SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Ar 1. jūliju valsts mežu apsaimniekotājs atsāk noslēgto šā gada I pusgada apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi par tām pašām cenām, kuras uzņēmēji bija nosolījuši pērnā gada noglē. Nenoliedzami, ka daļa kokzāģētavu ir izveidojušas samērā lielus zāģbaļķu uzkrājumus, tomēr daļa kokrūpnieku lielus krājumus dažādu iemeslu dēļ nav veidojuši, un tāpēc jūlijā tiek atsākta apaļkoku sortimentu piegādes, uzsver a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes» direktors Andris Balodis. Papildus jūlijā arī turpināsies apaļo kokmateriālu sortimentu piegādes no vētras lauztajām/gāztajām cirsmām noslēgto līgumu ietvaros. Turklāt ar apaļkoku sortimentu pircējiem tiek saskaņots jauns piegāžu grafiks. Lai arī šobrīd tirgū esošās skujkoku apaļkoku (kuri iegūti no vētras lauzatjām/gāztajām cirsmām) cenas ir būtiski zemākas salīdzinājumā ar tām, kādas savulaik solīja apaļkoku pircēji, tomēr jāuzsver, ka cenas tika solītas par skujkoku apaļkoku sortimentiem no augošu koku cirsmām un tieši tādi apaļo kokmateriālu sortimenti tagad tiks piegādāti, norāda A. Balodis. Viņš nenoliedz, ka viena daļa kokrūpnieku, vēloties šīs apaļkoku piegādes saņemt šā gada IV ceturksnī, tomēr ņemot vērā visu pircēju intereses un arī ražošanas procesu, piegādes būšot arī III ceturksnī. «Mēs respektējam apaļkoku pircēju vēlmes lielāko daļu apjoma piegādājot IV ceturksnī, tomēr visas piegādes 1.29 milj. m3 apmērā neesot iespējamas tikai decembrī,» uzsver A. Balodis.

Vislielākos apjomus no vētrā cietušas koksnes iegūtajiem apaļkokiem nopircis papīrmalkas importētājs SIA Domše Latvia — 170 000 m3 un viens no lielākajiem kokzāģētājiem SIA BSW Latvia — 60 000 m3. Tā liecina valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) apkopotie sarunu procedūras «Par vējgāzēs un vējlauzēs izstrādāto skujkoku papīrmalkas un zāģbaļķu sortimentu piegādi» rezultāti. «Sarunu procedūrā tika uzaicināti piedalīties visi skujkoku apaļkoku sortimentu pircēji, kuri bija noslēguši līgumus par šādu sortimentu iegādi, balstoties uz pērnā gada nogalē notikušā konkursa rezultātiem,» uzsver valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka kopumā sarunu procedūras ietvaros tika pārdoti apmēram 220 000 m3 skujkoku papīrmalkas un 260 000 m3 skujkoku zāģbaļku, kas tiek izstrādāti vētrā cietušajās mežaudzēs. Turklāt pircēju vidū ir ne tikai lielie kokrūpnieki un papīrmalkas eksportētāji, bet arī nelielie meža nozares uzņēmumi. Db jau rakstīja, ka noslēgto apaļkoksnes sortimentu piegādes līgumu izpildi valsts mežu apsaimniekotājs pārcēla uz šā gada II pusgadu un izsludināja cenu aptauju par vējgāzto/vējlauzto apaļkoku sortimentu. R. Strīpnieks uzsver, ka apaļkoku sortimentu piegādes no augošu koku ciršanas tika pārorientētas uz vējlauzto/vējgāzto koku cirsmām un tikai pierāda šī koksnes pārdošanas veida priekšrocības salīdzinājumā ar koku cirsmu izsolēm un koksnes pārdošanu ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem.

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem jau tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Saistībā ar to Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Latvijas Kokrūpniecības federāciju 2012. gada 11. jūnijā plkst. 14:00 Mežaparka Lielās estrādes ēkā izstādes Iepazīsties koks telpās rīkos tikšanos ar visiem Krievijas apaļkoksnes importā ieinteresētiem uzņēmumiem, informējot par kvotu administrēšanas mehānisma darbību, pieteikšanos kvotai un skaidrojot nozarei būtiskos jautājumus.

Plānots, ka jaunā Eiropas Komisijas regula stāsies spēkā 2012. gada 13. jūnijā un pēc Krievijas iestāšanās PTO ar 2012. gada augustu/septembri nodrošinās mehānismu Krievijas priedes un egles apaļkoku importam ES ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm. Šobrīd piemēroto 25% (bet ne mazāk kā 15 EUR/m3) vietā tarifu kvotas ietvaros 3,5 milj. m3 priedes apaļkoku importam tiks piemērots 15% Krievijas eksporta tarifs, bet 6 milj. m3 egles apaļkoku importam 13% eksporta tarifs.

Apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelim ir gan savi piekritēji, gan arī noliedzēji. To rāda aptaujāto uzņēmēju viedokļi. Nav viennozīmīga vērtējuma par to, ka apaļkoku sortimentu tirdzniecības pilotprojekts valsts mežos ir veiksmīgs vai arī neveiksmīgs. Jo jāņem vērā: kas vienam uzņēmējam ir izdevīgs un labs, tas citam var būt neizdevīgs. Tādēļ arī tiek pieļauts «kariņš» starp apļkoku sortimentu tirdzniecības modeļa piekritējiem un tiem, kuri vēlas par katru cenu panākt, lai ilgtermiņa mežizstrādes līgumi tiktu ja ne slēgti no jauna, tad vismaz pagarināti tie, kuru līgumtermiņš beidzās. Apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa piekritēji norāda uz līdzšinējām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju privilēģijām — garantētu koksnes resursu apjomu par cenām, kuras ir zemākas par tirgū esošajām, kādu neesot citiem spēles dalībniekiem. Vairāki nelielie kokrūpnieki norāda, ka koksnes resursu deficīta apstākļos uzaugušo cenu dēļ nevarot iegādāties koksnes resursus nevienā no pārdošanas veidiem — ne augošus kokus, ne arī apaļkokus. Tāpēc vismaz pagaidām koksni spējot iegādāties tikai uzņēmumi ar lielu finansiālo rocību, jo īpaši ar skandināvu kapitālu, jo mazajiem neesot iespējams pārsolīt to maksātās superaugstās cenas. Vienīgā iespēja — mazo apjomu pircējiem rīkot atsevišķu izsoli, nevis tiem piemērot lielo pircēju nosolītās cenas. Viņi brīdina, ka, nemainot kaut ko šajā sistēmā pēc vairākiem gadiem var būt situācija, kad koksnes pircēju skaits strauji samazināsies un tādējādi valsts gūs mazākus ieņēmumus no saviem mežiem nekā šobrīd. Vēl daļa norāda, ka apaļkoku sortimentu pilotprojeku varētu uzskatīt par veiksmīgu, ja vien tā ietvaros gandrīz vai visu koksni nebūtu iegādājušies lielie.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kopš vasaras brīvdienām Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) atsākušās intensīvas sarunas par lauksaimniecības reformu ar mērķi līdz šī gada decembrim panākt būtisku progresu lauksaimniecības reformas sarunās ar konkrētiem priekšlikumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai, ko apstiprinātu PTO ministri Honkongā – 6.Ministru konferencē, uz kā pamata, iespējams, jau līdz 2006.gada beigām tiktu izstrādātas vadlīnijas to īstenošanai. Visticamāk, ka izstrādāto vadlīniju apstiprināšana PTO dalībvalstīm aizņems vismaz divus gadus. Ņemot vērā iepriekšējo PTO Urugvajas raunda pieredzi, kad norunātie samazinājumi tika ieviesti pakāpeniski sešu gadu laikā, arī šī raunda rezultāti nestāsies spēkā tik drīz. Viena no pēdējām un rezultatīvākajām sanāksmēm notika šā gada 10.oktobrī Cīrihē, Šveicē, kur piedalījās Eiropas Savienības (ES), ASV, Indijas un Brazīlijas pārstāvji. Forumā ASV un ES nāca klajā ar saviem sākotnējiem piedāvājumiem lauksaimniecības politiku reformēšanai. Eiropas Savienības piedāvājums ES tirdzniecības komisārs Pīters Mandelsons (ES lauksaimniecības komisārei Mariannai Fišerei Bēlai klātesot), atbildot uz ASV piedāvājumu, izteica pretpiedāvājumu lauksaimniecības politiku reformēšanai ar nosacījumu, ka tas būs spēkā, ja vien pārējās PTO valstis piekritīs šim priekšlikumam. Gan ASV, gan ES izteiktie lauksaimniecības reformas sākotnējie piedāvājumi ir izraisījuši plašas diskusijas PTO valstu starpā, un tie var arī mainīties sarunu procesā līdz šā gada decembrim, kad ir plānots panākt būtisku vienošanos šajā jautājumā. Tā kā ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas pamatmērķis ir atdalīt tiešo atbalstu no ražošanas, tādejādi to padarot tirdzniecību mazāk kropļojošu un atbilstošu PTO tirdzniecību nekropļojošā atbalsta kritērijiem, tad, saskaņā ar to, ES ir gatava samazināt tās kopējo tirdzniecību kropļojošo iekšējā lauksaimniecības atbalsta (cenu atbalsts, intervence, ražošanas tiešais atbalsts) lielumu par 65%. Jaunā ES KLP reforma vienlaicīgi arī ļauj ES apņemties pieļaujamo tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta līmeni, kura apmērs ir 5% no attiecīgā produkta ražošanas vērtības vai no lauksaimniecības kopējās ražošanas vērtības, samazināt par 65%. Papildus ES kategoriski nepiekrīt samazināt ar ražošanu saistīto tiešo maksājumu griestus, kas ir paredzēti 5% apmērā no kopējās lauksaimniecības ražošanas vērtības. Līdz ar to ES piedāvātais vispārējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazinājuma apmērs ir 70%, kas ir triju iepriekšminēto atbalsta elementu harmonizējošs lielums. Šis ES kopējā tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta samazināšanas sākotnējais piedāvājums būtiski neietekmēs ES tiešos maksājumus un vienoto platību maksājumus, jo tie saskaņā ar KLP reformu nekropļo tirdzniecību un tāpēc netiks pakļauti samazinājumam. ES sākotnējais piedāvājums izteikts ar nosacījumu, ja citi lielākie lauksaimniecības sektora tirdzniecību kropļojošā atbalsta maksātāji (Japāna, ASV) veiks attiecīgus proporcionālus samazinājumus. Jau 2003.gadā 5. Ministru konferencē ES savā pozīcijā norādīja, ka ir gatava samazināt kopējo tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta lielumu par 55%. Līdz ar to divu gadu laikā ES ir piekāpusies šajā jautājumā par 10%. Tirdzniecību kropļojošā iekšējā lauksaimniecības atbalsta apmēru samazinājumi, par kuriem vienosies PTO dalībvalstis, neietekmēs faktiski maksājamo subsīdiju lielumus šim mērķim, jo samazinājums jāveic no maksimāli atļautā šī atbalsta veida līmeņa, kas parasti ir lielāks par faktiski maksāto un ir noteikts katrai PTO valstij atsevišķi. Piemēram, ES tirdzniecību kropļojošā iekšējā atbalsta kopējais atļautais lielums ir 61,2 miljardi eiro, ko ES praktiski nekad nav pārkāpusi – tās reāli maksātie subsīdiju apjomi veido 2/3 no visiem iekšējā atbalsta veidiem, kas sakarā ar ES KLP reformu ir ar tendenci samazināties.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Saistībā ar 2012. gada augustā gaidāmo Krievijas iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) Latvijas kokrūpniekiem tuvākajā laikā būs iespēja importēt šīs valsts apaļkokus ar pazeminātām eksporta tarifu likmēm.

To paredzēs jaunizveidotā Krievijas skujkoku apaļkoku eksporta uz Eiropas Savienību (ES) tarifu kvota.

Uzņēmumi, kas 2004. vai 2007. gadā no Krievijas importējuši priedes un egles apaļkokus kopā vismaz 5000 m3 apmērā (vēsturiskie importētāji) un tuvākajos divos trīs gados varētu atjaunot importu, ir aicināti līdz šā gada maija beigām informēt Ekonomikas ministriju, teikts ministrijas paziņojumā.

Tajā skaidrots, ka tradicionālās tiesības nodrošinās būtiskus ieguvumus vēsturiskiem importētājiem, garantējot iespējas sākot no 2012. gada rudens par ievērojami zemākiem eksporta tarifiem no Krievijas ievest vēsturiskiem importa apjomiem pielīdzināmus daudzumus. Turpretim jaunajiem importētājiem būs iespēja rindas kārtībā pieteikties uz daļu no kvotas ietvaros pieejamā Krievijas skujkoku apaļkoku importa.

Apaļkoku pārdošanas modelis valstij kā mežu īpašniekam dod lielākus ienākumus un peļņu, bet kokrūpniekiem vienlīdzīgas iespējas koksnes resursu pieejamībā. Tā uzskata valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) vadība, balstoties uz pērnā gada uzņēmuma finansiālās darbības rādītājiem kā arī sabiedrisko domu, kur pēc socioloģisko pētījumu datiem 86 % aptaujāto uzņēmēju pausto atbalstu apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecībai. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas 2003. gadā ir ļāvis nopelnīt 13.69 milj. Ls, 2.6 reizes vairāk nekā 2002. gadā, bet pērnā gada neto apgrozījumu paaugstināt līdz 46.36 milj. Ls, kas ir par 18.36 milj. Ls jeb 1.66 reizes vairāk nekā 2002. gadā, ir apaļo kokmateriālu realizācija 360 000 m3 apmērā,» atzīst valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks. Viņš arī norāda, ka tīrās peļņas un apaļkoku pārdošanas līknes iegūst teju vai 100 % korelāciju. Augošu koku pārdošanas izsoļu tēriņi ir mazāki, nekā apaļkoku sortimentu pārdošanā, tomēr, realizējot apaļkoksni, kas ir ar augstāku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar augošu mežu, ieņēmumi un peļņas masa ir lielāki, atzīst R. Strīpnieks. «Uzņēmuma finansiālās darbības rādītāji liecina, ka apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības modeļa iedzīvināšana ir attaisnojusies un valstij izdevīga, tieši tāpat kā savulaik samērā sāpīgā reforma — atteikties no tobrīd valsts regulētajām fiksētajām koksnes cenām ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem,» atzīst R. Strīpnieks.

Valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) izsludinājis konkursus par apaļkoksnes piegādēm kokrūpniekiem, kā arī par mežizstrādes un transporta pakalpojumu sniegšanu LVM 2005. gadā, turklāt 20 % no pārdodamās apaļkoksnes, kā arī pakalpojumi tiks līgti uz trīs gadiem. LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis norāda, ka trīsgadīgo līgumu īpatsvars ik gadu līdz 2007. gadu pieaugs par 20 %, tādējādi 2007. gadā 60 % no apaļkoku sortimenta pārdošanas notiks, balstoties uz noslēgtajiem ilgāka termiņa — 3 gadu — sadarbības līgumu pamata. Tādējādi kokrūpnieki var pieteikties uz divu veidu apaļkoku kokmateriālu sortimentu piegādēm — uz 6 mēnešiem — no 2005. gada janvāra līdz jūnijam un uz 3 gadiem no 2005. gada janvāra līdz 2007. gada decembrim. Lai iegūtu apaļkoksni, bez iesniegto sortimentu cenu piedāvājuma, būs arī atklāta izsole par konkrētu sortimentu pirkšanas tiesībām. «Tas, kurš maksās par konkrēto sortimentu visaugstāko cenu, to arī iegūs,» norāda A. Balodis. Piegādēm ar termiņu uz 6 mēnešiem un piegādēm uz trīs gadiem piedāvājumu vērtēšana un izsoles tiks organizētas atsevišķi. Tiesa, jāņem vērā, ka apļkoku piegādes ar termiņu uz trīs gadiem būs skujkoku un lapkoku zāģbaļķiem un finierklučiem, bet nebūs papīrmalkai, kā arī A klases skujkoku zāģbaļķiem un sīkbaļķiem ar caurmēru 8 — 9.9 cm.

Par otru valstiski svarīgāko ieguvumu no apaļkoksnes sortimentu tirdzniecības valsts mežos a/s Latvijas valsts meži prezidents Roberts Strīpnieks min vietējo kokrūpnieku pieejamību koksnes resursiem valsts mežos. «Tieši pieejamība koksnes resursiem ir problēma, kas dzen izmisumā lielāko daļu Latvijas kokrūpnieku, radot resursu deficītu, tirgus izkropļojumus un superaugstās koksnes cenas, kas reizēm pārsniedz pat attīstīto Skandināvijas valstu cenu līmeni,» norāda R. Strīpnieks. Ilgtermiņa mežizstrādes līgumi (IML) nodrošina to turētājiem bezkonkurences pieeju resursiem, savukārt augošu koku izsoļu dati rāda, ka arī šajā pārdošanas veidā lielākie pircēji ir tie paši IML turētāji. Veidojās it kā noslēgts loks - fantastiskās cenas augošu koku izsolēs veidojās tāpēc, ka ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji iegādājās augošus kokus par ievērojami zemākām cenām, nekā tās ir augošu koku izsolēs, bet ar šādi ietaupīto naudu piedalījās augošu koku izsolēs un vēl pirka koksnes papildu resursus, par tiem solot superaugstas cenas, skaidro LVM prezidents. Tiklīdz šogad ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem šādas iespējas maksāt ievērojami mazāku cenu līgumplatībās beidzās, augošu koku izsoļu vidējās cenas arī kritās, norāda R. Strīpnieks. Viņaprāt, tas tikai apstiprina iepriekš minētos pieņēmumus un daudzu uzņēmēju kritikas pamatotību par šo augošu koku izsoļu cenu veidošanas shēmu, kad lielie ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāji lielākoties bija arī augošu koku pircēji izsoles. «Pārdodot apaļkoksnes sortimentus, šādu cenu pārnesi no augošu koku tirgus neesam novērojuši. Šī gada tendences norāda, ka, palielinot apaļkoksnes sortimentu apjomus tirgū, zāģbaļķu cenas stabilizējas un pat nedaudz samazinās Tieši pieejamība valsts mežu koksnei visiem ir tas iemesls, kāpēc oponenti, kuri kokrūpniekus mēģina turēt resursu badā vai tālu no koksnes piegāžu ķēdēm, to tik ļoti kritizē,» uzsver R. Strīpnieks. Viņš atzīst, ka šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecība ir tas veids kā paplašināt potenciālo klientu loku apstākļos, kad notiek mežizstrādes un kokapstrādes jaudu koncentrēšanās, kas nebūt nav Latvijas valsts interesēs. «Šobrīd apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelis var visefektīvāk normalizēt konkurences nosacījumus koksnes tālākajos posmos, kā arī nodrošināt nacionālās kontroles paturēšanu pār koksnes resursiem,» uzsver LVM prezidents.

Salīdzinot Silvas harvestera iegutos datus ar manualo uzmērīšanu daļai cirsmas (ap 200 m3) atšķirības nepārsniedza 2%, auditejot sīs cirsmas augošu koku vērtejumu lielakai platībai, būtiskas atšķirības netika konsatētas, secina Lauksaimniecibas universitates Meza faktultates dekans Dagnis Dubrovskis.Viņš norāda, ka augošu koku uzmērīšana ir sortimentu iznākuma prognoze izmantojot matematiskus modeļus. Uz šo modeļu bazes nav iespējams apreķināt konkrētu iznākumu, jo cērtot var atklāties slēptas koksnes vainas, turklāt šo iznākumu var ietekmet mežizstrādātāja kvalifikācija. Salīdzinot novērtēto apaļkoku apjomu ar augošu koku vertejumu, atšķirības var veidoties ne tikai augošu koku vērtešanas problēmu dēļ, tadu kā virsmēra, celma daļas, galotnes daļas, mizas biezuma un atlikumu iekļaušanas aprēķinos, bet arī lietojot dažādas apaļkoku uzmērīšanas metodes, piemēram, izmantojot neatbilstošus raukuma koeficientus vai cilindra formulu, skaidro Dagnis Dubrovskis. Atškirības starp apaļkoksnes sortimentu iznākumu pa sortimentu grupam atsevišķās cirsmas var sasniegt pat 25 %. Pasreiz Lauksaimniecibas universitates Meža fakultāte veic LVM līgumdarbu, par esosas metodikas pilnveidosanu, lai izvērtetu vairākas nianses, kuras samazina atšķirības pa sortimentu iznakuma grupām, ka arī pilnveidotu vērtešanas metodiku, norāda Dagnis Dubrovskis.

Latvijas kokrūpnieki, jo īpaši kokzāģētāji, arvien vairāk izjūt baļķu trūkumu, kura pamatā ir ne tikai fakts, ka Latvijā esošās koksnes pārstrādes jaudas pārsniedz valstī pieejamos resursus, bet arī bažas par Krievijas apaļkoksnes importa nosacījumu maiņu ar šā gada 1. martu. Pērnā gada lietainais rudens un bezsala periods liedza izcirst ne vienu vien cirsmu Latvijas mežos, tas atstāja būtisku ietekmi ne tikai uz Latvijas kokrūpniekiem, to dīkstāvēm, bet arī mežizstrādātājiem un to apjomiem. To atzīst neviens vien kokrūpnieks, tostarp arī lieli kokzāģētāji. «Sarežģītie laika apstākļi — slapjais laiks pērn — Latvijā lika 2004. gadā aktīvi pievērsties egles zāģbaļķu importam ar kuģiem no Krievijas,» skaidro SIA Komiss īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Nikolajs Perlovskis. Viņš norāda, ka pērnā gada nogalē izdevies ievest vairākus kuģus no Krievijas ar zāģbaļķiem, tāpēc arī neesot bijis vajadzības startēt valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži rīkotajās apaļkoku sortimentu izsolēs. Tomēr perspektīvā — uz apaļkoku piegādēm 2005. gada II pusgadam SIA Komiss, pēc N. Perlovska teiktā, plānojot startēt. Viņš gan atzina, ka kokrūpnieku savstarpējā sāncensība cenu izsolē ir izdevīga mežu īpašniekam – apsaimniekotājam, bet nebūt nav izdevīga pašiem kokrūpniekiem. «Būtiskākais ieguvums no šīm apaļķoku sortimentu izsolēm ir tas, ka kokrūpniekam ir iespēja parādīt koksnes izstrādājumu pircējam šo līgumu kā garantu izstrādājumu ražošanai un savlaicīgai piegādei,» atzīst N. Perlovskis.

Pēc pašreizējā vētras izraisītā skujkoku baļķu cenu krituma tiek prognozēts šo sortimentu deficīts un ievērojams cenu kāpums šā gada nogalē un 2006. gadā. Skujkoku apaļkoku pārstrādātāju domas par to, kad atkal šo sortimentu cenas Latvijā sāks celties atšķiras. «Ceru, ka apaļkoku cenas neatgriezīsies ekonomiski neloģiskā līmenī,» norāda lielākā Latvijas kokzāģetāja SIA Vika Wood rīkotājdirektors Andris Krecers. Savu teikto viņš pamato ar to, ka pēc pagājušā gadsimta nogalē Eiropā notikušajām vēljauzēm, apaļkoku cenas tikušas noliktas ekonomiski pamatotā līmenī. Savukārt vairāku nelielo skaujkoku kokzāģētavu vadītāji prognozē, ka cenas strauji kāps šā gada nogalē un nākošgad. Savas prognozes pamato ar to, ka vētrā cietušie meži būs izcirsti, bet neizcirstais zāģēšanai nederīgs, savukārt daļa privātmežu īpašnieku pēc šā gada vētras nebūs ko cirst, daļa nevarēs cirst, jo nebūs izpildījuši izcirsto platību atjaunošanas nosacījumus, turklāt neesot zināms arī, cik tad īsti cirtīs valsts mežos.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Lietkoknes cenu kāpums ir saasinājis jautājumu par pārdotā valsts mežu resursu augošu koku apjoma un reāli iegūstamo sortimentu apjoma atšķirību. Jāatgādina, ka augošu koku uzmērīšana kalpo kā pamats darījumos starp meža (cirsmas) īpašnieku (pārdevēju) un pircēju. Pēc Latvijā izveidojušās prakses, norēķins ar augošu koku pārdevēju vairumā gadījumu notiek, pamatojoties uz augošu koku uzmērīšanas datiem un no tiem teorētiski iegūstamo sortimentu iznākumu (apjomu), un vienojoties par cenu. Augošu koku (izsoļu un ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētāju platībās) pircēju — mežizstrādātāju — daļa uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas izmaiņas pašreizējā valsts mežu apsaimniekotāja pielietotā metodika un aprēķinu algoritms aprēķinu programmā, tādējādi novēršot augošu koku un cirsmu izstrādes rezultātā reāli iegūstamo sortimentu apjoma un kvalitātes atšķirības pirms pārrunu uzsākšanas par 2005.gada cirsmu fonda pārdošanu. Arī Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva direktors rīkotājs Juris Antoņevičs uzskata, ka tā ir labākā iespēja, jo nav jēgas strīdēties par pašreizējo metodiku un aprēķina algoritmu, jo tas dod kļūdainus rezultātus. To rāda arī SIA Silva, Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte un mērīšanas kompānijas SIA VMF Latvija veiktais pētījums. Tā vienā no augošu koku cirsmām valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) uzmērītais cirsmu apjoms (m3 lietkoksnes) atšķiras no reāli sagatavotā sortimentu apjoma par 21% SIA Silva harvestera un SIA VMF Latvija veiktā mērījuma pielietojot Latvijas standartu. Īpaši liels iztrūkums tika konstatēts egles lietkoksnei, kamēr bērzam un priedei tas nepārsniedz pieļaujamās normas. Tas nozīmē, ka praktiski no LVM uzmērītā un novērtētā apjoma (konkrēti m3 un Ls) nav iespējams iegūt solīto sortimentu apjomu, par ko valsts mežu apsaimniekotājam ir maksāta nauda, secina J. Antoņevičš. Viņš norāda, ka LVM un ekspertu cirsmu (augošu koku) uzmērījumu atšķirības nepārsniedz 2%. Tas nozīmē, ka augošu koku uzmērīšanā konkrētajās cirsmās nav konstatētas nekādas novirzes no apstiprinātās metodikas — tātad LVM konkrētās cirsmas ir uzmērījis precīzi. Savukārt SIA Silva apaļo kokmateriālu sortimentu uzmērīšanas sistēmas dati un neatkarīgo uzmērītāju SIA VMF Latvija izdarīto mērījumu atšķirības ir +/- 1% robežās. «Tas pierāda ka SIA Silva harvesteru uzmērīšanas sistēmas aprēķinātie dati par sortimentu iznākumu ir ticami un atbilst faktiskajam iznākumam pielietojot Latvijas standartu,» uzsver J. Antoņevičs.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Neraugoties uz lapkoku apaļkoku lietkoksnes sortimentu strauju cenu kāpumu pēdējo divu mēnešu laikā par 15 — 25 %, to deficīts nav mazinājies, kas kokrūpniekus spiež šo izejvielu importēt vai arī pieļaut ražošanas dīkstāvi. To, ka situācija ar izejvielām mēbeļu, mēbeļu detaļu, saplākšņa un sērkociņu ražotājiem ir ļoti saspringta, atzīst Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents un a/s Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Juris Biķis. Viņš atzīst, ka šī situācija ir vairāku faktoru mijiedarbības rezultāts, kurā būtisku lomu ir nospēlējis siltais un slapjais laiks pērnā gada nogalē, kas liedza izstrādāt lapkoku cirsmas, kuras bieži vien aug mitrākās augsnēs nekā, piemēram, skujkoki, un tagad ir pastiprinājusi vētra. Proti, vētra lielākoties ir postījusi skujkoku un ļoti nelielos apjomos lapkoku audzes. Tā kā šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs un arī mežu privātīpašnieki ir metušies izstrādāt vējlauzes/vējgāzes, no kurām lielākoties tiek iegūti skujkoku apaļkoku sortimenti, lapkoku — bērza, apses un melnalkšņa — apaļkoksnes sortimentu tirgū trūkst. Tiek pieļauta iespēja, ka mežu īpašnieki, redzot, ka vējlauzēs/vējgāzēs iegūto skujkoku sortimentu cenas krītas, to nepamatoti attiecina arī uz lapkoku sortimentiem. Šādu iespēju neizslēdz arī J. Biķis. Viņš kā vēl vienu faktoru, min to, ka iepriekšējos gados līdz ar skujkoku cenu kāpumu virkne nelielo kokzāģētāju, lai nebankrotētu, no skujkoku zāģēšanas «pārmetās» uz lapkoku zāģēšanu. Tādēļ pieauga pieprasījums pēc lapkoku apaļkoksnes, kaut arī to ieguve Latvijā nav pieaugusi. Tiesa, tas arī rāda, ka daudzi uzņēmumi joprojām neveic stratēģisko analīzi par resursu pieejamību ilgākā laikā posmā, bet īstermiņā radot resursu deficītu, ceļ to cenas nebijušos augstumos.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

«Zāģbaļķu sortimentu vidējās svērtās cenas II pusgada izsolē ir zemākas nekā šā gada I pusgadā,» norāda valsts a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības «Apaļkoksnes piegādes« direktors Andris Balodis. Viņš atzīst, ka tirgū apaļo kokmateriālu sortimentiem ir izteiktas cenu svārstības, kas atkarīgas no vairākiem faktoriem. A. Balodis pieļauj, ka apaļo kokmateriālu izsoles valsts mežos ir sakritušas ar pieprasījuma samazināšanos pēc zāģētās produkcijas Lielbritānijā — vienā no lielākajiem zāģmateriālu noieta tirgiem. Tādējādi, krītoties zāģētās produkcijas cenām, tas atsaucies arī uz apaļkoku izsoļu cenām. Turklāt atšķirībā no iepriekšējām apaļkoku izsolēm šoreiz valsts mežu apsaimniekotājs četru reģionu vietā šādas izsoles organizējis sešos pārdošanas reģionos. Līdz ar to apaļkoku piedāvātais apjoms katrā pārdošanas reģionā — atsevišķi bija mazāks nekā iepriekš un bija mazāka spriedze un konkurence par šiem resursiem arī uzņēmēju vidū. Tiesa, A. Balodis noraida iespēju, ka zāģbaļķu cenu kritums varētu būt saistīts ar to, ka viens no visaugstāko cenu solītājiem kokapstrādes SIA Komiss šajā izsolē nepiedalījās. «Būtiski, ka, pateicoties rezultatīvam dialogam ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju un Zemkopības ministriju, pieņemts lēmums par koksnes piegāžu apjomiem nākamajos gados, līdz ar to uzņēmēji var plānot savu uzņēmumu turpmāko attīstību un ažiotāža apaļkoksnes tirgū ir rimusies. Pakāpeniski palielinoties zāģbaļķu piedāvājumam, ir samazinājusies to cena, un tas ir loģiski - uzņēmēji zina, ka mūsu piedāvātie apjomi tirgū ir pieaugoši, līdz ar cenām ir tendence stabilizēties,» uzsver A. Balodis. Viņš neizslēdz, ka tieši ažiotāžas rezultātā iepriekš vairāki izsoles dalībnieki ir uzskrūvējuši šīs cenas līdz līmenim, kas neatbilst ekonomiski pamatotam — ar domu labāk strādāt ar zaudējumiem un izpildīt pasūtījumus nekā nestrādāt vispār. Turklāt cenu kritums, pēc A. Baloža domām, neesot saistāms ar izsoles dalībnieku skaita kritumu līdz 59, pirms tam — 85. .

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.