Biedrība Latvija Tibetai sagatavojusi atklātu vēstuli Latvijas valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurā prezidents tiek lūgts nepieņemt Latvijas Olimpiskās komitejas uzaicinājumu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā.

Prezidents tiek lūgts neatsaukties uz Olimpisko spēļu nolikumā izteikto aicinājumu „svinēt miera, draudzības un cilvēku savstarpējās labestības vairošanu pasaulē”, kamēr Ķīna nav pierādījusi, ka pati ir spējīga šos ideālus izprast un īstenot, Db.lv informē Ieva Apsīte

Biedrības Latvija Tibetai sabiedrisko attiecību koordinatore.

Jūsu ekselence, Prezidenta kungs!

Mēs, Latvijas sabiedrības pārstāvji, kas cienām un godājam Jūs kā savas valsts prezidentu, no sirds ticam, ka Jūs uzklausīsiet un ņemsiet vērā mūsu lūgumu.

Mēs ticam, ka mūsu intereses un ideāli sakrīt ar Jūsu interesēm un ideāliem, tāpēc vēršamies pie Jums ar lūgumu nepieņemt Latvijas Olimpiskās komitejas uzaicinājumu piedalīties olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Pekinā.

Latvijas televīzija (LTV) šogad nepārraidīs ikgadējo ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremoniju, Db apliecināja LTV preses sekretārs Mārtiņš Pučka.

Viņš pastāstīja, ka LTV Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremoniju šogad nerādīs, jo tajā laikā tiks pārraidīts Nacionālā teātra koncerts, kā arī šāds lēmums pieņemts LTV budžeta samazinājuma dēļ.

LTV gan neatklāj cik izmaksā Oskara ceremonijas pārraidīšana. ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars pasniegšanas ceremonija notiks svētdien - 22.februārī. Latvijā Oskara ceremonijas pārraidīšanas tiesības ir ieguvis TV6.

M. Pučka arī atzīmēja, ka drīzumā varētu būt jaunumi saistībā ar seriāla Neprāta cenu turpmāku uzņemšanu, šobrīd norit pārrunas, bet nekādu konkrētu informāciju LTV pagaidām nesniedz.

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Dienu pēc oficiālās Astana Expo 2017 izstādes atklāšanas, apmeklētājiem ir atvērts futūristiskais Dienvidkorejas paviljons.

Ar vērienīgu atklāšanas ceremoniju tika atvērts Dienvidkorejas paviljons, kas apmeklētājus apbūra ar šīs valsts cienīgu IT priekšnesumu, kurā piedalījās ne tikai šīs valsts aktieri, paviljona personāls, bet arī roboti. Mehāniskie paviljona dalībnieki izklaidēja apmeklētājus ar stāstiem par valsti un paviljonu, piedāvāja uztaisīt selfiju, kā arī atskaņoja muzikālos klipus.

Savukārt interaktīvais mežs atdzīvojās ar papildinātās realitātes starpniecību. Katram kokam bija savs stāsts par zaļo enerģiju un tās dažādajiem veidiem. Arī Latvijas paviljona apmeklētājiem ir iespēja ar papildinātās realitātes starpniecību iepazīt Latvijas Dzelzceļa nākotnes projekta – ūdeņraža lokomotīves - prototipu.

Teju par modes lietu politiķu vidū ir kļuvusi spriešana par nepieciešamību atvērt Satversmi un kaut ko tajā pamainīt.

Nu jau ilgu laiku tiek spriests, ļaut vai neļaut Valsts prezidentam, bez referenduma rīkošanas, atlaist Saeimu. Pagaidām gan šī iecere kaut kā negūst deputātu vairākuma atbalstu, taču nav izslēgts, ka nākamgad, īsi pirms pašvaldību vēlēšanām, tīri aiz nepieciešamības uzspodrināt savu apsūbējušo tēlu, politiķi ar balsojuma palīdzību var pateikt, Valdi Zatler, ja ļoti gribas, vari mūs atlaist!

Taču, kā zināms, atverot kādu likumu, tajā var paspēt sadarīt brīnumumu lietas. Piemēram atjaunot 81. pantu, kurš tikai Aigara Kalvīša valdības laikā no pamatlikuma tika izņemts. Pirmām kārtām jānorāda, ka konstitūcijai tomēr nebūtu jābūt tam dokumentam, kurš tiek vērts vaļā un ciet ar apskaužamu regularitāti plus vēl atkarībā no politiķu garastāvokļa maiņām.

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Jelgavas-Iecavas ceļa malā Jelgavas novada Salgales pagastā plānots būvēt krematoriju, informēja novada pašvaldībā.

Līdz 21.decembrim būvniecības iecerei izsludināta sabiedriskā apspriešana. Būvniecības iecere paredz īstenot SIA "Silabites" pasūtījumu, kulta ēku ceļot 4,3 hektāru zemes vienībā Salgalē, valsts autoceļa Jelgava-Iecava posma daļā.

Ēkai projektēti divi virszemes stāvi ar kopējo platību 607 kvadrātmetri. Pirmajā stāvā plānotas divas ceremoniju zāles ar atsevišķām ieejām un vējtveriem, savukārt korpusā aiz mazās ceremoniju zāles paredzēta telpa krāsnīm cilvēku kremēšanai.

Vidējā korpusā plānotas biroja telpas, gaitenis, atpūtas telpa, labierīcības, tehniskās telpas, kā arī telpa aizgājēja sagatavošanai kremācijai. Lielajai ceremoniju zālei otrajā stāvā tiks veidota muzikantiem piemērota telpa.

Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, tā vadītājam ir jāparedz dažādas problēmsituācijas un riski un jāzina, kā no tiem izvairīties vai kā tos risināt. Šāda plānošana attiecas uz visiem uzņēmuma darbībai būtiskajiem faktoriem, tostarp ugunsdrošību.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par to, lai darba vieta atbilstu ugunsdrošības prasībām un darbinieki saņemtu regulāru teorētisko un praktisko apmācību, neatkarīgi no tā, vai pasākumus veic vadītājs pats vai deleģē tos citai personai. FN Serviss ugunsdrošības eksperti iesaka veltīt pietiekami daudz laika darba vides piemērošanai un, rūpējoties par savu uzņēmumu, neattiekties pret ugunsdrošību kā pret birokrātisku procedūru. Raksta turpinājumā uzziniet, kādas ir ugunsdrošības pamatprasības uzņēmumā, kas katram darbiniekam būtu jāzina par ugunsdrošību un kādi ir rīcības pamatprincipi, ja darba vietā izcēlies ugunsgrēks.

Ugunsdrošības instrukcija – normatīvo aktu pamatpaketē

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā ar svinīgo ceremoniju atklāta pasaules izstāde Astana Expo 2017. Latvijas paviljons bija viens no pirmajiem, kurš tika pabeigts un oficiāli pieņemts lietošanā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

VIDEO: Latvijas paviljona atklāšana Astana Expo 2017

Atklāšanas ceremonijā, 10. jūnijā plkst. 11.00 pēc vietējā laika, piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs un Expo komisārs Jānis Endziņš, Expo organizatoru valdes priekšsēdētāja vietnieks Erbols Šormanovs (Зам. Председателя Правления Expo Шорманов Ербол), Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Pogrebņaks, kā arī Latvijas paviljona komanda.

Šā gada Latvijas Expo paviljona unikalitāte izceļas ar to, ka ikvienam uzņēmumam tiek dota iespēja pārstāvēt sevi arī virtuālā veidā, atstājot video vēstījumu ikvienam paviljona apmeklētājam. Informatīvā atbalsta platformu www.expolatvia.com, kura savu darbību sāks līdz ar Latvijas Expo paviljona simbolisko atvēršanu tepat Rīgā 12. jūnijā, ir izstrādājis IT uzņēmums Squalio.

Valdība otrdienas Ministru kabineta sēdē konceptuāli kā variantu atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvajā ziņojumā iekļauto scenāriju, kas paredz Tetera nama jeb "Stūra mājas" virzīšanu uz atsavināšanu un pārdošanu atklātā izsolē.

Kā informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļā, kultūras ministre Agnese Logina (P) uzsver, ka Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbība "Stūra mājā" ir KM prioritāte. Viņa atzīmē, ka politiķu dienaskārtībā jautājums par turpmāko "Stūra mājas" izmantošanu ir bijis arī pirms vairākiem gadiem, tomēr konkrēts lēmums netika pieņemts.

"Muzeja ekspozīcija aizņem 8% no kopējās ēkas platības un ir jādara viss, lai pārējā ēkas daļa nepārvēršas par graustu un muzejs turpina darbu. Arī turpmākajos gados KM nodrošinās dotāciju Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nepārtrauktībai," akcentē ministre.

"Stūra māja" ir septiņu stāvu mūra ēka ar veikala telpām pirmajā stāvā, kas celta 1912.gadā pēc arhitekta Aleksandra Vanaga izstrādāta projekta. Laika posmā no 1944.gada līdz 1991.gadam "Stūra mājā" atradās Latvijas PSR Valsts drošības komiteja.

Trešdien, 3. septembrī ar svinīgu atklāšanu Ķīpsalā sāksies 13. pārtikas izstāde Riga Food 2008. Atklāšanas ceremonijā piedalīsies Baltijas valstu un Vācijas pavalstu zemkopības un lauksaimniecības ministri, kā arī Rīgas domes priekšsēdētājs. Pēc atklāšanas ceremonijas tiks paziņoti un apbalvoti labākā Latvijā ražotā skābā krējuma un Krievijas siera ražotāji.

Izstādes Riga Food 2008 svinīgā atklāšanas ceremonija sāksies plkst. 12. 00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, 2. halles balkonā.

Atklāšanas ceremonijā piedalīsies:

Mārtiņš Roze, Latvijas Republikas zemkopības ministrs;

Kazimira Danute Prunskiene, Lietuvas Republikas lauksaimniecības ministre;

Helirs-Valdors Sīders (Helir-Valdor Seeder), Igaunijas Republikas lauksaimniecības ministrs;

Peters Hauks (Peter Hauk), Badenas – Virtembergas pavalsts pārtikas un lauku attīstības ministrs;

Ditmārs Voidke (Dietmar Woidke), Brandenburgas pavalsts lauku attīstības, vides un patērētāju aizsardzības ministrs;

Jānis Birks, Rīgas domes priekšsēdētājs;

Cilvēkus, kuru darba vieta atrodas Skolas ielā 21, šodien, ierodoties darbā, sagaida vairāki desmiti apsargu, atsevišķus «atslēgas» cilvēkus atsakoties ielaist ēkā.

Kā novēroja DB, ēkas ieejas bloķē divu apsardzes uzņēmumu darbinieki, katram apmeklētājam jautājot vārdu un uzvārdu un mērķi, ar kādu tie vēlas iekļūt ēkā.

Biroju nams pieder uzņēmumam SIA Latvijas Projektēšanas sabiedrība (LPS), kas kopš septembra sākuma ierauta akcionāru strīdā, kas tiek risināts gan tiesā, gan Uzņēmumu reģistrā, gan policijā un tagad – arī ar apsardzes palīdzību.

Pašlaik LPS ir divas «paralēlas» valdes. Daļai uzņēmuma daļu īpašnieku ir noteikts aizliegums izmantot balsstiesības, tādēļ pārējie akcionāri šī gada 3.septembrī akcionāru sapulcē nomainīja LPS valdi. Aizvadītajā nedēļā Uzņēmumu reģistrs atcēla lēmumu reģistrēt «jauno valdi», reģistrā atjaunojot «veco valdi».

Turpinot drošas un videi draudzīgas lidostas infrastruktūras attīstības projektus, lidosta “Rīga”, izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējuma ietaupījumu, iegādāsies jaunu sprāgstvielu atklāšanas sistēmu pasažieru rokas bagāžas pārbaudei.

To paredz ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru parakstītie līguma grozījumi par Kohēzijas fonda līdzekļu izlietojumu.

“Lidosta “Rīga” jau ir noslēgusi līgumu un īsteno jaunas sprāgstvielu atklāšanas sistēmas uzstādīšanu un integrāciju lidostas bagāžas apkalpošanas infrastruktūrā, lai atbilstoši jaunākajām prasībām pārbaudītu pasažieru reģistrēto bagāžu. Līdz ar līguma grozījumiem ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par trešā standarta prasībām atbilstošas sistēmas iegādi un uzstādīšanu arī rokas bagāžas kontrolei mēs būtiski modernizējam visu bagāžas kontroli lidostā,” norāda lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Līdz ar jaunās rentgena pārbaudes sistēmas uzstādīšanu, kam jānoslēdzas līdz 2023. gada beigām, tiks vienkāršots un paātrināts rokas bagāžas kontroles process, jo pasažieriem vairs nebūs nepieciešams pirms drošības pārbaudes no rokas bagāžas izņemt šķidrumus un elektrotehniku. Jaunā sistēma arī uzlabos iespējas atklāt aizliegtos priekšmetus, tā uzlabojot gan drošības pārbaužu kvalitāti, gan epidemioloģisko drošību.

Gaidot Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA pirmā veikala atklāšanu Latvijā, nakti veikala apkārtnē pavadījuši daži desmiti automašīnu, novēroja biznesa portāls Db.lv. Veikala autostāvvieta potenciālajiem klientiem tiks atvērta īsu brīdi pirms oficiālās atklāšanas, līdz ar to pircēju rindas agri no rīta vēl nebija izveidojušās.

Uz atklāšanai par godu rīkotajām svētku brokastīm veikalā pirms tā atklāšanas pulcējušies Latvijas, Baltijas un citu valstu mediji, aptuveni 270 jaunā veikala darbinieki, kā arī uzņēmuma vadības pārstāvji. Pircējiem veikals tika atklāts plkst.10.

VIDEO SKATIES ŠEIT!

IKEA veikals Stopiņu novada Dreiliņos tiek atklāts šodien, 30.augustā. Ēka tika uzbūvēta nedaudz vairāk nekā gada laikā, tās platība ir aptuveni 35 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – 10,5 hektāri. Platības ziņā tas aptuveni par trešdaļu pārspēj kaimiņvalsts galvaspilsētas Viļņas IKEA. Lietuvas IKEA pērn sasniedza izaugsmi, jo 2016. gadā apgrozījums bija 56,9 miljoni eiro, bet 2017. gadā 68 miljoni eiro. Šī gada rādītājus uzņēmums vēl atsakās prognozēt.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

«Šobrīd diemžēl Saeimas prestižs ir ļoti zems. Manuprāt, tur pie vainas lielā mērā ir deputātu uzvedība plenārsēžu laikā – viņi lasa izklaides žurnālus, spēlē datorspēles, guļ, pastaigājas sēdes laikā. Vajadzētu ieviest kādu disciplīnu, lai cilvēkiem nebūtu kauns skatīties uz saviem priekšstāvjiem,» intervijā Latvijas Avīzei stāstījis jaunievēlētais Saeimas deputāts Jānis Dombrava.

«Mums jau ir bijusi frakcijas sanāksme, un es pats sevi vislabāk redzu Ārlietu un Eiropas lietu komisijā. Studējot vēsturniekos, padziļināti pētīju dažādu valstu attiecības dažādos laika periodos. Pašlaik studēju maģistrantūrā starptautiskās attiecības. Uzskatu, ka nacionālistiem ne tikai savā valstī jāparāda stingra stāja, bet arī ārpolitiski jāaizstāv savas nacionālās intereses un jāsadarbojas ar līdzīgi domājošiem spēkiem citās valstīs,» viņš skaidrojis.

Par par sevi J. Dombrava stāstījis: «Nesen izpētīju iepriekšējo Saeimu sastāvus un tiešām esmu visjaunākais deputāts. Man ir 22 gadi. Esmu dzimis 1988. gada 29. jūnijā. Līdz šim jaunākie bija Māris Vītols 6. Saeimas laikā un Juris Sokolovskis 7. Saeimas laikā. Arī viņi bija ievēlēti 22 gadu vecumā, bet interesanti, ka abi dzimuši 13. jūnijā. Tādēļ sanāk, ka esmu jaunības rekordu pārspējis par divām nedēļām. Mums tagad mēdz pārmest pieredzes trūkumu, saukā par zaļiem puišeļiem. Bet neatceros, ka kāds jaunības dēļ būtu kritizējis šos cilvēkus vai, piemēram, Edgaru Jaunupu, kuram 8. Saeimas laikā bija tikai 23 gadi. Varbūt jaunība nav iemesls, bet tikai iegansts?

Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš atklāj, ka braukt ar zaporožecu viņu mudina gan atmiņas par pirmo automašīnu jaunības gados, gan humora izjūta.

«Ja pamanāt, ka pa Rīgas ielām moderno, rietumvalstīs ražoto, labi pazīstamo automašīnu vidū pārvietojas balts zaporožecs ar valsts numuru AL-21, tad ziniet - pie tā stūres atrodas nevis Rīgā mazbērnus apciemot iebraucis laucinieks, bet Ceļu satiksmes drošības direkcijas direktors Andris Lukstiņš,» raksta laikraksts Diena.

«Šo automašīnu pirms dažiem gadiem man uzdāvināja draugi, un gada siltajā laikā es ar to reizēm izbraucu. Tehniskā apskate mašīnai nokārtota, varu braukt droši,» skaidrojis A. Lukstiņš.

Viņa vadītās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) darbinieki ar aizrautību stāstījuši to, ka direktors ar balto zaporožecu brauc uz apspriedēm Satiksmes ministrijā un novieto senatnīgo jeb, tā sakot, vintage automašīnu līdzās citu ministrijas pārziņā esošo iestāžu vadītāju mūsdienīgajām automašīnām, tā izpelnoties nedalītu uzmanību.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess š.g. 19.decembrī Rīgā prezentēja savu jaunības dienu mīļāko dziesmu izlasi Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 (Jaunības dienu maksimālisma izlase 1963-1978). Daļa naudas no albumu pārdošanas tiek ziedota labdarības fondam My Dream Day (Mana sapņu diena), kas palīdz īstenot smagi slimu bērnu sapņus, teikts paziņojumā medijiem.

Albuma prezentācijas pasākums norisinājās 19.decembrī pilsētas bārā Vest (Stabu iela 1, Rīga). Teenage Wasteland - Favourites 1963-1978 varēja iegādāties uz vietas pasākumā, kā arī iegūt prezidenta autogrāfu. Albumā iekļauto, kā arī citus nozīmīgus skaņdarbus Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess atskaņoja kopā ar savu padomnieku drošības jautājumos Adresu Vosmanu, kurš pazīstams arī kā DJ Drummie un tieši viņam ir liels nopelns šīs kompilācijas tapšanā.

Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess dziesmu izlasē iekļāvis dziesmas no tādiem mūzikas žanriem kā new wave punk, grunge down, kā arī mūsdienu izpildītājus Wolf Alice, Palma Violets un Vaiko Eplik. «Tās bija dziesmas, kuras es klausījos uz maza 12 tranzistoru radio aparāta laikā, kad augu. Tās deva nepieciešamo atvieglojumu, ko The Who dēvēja par Teenage Wasteland. Šobrīd 62 gadu vecumā tā apgalvot varētu šķist nedaudz smieklīgi, bet jaunībā manu ikdienu glāba rokenrols,» atzīst Ilvess.

Ķīna, jaunība, izdevības, kas aizved pie aizvien jauniem dzīves pavērsieniem – tas ir stāsts par enerģisko Martu Ivaņinoku-Cjiņu

Iespējams, viņas pulsējošā enerģijas dzirksts bija tā, kādēļ Marta 24 miljonu pilsētā Šanhajā bija nevis viena no skudru pūžņa, bet gan spēja, jau mācoties otrajā universitātes kursā, sevi pierādīt kā raidījumu vadītāju televīzijā, kas turpmākajos gados kļuva par platformu ne vien karjeras izaugsmei, bet iespējai ķīniešiem pastāstīt vairāk par Latviju, mūsu kultūru, mentalitāti, paražām un nacionālo virtuvi.

Fragments no intervijas, kas lasāma 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

«Sapratu, ka ilgus gadus filmējos televīzijā, kur dažādos šovos vienmēr teicu, ka es esmu Marta no Latvijas, kā arī uzsvēru, ka esam Eiropas valsts, nevis Padomju Savienības valsts, kā daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem vēl ir palicis atmiņā. Kādā brīdī sapratu, ka negribu, lai tas viss, ko es darīju Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanai, tiktu pazaudēts.

Dzīvojamās mājas sprādzienā Saulkrastu novadā, dārzkopības kooperatīva VEF-Biķernieki teritorijā, ceturtdien gājis bojā Latvijā labi pazīstams pirotehnikas speciālists Ilmārs Āboliņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Āboliņš darbojies uzņēmumā Svētku aģentūra. Tā ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā.

Uzņēmuma mājaslapā teikts, ka Svētku aģentūra ir pirotehnikas kompānija, kura veic ievērojamākos salūtus un pirotehnikas specefektus Latvijā. Firma organizē plaša klāsta uguņošanas priekšnesumu, pirotehnikas, konfeti, skatuves pirotehnikas specefektu un flame master efektu piedāvājums jau vairāk kā 20 gadus Latvijā.

Svētku aģentūra ir veikusi ļoti daudz dažādus salūtus, uguņošanas, efektus. Paši lielākie projekti bija milēnijuma salūts Rīgā, kura kompozīciju veidoja Āboliņš kopā ar Ilzi Kazradzi vēl pirms Svētku aģentūra dibināšanas.

Eiropas Savienības tiesa (EST) 6.maijā noraidīja "ABLV Bank" apelācijas sūdzību lietā, kurā banka vērsās pret Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes 2018.gada 23.februārī pieņemtajiem lēmumiem, pēc kuriem bankas akcionāri pieņēma lēmumu par bankas likvidāciju, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.

2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.

Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka "ABLV Bank" un tās meitasuzņēmums "ABLV Bank Luxembourg" kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Šodien VAS Latvijas Pasts ārkārtas akcionāru sapulcē uzņēmuma valdei izteikta neuzticība un nolemts to atsaukt.

Šādu lēmumu Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds pieņēma, jo Latvijas Pasta vadība nav spējusi vienoties par uzņēmuma turpmāko saimniecisko darbību, kā arī nepārtraukti mainījusi savus lēmumus.

Savus amatus zaudējuši Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja Maiga Dzervīte un valdes locekles Dita Danosa, Līga Antāne un Inga Šīna.

SM norāda, ka vēl pirms akcionāra lēmuma atsaukt uzņēmuma vadību, Latvijas Pasta valdes locekle Dita Danosa bija iesniegusi SM savu atlūgumu. Ņemot vērā kapitālsabiedrības valdes nespēju sniegt konkrētu risinājumu finansiālās situācijas uzlabošanai, lēmuma pieņemšana par Latvijas Pasta turpmāko saimnieciskās darbības modeli uz laiku atlikta.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) likusi PrivatBankas padomei atsaukt valdi un piemērojusi soda naudu 2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

FKTK savu lēmumu motivē ar to, ka viņuprāt, banka īstenojusi augsta riska darījumus neatbilstoši noteikumiem un piedalījusies naudas līdzekļu izvešanā no Moldovas.

PrivatBank kategoriski nepiekrīt FKTK lēmumam, uzskata to par virspusēju un kļūdainu, jo minētie Moldovas līdzekļi PrivatBank kontos nav atradušies. Darījumi, kurus FKTK min kā pārkāpumus saturošus, veikti ar PrivatBank līdzekļiem. Darījumu ietvaros Privatbank palīdzēja veikt klienta pārkreditāciju no vienas kredītiestādes uz citu.

Tomēr pildot Komisijas prasības, PrivatBankas padome veiks izmaiņas bankas valdē, kā arī pēc Komisijas pilna lēmuma satura saņemšanas izlems par Bankas tālāko rīcību.

RSK apdrošināšanas AS darbinieki nosūtījuši vēstuli domes priekšsēdētājam Jānim Birkam, paužot neizpratni par RSK rīcību, pieņemot lēmumu atcelt RSK valdi.

Vēstulē norādīts, ka ir absolūti neētiski un neprofesionāli atcelt visu valdi par darījumu, kas noticis 2006. gadā un kura apstākļi nenorādot uz nosodāmu valdes rīcību, bet gan parādot nesakārtotību likumdošanā, klienta absolūtu neizpratni par brokera funkcijām iepirkumā un brokera pakalpojumu apmaksas kārtību. RSK darbinieki arī nosoda RSK padomes rīcību, notikušo plaši atspoguļojot masu informācijas līdzekļos, tādējādi kaitējot uzņēmuma stabilitātei un reputācijai.

RSK darbinieki lūdz mēru atcelt padomes lēmumu un saglabāt esošo valdi.

Jāatgādina, ka Rīgas pašvaldībai piederošās RSK apdrošināšanas AS padome nolēma atlaist visu uzņēmuma valdi saistībā ar izskanējušo informāciju par iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu 0.5 milj. Ls apjomā.