Ceturtdien, turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, ārkārtas valdības sēdē ministri, panāca vienošanos par papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai. Plānots, ka aizsardzības nozares finansējumam nākamgad ir jābūt 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 1,7% no IKP 2017.gadā, sasniedzot 2% no IKP jau 2018. gadā, informē Finanšu ministrija.

«Esošajā ģeopolitiskajā situācijā valsts aizsardzība un drošība ir pirmajā vietā, tāpēc nepieciešamo finansējumu 2% no IKP spēsim nodrošināt jau 2018. gadā. Tāpat valdība spēja panākt vienošanos par papildu līdzekļu piešķiršanu iekšlietu sistēmā strādājošajiem atlīdzības paaugstināšanai – policistiem, muitas darbiniekiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem un ieslodzījuma pārvalžu darbiniekiem,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ņemot vērā valdības sociālo partneru ieteikumus, valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016. gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro.

Tāpat valdība izskatīja jautājumu par valsts budžeta 2016. gada bāzes izdevumu samazināšanu. Ministri vienojās par 12,4 miljoniem eiro samazināt nozaru ministrijas izdevumus, izņemot četrām prioritārajām nozarēm – aizsardzībai, drošībai, veselībai un izglītībai.

Ministru kabineta sēdē tika izskatīts arī jautājums par neatliekamajiem pasākumiem nepieciešamo finansējumu nozarēm. Valdība nolēma nozarēm un citām centrālajām valsts iestādēm neatliekamo pasākumu īstenošanai 2016. gadam piešķirt finansējumu 116,2 miljonu eiro apmērā, 2017.gadam 161,3 miljonu eiro apmērā, bet 2018. gadam un turpmākajiem gadiem palielināt jau par 206,9 miljoniem eiro.

Valdības sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs ierosināja no nākamā gada 1.janvārā paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par 10 eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums varētu būtu 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. Plānots, ka par šiem jautājumiem valdība vēl turpinās diskusijas, uzklausot arī sociālo partneru viedokļus.

Tāpat valdība vēl turpinās viedokļu apmaiņu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016.gada un progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju sistēmas ieviešanu no 2016.gada.

Valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.

Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015. gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā - 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.

Nākamā ārkārtas valdības sēdē par 2016.gada budžetu plānota 31. augustā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra