Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 26. oktobra sanāksmē galvenās procentu likme saglabāja nemainīgas un paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā (AIP). Lēmums par AIP apjomu samazināšanu no 1. janvāra atbilda tirgus dalībnieku gaidām, atgādina Latvijas Bankas eksperti.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 mljrd. eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 mljrd. eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu.

Tāpat Eirosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Vērojama tendence ieguldīt radniecīgu kompāniju pārņemšanā un šāda veida biznesa izvēršanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopējās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā gada pirmajā ceturksnī ir pieaugušas par 449,82 milj. eiro pret pērnā gada nogali, liecina Latvijas Bankas dati. Eirozonas pienesums Latvijas biznesa jaudu pieaugumā ir 213,57 milj. eiro (skat. grafiku). Kopējo Eiropas rādītāju pasliktina negatīvā tendence pret iepriekšējo ceturksni investīcijām no ES ārpus eirozonas – tās ir 58,41 milj. eiro ar mīnuss zīmi. Tas galvenokārt noticis svārstību dēļ Latvijas lielākā ārvalstu investora – Zviedrijas – bilancē tieši saistībā ar turpinošos trekno gadu nekustamo īpašumu pārmērību pakāpenisku uzsūkšanos. Citos sektoros gan arī zviedri ir samērīgi rosīgi un turpina šeit ieguldīt. (DB 05.06.2015.) «Ir pozitīvi, ka kopējais investīciju skaits Latvijā palielinās. Pieņemu, ka tas lielā mērā ir noticis dažu lielāku pēdējā laika darījumu dēļ. Bankas Citadele pārdošana iekrita šajā periodā. Jādomā, ka arī Ukrainas investoram veiktā Liepājas metalurga pārdošana ir beigusies šajā ceturksnī,» DB komentē Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) priekšsēdētāja un PricewaterhouseCoopers valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%), informē ECB.

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome apstiprinājusi, ka no 2018. gada janvāra tā turpinās neto aktīvu iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 30 miljardi eiro līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, Padome ir gatava palielināt AIP apjomu un/vai ilgumu. Eirosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju, norāda ECB.

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%), informē ECB.

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem Padome līdz šā mēneša beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardi eiro.

Pēc 2018. gada septembra padome līdz 2018. gada decembra beigām samazinās neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 miljardiem eiro un sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, neto iegādes tiks pārtrauktas. Padome paredz atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%), informē ECB.

Padome joprojām paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī vai būs zemākas.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome nolēma turpināt iegādes aktīvu iegāžu programmas (AIP) ietvaros līdz 2017. gada marta beigām, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 miljardi eiro. Sākot ar 2017. gada aprīli, neto aktīvu iegādes paredzēts turpināt ar mēneša apjomu 60 miljardi eiro līdz 2017. gada decembra beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta, informē ECB.

Likmes paliek attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%. Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome apstiprinājusi, ka neto aktīvu iegādes ar jauno mēneša apjomu 30 miljardus eiro paredzēts turpināt līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi vairs nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, Padome ir gatava palielināt aktīvu iegādes programmas (AIP) apjomu un/vai ilgumu. Eurosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju, uzsver ECB.

Ceturtdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta, informē ECB.

Likmes saglabātas attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%. Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardiem eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās Padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro un pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta, informē ECB.

Likmes paliks attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,40%. Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros tiks pārtrauktas 2018. gada decembrī.

Vienlaikus padome papildinājusi perspektīvas norādes attiecībā uz reinvestēšanu. Attiecīgi padome paredz arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdienas sanāksmē paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 miljardiem eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 miljardiem eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu, teikts tās paziņojumā.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Ceturtdienas sanāksmē Eiropas Centrālā bankas padome attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem apstiprināja, ka līdz šā mēneša beigām tā turpinās iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, informē ECB.

Tiks saglabāts pašreizējais mēneša apjoms 80 miljardi eiro, bet, sākot ar 2017. gada aprīli, paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 miljardu eiro apmērā līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Neto iegādes tiks veiktas, vienlaikus atkārtoti ieguldot AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu, skaidro ECB.

Šīsdienas sanāksmē, kas notika Rīgā, Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome rūpīgi pārvērtēja panākto progresu virzībā uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ņemot vērā arī jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses, cenu un darba samaksas spiediena rādītājus un nenoteiktību saistībā ar inflācijas perspektīvu, informē ECB.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem ECB padome līdz 2018. gada septembra beigām turpinās neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 30 miljardus eiro. Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās padomes vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, no 2018. gada septembra līdz 2018. gada decembra beigām neto aktīvu iegāžu mēneša apjoms tiks samazināts līdz 15 miljardiem eiro, bet pēc tam neto iegādes tiks pārtrauktas.

Padome paredz arī turpmāk īstenot politiku, kas ietver AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai saglabātu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%).

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem Padome līdz 2018. gada decembra beigām turpinās veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar jaunu mēneša apjomu 15 miljardi eiro.

Padome sagaida, ka, ja saņemtie dati apstiprinās vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, neto iegādes tad tiks pārtrauktas.

Padome paredz atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

ECB Padome ceturtdien sanāksmē nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.40%).

Padome joprojām paredz, ka galvenās ECB procentu likmes ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies tagadējā līmenī vai būs zemākas.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem Padome apstiprināja, ka līdz 2017. gada marta beigām tā turpinās iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, saglabājot pašreizējo mēneša apjomu 80 mljrd. euro, un ka, sākot ar 2017. gada aprīli, paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar mēneša apjomu 60 mljrd. euro līdz 2017. gada decembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šīsdienas sanāksmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome nolēma, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0,00%, 0,25% un –0,50%).

Padome paredz, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.

Saskaņā ar septembrī iepriekšējā padomes sanāksmē pieņemto lēmumu ar 1. novembri tiks atsāktas iegādes padomes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 miljardi eiro. Padome paredz, ka tās tiks veiktas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu tās monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un tiks pārtrauktas neilgi pirms tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Gaidas par turpmāko Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcību ir ļoti piezemētas, portālam db.lv sacīja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Tādēļ sagaidāms, ka ECB padome procentu likmes atstās negrozītas un arī par turpmāko politikas maiņu skaidrus signālus nesniegs. Patlaban ECB ir jāizlemj par to, kā un cik lielā mērā turpināt aktīvu iegādes programmu, jo esošajā veidā tā šogad noslēgsies.

SEB bankas skatījums ir, ka tā nākamgad tiks turpināta, samazinot ikmēneša iegādes apjomus līdz 40 miljardiem eiro mēnesī. Tomēr no

ECB konkrētības šajā sakarā gaidāmajā sanāksmē būs maz, kam pamatā būs bažas par eiro nostiprināšanos. ECB pārstāvji visas vasaras garumā ir turpinājuši atkārtot frāzi par to, ka neesam panākuši vēlamo, kas nozīmē plaša mēroga faktoru, pašpietiekamu un noturīgu inflācijas virzību ECB noteiktā līmeņa virzienā, uzskata eksperts.

Valdība šodien lēma reorganizēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA), to integrējot Rīgas Stradiņa universitātē (RSU).

LSPA joprojām būs ar savu akadēmisku un zinātnisku autonomiju un saglabās savu nosaukumu un simboliku, lai attīstītu pētniecības izcilību veselības un sporta zinātņu nozarē, līdz ar to arī valsts sporta politikas jomu.

Plānots, ka LSPA tiks reorganizēta no 2026.gada 1.janvāra, kad tā turpinās pastāvēt kā RSU struktūrvienība.

Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome (AIP), izvērtējot IZM ieceri, pauda konceptuālu atbalstu šai idejai.

IZM uzsver, ka Ministru kabineta noteikumi "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība" neparedz piešķirt zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajām institūcijām, kuru novērtējums ir 1 vai 2, proti, LSPA, Banku augstskolai, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai, Liepājas Universitātei, taču zinātnes bāzes neesamība būtiski apdraud augstskolas iespējas īstenot Augstskolu likumā noteiktos kritērijus zinātniskās darbības un tehnoloģiju pārneses procesa nodrošināšanai kā zinātniskajām institūcijām.

Piektdien, 14. augustā Nacionālās attīstības padomes (padome) dalībnieki uzklausīs Tieslietu ministra ziņojumu par uzņēmējdarbības vides attīstības problēmjautājumiem, kas saistīti ar tieslietu sistēmas darbību, un pārrunās iespējamos risinājumus to uzlabošanai, informē Pārresoru koordinācijas centrs Elīna Krūzkopa.

Ziņojumu papildinās Ekonomikas ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIP) un Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības (LSAB) identificētie problēmjautājumi, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un attīstību, kā arī sekmīgu investīciju piesaisti.

PE. Krūzkopa piebilst, ka papildus tam Latvijas Pašvaldību savienība aktualizēs diskusiju par proporcionalitātes principa ievērošanu Latvijas likumos. Principa būtība Eiropas Savienības (ES) praksē ir līdzsvarot centrālo institūciju ietekmi un pārmērīgu birokratizāciju regulēšanas jomā, kā arī stiprināt privātpersonu (arī pašvaldību – valsts un pašvaldību attiecībās) interešu aizstāvību administratīvo tiesību jomā.

Tieslietu ministrija (TM) pēc Zvērinātu notāru padomes iniciatīvas virza starp ekspertiem nevienozīmīgi vērtēto nekustamo īpašumu darījumu reformu, kas nosaka, ka visiem darījumiem būs jābūt apstiprinātiem notariālā kārtībā, par to notāram samaksājot amata atlīdzību 0,5% apmērā no darījuma summas.

Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija vērš uzmanību, ka jaunā reforma var negatīvi ietekmēt iedzīvotājus reģionos un būtiski palielināt nesakārtotu īpašumtiesību un mantojumu īpatsvaru nākotnē. Pašvaldību prioritāte ir nodrošināt saviem iedzīvotājiem saņemt kvalitatīvus pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Šī reforma nav lauku cilvēku interesēs.

Neizpratni par virzīto reformu Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā jau rakstiski paudušas daudzas sabiedriskās organizācijas - Latvijas pašvaldību savienība (LPS), Bāriņtiesu darbinieku asociācija, Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse (NNĪAA), Ārvalstu investoru padome (ĀIP) Latvijā, LTRK, LDDK, Zvērinātu advokātu padome, Latvijas Komercbanku asociācija un Maksātnespējas administratoru asociācija. Tomēr šobrīd reforma tiek virzīta, īsti neņemot vērā šo organizāciju iebildumus.

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība jūnija monetārās politikas sapulcē nolēma nemainīt eiro procentu likmes un nolēma aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes (vairs neiepludinās tirgū papildu naudu).

Tāpat ECB paziņoja par savu nolūku 21. jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem, kā arī jau apsolīja paaugstināt likmes arī 8. septembra sanāksmē. Septembra paaugstinājuma lielumu gan noteiks vidējā termiņa inflācijas perspektīva.

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un...

ECB kopā ar Japānas un Šveices centrālajām bankām ir vienīgās, kuras no lielajām centrālajām bankām vēl nav aiztikušas procentu likmes. Virkne centrālo banku pēdējā gada laikā jau veikušas vairākus procentu likmju paaugstinājumus.

ECB šomēnes publicēja arī jaunākās eiro zonas IKP un inflācijas prognozes. Kā jau tika gaidīts, inflācijas prognoze šim gadam ir krietni koriģēta uz augšu – uz +6.8%, bet IKP rādītāji koriģēti uz leju – uz +2.8%.

Augsto inflācijas līmeni galvenokārt nosaka enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā, taču inflācijas spiediens pēc ECB vērtējuma kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. ECB uzskata, ka potenciālais enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju.

Secinājumi kredītiem

Te arī tās pamazām jūtamās sāpes, jo skatoties eiro procentu likmju tabulās jau krietni pirms ECB plānotajām procentu likmju izmaiņām tirgū, redzamas pozitīvas procentu likmes.

Reālajā dzīvē viss nav tik vienkārši, jo parasti pamazām tiek atmaksāta arī kredīta pamatsumma, kas pie nemainīgām procentu likmēm mazina procentu maksājumus. Šobrīd pēc tirgus cenām ir redzams, ka procentu likmju pieauguma nelabvēlīgā ietekme tomēr pārsniegs pozitīvo ietekmi, ko rada kredīta pakāpeniska atmaksa (īsāk sakot, uz mazāku atlikušo kredīta summu tiks aprēķināti lielāki procentu maksājumi).

Šobrīd izskatās, ka nākamā gada laikā populārā 3 mēnešu Euribor likme varētu pārsniegt 1.50% atzīmi. Daudz kas, protams, ir atkarīgs no tā, kā mainīsies situācija ar karu Ukrainā un kas notiks ar patēriņu, algu tendencēm un ekonomikas izaugsmi. Viena no negatīvajām augsto procentu likmju blaknēm ir ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un recesijas draudi.

Secinājumi noguldījumiem

Pamazām pie horizonta parādās iespēja ieraudzīt kaut ko vairāk par nulli eiro depozītu sfērā. Bet pārmaiņas nenotiks strauji, jo fonā tam, ka gaidāms eiro procentu likmju paaugstinājums, ir iepriekšējo gadu naudas “drukāšanas” sekas. Tirgū valda eiro pārpalikums, par ko liecina eiro īsāko termiņu procentu likmju turēšanās tirgū pie vai zem ECB noteiktās depozīta procentu likmes -0.50%. Ja “mazumtirdzniecības” tirgum uz pozitīvām likmēm būs jāgaida ilgāk, tad “vairumtirdzniecībā” pozitīvas likmes jau vērojamas šodien, bet tad runa ir par gariem termiņiem (ap gadu un ilgāk). Nosacītais eiro “pārpalikums” ir vērojams arī Latvijā, jo pēc Latvijas Bankas datiem uz marta beigām Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi (nefinanšu sabiedrības) ir aizņēmušies 10.38 miljardus eiro, bet kontos ir pieejami 16.8 miljardi eiro. Noguldījumu un kredītu attiecība ir 62%, kas ir ļoti zems rādītājs un finanšu tirgū mazina pieprasījumu pēc noguldījumiem.

Par bargo ziemu

Augstais noguldījumu līmenis ir laba ziņa, jo augstās energoresursu cenas, pārtikas cenu kāpums un uz augšu ejošās procentu likmes būs trīskāršs sitiens pa patērētāju maciņiem, ko ar lielāku konta atlikumu būs vieglāk pārdzīvot. Bet pieminētais trijnieks visticamāk negatīvi ietekmēs ekonomikas izaugsmes rādītājus (tādēļ arī ECB, Pasaules Banka, OECD un virkne citu globālo institūciju ir pēdējā laikā krietni pazeminājušas IKP prognozes) un pie reizes mazinās arī tik riskantā tirgū kreditēšanas apetīti. Nauda kredītiem ir pieejama, tikai tās cena aug un skats uz risku var kļūt piesardzīgāks.

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.