Valsts sektora aktīvu pirkšanas programmā Latvijas Banka trīs mēnešu laikā iegādājusies Latvijas valsts un eirozonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 531,8 miljoniem eiro, šodien preses konferencē paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas valdības vērtspapīri iegādāti 458 miljonu eiro vērtībā, šos vērtspapīrus galvenokārt iegādājusies Latvijas Banka, mazāk - arī Eiropas Centrālā banka (ECB).

Lūgts vērtēt, kāds varētu būt valsts parāda apkalpošanas izmaksu ietaupījums, ECB un Latvijas Bankai sekundārajā tirgū iegādājoties Latvijas valsts vērtspapīrus, Rimšēvičs vērtēja, ka tas ir ļoti svārstīgs rādītājs un atkarīgs no tā, kurā brīdī valdības startējas tirgos un kāda būs konkrētā aizņemšanās likme. Latvijas Bankas aprēķini rāda, ka ietaupījums varētu būt starp 10 un 20 miljoniem eiro. «Šie skaitļi nav galvu reibinoši, bet tomēr tie ir aprēķini, kas parāda to, ka ietaupījums ir," skaidroja Rimšēvičs.

Latvijas Bankas prezidents aicināja ietaupījumu, kas iegūts valdību vērtspapīru uzpirkšanas programmas rezultātā, izmantot strukturālo reformu veikšanai, nevis ikdienas papildu tēriņu finansēšanai.

Jau ziņots, ka vērtspapīru iegādes programma tika sākta šā gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eirozonas nacionālo centrālo banku - mērķi, tas ir, uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. Paplašinātajā aktīvu pirkšanas programmā (PAPP) iekļautas trīs sadaļas - PSPP (valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

PAPP programma ilgs no 2015.gada marta līdz 2016.gada septembra beigām (19 mēnešus) vai līdz brīdim, kad ECB būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim. Ik mēnesi pirkto vērtspapīru mērķapjoms PAPP būs 60 miljardi eiro jeb 19 mēnešos kopā - vairāk nekā triljons eiro.

PAPP rezultātā Eirosistēma apmainīs finanšu tirgū esošos mazāk likvīdos aktīvus (vērtspapīrus) pret augsti likvīdajiem naudas līdzekļiem. Sagaidāms, ka šī intervence ietekmēs eirozonas ekonomiku ar monetārās transmisijas mehānisma starpniecību - uzlabos eirozonas konfidences rādītājus, samazinās procentu likmes, sekmēs kreditēšanas atgūšanos, stimulēs kopējo pieprasījuma un ražošanas kapacitātes izmantošanu, kā rezultātā pieaugs ekonomiskā izaugsme un inflācija.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra