Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Valda «jo ātrāk, jo labāk» princips?

Jā, tāds efekts ir panākts, pieņemot 2010. gada Maksātnespējas likumu. Un tagad arī pēc Pasaules Bankas vērtējuma tiek atzīts, ka ātrums gan ir panākts, bet efektivitāte ir samazinājusies. Bet neapstrīdēšanas princips bija svarīgs, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārņemt aktīvus.

Valsts kontroliere ir aicinājusi arī premjeru un atbildīgo Tieslietu ministriju aktīvāk iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā. Kas pašlaik praktiski notiek?

Tieslietu ministrija beidzot ir izveidojusi darba grupu, kas nodarbosies ar maksātnespējas regulējuma pilnveidošanu. Darba grupā ir Tieslietu, Ekonomikas un Finanšu ministriju, Valsts ieņēmumu dienesta, tiesu varas, maksātnespējas administratoru, uzņēmēju, tāpat arī banku sektora, ārvalstu investoru un Zvērinātu advokātu padomes pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir nodrošināt maksātnespējas jomas regulējuma izvērtēšanu un apspriešanu, kā arī nepilnību izvērtēšanu un iespējamo risinājumu meklēšanu. Pats ministrijas rīkojums un pieaicināto personu loks, kas ir visnotaļ pārstāvniecisks un objektīvs, liecina, ka ir izpratne par to, ka maksātnespējas regulējums ir jāpilnveido. Un šajā kontekstā apsverams būtu jautājums par Saeimā iepriekš iesniegto, bet vēl neizskatīto Tieslietu ministrijas likuma grozījumu priekšlikumu virzības apturēšanu, jo, kā tagad ir konstatēts, iepriekš Tieslietu ministrija nav vērtējusi problēmu patiesos cēloņus un iepriekšējo reformu ietekmi uz maksātnespējas procesa efektivitāti.

Valsts kontroliere intervijā Dienas Biznesam minēja faktu, ka 83% uzņēmēju netic valsts spējai aizsargāt nelikumīgi skartās intereses maksātnespējas procesos un 76% uzņēmēju netic maksātnespējas procesa caurskatāmai norisei. Ko jūs par to sakāt?

Uzņēmēji iedalās divās kategorijās atkarībā no tā, kurā pusē viņi nonāk. Ja viņi nonāk parādnieka statusā, tad viņu intereses, protams, ir vērstas no debitoru pozīcijas. Ja viņi nonāk kreditoru statusā, tad viņu intereses ir, lai maksātnespējas procesā maksimāli objektīvi un efektīvi tiktu pārstāvētas viņu kā kreditoru intereses un viņi varētu atgūt līdzekļus pēc iespējas lielākā apjomā.

Tomēr par to, ka nav skaidrības, maksātnespējas procesā ir grūtības un sarežģījumi, runā abu pušu pārstāvji, – pretenzijas ir gan vieniem, gan otriem.

Tad paraudzīsimies no tāda aspekta. Kas īsti traucē šo maksātnespējas procesu normāli virzīt? Varbūt tā pati sistēma, kas pašlaik pastāv, arī to traucē.

Likuma normu regulārā mainība rada lielas neskaidrības un neveicina caurskatāmību, jo daudzi nezina, ka procesi šobrīd Latvijā notiek, piemērojot trīs dažādu maksātnespēju regulējošo likumu atšķirīgas normas. Procesi norit ar dažādiem mērķiem un piemērojot atšķirīgas procedūras.

Protams, jāņem vērā arī uzņēmumu stāvoklis, kādā tie pārsvarā nonāk līdz maksātnespējas procesa pasludināšanai – milzīgos uzkrātos nenomaksātos nodokļus, neizmaksātās algas darbiniekiem, aktīvu neesamību utt. Šādos apstākļos aizstāvēt kreditoru intereses ir ļoti grūti, jo jau procesa sākumā kļūst skaidrs, ka atgūt parādu nebūs iespējams. Līdz ar to arī uzticība procesam ir zema.

Varbūt vienkārši maksātnespējas procesa uzraudzība tomēr ir nepietiekama?

Uzraudzību pār administratoriem pašlaik veic Maksātnespējas administrācija. Zināmā mērā arī Valsts ieņēmumu dienests. Civilprocesa likumā ir definēts, ka uzraudzību veic tiesas. Un ir arī administratoru pašu radīta organizācija – Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija, kas kopš 1. marta uzrauga profesionālās ētikas normu ievērošanu. Tātad es jau uzskaitīju četras institūcijas bez kreditoriem, kas pats par sevi ir procesā iesaistītie. Ja runājam par iespējamo valsts amatpersonas statusu administratoriem, tad pie visa tā klāt nāks vēl viena iestāde – KNAB. Tad iznāks, ka faktiski piecas institūcijas un iestādes kontrolē jebkuru administratoru. Plus vēl kreditoru tiesības. Tātad jebkurš administrators jau tagad ir pakļauts ļoti nopietnai kontrolei. Tikai tā nav sistematizēta. Un varbūt tur ir tā problēma.

Plašāk lasiet rakstā Ir vajadzīgs jauns  Maksātnespējas likums trešdienas, 19.augusta laikrakstā Dienas Bizness (6.,7.lpp)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra