Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Baltijā joprojām vairums izvēlas tradicionālās garšvielas, tomēr visstraujāk aug tieši eksotisko garšvielu grupa – par 20–30% gadā

Tā intervijā DB stāsta Rainers Tammets (Rainer Tammet), garšvielu ražotāja Santa Maria AS vadītājs Baltijā. Igaunijā kompānija darbu sāka 1993. gadā. «Somijas uzņēmums Paulig izveidoja ražotni, kur lielākā daļa bija veltīta kafijas ražošanai un samērā maza daļa – garšvielām – bija tikai divas līnijas. Tagad situācija ir mainījusies un kafija Igaunijā vairs netiek ražota, un visa fabrika orientēta uz garšvielu biznesu,» stāsta R. Tammets. Santa Maria īpašnieki ražotni izveidojusi pilnīgi no jauna, nevis privatizējot/nopērkot kādu vietējo ražotāju. Jau pašā sākumā kompānija piedāvājusi samērā plašu garšvielu sortimentu – aptuveni 80 dažādus produktus, taču tagad to ir divas reizes vairāk – 180. Produktu klāstā līdztekus beramajām garšvielām ir arī marinādes u.c.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Garšvielu ražotājuzņēmums SIA K&K sācis Latvijā ražoto garšvielu Twins un Anniņa eksportu uz Lietuvu un Igauniju.

«Patlaban Twins un Anniņa garšvielas ir nopērkamas nelielos veikalos visā Lietuvas un Igaunijas teritorijā. Bet šobrīd veicam pārrunas arī ar lieliem tirdzniecības tīkliem kaimiņvalstīs, lai ieviestu mūsu garšvielas arī to patstāvīgajā sortimentā,» saka uzņēmuma pārstāvis Maksims Čerņins.

Lietuvā un Igaunijā esot ļoti līdzīgi ēšanas paradumi kā Latvijā, tāpēc minētie tirgi izvēlēti kā pirmais solis eksporta plānos. Tuvākajā laikā uzņēmums K&K plāno tirgū laist arī jaunu veidu garšvielas.

Uzņēmums šogad palielinājis produkcijas ražošanas apjomus par 10%. «Šogad uzsākām tiešo sadarbību ar trešajām valstīm, kas ir garšvielu audzētāji, kā, piemēram, Vjetnama, Indija, Brazīlija, lai samazinātu mūsu produkcijas pašizmaksu. Tādējādi mēs esam neatkarīgāki no starpniekiem garšvielu tirgū un varam plānot savu darbu uz ilgākam laika periodam,» norāda saka M.Čerņins.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Eiropas komisija (EK) nolēmusi sniegt 125 miljonu eiro lielu atbalstu lauksaimniekiem, kurus negatīvi ietekmē Krievijas noteiktais produktu embargo. Palīdzību saņems tomātu, burkānu, puķkāpostu, kivi, un vēl citu dārzeņu un augļu audzētāji. Tomēr, kā norāda nozares pārstāvji, visticamāk, mūsu lauksaimnieki paliks bešā, jo Latvija un Krievija konkrētos produktus eksportē ļoti niecīgos apjomos, otrdien raksta laikraksts Diena.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Mucenieces Dienai atklāj, ka pagaidām precīzi eksporta apjomi uz Krieviju tieši šai produktu kategorijai netiek izdalīti, vien redzams, ka eksports ir ļoti niecīgs. «Zemkopības ministrs šobrīd vairāk runā par to, kā nodrošināt pēc iespējas lielāku ķēžu atbalstu, lai mūsu zemkopjiem ir, kur realizēt savu produkciju,» norāda Muceniece.

Savukārt asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš pauž sašutumu par EK iecerēto kompensāciju kārtību: «Mēs esam vienotā tirgus telpā. Ja tagad kādām valstīm sniegs atbalstu, citām ne, tā ir tirgus kropļošana. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas eksportēja uz Krieviju. Dārzkopji un augļkopji cīnījās vietējā tirgū un tagad nesaņems neko, bet tirgus jau principā būs pārpildīts ar Polijas un Ukrainas lētajiem dārzeņiem.»

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Latvijas Bankā pagājušajā gadā apmainītas latu naudaszīmes kopumā 611 900 latu jeb 870 700 eiro vērtībā, kas ir par 22,9% mazāk nekā 2022.gadā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp 2023.gadā apmainītas latu banknotes 556 600 latu (792 000 eiro) vērtībā un latu monētas 55 300 latu (78 700 eiro) vērtībā.

2023.gadā Latvijas Bankas klientu kasēs veikti kopumā vairāk nekā 2500 latu maiņas darījumu.

Līdz pagājušā gada beigām no apgrozības izņemti 40% lata monētu 29 miljonu latu (41,3 miljonu eiro) vērtībā un 96% lata banknošu 942,7 miljonu latu (1,341 miljona eiro) vērtībā. No apgrozības kopumā izņemti 149,3 miljoni monētu un 47,2 miljoni banknošu.

Pagājušā gada beigās vēl nebija apmainītas lata monētas un banknotes 82,8 miljonu latu jeb 117,9 miljonu eiro vērtībā, tostarp vēl bija neapmainīti 339,6 miljoni lata monētu, kas svara izteiksmē ir 779 tonnas.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

1887. gadā Viljama Granta dibinātā viskija kompānija vēl aizvien ir viņa ģimenes rokās un dzēriena popularizēšanai pasaulē par savu globālo vēstnieku tā ir nolīgusi ilggadējo nozares žurnāla Whisky Magazine redaktoru Robu Alansonu. Par vienu no savas misijas uzdevumiem viņš saka – «garšas izglītotājs».

Vai atceraties pirmo reizi, kad pagaršojāt viskiju?

Legāli vai nelegāli?

Pirmo.

Jā, atceros.

Es arī. Un mana reakcija bija – «‘dritvai micīt»!

Man bija līdzīgi. Neatceros, kas tas par viskiju bija, jo mans tētis ir skots, bet mamma – īriete, tāpēc mājās vienmēr ir bijis visādu veidu viskijs. Taču mans pirmais legāli dzertais viskijs 16 gadu vecumā bija četrpadsmitgadīgs Oban.

16 gados?

Tas Lielbritānijā ir legālais vecums, kad drīkst iedzert kopā ar vecākiem, ja tas notiek maltītes laikā. Mums ir savdabīgi likumi. Pats pirkt drīkst tikai no 18.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, informē ZM.

Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.

Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Izmaiņas likumā paredz aizliegumu lietot jebkuru augu aizsardzības līdzekli neatkarīgi no marķējuma divu metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem.

Jelgavnieki Gints un Ilze Kokoreviči savu ģimenes uzņēmumu «Vigare» nodibināja 2011. gadā, bet ar garšvielu ražošanu nodarbojas aptuveni trīs gadus, pavisam aktīvi – pēdējo pusotru gadu. Tagad viņi lepojas, ka piedāvājumā ir jau aptuveni 120 veidu garšvielu maisījumi, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Godīgi sakot, veikalos nav pārāk plašs garšvielu maisījumu piedāvājums, tāpēc arī nonācām pie idejas tādus ražot,» atzīst Gints, skaidrojot, ka viņu mērķis bijis radīt tādas ēdienu piedevas, kas būtu dabiskas – bez ķīmiskiem piejaukumiem, krāsvielām, konservantiem. Tas, ka lielie ražotāji mēdz garšvielu maisījumus papildināt ar visām iepriekš minētajām lietām, visticamāk, nevienam nav noslēpums, bet, izrādās, arī dabiski kaltētie augi nereti tiekot iekrāsoti, lai glabājoties saimnieču plauktos nekļūtu neapetelīgi un bezkrāsaini. Gints stāsta: «Dabisks garšaugu maisījums caurspīdīgā traukā, stāvot saulē, pāris mēnešu laikā izbalē, paliek gluži kā siens. Toties dažādu lielražotāju maisījumi krāsu saglabā.»

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

«Valstij gar degunu aiziet peļņa no Jaunā Viļņa skatītājiem – Krievijas miljonāriem, kas uz koncertu atceļo ar savām privātajām lidmašīnām. Viņi maksā savējiem, nevis valstij. Pirms pāris gadiem Rīgas lidosta savā teritorijā ielaida bijušo Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieku Igoru Mališkovu, kas uzcēla milzu termināli un nu nosmeļ krējumu no privāto lidmašīnu apkalpošanas. Valstij paliek vien nelielas nodevas,» vēstīts TV3 svētdienas raidījumā Nekā Personīga.

«Mēs apkalpojam aptuveni 150 lidojumu mēnesī, divus tūkstošus nolaišanās un pacelšanās gaisā, taču Jaunā Viļņa nedēļas laikā mums ir ap diviem simtiem lidmašīnu,» norādīja FBO RIGA līdzīpašnieks Leonīds Gorodņickis. Tas nozīmē, ka konkursa Jaunais Vilnis laikā uzņēmums nopelna ap 200 tūkstošiem eiro, aprēķinājis raidījums Nekā Personīga.

Privātfirmai izdevīgo līgumu savulaik noslēdzis lidostas valdes loceklis Jānis Ķuzulis. Viņš neuzskata, ka valstij būtu nodarījis kādus zaudējumus.

Lidostai Rīga pašai ir pietiekoši daudz iespēju, lai nodrošinātu tādu pašu komfortu, kā privātzuzņēmumā. FBO Riga ir tikai viena atpūtas zāle, savukārt lidostai tādas ir sešas. Raidījuma žurnālistiem ierodoties lidostā pēc Jaunā Viļņa atklāšanas, visas zāles bija tukšas.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Lai arī tradicionālā balzama recepte, kurā izmantotas 16 dažādas zālītes, ja ticam uzņēmumā paustajam, palikusi nemainīga vairāku desmitgažu garumā, gan Latvijā, gan pasaulē ievērojamus pārdošanas apjomus piedzīvo balzama jaunākais «brālis» - balzams ar upeņu garšu. Db.lv devās noskaidrot, kā tas tiek ražots.

Rīgas Melno balzamu «saprot» un novērtē pašmāju tirgū, taču, lai virzītu balzamu ārvalstīs, nevar iztikt vien ar seno balzama leģendu un stāstiem par teju medicīnisko ietekmi. Stāsts par balzama «pilināšanu» klāt ikvakara tējai vairs nedarbojas, Db.lv stāstīja Latvijas Balzama (LB) pārdošanas daļas vadītājs Justs Dzedons. Tagad balzams tiek pozicionēts kā dzēriens gados jauniem cilvēkiem un kā dzēriens, kas dzerams dažādos kokteiļos. «Vecmāmiņa Krievijā to balzama pudeli tējā varbūt «pilinās» trīs gadus, bet mēs vēlamies piesaistīt tādus pircējus, kas patērē vairāk,» viņš skaidroja. «Eksporta tirgos apzināti komunicējam citādāk – mērķējam uz gados jauniem pircējiem, vairāk runājam par to, ka, izmantojot balzamu, var gatavot dažādus kokteiļus, piemēram, ar karstu sulu,» norādīja J. Dzedons.

Agrāk cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo, bet šobrīd sabiedrība ir atvērusies jaunām garšām. Tā uzskata Andris Petkēvičs, Andrito kafijas grauzdētavas (SIA Andrito Coffee Roastery) vadītājs.

«Divarpus gadu laikā uzņēmums ir izaudzis, noteiktā lokā mūs pazīst. Domāju, to veicina tiešais kontakts, sadarbība, draudzēšanās. Mēs strādājam ļoti atklāti, bieži redzam mūsu klientus, stāstām par kafijas grauzdēšanu. Praktiski mums nav nekas tāds slēpjams un tas cilvēkiem vieš patīkamas emocijas un uzticamību, veicina pozitīvu un ilgstošu sadarbību,» viņš stāsta.

Uzņēmumam esot izdevies iekarot gan viesmīlības nozares profesionāļu, gan privātpersonu sirdis. Reizēm gan privātpersonas neesot īsti apmierinātas, ka kafiju nevar nopirkt tik daudzās tirdzniecības vietās, kā varētu vēlēties, taču tam ir būtisks iemesls. «Mēs no pašas pirmās dienas pieturamies pie principa, ka esam par svaigu kafiju, un joprojām tam sekojam. Kafija galvenokārt grauzdējam tikai pēc pasūtījuma un tad, kad ir nepieciešams kādam to likt galdā. Tāpēc joprojām mūsu kafiju mazumtirdzniecībā tik plaši pārstāvēta,» teic Andris.