Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Rīgas pašvaldības policijas 2017.gada budžets, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, kas dod iespēju policistiem palielināt uzturdevas kompensācijas. Rūpējoties par jaunajiem darbiniekiem un cerot samazināt policistu iztrūkumu, vislielākais uzturdevas kompensāciju pieaugums 98,86 eiro apmērā būs kārtībniekiem, informēja Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) budžets 2017.gadā ir palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, un pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, RPP priekšnieks Juris Lūkass izdevis rīkojumu, kas paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra RPP pamatfunkciju veicējiem tiek palielinātas uzturdevas kompensācijas. Līdz ar to no 1.februāra, kad tiks saņemtas algas par janvāri, ikmēneša ienākumu pieaugums RPP kārtībniekiem sasniegs pat 18%.

Uzturdevas kompensācijas iepriekš visiem RPP atestētajiem darbiniekiem bija 71,14 eiro, bet tagad kārtībniekiem un kārtībniekiem – glābējiem, tās būs 170 eiro. Nedaudz mazāks pieaugums būs inspektoriem, inspektoriem – glābējiem un vecākajiem inspektoriem, kuriem uzturdevas kompensācijas turpmāk būs 150 eiro, bet vismazākais pieaugums būs galvenajiem inspektoriem un galvenajiem speciālistiem, kuri turpmāk saņems 100 eiro lielas uzturdevas kompensācijas. Pārējiem RPP darbiniekiem uzturdevas kompensācijas paliks nemainīgas.

Latvijas Banka otrdien, 24. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta I. Pieci kaķi, informē centrālā banka.

Šī ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Māksliniece Anita Paegle ir bērnu grāmatu ilustratore, un apliecinājums viņas īpašajam talantam atspoguļojās arī vienā no pēdējām lata sudraba piemiņas monētām – Latvijas Bankas gādātā raudzību dāvana Šūpuļa monēta ar Anitas Paegles brīnumjauko miega vilcējas pelītes tēlu kļuva par Latvijas gada monētu 2013.

Biedrība Latgolys Studentu centrs ir izdevusi pasaku grāmatu «Es soku. Tu soki. Puosokys par krīzi», kuras atsiešana Rīgā notiks piektdien, plkst. 12:45 Strēlnieku ielā 9, drīz pēc tam, kad kaimiņos, savu grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi» prezentēs Valdis Dombrovskis un starptautisku atzinību ieguvušais ekonomists Anders Aslunds.

Pasaku grāmatā apkopotas latgaliešu literārās un tautas pasakas, derīgi padomi lētai saimniekošanai un slimnieku ārstēšanai, raksti par vecajām krīzēm un anekdotes par mūsu laiku Latviju un politiķiem, kā arī jauniešu rakstītie stāsti ar laimīgām beigām.

Grāmatu veido septiņas atsevišķi brošētas burtnīcas. Katrai burtnīcai ir savs vāks un satura rādītājs.

Visi teksti lasāmi latgaliešu literārajā valodā. Iespēju robežās saglabāti gan attiecīgā laikmeta rakstības stils un leksika, gan individuālā rakstība un latgalisko izlokšņu īpatnības.

Pirmajās divās burtnīcās apkopotas latgaliešu tautas pasakas, kas savāktas 19. un 20. gadsimtā, trešajā un ceturtajā – latgaliešu autoru literārās pasakas, piektajā – mūsdienu bērnu un jauniešu stāsti ar laimīgām beigām, kas savākti no visas Latvijas, sestajā – 20. gadsimta sākuma latgaliešu preses raksti par krīzi un mūsdienu anekdotes par Latviju un politiķiem, septītajā – fragmenti no latgaliešu rokraksta literatūras redzamākā pārstāvja Andriva Jūrdža krājuma «Vysaidu zuoļu gruomota».

Nododot svinīgo zvērestu, Valsts prezidenta amata pilnvaras no 8.jūlija uzsāk pildīt jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš solījis, ka iedzīvotājiem neliks vilties, jo koncentrēsies uz darāmajiem darbiem, nevis savu reitingu. E.Levits apņēmies būt aktīvs un rūpīgs Saeimas pieņemto likumu vērtētājs, kā arī nākt klajā ar savām likumdošanas iniciatīvām.

Valsts prezidenta amatā stājoties Levitam, pilnvaras noslēgušās līdzšinējai valsts pirmajai amatpersonai Raimondam Vējonim.

Atgādinām, ka, 61 deputātam balsojot par, E.Levits Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts 29.maijā.

«Mana vīzija par Latviju kā modernu, ilgtspējīgu valsti - un tā ir reāla vīzija! – vispirms nozīmē, ka ir izlēmīgi jānovērš, jāmazina jau visiem zināmie pastāvošie trūkumi. Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi. Šādas visiem sen jau apnikušas nejēdzības ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti. Un principā ir arī sen jau zināms, kā šādas problēmas ar tiesiskiem līdzekļiem var risināt. Tiesiskumā nav iespējams kompromiss. Protams, šīs problēmas pilnībā izskaust diez vai varēs. Taču ievērojami mazināt to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, tas noteikti ir iespējams. Šeit mums vajag tik vien kā politisko gribu. Es aicinu visus kopā šo politisko gribu radīt un īstenot to dzīvē, lai pēc pāris gadiem šie jautājumi vairs nebūtu mūsu sabiedrības dienaskārtības augšgalā,» teica prezidents.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu par darba samaksas pārredzamību, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši Eiropas Savienībā (ES) par vienādu darbu saņem vienādu darba samaksu, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, tā kā šī ir politiska prioritāte, ko izvirzījusi EK priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena, priekšlikumā ir izklāstīti darba samaksas pārredzamības sekmēšanas pasākumi, piemēram, informācijas par darba samaksu sniegšana darba meklētājiem, tiesības būt informētiem par darba samaksas līmeņiem darba ņēmējiem, kuri veic vienādu darbu, kā arī lielo uzņēmumu pienākums ziņot par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

Ar priekšlikumu plānots arī stiprināt rīkus darba ņēmējiem viņu tiesību īstenošanai un sekmēs tiesu iestāžu pieejamību. Darba devējiem nebūs atļauts izvaicāt darba meklētājus par viņu darba samaksas vēsturi, un viņiem pēc darba ņēmēja pieprasījuma būs jāsniedz anonimizēti dati par darba samaksu. Darba ņēmējiem būs arī tiesības uz kompensāciju, ja būs notikusi diskriminācija darba samaksas jomā.

Grupa Cosmos pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma dodas koncerttūrēs visā Latvijā, ieskandinot Ziemassvētkus un pavadot ziemas aukstākos mēnešus - stāstot pasakas, dziedot dziesmas un spēlējot teātri koncertos visā Latvijā.

Plānots, ka decembrī un janvārī Cosmos dziedās vismaz 20 koncertus. Biļetes uz pirmajiem koncertiem nopērkamas Biļešu Serviss kasēs visā Latvijā.

Pirmie apstiprinātie pasaku tūres koncerti ir:

4.12. Cēsis - Cēsu 2. pamatskola

6.12. Talsi - Talsu tautas nams

11.12. Aizkraukle - Aizkraukles pilsētas kultūras nams

13.12. Limbaži - Limbažu kultūras nams

16.12. Jelgava - Jelgavas kultūras nams

19.12. Liepāja - Liepājas Olimpiskais centrs

22.12. Saldus - Saldus kultūras centrs

Latvijas Banka otrdien, 19. aprīlī, laidīs tirdzniecībā 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Pasaku monēta II. Eža kažociņš, informē centrālā banka.

Šī ir otrā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām. Pirmā, lielu popularitāti ieguvusī, šīs sērijas monēta tika izlaista pērn, un tā bija veltīta pasakai par pieciem kaķiem.

Monētas Pasaku monēta II. Eža kažociņš grafisko dizainu veidojusi Gundega Muzikante, ģipša modeli – Ligita Franckeviča. Pazīstamajai māksliniecei, daudzu bērnu grāmatu ilustratorei G. Muzikantei šī ir debija monētu mākslā.

Īpašā – ovālā – formā kaltā monēta izgatavota UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva). Monētas priekšpusē redzama princese ar ezīti priekšautā, bet monētas aizmugurē – cūku ganāmpulks ar ezīti priekšgalā, kā arī etnogrāfiskas ēkas stūris.

Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un Ārlietu ministrija, kurai dota izņēmuma atļauja iegādāties darbinieku veselības apdrošināšanas polises, izvēlējušās veselības apdrošināšanas par tādām cenām, kādas bijušas pieprasītas treknajos gados, secinājis laikraksts Diena.

No oktobra ministrijas un to padotības iestādes, neskaitot astoņus izņēmumus, nedrīkst slēgt jaunus veselības apdrošināšanas līgumus, taču ierobežojums neattiecas uz valsts kapitālsabiedrībām. Tas tāpēc, ka tās netērē budžeta naudu un pelna pašas, skaidro premjera Valda Dombrovska (JL) preses sekretāre Līga Krapāne.

Lielākais veselības apdrošināšanas pakalpojumu iepircējs pēdējos mēnešos ir valsts akciju sabiedrība Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), kas februāra beigās konkursā izvēlējās BTA piedāvājumu apdrošināt 531 darbinieku uz diviem gadiem par 363 370 latiem, nerēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Polises paredzētas tehniskās kontroles inspektoriem, transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas un eksaminācijas inspektoriem, kasieriem, saimnieciskajiem darbiniekiem un darbiniekiem, kuri lielāko daļu darba dienas pavada, strādājot ar datoru. Uz vienu darbinieku CSDD gatavs tērēt 342 latus, liecina Dienas aprēķini.

Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (RVP) jūras zvejas kontroles valsts vides inspektori februārī konstatēja nelegālas zvejniecības aktivizēšanos Baltijas jūras piekrastē – kopš mēneša sākuma izcelti jau 7 zivju tīkli. To kopējais garums - ap 300 metri, informē VVD.

Lai arī piekrastē novērojama ledus un vižņu klātbūtne, zivju tīkli tiek izlikti pie paša krasta, visdrīzāk, lai nozvejotu taimiņus, kas atgriežas jūrā. Inspektoriem pat nebija vajadzīga laiva, lai izceltu atklātos tīklus. Tīklos esošās zivis tika palaistas jūrā.

Inspektoriem arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad rūpnieciskās zvejas legālie veicēji, neievēro zvejas tīklu izvietošanas un marķēšanas prasības.

VVD vērš uzmanību uz to, ka noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos nosaka: no 1.decembra līdz 31.martam tīklus un tīklu jedas, āķu jedas, lucīšu murdus un lucīšu murdu jedas aizliegts izvietot tuvāk par 100 metriem no krasta, izņemot salaku specializēto zveju ar reņģu (salaku) tīkliem. Zvejniekiem aizliegts arī izmantot noenkurojamos un peldošos zvejas rīkus bez marķējuma vai ar marķējumu, kas neatbilst šo noteikumu 14.punkta prasībām.

Laika apstākļi, kuri strauji izmainījās nedēļas sākumā, ir labvēlīgi nēģu, lašu un taimiņu migrēšanai no jūras upēs un uz to ir reaģējuši arī maluzvejnieki, informē biedrības Latvijas Makšķernieku asociācija valdes loceklis un Mobilās grupas vadītājs Valērijs Morozs.

Zivju resursu ieguves kontroles reida laikā pagājušajā naktī Gaujas upes posmā no grīvas līdz dzelzceļa tiltam no ūdens tika izcelts viens nelikumīgs nēģu un viens zivju murds, kas linuma lielo acu izmēra dēļ acīmredzami bija paredzēts lašu un taimiņu ieguvei.

Nevienā no murdiem zivju nebija, kas liekot domāt, ka ūdenī tie ievietoti pirms dažām stundām. Tā liek domāt arī LMA rīcībā esošā informācija, ka reida laikā iepriekšējā diennaktī, kurā piedalījās vietējās pašvaldības policijas pārstāvji, minētajā upes posmā no ūdens tika izcelti pieci nēģu murdi.

Reidu veica LMA Mobilā grupa sadarbībā ar Valsts vides dienesta inspektoriem. LMA Mobilā grupa atsevišķi, kā arī sadarbībā ar valsts policiju, pašvaldību policiju, un Valsts vides inspektoriem katru gadu veic kontroles reidus Gaujā, tās pietekās un citās upēs, tos īpaši palielinot rudens laikā, kad notiek lašvaidīgo zivju nārsts.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), saņemot informāciju par viltus inspektoriem Valmieras pusē, aicina uzņēmējus, dzīvnieku īpašniekus un zemniekus būt uzmanīgiem un informē, kā atpazīt dienesta inspektorus.

Dienesta inspektori, ierodoties pārbaudēs, uzrāda darba apliecību ar fotogrāfiju un pilnvarojuma apliecību, kurā ir informācija par to, kuru dienesta teritoriālo pārvaldi inspektors pārstāv un norādīta inspektora pilnvarojuma joma – veterinārā vai pārtikas. Katrai pilnvarojuma apliecībai ir pievienots numurēts žetons. Tāpat beidzot pārbaudes, inspektori, atbilstoši jomai, sastāda Pārbaudes protokolu, norādot laiku, kad pārbaude sākta un kad tā pabeigta. Protokolā atspoguļojas arī tas, vai tā ir plānveida vai ārpuskārtas pārbaude.

Pārbaudes protokolu inspektori aizpilda divos eksemplāros un pirmo eksemplāru atstāj uzņēmumā, dzīvnieku novietnē, kurā notiek pārbaude. Lai uzņēmējiem, dzīvnieku īpašniekiem, zemniekiem nevajadzētu saskarties ar iespējamiem «viltus inspektoriem», PVD aicina aktīvi izmantot dienesta uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 un ziņot par ikvienu gadījumu, kad ar to ir saskārušies.

Saeimā iesniegti priekšlikumi likumprojektam «Būvniecības likums» ar ierosinājumu atjaunot pirms vairākiem gadiem reorganizēto Valsts būvinspekciju. Priekšlikumus iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš norāda, ka vairāki gadījumi ir pierādījuši, ka būvniecības kontroles uzticēšana pašvaldību inspektoriem nav attaisnojusies un devusi vēlamo rezultātu. «Pašvaldību būvinspektori nespēj pietiekami labi kontrolēt būvniecību situācijā, kad pašas pašvaldības ir tās, kas arī izsniedz būvatļaujas,» atzīmē R. Vējonis.

Būvniecības likumā 2009. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas būvniecības kontroli turpmāk uzticēja pašvaldību inspektoriem, taču prakse rāda, ka šis solis nav devis vēlamo efektivitāti un pašvaldību inspektoru veikto pārbaužu skaits bijis par vairāk nekā 70% mazāks, nekā iepriekš veikusi Valsts būvinspekcija, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izplatītajā ziņojumā.

Lašveidīgo zivju nārsta laikā no līdz 30. novembrim Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pastiprināti kontrolēs malu zvejniekus upēs un ezeros.

ajā gadā cīņā ar maluzvejniekiem tiks izmantotas dažādas mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju un ezeru tuvumā arī nakts tumšajā laikā. Inspektori jau devušies pirmajos reidos gan sadarbībā ar Valsts vides dienesta un sabiedriskajiem inspektoriem, gan nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem.

Gauja un citas tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Daudzi laši un taimiņi ik gadu migrē šajā virzienā, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. DAP pārstāvis Jānis Bušs informēja, ka šajā gadā maluzvejnieku ķeršanā inspektori strādās gan ar termokamerām, gan izmantos meža kameras. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos gados reidos dosies ar laivām un strādās slēpņos.

Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas un Valmieras reģionālo vides pārvalžu inspektori, veicot kopīgu reidu Aģē un Ķīšupē uzgājuši divus nēģu murdus un atbrīvojuši 20 nēģus, informē VVD.

Pārbaudīta arī Pēterupe un Salaca - zvejas un makšķerēšanas rīki netika atrasti.

Par iespējamām nelikumīgām darbībām Pēterupē, Ķīšupē un Aģē inspektoriem ziņojuši vietējie iedzīvotāji.

VVD atgādina, ka no 1.februāra līdz 31.oktobrim spēkā ir nēģu zvejas liegums. Izņēmums ir Daugava, kur nēģu zveja atļauta līdz maijam. Aicinām iedzīvotājus ziņot par VVD inspektori par pamanītām iespējamām nelikumīgām zvejas darbībām mobilajā lietotnē Vides SOS un pa tiešo VVD reģionālo vides pārvalžu inspektoriem.

Viena no VVD funkcijām ir zveju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolēt zveju, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos.

Lietuvas Valsts nodokļu inspekcija (VNI) sākusi pārbaudīt gadījumus, kad uzņēmumi deklarējuši vien simboliskus ieņēmumus vai pat zaudējumus, tomēr to īpašniekiem tas nav traucējis dzīvot ar plašu vērienu. Portāls delfi.lt ziņo, ka nodokļu uzraugi jūras piekrastes rajonā jau piefiksējuši deviņus uzņēmējus un to ģimenes locekļus, kas kopumā iztērējuši piecus miljonus litu (miljons latu) virs peļņas rādītājiem.

Nodokļu apiešanas metožu ziņā populārākais lietuviešiem ir aizdevums.

Vislielākais loms šai ziņā pagaidām ticis Klaipēdas nodokļu inspektoriem, kur uzņēmums īpašniekam par salīdzinoši nelielu aizdevumu bijis ļoti dziļi pateicīgs –septiņkārtīgi. Valstij no šādi apietā ienākumu nodokļa iespējamais zaudējums – gandrīz 24 tūkstošu latu apmērā. Konkrētajā gadījumā par 14 tūkstošu latu aizdevumu uzņēmums atlīdzinājis, atdodot nekustamo īpašumu gandrīz 100 tūkstošu latu vērtībā.

Pārbaužu laikā arī konstatēts, ka cita uzņēmuma vadītājam ar ģimeni ar legālajiem ienākumiem nebūtu iespējami 320 tūkstošu latu lieli tēriņi. Cits uzņēmējs iznomājis savam uzņēmumam nekustamo īpašumu un saņēmis par to 60 tūkstošus latu. Nodokļus gan nācās piedzīt inspekcijai.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Saistībā ar pretenzijām pret Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, kvalitāti, maija vidū Latvijā ieradīsies Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori, kuri pārbaudīs virkni zivju pārstrādes uzņēmumu, apstiprināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja uzņēmumi vēlas eksportēt uz muitas ūnijas un citām valstīm, jārēķinās, ka šo valstu inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes. Neviens nevar šādu inspekciju aizkavēt,» atzina Dūklavs.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe informēja, ka dienests šodien ir saņēmis oficiālu vēstuli no Rosseļhoznadzor par to, ka 18.maijā Latvijā ieradīsies Krievijas dienesta inspektori.

Vēstulē Krievijas dienests arī informē, ka zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudēs līdzās Krievijas inspektoriem piedalīsies arī inspektori no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas.

Detalizētāku informāciju par pārbaužu norisi un inspektoru skaitlisko sastāvu Krievijas dienests sola sniegt vēlāk.

Valsts darba inspekcija ir uzsākusi nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanu, kurā smagi cietusi nepilngadīga meitene konditorijas uzņēmumā Rīgā.

Aizvakar konditorijas uzņēmumā Rīgā nepilngadīga meitene, šobrīd neskaidros apstākļos, zaudējusi kreisās rokas vairākus pirkstus pēc tam, kad bija darbojusies pie uzņēmumā esošās malšanas iekārtas. Pēc sākotnējās informācijas, nepilngadīgā meitene uzņēmumā bija ciemojusies pie savas radinieces, taču Darba inspekcija izmeklēs notikušā apstākļus saistībā ar iespējamo nereģistrētās nodarbinātības faktu. Vakar apsekojuma laikā inspektoriem radās aizdomas arī par citu vairāku personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma, tādēļ papildus nelaimes gadījuma izmeklēšanai Darba inspekcija uzsākusi arī administratīvo lietvedību par, iespējams, vēl trīs personu nodarbināšanu bez rakstveida darba līguma.