Pirmdien, 31. augustā, turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem.

Nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, reizē par 10 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums, informē Finanšu ministrija.

«Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi virzās uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Nodokļu izmaiņas skars tikai šauras nodokļu maksātāju grupas, bet sabiedrība kopumā izjutīs ienākumu palielinājumu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī esošo nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro – no esošajiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.

Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu, valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, tajā skaitā ietverot finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti.

Jau ziņots, ka būtiskākie pasākumi nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai paredzēti, lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai un jau nākamgad nodrošinātu aizsardzības nozares finansējumu 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Bez aizsardzības nākamā gada prioritātes ir arī iekšējā drošība, izglītība un veselība.

Valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.

Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015. gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā - 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra