. Spānijas tūrisma industrija cer, ka terora akti neietekmēs tūristu plūsmu Spānijas virzienā, neskatoties arī uz to, ka Eiropas lielākā tūrisma koncerna TUI akciju cena biržā pagājušās nedēļas nogalē kritās. Kā savā ITB atklāšanas runā atzīmē Vācijas ekonomikas ministrs Volfgangs Klements (Wolfgang Clement), tad teroristi nedrīkst izsist pasaulei “pamatu zem kājām”, bet BTW prezidents Klaus Laepple uzskata, ka tūrisms ir brīvības un miera vēstnesis. Avots: Eiropa.lv

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Hansabank Markets

Viens no centrālajiem notikumiem šīs nedēļas valūtas tirgū ir 7. jūlija terora akti Londonā, kuros bojā gājuši vismaz piecdesmit cilvēku. Šim notikumam šķiet ir bijusi diezgan īslaicīga ietekme uz valūtu tirgiem, tomēr uz mārciņu tie ir atstājuši visai spēcīgu negatīvu ietekmi. Šīs nedēļas laikā GBP/USD ir samazinājies par 2.2%, bet pēdējo divu nedēļu laikā mārciņa ir zaudējusi jau ~5% no vērtības. Mārciņas vērtība ir samazinājusies arī attiecībā pret citām valūtām. Visspējākais mārciņas kritums sākās ceturtdien pēc terora akta un turpinājās piektdien, kad mārciņa sasniedza zemāko vērtību attiecībā pret dolāru kopš 2003. gada decembra. Mārciņas vērtības kritumu pastiprinājuši arī Lielbritānijas vājie ekonomiskie dati. Anglijas Bankas sanāksmē 7. aprīli, kā jau iepriekš paredzēts, tika nolemts nemainīt mārciņas bāzes procentu likmi (šobrīd tā atrodas 4.75% līmenī), tomēr analītiķi uzskata, ka Londonas terora akts varētu veicināt Anglijas Bankas lēmumu par procentu likmju pazemināšanu. Nākamā Anglijas Bankas sanāksme gaidāma augustā.

Gandrīz trīs gadus pēc terora aktiem Indonēzijai piederošajā Bali salā atkal pagājušajā sestdienā (01.10.2005) nogranda vairāki spēcīgi sprādzieni, nogalinot 36 un 120 ievainojot cilvēkus. Bojāgājušo un ievainoto vidū ir gan indonēzieši, gan ārvalstnieki. Divi teroristu sprādzieni notika viesnīcas “Four Seasons”, kas atrodas Džimbaranā, tuvumā, bet trešais sprādziens sagrāva vācu restorānu tūristu ciematā Kutas centrā. Sestdienas vakarā un svētdienas rītā pasaules valstu līderi nosodīja šo terora aktu Indonēzijā un izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem. Indonēzijas prezidents Susilo Bambangs Judhojono savā televīzijas runā asi nosodīja terora aktus. "Tas skaidri un gaiši ir terora akts, jo tas bija vērsts pret cilvēkiem sabiedriskās vietās. Pēdējos trijos gados pirms šī uzbrukuma politiskā, sociālā un ekonomiskā situācija Bali salā bija sākusi uzlaboties." Turpretī Austrālijas ārlietu ministrs Aleksadrs Dauners svētdienas rītā uzbrukumā vainoja reģionālo teroristu grupējumu "Jemaa Islamiya" (JI), kas bija atbildīgs arī par 2002.gada sprādzieniem, kuros tika nogalināti daudzi ārvalstu tūristi, tai skaitā 88 austrālieši. Latvijas Ārlietu ministrija pārbauda vai sprādzienos Indonēzijas salā Bali nav cietuši Latvijas iedzīvotāji. Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus sazināties ar piederīgiem, draugiem, paziņām, kas šajā laikā varētu atrasties minētajā reģionā. Ministrija arī atgādina, ka pastāvīgi darbojas ministrijas Konsulārā departamenta "karstais tālrunis" 9287398. Zvanot pa šo numuru, iedzīvotāji var sniegt ziņas par personām, kas varētu atrasties Bali un ar kurām neizdodas sazināties. Pagaidām Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt cietuši eksploziju rezultātā.

Krājbanka ir atcēlusi komisijas maksu pārskaitījumiem Krievijas rubļos, kas tiek veikti kā ziedojumi Ziemeļostetijas pilsētā Beslanā terora aktā cietušajiem. Latvijas Krājbankas klienti pēdējo dienu laikā ir izrādījuši lielu interesi par ziedošanas iespējām saistībā ar Beslanā notikušo terora aktu. Tā kā Latvijas Krājbanka no korespondējošās bankas Krievijā ir saņēmusi informāciju par atvērto ziedojumu kontu terora aktā cietušo ģimenēm, tad arī Krājbankas klientiem ir iespēja ziedot, pārskaitot līdzekļus uz šo kontu, informē bankā. Krājbanka ir atcēlusi komisijas maksu visiem pārskaitījumiem Krievijas rubļos, kas tiek veikti ar mērķi ziedot fondam terora aktā Beslanā cietušajiem.

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

Tas, ko šobrīd Vācijas iestādes nepasaka, ir, ka, iespējams, notikusi Eiropā vērienīgākā krāpšana vai naudas atmazgāšanas operācija nebanku sektorā. Ja tiešām "Wirecard" veikusi fiktīvus darījumus tikai tādēļ, lai izskatītos labāk klientu acīs, tad to vēlāk stāstīs kā anekdoti finanšu pasaulē.

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka fikciju 2 miljardu eiro apjomā ir iespējams veikt un maksājumu kompānijas ir nākamais posms naudas atmazgāšanas ķēdē. Kāpēc? Lai arī maksājumu kompāniju uzraudzība līdzinās banku uzraudzībai un tām jāizpilda visas tās pašas AML prasības kā bankām, to darbība pēc būtības ir daudz mazāk caurspīdīga, jo kompānijas strādā ar simtiem banku kontu visā pasaulē pat vienam klientam. Viena maksājumu kompānija var pārskaitīt naudu citai, tā var veikt iekšējus pārskaitījumus klientam, veikt fiktīvus darījumus finanšu gada garumā - līdz auditam, kas, protams, parādīs iztrūkumu, bet realitātē atmazgātie miljardi jau būs sasnieguši mērķi un likumsargiem vien paliks iespēja tiesāties ar amatpersonu.

Latvieši nerīkojas kā vācieši

Līdzībai - jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas "ABLV bankā". Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par "ABLV Bank" darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu - aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē - paliek jautājums.

Valsts policijas Galvenā kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas priekšniece arī pirms vairākiem gadiem bija Inese Gise - tad, kad "ABLV Bank" lietu iesāka! Tieši viņa komentēja Kriminālprocesa likumā nepieciešamās izmaiņas no policijas viedokļa Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā un liela daļa viņas, kā arī prokuratūras un Tieslietu ministrijas ieteikumu tika apstiprināti.

Procesuālās un materiālās tiesības

Runa ir par Kriminālprocesa likuma 124., 125., 126. pantiem, kuri pērnā gada 24. decembrī spēkā stājās pavisam jaunā redakcijā, runājot tieši par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ir vēl rinda izmainītu pantu tieši Krimināprocesa likumā, kas attiecināmi uz naudas atmazgāšanu, tomēr spilgtākie ir pieminētie.

Te ir pavisam viltīgi sapītas procesuālās un materiālās tiesības, kā arī tas, ko pierāda valsts un kas jādara apsūdzētajai personai, vai tikai vēl aizdomās turētai personai, atsevišķos gadījumos nonākot pie kāzusa, ka nauda var tikt iesaldēta uz praktiski neierobežotu laiku, tikai spēlējoties ar vārdu "aizdomas". Dažādi advokāti, jautāti par šiem pantiem, tā arī komentē, ka līdz brīdim, kad būs konkrēta prakse ar redzamu gala iznākumu - nav pamatojuma sūdzēties Satversmes tiesā.

Pie būtības - 124.pants runā par pierādīšanas priekšmetu un 6. daļā tas skaidri pasaka, ka domāt par mantas noziedzīgo izcelsmi var, ja "ir pamats atzīt, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga, nevis likumīga izcelsme". Proti, aizdomas ir visa sākums. Tā paša panta 7. daļā arī pateikts, ka, "lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav nepieciešams pierādīt konkrēti, no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti." Patiesībā šis pants nerunā par personas vainu. Runa ir par līdzekļiem, trivializējot par "naudas vainu" - faktiski neierobežotā laika periodā. 125. pants runā par fakta legālo prezumpciju, vai to, ko policists vai prokurors pieņem par noziedzīgu nodarījumu un kā to dara. Te parādījās panta 7. daļas 3. punkts: "Ir uzskatāms par pierādītu, ka manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, ir noziedzīgi iegūta, ja kriminālprocesā iesaistītā persona nespēj ticami izskaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi un ja pierādījumu kopums procesa virzītājam dod pamatu pieņēmumam, ka mantai, visticamāk, ir noziedzīga izcelsme." Šis ir tas brīdis, kad naudu var iesaldēt bez bēdām, cerot uz pozitīvu tiesas lēmumu un daudz nebaidoties par sekām valstij. Cik plašam ir jābūt pierādījumu kopumam - tas jau ir policijas un prokuratūras izvērtēšanas darbs un sākotnēji pietiek ar to, ka pārskaitījums izskatās aizdomīgi.

Visbeidzot, 126. pants, kas runā par pierādīšanas subjektu un pierādīšanas pienākumiem, satur dažus interesantus papildinājumus, atbrīvojot valsti no pārliekām finanšu saistībām, ja procesa virzītāji ir nošāvuši greizi. Proti, 3. daļā ierakstīts, ka, ja kāds no prezumētajiem faktiem ir nepatiess, tad apsūdzētais vai kāds cits pierāda tā aplamību. Atgādināšu, ka citādi mūsu valstī visu pierāda valsts. 3¹ un 4. daļā vēl ir papildinājums tieši par noziedzīgi iegūtu mantu. Personai ir jāpierāda, ka tā nav nelikumīgi iegūta, turklāt, ja persona nespēj to laikā izdarīt, tad atlīdzību par kaitējumu saņemt nevar. Īsāk sakot, ja valsts naudu arestē, tad var turēt aizdomas cik vēlas, bet, ja termiņš pirmajām aizdomām beidzas, var radīt jaunas aizdomas. Nesen žurnālā "Dienas Bizness" publicējām konkrētu piemēru, kā šāda naudas iesaldēšana 900 tūkstošiem eiro turpinās jau kopš "ABLV" slēgšanas, bet apsūdzības nevienam cilvēkam nav izvirzītas. Īsāk, praksē jau ir šīs triviālās situācijas precedents, ka vainīga praktiski ir nauda, bet cilvēki turpina dzīvot savu dzīvi bez tās. Savukārt, ja pilsonis nepaspēj pierādīt, ka viņa nauda ir likumīgi iegūta, tad, piemēram, pēc 10 gadiem saņems savu miljonu bez kādiem procentiem.

Laika limits neattiecas

Šajā līdzībā ar Vācijas likumsargu rīcību "Wirecard" gadījumā un Latvijas likumsargu darbību 2,5 gadu garumā pie ABLV lenkšanas ir viena galvenā atšķirība - vācieši rūpējas par pārskaitījumu sistēmas stabilu darbību nākotnē, bet latvieši lūkojas pagātnē, kur aizķēries kāds miljons vai desmit, ko varētu vēl arestēt, iesaldēt, ieskaitīt budžetā un, kur varētu piemērot nupat pieņemtus likumus par darbībām pirms diviem, pieciem vai pat desmit gadiem.

Uzsvēršu, es šeit neesmu pārteicies. Lasiet likumu - ja nauda ir nelikumīgi iegūta, tad uz šo faktu laika limits neattiecas. Cilvēks paliks nevainīgs, jo iepriekš šāda likuma nebija, sekojoši - arī nav soda. Cilvēktiesības paliek ievērotas, personu nesoda ar atpakaļejošu datumu, bet naudu gan!

Vācieši 2002. gadā, samazinoties saimniecības attīstības tempiem un pieaugot bezdarbam, izdeva mazāk naudas savai atpūtai kā iepriekšējos gados. No 2002. gada janvāra līdz oktobrim vācieši izdeva 43,9 miljardus eiro priekš ceļojumiem. Tas ir par 2,7% mazāk nekā 2001. gadā. Vācijas tūrisma nozare plāno 2003. gadā sasniegt apgrozījuma pieaugumu par 5%, ja nozari būtiski neietekmēs nevēlamais Irākas karš. Arī kara gadījumā tūroperatori ir izstrādājuši rezerves plānu, kas tagadējos ceļojumu mērķus Vidējos Austrumos nomainīs pret Vidusjūras rietumu zemēm vai Kanāriju salām. Tūrisma nozares piedāvātāji, lai pārdotu vairāk ceļojumu, cer piesaistīt vairāk klientus ar cenu pazeminājumiem (8-9% robežās) un ar dažādām atlaidēm tiem ceļotgribētājiem, kas agri pasūtīs savus ceļojumus. Samazinoties Vācijas tūristu skaitam 2002. gadā, arī tādās atpūtas zemēs kā Spānijā jūtami samazinājušies ieņēmumi no vācu tūristiem gandrīz par 8%, sasniedzot 6,2 miljardus eiro, Francijā par 1,5%, bet Austrijā par 0,8%. Arī vācieši paši savā zemē atpūtās mazāk. Samazinājies ir nakšņojumu skaits 2002. gadā no janvāra līdz septembrim par 3,2% nekā gadu iepriekš. Bet turpretī Itāliju apmeklēja vairāk vāciešu nekā 2001.gadā, proti, tūristi Itālijā atstāja par 3,4% vairāk, sasniedzot 8 miljardus eiro. Arī Grieķijā ienākumi palielinājās par 2,2% jeb 1,36 miljardus eiro, bet Turcijā par 1,7%, sasniedzot 1,16 miljardus eiro. Pieaugums vērojams arī Horvātijā un Bulgārijā. Tas, ka vācieši 2002. gadā mazāk ir devušies ceļojumos ir ietekmējis arī ceļojumu biroju darbību. To skaits ir samazinājies līdz 20 000 birojiem, bet tas ir veicinājis kooperāciju-, ķēžu- un frančīzes attītību Vācijas tūrisma nozarē. Avots: Wissen

Vācu tūristi nesaprot humoru, ļoti bieži ir neatbilstoši apģērbušies, patērē daudz alus un dod maz dzeramnaudas, bet ir godīgi, labi audzināti un ļoti disciplinēti. Tādi ir aptaujas rezultāti, ko veica žurnāls Reader's Digest Deutschland (Vācija), aptaujājot vietējos iedzīvotājus deviņās pasaules valstīs, kuras bieži tiek apmeklētas no vācu tūristiem. Aptaujas galvenais moto bija balstīts uz to, ka tūristi atpūtā var daudz piedzīvot, taču tie, kas uzņem atpūtniekus, piedzīvo vēl vairāk. Piemēram, kāds austrālietis ir izteicies, ka vāciešiem nevajadzētu visu pārāk nopietni uztvert, un ir jābūt jautrākiem. Kāda taizemiete ir ieteikusi vāciešiem vairāk smaidīt. Aptaujas rezultāti liecina, ka daļu īpašību var sastapt ikvienā vietā, kur vien atpūšas vācu tūristi. Pie šādām īpašībām pieder ne tikai dzelžainā disciplīna, bet arī humora vai joku nesaprašana. Turpretī briti, spāņi un poļi uzskata, ka vācieši ir bez humora izjūtas. Sliktas atsauksmes ir saņēmuši vācieši arī par savu modes izjūtu. Apģērba kvalitāte ir ļoti laba, bet paši tūristi ir nemoderni apģērbušies. Īpaši tas attiecas uz vācu vīriešiem, kas valkā zeķes sandalēs. Kāds spānis ir pat piebildis, ka vāciešiem uzreiz nevajadzētu izteikt savu nacionalitāti, liekot visiem raudzīties uz viņu kājām. Pastāv arī citas īpašības pēc kurām var noteikt vācu tūristu, proti, skaļi runā, ir liela auguma un izskatās bāli kā arī patērē lielu daudzumu alus, bet dod attiecīgi maz dzeramnaudas. Kāds gids no Dienvidāfrikas pilsētas Kapštates atzīst, ka no rītiem neviens negrib izvēlēties vadīt vācu tūristu grupas, jo vācieši ir ļoti skopi tūristi. Taču nav jau arī tā, ka vāciešiem nebūtu labu īpašību. Šeit īpašu vērību un cieņu izpelnās vācu produkcija, darba prieks un kārtība, pārlieku lielā nopietnība un centība. Vācieši bieži domājot, ka ir paši svarīgākie pasaules cilvēki, tā ir izteicies kāda taksi šoferis no Varšavas. Citi slavē ka uz vāciešiem var paļauties un ir labi audzināti. Pieklājības ziņā vāciešus tomēr pārspēj japāņi. Jāatzīmē, ka žurnāls Reader's Digest tiek izdots 19 pasaules valodās ar 48 izdevumiem gadā un to veido 30 redakcijas piecos pasaules kontinentos. Aptaujā piedalījās pavisam 63 vietējie iedzīvotāji no Austrālijas, Polijas, Taizemes, Francijas, Brazīlijas, Lielbritānijas, Meksikas, Dienvidāfrikas un Spānijas. Aptaujas mērķis bija iegūt vācu tūrista noskaņojuma galvenās īpašības. Avots: EuroCity

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

[email protected], Tirgus un nozaru analīzes nodaļa A/S Latvijas UnibankaAugstākais kurss: 1.2395 EUR/USD Zemākais kurss: 1.2145 EUR/USD Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 250 punktu intervālā. Līdz ar ekonomisko ziņu trūkumu EUR/USD valūtas kursu galvenokārt ietekmēja ģeopolitiskie faktori. Tomēr pārskata nedēļas beigās, līdz ar augošām norādēm, ka Eiropas Centrālā Banka varētu samazināt bāzes likmi, dolārs sasniedza augstākos līmeņus kopš marta sākuma. Pārskata perioda pirmā daļa tika aizvadīta globālo drošības apsvērumu ietekmē. Tas izpaudās jau pirmajā pārskata nedēļas dienā, līdz ar ziņām, ka uz vilciena Eurostar, kas savieno Franciju un Lielbritāniju, sliedēm esot bumba. Šīs ziņas ietekmē līdz ar tirgus bažām par iespējamiem terora aktiem pret ASV EUR/USD vērtība palielinājās, pietuvojoties 1.24 dolāru atzīmei. Savukārt jau nākamajā dienā atbalstu dolāram sniedza ziņas, ka Pakistānas armija ir ielenkusi islama militāristu grupu, kuru vidū varēja būt arī Al-Qaeda otrais ietekmīgākais cilvēks, kas vairoja cerības arī par organizācijas vadītāja Osamas bin Ladena apcietināšanu un visas teroristiskās organizācijas sagraušanu. Dolāra vērtības paaugstināšanos veicināja arī peļņas fiksēšana no eiro un citu valūtu kāpumu. Jaunās nedēļas pirmajā dienā jau pavisam cits ģeopolitiskā saspīlējuma avots radīja bažas par ASV drošību. Proti, Izraēlas armija uzlidojuma laikā bija nogalinājusi palestīniešu kaujinieku grupējuma Hamas garīgo līderi, un grupējums solīja atriebties, savā paziņojumā pieminot arī ASV. Tādējādi pastiprinājās ģeopolitiskā sasprindzinājuma radītā investoru piesardzība pret dolāru, kas ilgst jau kopš Madrides terora aktiem. Šķiet, ka šādos apstākļos dolārs atlikušo pārskata nedēļu būtu aizvadījis svārstoties nelielā jau iepriekšējās nedēļas novērotā intervālā. Tomēr virkne negatīvu Eirozonas makroekonomisko rādītāju vairoja bažas par likmes samazināšanas iespējamību, kas mazinātu eiro ieguldījumu pievilcību. Cita starpā jāpiemin Nīderlandes patērētāju noskaņojuma indeksa samazināšanās, Itālijas mazumtirdzniecības apjomu samazināšanās pēc Madrides terora aktiem, kā arī ziņa, ka Eirozonas tekošā konta bilance janvārī ir uzrādījusi 5.3 miljardu eiro deficītu, pretstatā pārpalikumam iepriekš. Šādu pavērsienu varētu skaidrot ar strauju tiešo un portfeļinvestīciju aizplūdi no Eirozonas 22.4 miljardu eiro apmērā. Mēnesi iepriekš šis rādītājs bija bijis 9.8 miljardi. Gluži kā atbildot uz šiem rādītājiem, kas vairo bažas par augstās eiro vērtības negatīvo ietekmi uz reģiona ekonomiku, izskanēja vairāku Eiropas Centrālās Bankas un reģiona valdību pārstāvju izteikumi, kas vairoja iespēju, ka ECB varētu samazināt bāzes likmi. Cita starpā pieminēsim ECB vadītāja Žana Kloda Trišē norādi, ka banka pārvērtēs ekonomiskās situācijas novērtējumu, ja neīstenosies tās prognoze par straujāku patēriņa pieaugumu. Šajā sakarā jāpiebilst, ka pēdējie dati ir uzrādījuši uzņēmumu noskaņojuma indeksa un rūpnieciskās ražošanas apjomu samazināšanos Eirozonā, savukārt tās inflācija ir sasniegusi zemāko līmeni kopš 1999. gada februāra, bet pēdējie ģeopolitiskie draudi ir mazinājuši arī patērētāju vēlmi tērēt. Šādos apstākļos visi apstākļi norāda, uz nepieciešamību samazināt procentu likmes, kas vājināt eiro un veicinātu patērētājus aizņemties un tērēt vairāk. Vērtspapīru tirgi patlaban darījumu cenās iekļauj 40% varbūtību, ka bāzes likme līdz jūnijam tiks pazemināta par 25 bāzes punktiem. Nākamā ECB sanāksme ir 1. aprīlī, kad arī būs pirmā iespēja sagaidīt likmes samazinājumu. Tāpēc līdz ar augošu likmes samazināšanas varbūtību var prognozēt, ka atbilstoši arī eiro vērtības turpinās samazināties. Augstākais kurss: 1.8529 GBP/USD Zemākais kurss: 1.8163 GBP/USD Pārskata perioda laikā GBP/USD kurss svārstījās 370 punktu robežās. GBP/USD kursa vērtība pieauga par 83 punktiem. EUR/GBP kurss svārstījās 110 punktu robežās, un mārciņas vērtība palielinājās par 76 punktiem. Līdz ar spēcīgo mazumtirdznie

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Aon prezentējis ikgadēji atjaunojamās politisko un ekonomisko risku pasaules kartes jaunāko versiju, Latvija tajā atrodas zema riska zonā un kā vienīgais risks kartē atzīmēta Latvijas ekonomika. Tā pat riski novērtēti arī Igaunijā un Lietuvā, Db.lv informēja apdrošināšanas brokeru un risku vadības konsultantu uzņēmuma Aon Latvia vadītāja Ņina Kukuškina.

Kompānija Aon ir izvērtējusi politiskos un ekonomiskos riskus 209 valstīs un teritorijās, izmērot šādus riskus: valūtas nekonvertējamība un naudas līdzekļu pārvedumi; streiki, protesti un sabiedriskās nekārtības; kari, terorisms; maksājumu neizpilde no valsts puses; politiska iejaukšanās; piegādes kanālu iziršana; riski, kas saistīti ar tirgus likumdošanu un regulēšanu. Katrā valstī risks tiek raksturots pēc šādas skalas: zems, zemāks par vidējo, vidējs, vidēji augsts vai augsts. Par valsti ar paaugstinātu risku tiek uzskatīta ikviena valsts, ja tās risks novērtēts kā zemāks par vidējo, vidējs, virs vidējā vai augsts.

25 no 50 valstīm ar lielāko pasaules ekonomiku daudznacionālās kompānijas saskaras ar paaugstinātiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem, starp kuriem ir tādi, kas saistīti ar biznesa pārtraukšanu kara darbības rezultātā, terora aktiem un politisko iejaukšanos. Pie šādiem secinājumiem, veidojot jaunāko ikgadēji atjaunojamās politisko un ekonomisko risku pasaules kartes versiju, nonākuši korporācijas Aon, pasaulē lielākā apdrošināšanas brokera un risku vadības konsultanta, eksperti.

Politiķi baidās, ka tiesu sistēma varētu būt pārāk spēcīga. Kam patiesībā kalpo Saeimā sēdošie tautas kalpi, ko Latvijā nozīmē būt «savējam» politiskajām aprindām, un — vai pie mums politiķi rēķinās ar demokrātiskas valsts tradīcijām, ko var izdarīt, ja īpašumā ir medijs?

Par to visu intervijā stāsta bijušais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs, tagad — AT Senāta Administratīvo lietu departamenta senators Andris Guļāns.

Ekonomikas krīze ir ieviesusi savas korekcijas daudzās jomās. Kā tā ir ietekmējusi situāciju tiesu sistēmā?

Tie procesi, kas notiek visā valstī, ietekmē arī tiesu sistēmu, tajā strādājošos. No vienas puses, es saprotu, ka ir krīze, un mums visiem ir jādod sava artava, jācieš savi zaudējumi. Turklāt domāju, ka tiesu sistēmā strādājošie nav tik sliktā situācijā kā zemnieki vai skolotāji. Tajā pašā laikā budžeta un algu samazināšana, kas šobrīd notiek, ilgākā laika periodā atstās ļoti negatīvu iespaidu.

ASV vēstniecība Rīgā

Preses un kultūras nodaļa

Paziņojums Presei

Tūlītējai izplatīšanai

Rīga, 2007. gada 11. septembris. - Šodien Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā ievēros klusuma brīdi, lai pieminētu 2001.gada 11.septembra terora aktus, kad notika uzbrukumi Pasaules tirdzniecības centram un Pentagonam, kā arī tika nolaupīta aviokompānijas United Airlines lidmašīna, kas veica reisu nr.93. Vēstniece Ketrīna Toda Beilija un vēstniecības darbinieki šodien plkst. 15:46 ievēros klusuma brīdi, godinot tos, kas 2001.gada 11.septembrī zaudēja savas dzīvības, kā arī visus terorisma upurus pasaulē.

Pieminot šos notikumus, vēstniece Beilija saka: "11.septembra notikumu sestā gadadiena katram no mums ir atgādinājums par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas starptautiskā sabiedrība, cīnoties pret terorismu visā pasaulē. Neaizmirsīsim šīs dienas traģiskos notikumus, kā arī terora aktus, kas notiek mūsdienās. Mums, amerikāņiem, kā arī mūsu sabiedrotajiem, kuru vidū ir arī Latvija, 11.septembris atgādina, kādu cenu esam maksājuši par savu brīvību.

Šodien Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā ievēros klusuma brīdi, lai pieminētu 2001.gada 11.septembra terora aktus, kad notika uzbrukumi Pasaules tirdzniecības centram un Pentagonam, kā arī tika nolaupīta aviokompānijas United Airlines lidmašīna, kas veica reisu nr.93.

Vēstniece Ketrīna Toda Beilija un vēstniecības darbinieki šodien plkst. 15:46 ievēros klusuma brīdi, godinot tos, kas 2001.gada 11.septembrī zaudēja savas dzīvības, kā arī visus terorisma upurus pasaulē, informēja vēstniecība.

Pieminot šos notikumus, vēstniece Beilija sacījusi: ''11.septembra notikumu sestā gadadiena katram no mums ir atgādinājums par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas starptautiskā sabiedrība, cīnoties pret terorismu visā pasaulē. Neaizmirsīsim šīs dienas traģiskos notikumus, kā arī terora aktus, kas notiek mūsdienās. Mums, amerikāņiem, kā arī mūsu sabiedrotajiem, kuru vidū ir arī Latvija, 11.septembris atgādina, kādu cenu esam maksājuši par savu brīvību.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Kažociņš LNT 900 sekundēs apšubīja, vai Latvijā vajadzētu veikt īpašus drošības pasākumus pēc terora aktiem Maskavā.

Viņaprāt, diez vai šie terora akti varētu atsaukties uz Latviju. Turklāt Pretterorisma centrs, kas ir Drošības policijas kompetencē, darīs visu, lai palīdzētu atklāt šo terora aktu plānotājus, uzsvēra J. Kažociņš. Viņš arī norādīja, ka, lai gan SAB lielākoties ir formāla sadarbība ar Krievijas dienestiem, dažkārt tā izpaužas reālā operatīvā sadarbībā.

SAB pausto viedokli, ka ārzemju specdienesti cenšas ietekmēt sabiedrības domu pirms vēlēšanām, J. Kažociņš apstiprināja, norādot, ka Krievijai noteikti ir interese to darīt, jo tas nodrošina kaimiņvalstu politikas virzīšanu pēc iespējas sev labvēlīgākā virzienā. Viens gan esot interese, bet otrs – vēlme ietekmēt. Ja SAB to konstatējot, informācija par šādu rīcību tiek nodota tiesībdsargājošām instancēm, piemēram, KNAB. Šāda rīcība varot izpausties kā partiju un dažādu Latvijai nelabvēlīgu pasākumu finansēšana. Uz to, vai Latvijā ir šādas politiskās partijas, kas saņem naudu šādiem mērķiem, J. Kažociņš atturējās komentēt.

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

"Lai gan saka – trakiem pieder pasaule, tomēr neviens negrib būt traks, – vismaz es ne," apliecina Viesturs Rudzītis.

Pazīstamais psihoterapeits nule kā klajā laidis savu pēdējo gara darbu, fundamentālo pētījumu Pie tēva, kurā veicis veselu jūru zinātnisku secinājumu par cilvēka psihes darbību, tai skaidrojumu meklējot sengrieķu mitoloģijā. Kā domā Viesturs Rudzītis, tur atspoguļojas cilvēka dzīve un attiecību modeļi, kas darbojas joprojām, arī Latvijas sabiedrībā. Un mums, latviešiem, viss vēl tikai priekšā, uzskata Viesturs Rudzītis: Latvieši baidās nosaukt lietas īstajos vārdospsihoterapeits.

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Itāļi esot vissliktākie Eiropas autobraucēji! Tādi ir aptaujas rezultāti, ko veica britu pētniecības institūts TNS pēc automašīnu apdrošinātāja uzņēmuma Direct Line pasūtījuma. Pavisam tika aptaujāti 1 000 respondenti katrā valstī – 1 000 britu, spāņu, franču, itāļu un vācu autobraucēju. Aptaujas galvenais mērķis bija uzzināt no kuras valsts nāk vissliktākie autobraucēji. Rezultātā 36% respondentu atzīmēja Itāliju, kurai seko Francija un Spānija. Turpretī vislabākie autobraucēji esot vācieši (27%), tālāk seko briti un nīderlandieši. Salīdzinot valstu auto nelaimes gadījumu statistiku, šī aptauja diemžēl neapliecina iegūto rezultātu sakritību, jo piemēram, Vācija ir otrajā vietā aiz Lielbritānijas pēc notikušo auto nelaimes gadījumu skaita. Pēc International Road Traffic and Accident Database datiem Vācijā 2001. gadā no 382 950 notikušajiem auto nelaimes gadījumiem uz vairāk kā 50 miljoniem reģistrētiem transporta līdzekļiem sasniegtā negadījumu daļa sastādīja 0,8%, bet Itālijā šī daļa ir 0,6%. To ka vācieši nav paši labākie autobraucēji, liecina arī pašu vāciešu braukšanas mākslas kritiskais pašnovērtējums. 18% vācieši atzīst, ka viņu tautieši ir slikti autobraucēji. Vēl sliktāki tomēr esot nīderlandiešu autobraucēji, to min katrs ceturtais vācietis. Direct Line Versicherung AG uzņēmuma komunikāciju nodaļas vadītāja Bettina Welter cer, ka katrs satiksmes kustības dalībnieks centīsies būt uzmanīgs un iecietīgs savā braukšanā. Tas varētu apdrošinātājam un klientam taupīt finanses apdrošināšanas tarifos. Avots: Eiropa.lv