Salīdzinājumā ar attīstītākajām valstīm Latvijas biznesa līderi atzīst būtiski augstāku korupcijas līmeni Latvijas saimnieciskajā vidē, liecina jaunākais Rīga, EY (agrāk Ernst & Young) krāpšanas un korupcijas pētījums Fraud and Corruption – the easy option for growth?.

55% Latvijas biznesa līderu piekrīt apgalvojumam, ka korupcija Latvijā ir plaši izplatīta, salīdzinot ar tikai 35% attīstītākajās ekonomikās. Tajā pašā laikā Latvijas biznesa līderi vairāk pat nekā attīstītākajās ekonomikās uzskata, ka finanšu uzskaites prakse, caurskatāmība un precizitāte Latvijā ir augstā līmenī.

Kopumā EY Krāpšanas un korupcijas pētījums, kurā aptaujāti 3800 lielo uzņēmumu darbinieki 38 valstīs, parāda, ka 55% Latvijas uzņēmēju uzskata korupciju un kukuļdošanu par plaši izplatītu praksi Latvijā, kas ir tikai nedaudz labāk kā Krievijā (60%) un būtiski sliktāk nekā Francijā (29%), Vācijā (26%), Igaunijā (21%) un valstīs ar zemāko korupcijas uztveres līmeni – Zviedrijā (10%) un Dānijā (4%). Augstākais respondentu skaits Eiropas valstu lokā, kas korupciju savā valstī uzskata par plaši izplatītu, ir Horvātijā (92%) un Slovēnijā (87%).

EY pētījums atklāj, ka Latvijas uzņēmumu pārstāvji ir augstākās domās nekā Austrumeiropas un pat attīstītāko valstu biznesa cilvēki par finanšu uzskaites caurskatāmības un pareizības līmeni savā valstī. Tikai 22% Latvijas respondentu uzskata, ka uzņēmumi Latvijā parāda labākus finanšu datus, nekā tie patiesībā ir, salīdzinājumā ar 39% Austrumeiropā un 33% attīstītākajās ekonomikās. Sagrozītu finanšu datu iesniegšana Latvijā arī notiek retāk kā citās valstīs, un vadītāji kopumā neuzskata, ka finanšu datu sagrozīšana būtu pieņemama prakse, parāda EY pētījums.

«No pētījuma rezultātiem mēs redzam, ka Latvijā krāpšanas novēršanas kultūra ir attīstījusies nevienmērīgi – finanšu rezultātu uzskaite ir labā līmenī, ko lielā mērā izskaidro gan valsts institūciju, gan audita industrijas speciālistu, gan pašu uzņēmēju intensīvais darbs, bet korupcijas apkarošana un krāpšanas novēršanas ekosistēma ir atpalikusi. Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešams ieviest vairāk un labākas korupcijas novēršanas politikas un procedūras, kas jāpapildina ar aktīvu valsts institūciju darbu korupcijas apkarošanā. Tas nodrošinās līdzvērtīgākus konkurences noteikumus godīgiem uzņēmējiem,» saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijā.

EY pētījums atklāj, ka pasaulē daudzi uzņēmumi nav ieviesuši pat vienkāršākos mehānismus efektīvai krāpšanas novēršanai, piemēram, 42% pasaules uzņēmumu respondentu atzīst, ka viņu uzņēmumos nav ieviestas korupcijas novēršanas politikas vai viņi par tām neko nezina. Latvijā situācija šajā jomā ir vēl sliktāka – 55% uzņēmumu nav korupcijas novēršanas politikas, kas ir nedaudz sliktāks rezultāts nekā vidēji Austrumeiropā (51%). Turklāt tikai 39% Latvijas biznesa līderu atzīst, ka uzņēmumu augstākā vadība ir skaidri komunicējusi savu apņēmību īstenot korupcijas novēršanas politiku, kas arī ir sliktāks rādītājs nekā 42% respondentu vidēji Austrumeiropā.

«Koruptīvu darbību novēršanā papildu uzņēmuma politikai un procedūrām kritiska nozīme ir uzņēmumu vadības un līderības lomai. Diemžēl mēs redzam, ka tikai 42% respondentu Latvijā piekrīt, ka uzņēmumu augstākā vadība īsteno augstus ētikas standartus uzņēmējdarbībā, kas ir zem, piemēram, 55% līmeņa Vācijā vai 53% līmeņa Igaunijā. Biznesa līderu apņēmība apkarot korupciju ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var veicināt kopējo korupcijas līmeņa mazināšanos Latvijā,» papildina D. Krišjāne. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra