Lai turpinātu Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) struktūras sakārtošanu un realizētu administratīvo līdzekļu taupīšanu, sākot ar 2009.gada 6.janvāri, SVA reģionālo filiāļu skaits tiks samazināts no desmit filiālēm uz piecām.

Filiāļu funkciju un uzdevumu apjoms paliks nemainīgs - tiks nodrošināta infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība, profilakse un ierobežošana, koordinēta Imunizācijas valsts programmas īstenošana; vides veselības monitoringu veikšana un ekspertu atzinumu sniegšana vides veselības jomā; veselības veicināšanas projektu un pasākumu koordinācija reģionā, kā arī publisko maksas pakalpojumu sniegšana.

SVA mērķis, reorganizējot reģionālās filiāles, ir saglabāt klientiem sniegtos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē. Tādēļ veselības veicināšanas, vides veselības un infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības speciālisti, tāpat kā iepriekš, būs pieejami gandrīz katrā rajonā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir nolēmusi anulēt AS Evli Securities IBS izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai, Db pavēstīja FKTK pārstāve Ieva Upleja.

Viņa paskaidroja, ka Padome šādu lēmumu pieņēma, izskatot AS Evli Securities IBS iesniegumu ar lūgumu anulēt tās licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

Padome konstatēja, ka saskaņā ar starp AS Evli Securities IBS, AS Evli Securities un FMI AB Evli Securities (Lietuva) noslēgtā Reorganizācijas līguma punktu pievienojamās sabiedrības (Evli Securities IBS) aktīvi, tiesības un saistības tiek nodotas iegūstošajai sabiedrībai (Evli Securities AS) un klienti par minēto sabiedrību apvienošanu un tiesību un saistību nodošanu ir informēti.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

Ar viņu ir pārsteidzoši viegli runāt. Ļoti atvērts un pozitīvi noskaņots Jēkabs Nākums ar smaidu un pat tādu kā bērnišķīgu naivumu runā par lietām un situācijām, kas daudzus citus, visticamāk, būtu iedzinušas izmisumā. Un tikko es esmu nonākusi pie šādas atziņas, Jēkabs, it kā nolasījis manas domas, saka: «Zini, es šobrīd esmu atgriezies pie tā, kā pasauli uztvēru bērnībā. Uz visām lietām skatos vienkārši, bez šaubīšanās un domāju tikai labas domas.»

Domāju, ka 2004. gadā par Jēkaba Nākuma lēmumu doties prom no Latvijas bija pārsteigti ne tikai sporta līdzjutēji. Pēc astoņpadsmit biatlonā pavadītiem gadiem viņš pēkšņi, vienā dienā visu pameta un aizbrauca uz Īriju. Viens no Latvijas labākajiem sportistiem, kurš Nagano olimpiskajās spēlēs izcīnīja 5. vietu, bet Pasaules kausa posmā Oberhofā – 4.vietu, izlēma aiziet no aktīvā sporta, lai mazgātu mašīnas un darītu melno darbu. «Latvijā iztikt nav iespējams. Traki. Un es Īrijā darīšu jebkuru darbu, lai būtu paēdis, izgulējies un nopelnījis,» 2004. gadā īsi pēc aizbraukšanas žurnālam Privātā Dzīve teica Jēkabs.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Ceturtdien iedzīvotāju aktivitāte saistībā ar latu nomaiņu uz eiro pieaugusi, norāda banku pārstāvji.

Ceturtdien SEB bankas bankomātos līdz plkst.14 kopā izmaksāti 1,8 miljoni eiro (1. janvārī pa visu diennakti eiro izmaksāts 1,1 miljons eiro), bet iemaksāti - 673 tūkstoši latu (1. janvārī pa visu diennakti - 363 tūkstoši latu), un bankomātus kopā izmantojuši 26,4 tūkstoši klientu, informē SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Viņa norāda, ka jau šobrīd var novērot, ka šī būs viena no aktīvākajām bankomātu izmantošanas dienām pēdējo nedēļu laikā. Redzams, ka cilvēki vēlas iepazīties ar jauno valūtu, par ko liecina bankas dati - vakardienas laikā 17% apmeklētāju bija izvēlējušies izņemt 5 eiro un 21% - 10 eiro. Tāpat banka saņem daudz jautājumus, piemēram, filiālē klients lūdza Vācijas eiro un eiro centu monētas samainīt pret latu monētām, jo tas palielina viņa drošības sajūtu. Tāpēc banka atgādina klientiem, ka Latvijā visu eirozonas valstu eiro banknošu un monētu nomināli ir vienlīdz oficiāli maksāšanas līdzekļi.

Hibrīda darba režīms, kad darbiniekam ir iespēja kombinēt darbu birojā ar attālināto darbu, nav jauninājums, bet COVID-19 pandēmijas ietekmē tieši šis darba modelis kļuva par teju populārāko starp biroju darbiniekiem visapkārt pasaulei.

Aptaujas liecina, ka lielākajai daļai darbinieku tagad ir iespēja strādāt gan birojā, gan attālināti, daudziem biroja darbiniekiem tā ir kļuvusi par jaunu realitāti. 90% Colliers aptaujāto biroja darbinieku komerciālajā un publiskajā sektorā atbildēja, ka viņiem ir iespēja izvēlēties strādāt gan uz vietas, gan attālināti. Paredzams, ka šāds hibrīdais darba stils, kam ir daudz priekšrocību gan privātpersonām, gan darba devējiem, būs populārs un plaši izplatīts vēl ilgu laiku.

Pandēmijas sākumā cilvēki būtībā atzina, ka birojā vēlas strādāt vairāk nekā pusi nedēļas, bet no mājām - 1-2 dienas nedēļā. Pēc diviem gadiem situācija ir pretēja un paradumu maiņa ir notikusi un attālinātā darba pusi un par šo laiku cilvēkiem ir izveidojusies rutīna, ko izjaukt un mainīt ir diezgan izaicinošs uzdevums. Turklāt mērījumi/dati liecina, ka ir vidēji 20% (1 darba diena) atšķirība starp to, cik dienas nedēļā cilvēki saka, ka vēlētos strādāt birojā un cik patiesībā strādā birojā. Pasaulē vidēji darbinieki saka, ka vēlas būt birojā 2,5 dienas nedēļā, savukārt no biroja sistēmām nolasītie dati liecina, ka patiesībā tās ir 1,5 dienas nedēļā. Šī tendence iezīmējusies arī Latvijā, un to norāda arī vairāku uzņēmumu kolektīvu vadītāji.

Par BIGBANK Latvijas filiāles vadītāju kļuvis līdzšinējais BIGBANK grupas pārdošanas tīkla vadītājs Pāvels Gilodo, bet iepriekšējam vadītājam Jurim Pūcem uzticēts vadīt un attīstīt šogad atvērto BIGBANK filiāli Spānijā.

Jaunais BIGBANK Latvijas filiāles vadītājs P. Gilodo jaunajā amatā ir apstiprināts pēc piecu gadu karjeras izaugsmes BIGBANK, Db.lv informēja bankā.

«Pirmie uzdevumi, kas būs jārisina filiāles vadītājam, būs sekmīga BIGBANK jauno produktu ieviešana tirgū, piemēram, līzings, ko BIGBANK sāks piedāvāt vasarā. BIGBANK ir arī tālejoši plāni, kā paplašināt bankas darbību Latvijā, tāpēc galvenais izaicinājums jaunajam vadītājam P. Gilodo, būs iekarot jaunos, līdz šim neapgūtos tirgus segmentus,» saka J. Pūce, kurš pēc sešiem BIGBANK aizvadītajiem gadiem kļuvis par vienu no tiem augsta līmeņa vadītājiem no Latvijas, kuriem tiek uzticēts veidot un attīstīt uzņēmuma pārstāvniecību ārvalstīs.

Nejauši uzdūros vienam, manuprāt, ļoti interesantam Administratīvās apgabaltiesas spriedumam, kas sašūpoja manu līdzšinējo pārliecību par ārvalsts komersanta filiāles statusu (jānorāda, ka pieteicējs šo spriedumu ir pārsūdzējis, tāpēc, iespējams, Augstākās tiesas Senāts lems savādāk).

Īsumā par lietas būtību (Administratīvās apgabaltiesas sprieduma pilns teksts pieejams šeit. )

- ārvalsts komersants Latvijā nodibinājis ārvalsts komersanta filiāli, bet pēc kāda laika nolēmis izbeigt filiāles darbību Latvijā un izslēdzis no Uzņēmumu Reģistra;

- pēc filiāles izslēgšanas no Uzņēmumu Reģistra, ārvalsts komersants konstatējis, ka filiālei Latvijā bijusi nodokļu pārmaksa, tāpēc ārvalsts komersants Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzis lūgumu atmaksāt pārmaksātos nodokļus;

- VID atteicies atmaksāt pārmaksātos nodokļus un kā galvenie argumenti tika minēti: (a) filiāle saskaņā ar Komerclikuma 24.pantu ir likvidēta, tas ir, filiāle ir beigusi pastāvēt kā tiesību subjekts, un tikai filiālei kā nodokļu maksātājam ir tiesības pieprasīt pārmaksātā nodokļa atmaksu, un, (b) likvidētās filiāles nodokļu pārmaksa tiek dzēsta saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 25.1 pantu;

Taksometru vadītāju reģistrā šobrīd ir reģistrēti 4520 transportlīdzekļu vadītāji, kuri ir tiesīgi vadīt taksometru vai veikt pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, informē Autotransporta direkcija.

Reģistrēto vadītāju skaits pusgada laikā ir pieaudzis par 87%. Vadītāju reģistrāciju un izslēgšanu no Taksometru vadītāju reģistra veic Autotransporta direkcija.

No 2018. gada 1. jūnija pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru vai vieglo automobili drīkst nodrošināt tikai Taksometru vadītāju reģistrā reģistrēti vadītāji. Šī gada 1. jūnijā reģistrēti bija 2420 autovadītāji, un pusgada laikā reģistrēto vadītāju skaits ir pieaudzis par 87%, sasniedzot 4520 transportlīdzekļu vadītājus (vadītāju reģistrācijas dinamiku skatīt 1. attēlā). Autotransporta direkcijas rīcībā esošā informācija liecina, ka vadītāju skaita straujais pieaugums ir saistīts jaunajām prasībām taksometru pārvadājumos un pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili pakalpojuma attīstību un popularitātes kāpumu.

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Lai arī daudzās Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēs reģistrēto bezdarbnieku skaits mērāms tūkstošos, sarūpēt ražotnei 30 palīgstrādnieku nav viegli, secinājis laikraksts Diena.

Uzdodoties par zviedru elektroinstalāciju uzņēmuma pārstāvi, Dienas žurnāliste darbinieku meklējumos apzvanījusi NVA filiāles. Tomēr viņa pārliecinājusies - lai gan bezdarbnieku rindas ir garas, drošas atbildes, ka būs, kas strādā, daudzviet Latvijā nav.

Eksperimenta būtība - Dienas žurnāliste Anita Āboliņa, fiktīvā vārdā Anna Dāboliņa, saskaņā ar eksperimenta leģendu ir noslēgusi sadarbības līgumu ar zviedru elektroinstalāciju materiālu ražošanas uzņēmumu Nord Electron. Līgums paredz izpētīt nelielas ražošanas vidi Latvijā. Zviedru kompānija augsto izmaksu dēļ apsver iespēju daļu ražošanas pārcelt uz Latviju, un A. Dāboliņas uzdevums ir izpētīt un ieteikt šādai ražošanai piemērotāko reģionu. Daļa ražošanas nozīmē, ka kaut kur Latvijā ir jāatrod piemērotas telpas, kurās strādās 30 cilvēku. Šie cilvēki no sīkām detaļām skrūvēs kopā lielākas elektronikas detaļas. Nekāda specializācija nav nepieciešama, vienkārši savs darbs jāveic akurāti un atbildīgi. Vēl bez šiem 30 cilvēkiem ir vajadzīgi arī divi trīs ar tehnisko izglītību - vēlams elektriķa specialitātē, kuri varētu pārbaudīt, cik kvalitatīvi katra detaļa ir saskrūvēta, un uzraudzīt, lai darbinieki netaisa brāķi.

Piemērošanās jaunajiem darba apstākļiem, kad daudzi strādā attālināti, no mājām, kad notiek arī attālinātas mācības skolās, jūtama ne tikai biroju segmentā, bet arī mājokļu tirgū, kur novērojama interese par lielākām platībām ar vietu darbistabai. Taču vajadzība pēc lielāka vai mazāka biroja arī pēc pandēmijas daļai uzņēmumu noteikti nemazināsies.

Nekustamo īpašumu kompānijas Latio pētījumā gandrīz puse jeb 49% aptaujāto Latvijas uzņēmēju atzinuši, ka beidzoties otrajam ārkārtas stāvoklim, lielākā daļa darbinieku kuri šobrīd strādā attālināti, atgriezīsies uz patstāvīgu darbu birojos. Kamēr 17% uzņēmumu uzskata, ka tikai neliela daļa atgriezīsies. Tomēr 18%, gandrīz piektā daļa, uzņēmumu ir pārliecināti, ka birojos no tiem darbiniekiem, kuri šobrīd strādā attālināti, iespējams, neatgriezīsies neviens. Nozīmīgai daļai - 16% šobrīd nav skaidras atbildes.

"Pētījuma dati un mūsu novērojumu liecina, ka biroji joprojām būs svarīgi uzņēmējiem, tomēr mainīsies to nozīme un izskats. Krietnai daļai darbinieku reprezentatīvā un socializēšanās funkcija birojā būs svarīgāka kā darba galda atrašanās vieta. Lielākā vai mazākā mērā distancētās darba attiecības ir uz palikšanu - mums visiem būs tām jāadaptējas," pētījuma rezultātus skaidro "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Hipotēku banka noslēgusi darījumu ar Evli Securities IBS AS, kas paredz vienu no Latvijā ienesīgākajiem pensiju fondu pārvaldniekiem - AS Suprema Fondi pārdošanu bankas meitas uzņēmumam, SIA Riska investīciju sabiedrība. Darījumu 23.janvārī apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

„Esam patiesi priecīgi, ka tieši Hipotēku banka ir mūsu partneris, jo tā ir stabila un uz attīstību vērsta banka, kas spēs nodrošināt plašus pensiju fondu izplatīšanas kanālus.”, skaidro Evli Securities Latvijas pārstāvniecības izpilddirektors un Korporatīvo finanšu vadītājs Mikus Janvars. „Darījums ir abpusēji izdevīgs, jo ļaus mums vēl kvalitatīvāk apkalpot esošos klientus un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus gan privātajiem ieguldītājiem, gan arī institucionālajiem investoriem, kā piemēram Hipotēku bankai.”

„Hipotēku banka darījuma rezultātā, balstoties uz Evli lielo pieredzi investīciju un aktīvu pārvaldes jomā, varēs piedāvāt saviem klientiem labākos Latvijā pieejamos pensiju plānus”, saka Hipotēku bankas Finanšu vadības departamenta vadītājs Normunds Šuksts. „Ja atceramies, ka mūsu valsts trīs līmeņu pensiju sistēmas mērķis ir dot iespēju cilvēkiem saglabāt dzīves standartu un labklājības līmeni vecumdienās, mēs vēlamies jau tuvākajā laikā papildināt ieguldījumu pakalpojumu piedāvājumu.”

Tuvākajā laikā Šveices bankai Dukascopy plānots pārdot Rietumu bankas meitasuzņēmumu brokeru kompāniju RB Securities, raksta Telegraf.

Faktu, ka šāds darījums tiek gatavots laikrakstam apstiprinājis arī Rietumu bankas pārstāvis Sergejs Grodņikovs, tomēr sīkākus komentārus gan atteicies sniegt. «Darījums vēl nav pabeigts, tāpēc komentāri no mūsu puses būtu pāragri,» piebilda S.Grodņikovs. Arī Dukascopy komentārus par darījumu nesniedz.

RB Securities pārdošanai Rietumu banka sākusi gatavot jau 2009.gada beigās. 2010.gadā veikta kompānijas darbības reorganizācija, liecinot informācija RB Securities gada pārskatā. Savukārt šā gada 3.februārī Rietumu banka un Dukascopy Bank parakstījušas nodomu protokolu. Darījumu plānots pabeigt līdz šā gada 31.maijam.

Ķīnas akcijas varētu piedzīvot kritumu jau otro gadu pēc kārtas, centrālajai bankai palielinot procentu likmes, lai ierobežotu inflāciju, paredz Guotai Junan Securities Co stratēģis Žans Kuns, kurš precīzi paredzēja pērnā gada kritumu.

«Atkal šajā tirgū nebūs kāpuma,» uzskata eksperts. «Inflācija ir lielākais risks un valdība turpinās piekopt stingrāku politiku.»

Investīciju banka Guotai Junan ir vienīgā starp Ķīnas lielākajiem brokerpakalpojumu sniedzējiem, kuri Ķīnā šogad paredz kritumu.

Pērn Shanghai Composite indekss samazinājās par 14% līdz 2808,08 punktiem, ierindojot to starp desmit pasaules lielāko tirgu sliktākajiem rādītājiem, liecina Bloomberg apkopotie dati.

CICC pasaules akciju stratēģis Hao Hons paredz, ka indekss šogad atgūsies, jo ekonomika pieaugs par vairāk nekā 8% un inflācija bremzēsies. Pagājušā gada janvārī eksperts paredzēja, ka akciju cenas pirmajā pusgadā kritīsies, jo valdība ierobežoja spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Shanghai Composite indekss pirmajā pusgadā samazinājās pirms tam, kad laika posmā no jūlija līdz oktobra beigām piedzīvoja kāpumu par 25%.

Starptautiskā enerģētikas kompānija “Ignitis Group” sākusi sadarbību ar Norvēģijā reģistrētu investīciju banku “Norne Securities”, kas nodarbojas ar pašu kapitāla izpēti, kā arī akciju brokeru un akciju un fondu tirdzniecības pakalpojumiem.

Sadarbība paredz “Ignitis Group” darbības un akciju seguma izvērtējumu. “Norne Securities” jau sagatavojusi sākotnējo uzņēmuma novērtējuma ziņojumu.

“Ignitis Group” darbības izvērtējuma ietvaros tiks apskatīti uzņēmuma grupas darbības rādītāji, veikta potenciāla analīze, kā arī sniegtas prognozes un darbības vērtējums. Papildus sākotnējam ziņojumam “Norne Securities” sniegs arī ceturkšņa novērtējuma atskaites, kas būs pieejamas “Ignitis Group” mājaslapā.

“Kopš sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma 2020. gadā mūsu akcionāru skaits ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes. Tas lielā mērā ir skaidrojams ar būtisku privāto investoru piesaisti akciju iegādei. Patlaban investoru skaits jau pārsniedz 20 000 akcionāru. Ņemot vērā, ka “Ignitis Group” ir kļuvusi par lielāko akciju emitentu Baltijas valstīs un bauda arvien lielāku privāto investoru uzticību, esam nolēmuši palīdzēt investoriem, piedāvājot augstas kvalitātes objektīvu vērtējumu par “Ignitis Group” aktuālajiem darbības rādītājiem un to nākotnes perspektīvām. Mēs sagaidām, ka sadarbības ietvaros ar “Norne Securities” tiks veicināta arī Skandināvijas valstu institucionālo investoru interese par “Ignitis Group” akcijām,” norāda “Ignitis Group” finanšu direktors Jonass Rimavičiuss (Jonas Rimavičius).

Starptautiskais nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Re&Solution, kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, Ukrainā un Dānijā ir piesaistījis savai Latvijas komandai jaunus profesionāļus.

Par nekustamo īpašumu projektu vadītāju ir kļuvis Andis Putāns (27). Pirms pievienošanās Re&Solution komandai Andis Putāns ir strādājis par nekustamo īpašumu projektu vadītāju uzņēmumos Rimi Latvia, Veduta un Arc Property UK. Jaunais nekustamo īpašumu projektu vadītājs ieguvis augstāko profesionālo izglītību ekonomikā un uzņēmējdarbības pārvaldē Banku augstskolā.

Par nekustamo īpašumu analītiķi ir kļuvusi Irina Nikolajeva (24). Pirms pievienošanās Re&Solution komandai Irina Nikolajeva divus gadus ir strādājusi investīciju bankā Evli Securities (Suprema Securities) par lielo klientu apkalpošanas nodaļas speciālisti un vienu gadu auditorkompānija Ernst & Young Baltics par audita konsultanti. Jaunā nekustamo īpašumu analītiķe ir ieguvusi bakalaura grādu biznesa vadībā un finansēs Starptautiskajā Konkordijas Universitātē (International University Concordia Audentes, Tallina).

Bankas pamazām atsakās no skaidras naudas darījumiem filiālēs, un nākotnē visdrīzāk turpinās samazināties to filiāļu skaits, kur veiks šādus darījumus, norāda banku pārstāvji.

Tā, UniCredit Bank, izvērtējot skaidras naudas darījumu apjomus bankā, konstatējusi, ka klientu ikdienā arvien lielāku daļu aizņem bezskaidras naudas norēķini, tādēļ nolemts pārtraukt skaidras naudas darījumiem filiālēs, stāsta bankas pārstāve Dace Straume. Saskaņā ar UniCredit stratēģisko plānu par izmaksu optimizāciju, šobrīd arī UniCredit Itālijā veic filiāļu darba pārveidi, kas ietver arī izmaiņas skaidras naudas darījumos.

Arī citu banku pārstāvji uzsver, ka nākotnē pakāpeniski turpinās samazināt to filiāļu skaitu, kurās veic skaidras naudas darījumus un prognozējams, ka ar laiku filiāles kļūs par konsultāciju centriem, savukārt norēķinus un skaidras naudas iemaksas vai izmaksas varēs veikt elektroniski.

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto internetbankas kodu karšu funkcionalitātes ierobežošanu, informēja bankā.

«Joprojām klientu plūsma ir vairāk vai mazāk līdzīga,» norādīja bankā, piebilstot, ka tostarp 10.janvārī stājās spēkā pirmais limita samazinājums internetbankā veiktajiem darījumiem, kas apstiprināti ar kodu karti, daļu klientu mudinot doties uz filiāli.

Tāpat bankā atzina, ka ir grūti prognozēt, vai tuvākajā laikā situācija ar pastiprinātu klientu plūsmu filiālēs mainīsies, jo aizvien vēl apmēram 350 000 «Swedbank» klientu ir kodu kartes. «Lai gan vairums izvēlēsies «Smart-ID», daļai būs jāatrod laiks, lai saņemtu kodu kalkulatoru,» minēja bankā.

Vienlaikus «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs norādīja, ka gadu mija vēsturiski ir aktīvākais laiks visās «Swedbank» filiālēs, jo klienti steidz nokārtot savas finanšu lietas, tostarp izņemt norēķinu karti, kas ir īpaši aktuāli studentiem, vai apmaksāt sakrājušos rēķinus, kas aktuāli vecākās paaudzes pārstāvjiem, kuri ar internetbanku ir uz jūs, bet šīs ierastās darbības šogad papildina arī Eiropas Savienības komisijas regulas ietekmē notiekošā kodu karšu migrācija - klienti dodas uz filiāli, lai saņemtu kodu kalkulatoru un atbildes uz jautājumiem par «Smart-ID».

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no latiem uz eiro un iespējami raitu papildu klientu pieplūduma apkalpošanu valūtas nomaiņas laikā, bankas uz laiku piesaistījušas eiro palīgus un lūgušas darbiniekus neizmantot atvaļinājumu saspringtākajā pārejas laikā.

Swedbank darbinieki pārejas uz eiro laikā neizmanto atvaļinājumus, un banka arī cenšas stiprināt strādājošo veselību, piemēram, nodrošinot augļus, lai darbinieki šajā saspringtajā laikā neslimotu, žurnālistiem stāstīja Swedbank valdes loceklis Ģirts Bērziņš. Piesaistīti arī pagaidu darbinieki, kas palīdzēs filiāļu apmeklētājiem, piemēram, novirzot pie naudas iemaksas automātiem tos klientus, kas vēlas tikai savā kontā iemaksāt latus. Tiks nodrošināta arī informācija par rindām citās bankas filiālēs, lai klienti var izvēlēties apmeklēt filiāli, kur ir īsāka rinda.

SEB bankā uz eiro ieviešanas laiku darbā pieņemti 30 cilvēki, kas, piemēram, tirgo eiro sākumkomplektus iedzīvotājiem, veic koordinēšanas darbus, šodien žurnālistiem sacīja korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda. Lai pārvaldītu klientu plūsmu, SEB bankas mājaslapā no nākamās nedēļas arī būs redzama informācija par visām rindām filiālēs un gaidīšanas laiku, lai klienti varētu izvēlēties iespēju apmeklēt bankas filiāli, kurā rindā jāgaida īsāks laika sprīdis.

Pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā samazinājies uzņēmumu vadītāju optimisms par savu uzņēmumu izaugsmes iespējām un visvairāk to ir ietekmējušas bažas par iespējamo ekonomisko krīzi, liecina Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma ietvaros prezentētie PricewaterhouseCoopers ikgadējās vispasaules uzņēmumu vadītāju aptaujas (11th Global CEO Survey) rezultāti.

Tomēr kopumā uzņēmumu vadītāji nākotnes izredzes vērtē samērā optimistiski – 50% respondentu ir pārliecināti, ka to vadītajiem uzņēmumiem tuvāko 12 mēnešu laikā izdosies palielināt savus ieņēmumus. Šādi atbildējušo respondentu īpatsvars ir tikai nedaudz mazāks kā gadu iepriekš (52%) un ir gandrīz divas reizes lielāks kā 2003. gadā.

Turklāt kā mazāk nozīmīgi nekā iepriekš tiek vērtēti tādi riski kā energoresursu piegādes drošība, globālās klimata izmaiņas un terorisms.

Ievērojami atšķīrās arī dažādus reģionus pārstāvošo uzņēmumu vadītāju vērtējums. Visstraujāk – no 53% gadu iepriekš uz 35% šobrīd – samazinājās par savu uzņēmumu izaugsmi pārliecināto vadītāju īpatsvars Ziemeļamerikas reģionā. Līdzīga tendence vērojama arī Rietumeiropā, kur optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars samazinājās no 52% gadu iepriekš līdz 44% šobrīd. Pretēja tendence ir vērojama reģionos, kur notiek dinamiska attīstība – Centrāleiropā, Austrumeiropā, Latīņamerikā, Āzijā un Klusā okeāna reģiona valstīs – optimistiski noskaņoto vadītāju īpatsvars ir palielinājies, sasniedzot apmēram 55% visos šajos reģionos. Visoptimistiskākie ir Ķīnas un Indijas uzņēmumu vadītāji - attiecīgi 73% un 90% ir pārliecināti par ieņēmumu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā.

Latvijas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju pirktspēja ir zemāka nekā Lietuvas kolēģiem, tomēr augstāka nekā Skandināvijā.

To atklāj jaunākais starptautiskās vadības konsultāciju kompānijas Hay Group pētījums, kas aptver 51 pasaules valsti. Pētījumā ir salīdzinātas augstākā līmeņa vadītāju reālās algas — kas paliek pāri pēc nodokļu nomaksas un dzīvošanas izmaksām, ko apēķina pēc vidējiem patēriņa paradumiem konkrētajā valstī.

Pasaules kartē, kas ataino augstākā līmeņa vadītāju pirktspēju, Latvijā un Igaunijā, tāpat kā, piemēram, ASV, Kanādā, Indijā, Ukrainā un Francijā, tā raksturota kā zema. Savukārt Lietuvas uzņēmumu vadītāji, tāpat kā viņu kolēģi Krievijā, Ķīnā, Spānijā, Vācijā un Polijā, bauda relatīvi augsta atalgojuma augļus.