Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Finanšu ministrija (FM) rosina turpmāk pašvaldībām neparedzēt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kā tas ticis praktizēts līdz šim.

Šāds priekšlikums izriet no piektdien, 4.oktobrī, valdības ārkārtas sēdē iesniegtā FM sagatavotā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekta.

Protokola projektā norādīts, ka pašvaldībām tiks paredzēta pastāvīga, stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2020.gadā un vidējā termiņā, kas nodrošina pašvaldībām nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei.

Protokola projektā LPS min, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo valsts budžeta dotāciju 2020.gadā un arī vidējā termiņā veido 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, neieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas valsts pamatbudžetā veselības aprūpes finansēšanai, tādējādi ievērojot proporcionalitātes principu starp valsts un pašvaldību finanšu iespējām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Neraugoties uz vairāku pašvaldību izteiktajiem iebildumiem, valdība otrdien pēc dažu stundu ilgām diskusijām atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu līdzšinējo 119 vietvaru vietā izveidot 36 pašvaldības un ļāva ministrijai turpināt nepieciešamos darbus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Neskatoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, valdība akceptēja ministrijas konceptuālo ziņojumu «Par administratīvi teritoriālo iedalījumu» un tajā iekļauto risinājumu, kas paredz izveidot 36 pašvaldības, nosakot VARAM par atbildīgo šī ziņojuma īstenošanā.

Vienlaikus ministrijai uzdots sagatavot un līdz šī gada 21.novembrim iesniegt valdībā likumprojektu par administratīvi teritoriālo iedalījumu. Saskaņā ar Saeimas lēmumu likumprojekts izskatīšanai parlamentā jāiesniedz līdz 1.decembrim.

Diskusiju laikā virkne pašvaldību pārstāvju kritizēja VARAM izstrādāto informatīvo ziņojumu. Piemēram, Rūjienas novada pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji kritizēja ideju pievienot Rūjienu Valkai, nevis Valmierai, ar ko Rūjienai esot ciešākas ekonomiskās attiecības.

Ņemot vērā to, ka Latvijā trūkst publiskās un privātās partnerības (PPP) prakses, publiskajam partnerim savu pirmo PPP projektu nevajadzētu plānot pārlieku lielā apjomā, teikts Finanšu ministrijas (FM) iesniegtajā informatīvajā ziņojumā, ko otrdien pieņēma zināšanai valdība.

FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā publiskās un privātās partnerības (PPP) uzraudzības institūcijas ieskatā, ņemot vērā Latvijas pašvaldību vidējo lielumu, pašvaldības pirmā PPP projekta optimālais finansējuma apjoms būtu viens līdz 10 miljoni eiro.

CFLA direktora vietnieks Mārtiņš Brencis informē, ka 2021.gada nogalē būvdarbi sākti pirmajā PPP projektā Latvijā - top Ķekavas apvedceļš. Praktisku piemēru un vietējās pieredzes trūkums, CFLA ieskatā, ir kavējis aktīvāku PPP potenciāla izmantošanu, tādēļ CFLA cer, ka Ķekavas apvedceļa projekts rādīs piemēru citiem PPP projektu īstenotājiem un varēs nonākt pie augstas gatavības projektiem.

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu 2019. gadam. 2019. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,2 miljardu eiro, bet izdevumi 9,4 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,4 miljardus, bet izdevumi 6,8 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3 miljardu eiro, bet izdevumi 2,8 miljardu eiro apmērā. 2019. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2019. gadā prognozēts 3% apmērā.

Pērn, organizējot diskusijas ar nozaru ministrijām, tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tās rezultātā ministrijas sagatavoja priekšlikumus, rodot finanšu resursus savas nozares neatliekamo pasākumu finansēšanai. Īpaši uzmanība tika pievērsta efektīvai valsts nekustamo īpašumu izmantošanai un IKT jomas optimizācijai, kā arī līdzšinēji piešķirtā finansējuma pārskatīšanai, analizējot tā aktualitāti un sasniegto rezultātu. Kopējie izdevumu pārskatīšanas rezultāti 2019. gadā ir 51,3 miljoni eiro, no kuriem finansējums 7,6 miljonu eiro apmērā ir novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 43,7 miljoni eiro nozaru ministriju noteiktajām prioritātēm.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem turpmāk nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem, šodien vienojās Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Pievienota 5. rindkopa

Šodien notika paplašinātā Ministru kabineta komitejas sēde, kurā tika skatīts Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Sēdē puses pauda savu viedokli par pašvaldību ieņēmumu apmēru no nodokļiem - pašvaldība uzstāja, ka tiem jābūt 19,6%, bet valdība vēlējās to noteikt 19,5% apmērā.

Puses atbalstīja prognozētos pašvaldību nodokļu, nenodokļu ieņēmumus un ieņēmumus no maksas pakalpojumiem, kas tiek ieskaitīti pašvaldību budžetos 2018.gadā, 386,98 miljonu eiro apmērā. Attiecīgā summa neietver IIN ieņēmumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sacīja, ka valdība nāk pretī pašvaldībām un atbalsta to ieņēmumus nākamajos trijos gados noteikt 19,6% apmērā no valsts nodokļu ieņēmumiem, bet pašvaldībām netiks garantēta valsts budžeta likumā noteiktā IIN ieņēmumu prognoze 100% apmērā. Šāda garantija būtu paredzēta gadījumā, ja pašvaldību ieņēmumi no nodokļiem tiktu noteikti 19,5% apmērā.

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

SIA «Centrālais tenisa klubs» apsver iespēju tenisa kortus tuvāko mēnešu laikā likvidēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā paziņoja uzņēmuma pārstāvis Igors Bažanovs.

Komiteja šodien lēma par Baldones ielā 7 esošās teritorijas lokālplānojuma izstrādes apturēšanu.

Lokālplānojuma pasūtītājs ir SIA «Centrālais tenisa klubs», un tā mērķis ir radīt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības nodrošināšanai, kas paredz publiskā rakstura apbūves spektra paplašināšanu konkrētajā zemesgabalā. Plānojums paredz publiskās apbūves teritoriju mainīt uz jaukta tipa apbūves teritoriju.

Tomēr publiskās apspriešanas laikā iedzīvotāji pauduši bažas, kā izmaiņu rezultātā varētu tikt likvidēts vairāk nekā 100 gadus sens sporta klubs. Apspriedes laikā tika saņemti 52 iesniegumi ar 1723 iedzīvotāju parakstiem, kuros izteikts protests par izstrādāto ieceri.

Lai palīdzētu pašvaldībām veiksmīgi īstenot administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) divu gadu laikā vietvarām plāno atvēlēt deviņus miljonus eiro, pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Pēc viņa teiktā, ministrija šo summu plāno lūgt no 2020. un 2021.gada valsts budžeta. «Šo naudu jau esam iesnieguši kā budžeta pieprasījumu nākamo trīs gadu periodam. Prognozēju, ka visdrīzāk valdība to arī atbalstīs,» pauda Pūce.

Galvenokārt šo naudu paredzēts atvēlēt trim mērķiem - mērķdotācijai apvienoto projektu sagatavošanai, kuros būs jāatrunā, kā turpmāk strādās pašvaldības iestādes un citi organizatoriski jautājumi.

Tāpat nauda būs paredzēta mērķdotācijām attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī vienreizējai mērķdotācijai administratīvo izdevumu segšanai, kas radīsies, piemēram, reorganizējot iestādes un veicot citus praktiskus darbus.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” aicina atbildīgo Finanšu ministriju pārskatīt nosacījumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu atbalsta saņemšanai pašvaldībām.

Ņemot vērā aktuālo situāciju valstī un nepieciešamību nodrošināt stabilu pašvaldību finanšu plūsmu, būtu jāparedz pašvaldībām tiesības saņemt aizņēmumu Valsts kasē projekta sadārdzinājuma izdevumu segšanai, kā arī palielināt avansa un starpposma maksājuma slieksni līdz 90% no pašvaldību īstenoto projektu izmaksām.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) ieviešanas specifiku, tas nodrošinātu ne tikai projektu sekmīgu un savlaicīgu ieviešanu, bet arī veicinātu ANM investīciju rādītāju savlaicīgu sasniegšanu un mazinātu risku Latvijai nesaņemt pilnā apmērā kārtējo EK maksājumu.

“Mūsu priekšlikums ir paredzēt pašvaldībām tiesības aizņemties līdzekļus Valsts kasē tām ES fondu un ANM projektu izmaksām, kas pārsniedz apstiprināto projektu finansējumu, , PVN izmaksām un citām izmaksām, kuras ir nepieciešamas konkrētā sasniedzamā rezultāta nodrošināšanai. Tāpat līdzšinējā pieredze rāda, ka nozaru ministrijas ne visos pasākumos paredz avansa un starpposma maksājumus 90% apmērā. Tas nozīmē, ka pašvaldībām būs jāmeklē papildus līdzekļi projektu īstenošanai, kas radīs finanšu slogu pašvaldību budžetiem augsto aizdevumu procentu likmju dēļ, kā arī ietekmēs aizņemšanās iespējas citiem projektiem, ņemot vērā kopējo ierobežoto aizņēmumu limitu pašvaldībām,” norāda Karīna Miķelsone, Rīgas Metropoles līdzpriekšsēdētāja un Ādažu novada domes priekšsēdētāja.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

No 2021.gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības, nosaka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likums.

Deputāti šo brīdi sveica ar īsiem aplausiem. Par balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Par balsoja deputāti no "Jaunās vienotības", "KPV LV", "Attīstībai/Par", "Jaunās konservatīvās partijas" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijām.

Savukārt pret balsoja deputāti no Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas, kā arī frakcijām nepiederošie deputāti. Turpretim visi "Saskaņas" frakcijas deputāti balsojumā atturējās.

Kā apstiprināja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (AP), likumā līdz ar ATR veikšanu noteikta 42 pašvaldību izveidošana pašlaik esošo 119 pašvaldību vietā.

Londonā dibinātais jaunuzņēmums «Revolut» paziņojis, ka tam tagad ir 4 miljoni klientu un tas uzsāk restrukturizāciju, ar kuru ir nolūks nākamo piecu gadu laikā sasniegt 100 miljonus klientu visā pasaulē. Uzņēmums gatavojas mainīt tagadējo stratēģiju un 19 Eiropas valstīs ieviest 5 - 10 cilvēku birojus, kuriem tiktu piešķirta autonomija darboties saskaņā ar vietējā tirgus vajadzībām.

Realizējot jauno augšanas stratēģiju, nākamo sešu mēnešu laikā kompānija plāno izveidot 200 jaunas darba vietas.

«Uzskatām, ka ir pienācis laiks lūzumpunktam - ir dabīgi, ka, visu laiku darot to pašu, jaunus rezultātus nesasniegsi, tādēļ arī nolēmām pārskatīt savu stratēģiju, lai panāktu vēl ātrāku augšanu. Šīs restrukturizācijas tagadējais nosaukums - «Eiropas attīstības mehānisms» (European Growth Machine - angļu v.), tās mērķis - vēl sparīgāk attīstīties jau esošajās tirgus vietās, un šis mehānisms darbosies neatkarīgi no mūsu plāniem startēt jaunās tirgus vietās», skaidro uzņēmumā.

«Eiropas attīstības mehānismā» ir paredzēts paplašināt arī Baltijas reģiona komandu, kas arī turpmāk darbosies no Viļņas. Tajā par augšanu visās trijās Baltijas valstīs būs atbildīgs reģiona attīstības vadītājs, reģiona mārketinga vadītājs, publisko sakaru pārstāvis, biznesa attīstības projektu vadītājs un Lietuvas, Latvijas, Igaunijas sabiedrību vadītāji.

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Jelgavas pilsētas pašvaldība neakceptē tipveida ēkas būvniecības projektu pļavā pie Lielupes, kur bija plānots izvietot lielveikalu Depo, jo tas neiekļaujas jaunizveidotajā pilsētas vides ainavā, informēja pašvaldībā.

Pašvaldība šādu lēmumu skaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā tā ir ieguldījusi ievērojamu darbu un resursus, lai sakārtotu upes krastus Jelgavā - ir labiekārtota Lielupes labā krasta promenāde, Pasta sala, Čakstes bulvāris, Mītavas tilts. Tieši investoru nevēlēšanās izprast pilsētas vidi un radīt individuālu projektu, kas iekļautos Lielupes krasta līnijā, bija galvenais iemesls, kāpēc pašvaldība nesaskaņoja arhitekta piedāvāto projektu veikala Depo būvniecībai pļavā pie Lielupes.

Tagad pašvaldība ar zemes īpašnieku mēģina rast kompromisu - pašvaldība piedāvā zemes īpašniekam šajā vietā uzbūvēt pašvaldības funkcijām nepieciešamu ēku, ko pēc tam varētu no īpašnieka - Igaunijas fonda Eften Capital - nomāt.