Finanses

Vairākums interneta lietotāju izvēlas norēķinus ar karti

Inguna Šķepaste [email protected], 06.10.2003

Jaunākais izdevums

53 % no aktīviem interneta lietotājiem dod priekšroku norēķiniem ar maksājumu karti nevis skaidrā naudā. Par to liecina Hansabankas sadarbībā ar OMD Snapshots veiktais pētījums par norēķinu karšu izmantošanu interneta lietotāju vidū. Pētījuma laikā ar interneta palīdzību tika aptaujāti 1048 respondenti. Kates piekritēji ir Latvijas iedzīvotāji, vecāki par 30 gadiem ar ienākumiem virs 80 latiem mēnesī. Savukārt visvairāk norēķinu kartes interneta lietotāju vidū izmanto iedzīvotāji, kuru ienākumi ir no 250 — 500 latiem mēnesī (76 % no tiem lieto norēķinu karti). Pamatojot, kāpēc netiek dota priekšroka norēķiniem ar karti, lielākā daļa no aptaujātiem — 27 % — atzīst, ka tiem nav bankas kartes. Savukārt 8 % iedzīvotāju uzskata, ka tas nav droši, bet 3 % norāda, ka veikalos nelabprāt pieņem kartes. Savukārt 44 % no karšu lietotājiem atzīst, ka labprāt lieto karti, jo viņiem jebkurā brīdī ir pieejama visa nauda gan lieliem, gan maziem pirkumiem. Viena trešdaļa aptaujāto uzskata, ka norēķini ar karti ir ērti, savukārt 15 % izvēlas karti, jo viņiem nepatīk nēsāt līdzi skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Liela daļa pirkumu aizvien notiek skaidrā naudā

Anda Asere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sievietes veido 52 procentus no interneta auditorijas

Lelde Petrāne, 10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katrs piektais iedzīvotājs pēdējo gadu laikā nozaudējis maksājumu karti

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētkos – arī Ziemassvētku un jaunā gada sagaidīšanas laikā - bankas biežāk saņem zvanus no klientiem par pazaudētām un atrastām maksājumu kartēm.

Kā liecina bankas Citadele pētījums, vairākums Latvijas iedzīvotāju ir labi informēti par pareizu rīcību gadījumā, ja ir atraduši citas personas nozaudētu maksājumu karti, un iedzīvotājiem ir skaidrs rīcības plāns gadījumiem, kad nozaudēta sava maksājumu karte, informē bankas pārstāvji.

Kā rāda SKDS veiktā aptauja, tad lielākā daļa jeb 90% respondentu atrasto maksājumu karti nekavējoties aiznestu uz tuvāko bankas, kas to izdevusi, filiāli vai zvanītu uz bankas informatīvo tālruni. 15% respondentu atrastās kartes īpašnieku vispirms censtos sameklēt sociālajos tīklos.

«Priecē fakts, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi patiesi apzinīga un izglītota ar karšu nozaudēšanu un atrašanu saistītos jautājumos. Arī mūsu pieredze liecina, ka arvien mazāk ir tādu gadījumu, kad cilvēki apjukumā nezina, kā rīkoties,» saka bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

SPRK: Latvijā mobilā interneta lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izvērtējusi mobilā interneta pakalpojuma kvalitāti Latvijā.

Izvērtējot veiktos interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus Bite Latvija, LMT, Tele2 un Telekom Baltija mobilajos elektronisko sakaru tīklos, SPRK secina, ka kopumā interneta kvalitāte Latvijā atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām. Latvijā mobilā interneta ātruma ziņā vērojama nozīmīga izaugsme, tomēr lietotājiem pieejamais interneta ātrums dažādās vietās ir izteikti atšķirīgs.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumos SPRK nosaka tādus parametrus kā pieslēguma ātrums (lejupielādes un augšupielādes), latentums, trīce un pakešu zuduma koeficients.

Interneta pakalpojuma kvalitātes mērījumus SPRK veic, izmantojot interneta pakalpojuma kvalitātes kontroles sistēmu, kas nodrošina pakalpojuma kvalitātes novērtējumu posmā starp pieslēguma punktu un Latvijas interneta apmaiņas punktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ināra Tiltiņa: Latvijas debetkaršu tirgus sasniedzis Eiropas līmeni

Ieva Mārtiņa, 67084426, 08.10.2008

Karšu viltošana ir pārrobežu bizness: vienā valstī izdomā, kā var krāpties, citas valsts pilsoņus iesaista pašas krāpšanas realizācijā, trešā ir valsts, kur tiek realizēts noziedzīgais nodarījums. Ļoti bieži krāpnieki nav vietējie, varbūt dažos gadījumos realizē vienu ķēdes posmu, stāsta Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

BANKROTI draud arī e-veikaliem

Sanita Igaune, Oskars Prikulis, Db, 05.02.2009

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.

Foto: Elīna Kursīte, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izdzīvotu, liela daļa mazo interneta veikalu, visticamāk, uz laiku darbību pārtrauks, bet lielie nozares dalībnieki apvienosies.

Pirmie trīs gada mēneši būs ļoti smagi Latvijas ekonomikā un tai skaitā arī interneta veikaliem, interneta veikala 1A vadītājs Mareks Zuika.Tā Db pastāstīja Latvijas Interneta asociācijas (LIA) izpilddirektors Viesturs Plešs, vēršot uzmanību, ka pašreizējā ekonomiskā situācija «atsijās» daudzus interneta veikalus, kam nav pieredzes un resursu. Apvienošanās iespēju izskata viens no lielākajiem interneta veikaliem Latvijā Xnet. «Pašlaik izskatām iespēju piedāvāt tiem mūsu konkurentiem, kuri vēl nav uz bankrota sliekšņa, apvienoties ar Xnet, jo mēs šobrīd strādājam ar vienu no modernākajām sistēmām Latvijā un mums ir sakārtoti procesi, lai mēs spētu ar esošām izmaksām apkalpot vismaz trīs reizes vairāk pasūtījumu nekā šobrīd. Attiecīgi apvienojoties būtu iespēja šādiem veikaliem izdzīvot šajā grūtajā periodā,» tā e-veikala komercdirektors Mārtiņš Švāns. E-komercija nav izņēmums, un ekonomiskā situācija ietekmē arī interneta veikalu nozari Latvijā, Db norādīja aptaujātie nozares eksperti. Turklāt tāpat kā citās sfērās, arī šajā šogad ir pieļaujami interneta veikalu bankroti. «Arī līdz šim ik pa brīdim ir bankrotējis kāds interneta veikals. Šis gads, protams, nebūs izņēmums un bankrotu skaits varētu pat palielināties. Riska grupā jāuzsver tie, kas ņēmuši kredītus neapdomīgai attīstībai vai saistību nomaksai,» Db atzīmēja interneta veikala Neoshop vadītājs Ints Trifanovs. Kopumā interneta veikalu nozare Latvijā ir vērtējama vairāku desmitu miljonu latu apmērā, norāda LIA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Policija izstrādājusi ieteikumus, kā justies droši internetā

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija izstrādājusi ieteikumus e-pasta korespondences un interneta vides drošībai.

"Interneta vide mūsdienās piedāvā dažādas iespējas saņemt pakalpojumus, kā arī brīvi sazināties ar citām personām. Ņemot vērā interneta pieslēgumu popularitāti, komersanti arvien paplašina savu internetā piedāvāto pakalpojumu klāstu.

Izmantojot interneta vidi dažādu darbību veikšanai, ir jāņem vērā šīs vides specifiskās īpatnības – parasti šajā vidē komersanti interneta resursu ietvaros savus klientus nodala pēc atsevišķu lietotāju principa. Parasti lietotājs iegūst tiesības piekļūt savam kontam (profilam) un pakalpojumiem ievadot kādu konkrētu tikai sev zināmu lietotājvārdu un paroli, tomēr, citreiz aizsardzība tiek papildināta izmantojot numurētu pieejas kodu kartes, kodu kalkulatorus, vienreiz izmantojamos kodus, kā tas ir internetbanku gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Fakts, ka e-veikalā pieejami norēķini ar karti, parāda tirgotāja uzticamību

Viktors Saulītis, "Luminor" e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Interneta iespējas telefonā izmanto jau vairāk nekā puse lietotāju

Lelde Petrāne, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Viedtālruņi ir 12% Latvijas iedzīvotāju

Gunta Kursiša, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viedtālruņus lieto jau 12% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Pieaugot šo mobilo ierīču lietotāju skaitam, mainās arī iedzīvotāju interneta lietošanas paradumi, noskaidrots aģentūras TNS pētījumā TNS Latvia Digital.

Jau šobrīd to interneta lietotāju vidū, kuru īpašumā ir viedtālrunis, vispopulārākā ierīce interneta izmantošanai ir viedtālrunis (81% gadījumu) savukārt, «parasto» mobilo telefonu lietotāju vidū joprojām vispopulārākais interneta piekļuves veids ir, izmantojot galda datoru (74% gadījumu), norāda TNS mediju pētījumu vecākā klientu vadītāja Signe Hokonena.

Pētījuma rezultāti liecina, ka internetu 2012. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 70% jeb 1 212 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2011. gada atbilstošajā periodā. Pieaudzis ir arī regulāro interneta lietotāju īpatsvars - ja 2011. gada pavasarī pēdējo septiņu dienu laikā internetu bija izmantojuši 63% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, tad 2012. gada pavasarī tie jau ir 67%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā maksājumu limits Swedbank kodu kartēm - ko visbiežāk jautā klienti?

Db.lv, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada 9. septembrī Swedbank pārtrauks kodu karšu izmantošanu. Lai novērstu risku, ka daļa klientu nokavē slēgšanas brīdi vai atliek pāreju uz pēdējo brīdi, no šī gada pakāpeniski tiek samazināti limiti, virs kuriem apstiprināt maksājumus ar kodu karti nebūs iespējams.

No tiem pirmais – 100 eiro dienas maksājumu limits – stājas spēkā no 10. janvāra. Swedbank apkopojusi klientu biežāk uzdotos jautājumus par šīm izmaiņām.

Ko darīt, ja jāveic pārskaitījums virs 100 eiro, bet pieejama tikai kodu karte?

No 10. janvāra lielāku pārskaitījumu veikšanai jāizmanto Smart-ID, ko savā viedtālrunī (vai planšetē) var lejupielādēt katrs klients patstāvīgi. Ja nav pieejama atbilstoša ierīce, noderēs kodu kalkulators, kuru var saņemt jebkurā Swedbank filiālē. Arī tiem, kuri izmanto valsts izsniegto eID karti, ir iespēja to lietot darbībai internetbankā. Ja gadījumā karšu lasītājs eID lietošanai vēl nav pieejams, to var izmantot Swedbank filiālēs, bibliotēkās un valsts vienotajos klientu apkalpošanas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB Unibanka sadarbībā ar E-spy ir veikusi pētījumu, lai noskaidrotu, kurš ir populārākais iepirkšanās portāls Latvijā.

Respondenti par visbiežāk izmantoto interneta veikalu atzinuši www.220.lv, kā otro ierindojot www.xnet.lv, savukārt trešo vietu dala www.euroshop.lv un www.1a.lv.

93% respondentu, kas veic pirkumus internetā, norādīja, ka ir apmierināti ar esošajām norēķināšanās iespējām. Pozitīva ir arī cilvēku pieredze, veicot norēķinus internetā. 88% atzīst, ka nav saskārušies ar problēmām, veicot norēķinus par pirkumiem internetā. Tai pat laikā 12% atzīst, ka reizēm saskaras ar dažādām problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parex banka Latvijas tirgū sāk piedāvāt principiāli jaunu produktu – Maxi algas karti jebkuriem naudas ieskaitījumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir alga, pabalsti vai pensija.

Ja klients izmanto Parex bankas Maxi kontu savu uzkrājumu veidošanai un Maxi algas karti saviem ienākumiem, viņš saņem īpašu bonusu – cash back vai, citiem vārdiem sakot, patērēto līdzekļu atmaksu. Par katru klienta veikto pirkumu, kas izdarīts ar Maxi algas karti, Parex banka ieskaita klienta Maxi kontā līdzekļus uzkrājumu veikšanai 0.5% apjomā no kopējās pirkuma summas, Db.lv informē Viktors Zaķis, Parex bankas Korporatīvo komunikāciju speciālists.

Maxi algas karte darbojas MasterCard sistēmā, tas ir, tai piemīt viss šī zīmola pievienotās vērtības spektrs. Bez jau pieminētā cash back, Maxi algas kartei ir arī virkne citu bonusu – tie ir bezmaksas SMS ziņojumi par naudas līdzekļu ieskaitījumiem uz klienta personīgo kontu, iespēja bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus bankas automātu tīklā Naudas punkts 24, kurā ietilpst Parex banka, GE MoneyBank un Latvijas Krājbanka, kā arī iespēja reizi mēnesī bez maksas izņemt savus naudas līdzekļus no jebkura cita Latvijas komercbankas bankas automāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Revolut sasniedz ienākumu un izdevumu balansu

Anda Asere, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd kompānijai ir 350 tūkstoši aktīvo lietotāju dienā un 800 tūkstoši aktīvo lietotāju mēnesī.

Londonā dibinātais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Revolut paziņojis par ienākumu un izdevumu balansa sasniegšanu

To kompānija sasniegusi pērn decembrī, kas noticis pēc 2,5 gadu darbības. Revolut apgalvo, ka līdzīgiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem tādu rezultātu sasniegšanai parasti nepieciešami aptuveni pieci gadi.

«Lai arī priecājamies, ka mūsu uzņēmējdarbības modelis darbojas, peļņa šobrīd nav mūsu prioritāte. Pašlaik kompānijas svarīgākais uzdevums ir izplatīšanās pēc iespējas vairāk pasaules valstīs, kuru starpā tuvākajos plānos ir ASV, Singapūra un Austrālija,» saka Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji aizvien vairāk norēķinās ar e-maksājumu kartēm

, 16.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai norēķinātos par dažādām precēm un pakalpojumiem lielākā daļa iedzīvotāju jeb 61% respondenti atbildējuši, ka to veic bezskaidrā naudā, izmantojot elektronisko maksājumu karti.

Savukārt 24% iedzīvotāju norādījuši, ka biežāk norēķiniem izmanto skaidro naudu, liecina karšu apstrādes uzņēmuma First Data veiktais pētījums.

Pētījumā noskaidrots, ka 75% no aptaujātajiem atbildējuši, ka algu saņem bezskaidrā naudā un tikai 8% norādījuši, ka algu saņem skaidrā naudā.

Interesanti, ka visvairāk jeb 96% to iedzīvotāju, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 800 latus, algu saņem bezskaidrā naudā, savukārt skaidrā naudā savus ikmēneša ienākumus visbiežāk saņem cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 latiem mēnesī. Liela daļa jeb 79% no tiem iedzīvotājiem, kuru ienākumi mēnesī pārsniedz 800 latus, arī norēķinus par precēm un pakalpojumiem visbiežāk veic tieši bezskaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Katrs ceturtais seniors nemāk norēķināties ar maksājumu karti

Gunta Kursiša, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs ceturtais seniors (23%) nevarēs izmantot iespēju norēķināties ar karti valūtas maiņas laikā, jo viņam trūkst zināšanu un pieredzes, kā maksājumu kartes lietojamas, noskaidrots SKDS un Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) bērnu un mazbērnu aptaujā par vecākās paaudzes tuvinieku sagatavošanos eiro ieviešanai.

Ieskaitīt skaidro naudu iemaksas automātā un norēķināties par pirkumiem ar maksājumu karti ir ērtākais norēķinu veids valūtas maiņas laikā, norāda LKA pārstāvji.

«Salīdzinoši daudz vecākās paaudzes cilvēku nevar pilnvērtīgi sagatavoties ērtai eiro ieviešanai, jo neprot vai baidās ieskaitīt naudu bankas kontā un norēķināties ar bezskaidru naudu,» norāda LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis, aicinot palīdzēt vecākiem un vecvecākiem apgūt, kā norēķināties ar maksājumu karti.

Katrs septītais iedzīvotājs (14%) ir pastāstījis saviem vecākā gadagājuma radiniekiem, kā izmantot banku pakalpojumus. Divi no desmit (21%) bērniem un mazbērniem ir izstāstījuši saviem tuviniekiem, kā saņemt un lietot maksājumu karti un izņemt naudu no bankomāta, bet 18% ir dalījušies zināšanās par skaidrās naudas iemaksu bankomātā, kā arī informējuši par bezskaidras naudas maksājumiem. 12% iedzīvotāju vēl plāno palīdzēt vecākiem vai vecvecākiem saprast, kā skaidro naudu iemaksāt iemaksas automātā, liecina aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizvien vairāk iepērkas izsoļu lapās internetā

, 01.02.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2007. gadu, pērn ir ievērojami palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas iepirkties internetā, turklāt piektā daļa no šiem pircējiem izmanto arī tiešsaistes izsoļu mājas lapu pakalpojumus.

2009. gadā kopumā 71% respondentu norādījuši, ka ir iepirkušies internetā, un vairums no tiem iepērkas internetā vismaz pāris reizes gadā un biežāk, secināts Gemius veiktajā pētījumā.

Kopš 2007. gada ir pieaudzis arī to interneta lietotāju skaits, kas, iepērkoties internetā, izmanto izsoļu interneta vietnes. Patlaban izsolēs internetā piedalās aptuveni 20% no visiem interneta pircējiem Latvijā. Kā iemeslu izvēlei iepirkties izsoļu lapās respondenti galvenokārt min zemākas cenas salīdzinājumā ar citām tirdzniecības vietām. Taču, kā vēl viens aspekts, tiek norādīta iespēja iegādāties preces, kuras nav atrodamas standarta interneta veikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem

, 04.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Līdz jūlija beigām SEB banka būs uzstādījusi 500 POS terminālu bezkontakta kartēm

Dienas Bizness, 29.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija beigām norēķināties ar SEB bankas izsniegtajām bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams vairāk nekā 500 vietās Latvijā, kur tiks uzstādīti POS termināli ar bezkontakta maksājumu apstrādes funkciju, informē bankas pārstāve Jeļena Riļejeva.

Jūnijā SEB bankas POS terminālu skaits, kas nodrošina bezkontakta maksājumu pieņemšanu, pieauga līdz 255, bet līdz rudenim apmaksāt pirkumus ar bezkontakta maksājumu kartēm būs iespējams jau vairāk nekā 1000 vietās visā Latvijā.

«Bezkontakta maksājumu kartes SEB banka piedāvā saviem klientiem jau kopš 2013. gada - ar tām ir ērti un ātri maksāt par nelieliem pirkumiem, neievadot PIN kodu un neievietojot karti POS terminālī, bet vienkārši pietuvinot tam karti. Bezkontakta maksājumi ir plaši izplatīti pasaulē: Rietumu un Austrumu Eiropā, ASV, Kanādā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā, Kīnā un citur. No Eiropas valstīm bezkontakta norēķini ir populāri Čehijā - tur katru sekundi tiek veikts maksājums ar bezkontakta maksājumu karti. Polijā katrs trešais pirkums tiek veikts ar bezkontakta karti. Tāpat lielu popularitāti šāds norēķina veids guvis arī Spānijā un Ungārijā. Latvijā jaunā tehnoloģija aktīvi attīstās - SEB banka visiem jaunajiem klientiem-tirgotājiem šobrīd piedāvā POS terminālus, kas nodrošina bezkontakta maksājumu karšu pieņemšanu. Arī esošajiem klientiem līdzšinējie POS termināli tuvāko gadu laikā tiks pakāpeniski pilnībā nomainīti uz jaunajiem,» komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas nav ieinteresētas piedāvāt skaidras naudas izmaksas pakalpojumu veikalā

Žanete Hāka, 22.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, tuvākajā laikā nepalielināsies banku skaits, kuras iesaistījušās pakalpojuma Naudas izmaksa veikalā piedāvājumā, jo daļa banku vēlas veicināt elektroniskos norēķinus, savukārt citas bankas strādā ar nerezidentu klientiem.

Pašlaik pakalpojumu piedāvā SEB, Citadele, Nordea, DNB un Hipotēku banka, un pakalpojums pieejams gandrīz 800 tirdzniecības vietas, stāsta SIA First Data Latvia izpilddirektore Zanda Brīvule-Jansone. Kā liecina statistika, katru mēnesi tiek veikti ap 30 tūkstošiem naudas izmaksas darījumu.

Jāpiebilst, ka pakalpojumu nodrošina tādi tirgotāji kā Iki, Lukoil, SIA Daugavas delikateses, SIA Latvijas aptieka, Saules veikali Latgalē, reģionālās degvielas uzpildes stacijas, kā arī citas tirdzniecības vietas.

Vaicāta, kādēļ patlaban pakalpojumu piedāvā tikai piecas bankas, Z. Brīvule-Jansone skaidro, ka nav nekādu ierobežojumu, lai Naudas izmaksas pakalpojumā nevarētu piedalīties visas bankas. Tomēr tas, vai bankas izvēlas piedāvāt šo pakalpojumu, atkarīgs no bankas pašas - izvēli piedalīties vai nē ietekmē katras bankas klientu segments un bankas vēlme virzīt klientus izmantot bezskaidrus norēķinus, nevis veicināt skaidras naudas norēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru