Tradicionāli pavasarī Latvijas iedzīvotāji uzzina par pārkāpumiem iestādēs, kam jākalpo sabiedrības interesēs un jābūt paraugam likumu ievērošanā. Tās ir ministrijas, tām pakļautās un citas valsts pārvaldes iestādes, no kurām daudzas gadu no gada saņem sliktas atzīmes no likumības skolotājas – Valsts kontroles (VK). Neapmierinošie vērtējumi nenozīmē tikai to, ka dažādi darbi netika izpildīti veiksmīgi un tiesiski, – aiz vairākuma pārmetumu ir lielas nodokļu naudas summas, kas izsaimniekotas, pārmaksātas vai izlietotas nepamatoti, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Droši zināms, ka pērn valsts pārvaldē izniekoti vismaz 5,8 miljoni eiro, bet to, cik liels ir kopējais Latvijas budžetam nodarītais kaitējums, secināt nav iespējams, jo ne visi VK revīziju ziņojumos publiskotie skaitļi ir nepārprotami norakstāmi kā zaudējumi. Piemēram, vairākumam ministriju visbiežāk izteiktais pārmetums vairākus gadus pēc kārtas ir avansa maksājumu veikšana. VK revidentu izpratnē tā ir neefektīva un neekonomiska naudas izlietošana, savukārt praksē tas nozīmē, ka budžeta gada beigās pāri palikusī nauda tiek samaksāta uz priekšu, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem vai nodokļiem. Tāpat arī iespaidīgie 10 miljoni eiro, par kuriem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai iegādātie pamatlīdzekļi un inventārs neesot identificējams, nenozīmē, ka minētā summa uzskatāma par zaudētu. Kā Dienai skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, mēbeles un tehnika atrodoties zem Gaismas pils nu jau salabotā jumta, taču ne plānā paredzētajās telpās, jo tās atbrīvotas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē norisēm.

Tieši prezidentūras aizsegā daudzās ministrijās pērn, tērējot naudu, gāzēts grīdā, neievērojot limitus. Piemēram, Iekšlietu ministrijā (IeM) iepirkti 28 portatīvie datori – katrs izmaksājis vidēji 1450 eiro, kas vairāk nekā uz pusi pārsniedz portatīvo datoru tirgus cenu. IeM Informācijas centrā portatīvo datoru dārdzību pamato ar it kā augstajām prezidentūras prasībām pret «kapacitāti, triecienizturību, svaru». Iespaidīgāk prezidentūras aizsegā gāzējusi Ārlietu ministrija (ĀM), kas par trešdaļu miljona eiro nepamatoti palielinājusi prezidentūras izmaksas, minēto summu iztērējot iegādēm, kas būtu veicamas par pašas ĀM budžetu. Kāds ministrijas darbinieks par 25 tūkstošiem eiro nopircis tukšu gaisu, jo Latvijas vēstniecībai Lielbritānijā tieši it kā prezidentūras norises nodrošināšanai paredzētais auto līdz aprīlim tā arī netika saņemts, lai gan nauda samaksāta jau gada nogalē. Prezidentūras dēļ ĀM konti pērn bija karsti – no tiem aizplūda 11,3 miljoni eiro, kas tika samaksāti par dažādām precēm un pakalpojumiem. Pusmiljons iezīmētās naudas nepamatoti ieguldīts ārvalstīs: Krievijā izremontēta Latvijas vēstniecība, kas, pateicoties prezidentūras dāsnajam budžetam, tikusi pie labiekārtotas terases par iespaidīgu summu – 45 tūkstošiem eiro. Tāpat renovētas un labiekārtotas vēstniecības Zviedrijā, Lielbritānijā, Vācijā un nopirktas kopumā sešas automašīnas.

VK gan nepārmet ĀM par 118 tūkstošu eiro izmaksājušo prezidentūras mājaslapu, lai gan pakalpojuma cena vismaz desmit reižu pārsniegusi vidējo tirgus līmeni, kā iepriekš vēstīja Diena. Tāpat arī VK aizdomīga nešķita ĀM interneta vietnes modernizācija 61 800 eiro vērtībā, tomēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par minētajiem gadījumiem sācis izmeklēšanu.

Negodīgi iztērētas naudas apmēros ĀM tur līdzi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras paspārnē veidotais projekts Skolas.lv valsts budžetam nodarīja 3,5 miljonu eiro zaudējumus. Portāls nedarbojas, un izrādās – nav arī, no kā pieprasīt atbildību. Kā Dienai atklāj IZM Iekšējā audita nodaļas vadītāja Jolanta Puznere, par projektu atbildīgās amatpersonas iestādē vairs nestrādā: «Daļai no šiem darbiniekiem bija terminētie darba līgumi tikai uz projekta īstenošanas laiku, bet daļa vienkārši nomainīja darbavietu.» Notiekot gan dienesta pārbaude, pēc kuras tikšot vērtēts, «vai iekšējās kontroles sistēma IZM bija izveidota tāda, lai projekts varētu tikt īstenots». Savukārt par pērn konstatētajiem vērienīgajiem pārkāpumiem IZM padotības iestādēs – Murjāņu Sporta ģimnāzijā un Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikumā – VK informēja prokuratūru, pēc kā izmeklēšanu sākusi Valsts policija. Tā gan vēl nav beigusies, taču par pārkāpumiem atbildīgie direktori uz abpusējas vienošanās pamata pārtraukuši darbu IZM.

Plašāk lasiet rakstā Izšķērdē un paceļ cepuri pirmdienas, 1.jūnija laikrakstā Diena (4.lpp.)!
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra