Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pateicoties 2015. gada 1. jūlijā uzsāktajai izsoļu norisei elektroniskā vidē, pērn no parādniekiem piedzītā summa ir 581 miljons eiro, kas gandrīz četras reizes pārsniedz 2014. gada rādītājus - 149 miljoni eiro, informē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.

E-izsoļu koncepciju, kā arī Civilprocesa likuma grozījumus, vadoties pēc ārvalstu kolēģu pieredzes, izstrādāja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Tieslietu ministrija. Tika izveidots elektronisko izsoļu portāls, nostiprināts tā darbības tiesiskais pamats, kā arī noteikta elektroniskā vidē organizētu izsoļu norises kārtība.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: «Izsoļu norises reformas īstenošana bija smags darbs, jo ilgstoši nebija pietiekama finansējuma izsoļu nodrošināšanai elektroniskā vidē. Taču tagad, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, darba rezultāti ir iespaidīgi un ieguvēji ir gan kreditori un parādnieki, gan valsts kopumā. Zaudētāji šajā procesā ir tikai negodprātīgie izsoļu dalībnieki.»

Bidnet.lv nav vienīgā interneta izsoļu mājaslapa, kas pārtraukusi eksistēt. Līdzīgs liktenis skāris arī lapas webizsole.lv, vairaksolisana.lv un knock.lv, ceturtdien ziņo Dienas bizness.

Starp šīm mājas lapām vienīgi knock.lv kā domēna īpašnieks ir norādīts uzņēmums – SIA IT Investments. Kompānijas valdes loceklis Roberts Misāns laikrakstam skaidro, ka izsoļu lapa sāka darboties pērnā gada septembrī. Līdzīgi kā citos līdzīgos projektos, arī šajā lapā, lai varētu piedalīties izsolē, klientam ar bankas pārskaitījuma vai īsziņas starpniecību bija jāiegādājas kredīti, kas tika izmantoti preču iegādei. Aptuveni trīs mēnešus pēc projekta uzsākšanas lapa tika slēgta uzņēmuma finanšu problēmu dēļ, kas neļauj investēt mājas lapas reklamēšanā, tā R.Misāns. Viņš pauž pārliecību, ka pēc dažām nedēļām lapa atsāks darbu, spēkā paliks arī klientu jau iegādātie kredīti.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Nasdaq šodien paziņoja par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centrālo vērtspapīru depozitāriju pārrobežu apvienošanos, kļūstot par vienu licencētu centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Societas Europaea (Nasdaq CSD). informē biržas pārstāvji.

Apvienotais Nasdaq CSD ir pirmais centrālais vērtspapīru depozitārijs Eiropā, kas ir ieguvis licenci atbilstoši Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulai (CSDR). Šī ir pirmā reize, kad Eiropas līmenī ir ieviests tiesiskais regulējums centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, kas nosaka vienotus principus atļaujas saņemšanai, pakalpojumu sniegšanai un centrālo vērtspapīru depozitāriju uzraudzībai. Pēc pārrobežu apvienošanās no šodienas Nasdaq CSD pievienojās Eiropas TAREGT2 vērtspapīriem (T2S) norēķinu platformai, kas ir nozīmīgs Eiropas Centrālās bankas finanšu tirgus infrastruktūras projekts. T2S platforma ļauj integrētā vidē nodrošināt efektīvus un standartizētus vērtspapīru un naudas pārrobežu norēķinu pakalpojumus Eiropas centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un to klientiem. Nasdaq CSD galvenais birojs atrodas Latvijā ar filiālēm Igaunijā un Lietuvā.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas nostiprinās elektronisko izsoļu portāla izveidošanas un darbības tiesisko pamatu, kā arī noteiks elektroniskā vidē organizētu izsoļu norisi.

Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē un maksātnespējas procesā veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Tāpat tas palīdzēs izskaust tā saucamo izsoļu reiderismu.

Šobrīd gan zvērinātu tiesu izpildītāju, gan maksātnespējas procesa administratoru rīkotajās izsolēs visā Latvijā nereti piedalās tādi izsoles dalībnieki, kuri ar dažādiem līdzekļiem ietekmē citus izsoles dalībniekus ar mērķi samazināt izsoles cenu, tādējādi kavējot konkurenci izsoles dalībnieku vidū un izsoli kā mantas pārdošanas veidu padarot neefektīvu. Līdz ar ko samazinās godprātīgo izsoles dalībnieku skaits, izsolāmie objekti tiek nosolīti par mazāku summu, nekā tas objektīvi būtu bijis iespējams vai tieši pretēji – tiek nosolīta neadekvāti augsta summa bez nolūka to maksāt, kā rezultātā izsoles jāatzīst par nenotikušām ar no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.

No vērtspapīru darījumiem pērn akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaugums 118% apmērā. Aizvadītajā gadā atvērti arī 9370 jauni vērtspapīru konti, kas daļēji skaidrojams ar Krājbankas krīzi.

Pērn Latvijas Centrālais depozitārijs veicis norēķinus 53,3 tūkstošos vērtspapīru darījumos par kopējo apjomu 665 miljonu latu, liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā statistika par Latvijas vērtspapīru tirgu 2011.gadā

No vērtspapīru darījumiem akciju tirdzniecība sasniegusi 56,8 miljonus latu, kas ir par 118% vairāk nekā 2010. gadā. Parāda vērtspapīru apgrozījums pērn bijis 607,5 miljoni latu, ko veido veido korporatīvo parāda vērtspapīru tirdzniecība, kā arī depozitārija nodrošinātie norēķini Valsts kases organizētajās valsts parāda vērtspapīru izsolēs, kas notiek biržā Nasdaq OMX Riga. Savukārt apgrozījums ar ieguldījumu fondu apliecībām sasniedzis 0,8 miljonus latu.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) aizvien vairāk sāk izmantot dažādus digitālos risinājumus, tostarp Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietni «e-izsoles», kuru vēlas ieviest kā ierastu praksi, informē VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

«Atbilstoši VNĪ stratēģijai, mēs vienlaikus attīstām īpašumus, kuri ir nepieciešami valsts pārvaldes vajadzībām, savukārt pārējie objekti pakāpeniski tiek pārdoti un iegūtā nauda ieguldīta attīstībā. Protams, mēs esam ieinteresēti ātrā un efektīvā pārdošanas procesā, kas ar minimāliem resursiem ļauj sasniegt iespējami labāku rezultātu,» stāsta Janvāre.

Izmantojot Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu portālu, VNĪ jau pirmajā pašu organizētajā e-izsolē veiksmīgi izdevies pārdot iepriekš nelikvīdu 10 000 kvadrātmetru lielu zemes gabalu Jēkabpilī, Ārijas Elksnes ielā 8A. Lēmumu par minētā zemes gabala pārdošanu VNĪ pieņēma 2017. gada beigās. Tika organizētas divas izsoles ierastā ceļā, taču intereses par piedāvājumu nebija. Savukārt, ievietojot elektronisko piedāvājumu, darījums par 11 600 eiro tika noslēgts jau pēc pirmās izsoles, kas noslēdzās 28.janvārī.

8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošo AS Grindeks un AS Valmieras stikla šķiedra akciju atklātās izsoles, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Izsolāmais akciju skaits ir attiecīgi 219 780 un 425 609 akcijas.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusi Nasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā. Biržas biedru saraksts ir pieejams šeit.

Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā 2016.gada 8. novembrī tiks pieņemti no plkst.09:00 līdz 13:00 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst. 15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Minimālā cena AS Grindeks akcijām, kas ir ievadāma izsoles uzdevumos, ir 3,78 eiro, bet AS Valmieras stikla šķiedra akcijām - 2,73 eiro.

Saeima ceturtdien, 28.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem tiks ieviesta elektroniska nekustamā īpašuma izsolīšana spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma grozījumiem plānots izveidot elektronisku izsoļu vietni, kā arī noteikt izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises kārtību.

Tāpat grozījumi noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki.

To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu.

8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS Privatizācijas aģentūra turējumā esošo AS Grindeks un AS Valmieras stikla šķiedra akciju atklātās izsoles, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Izsolāmais akciju skaits ir attiecīgi 219 780 un 425 609 akcijas.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusiNasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā.

Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā tiks pieņemti no plkst.9 līdz 13 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst.15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Minimālā cena

Mākslas darbu izsoles nav tikai uz peļņu orientēts pasākums, tās veido tirgu, veicina apriti, kā arī nosaka un uztur mākslas darbu cenas.

Toni vietējā mākslas darbu izsoļu tirgū nosaka apmēram 6-7 dalībnieki, un, kā lēš eksperti, izsoļu namos apgrozībā ir apmēram 80% no tirgū esošā piedāvājuma. Vērtīgāko mākslas darbu pārdošanas darījumi gan nereti notiekot ārpus izsolēm.

Pazīstamākās galerijas, kas Latvijā nodarbojas ar mākslas darbu izsoļu rīkošanu, ir Antonija, Ivonnas Veihertes mākslas galerija, Jēkabs, Birkenfelds, Mākslas vēstniecība (SIA Baltantik), izsoļu nams Baltic Auction House u.c. Izsoles katra galerija rīko vidēji 4-5 reizes gadā, sadarbībā ar izsoļu namiem regulāras ikgadējas mākslas darbu un antikvāru priekšmetu izsoles rīko arī bankas, piemēram, Rietumu banka, arī Swedbank struktūra Private Banking u.c. Par tradīciju kļuvusi arī mākslas darbu labdarības izsole Likteņdārza projekta atbalstam.

Salīdzinot ar 2007. gadu, pērn ir ievērojami palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas iepirkties internetā, turklāt piektā daļa no šiem pircējiem izmanto arī tiešsaistes izsoļu mājas lapu pakalpojumus.

2009. gadā kopumā 71% respondentu norādījuši, ka ir iepirkušies internetā, un vairums no tiem iepērkas internetā vismaz pāris reizes gadā un biežāk, secināts Gemius veiktajā pētījumā.

Kopš 2007. gada ir pieaudzis arī to interneta lietotāju skaits, kas, iepērkoties internetā, izmanto izsoļu interneta vietnes. Patlaban izsolēs internetā piedalās aptuveni 20% no visiem interneta pircējiem Latvijā. Kā iemeslu izvēlei iepirkties izsoļu lapās respondenti galvenokārt min zemākas cenas salīdzinājumā ar citām tirdzniecības vietām. Taču, kā vēl viens aspekts, tiek norādīta iespēja iegādāties preces, kuras nav atrodamas standarta interneta veikalos.

Tieslietu ministrijai (TM) būtu steidzami jānovērš situācija, kad maksātnespējas procesu ietvaros rīkotajās nekustamo īpašumu izsolēs ļaunprātīgi tiek izmantoti trūkumi Maksātnespējas un Civilprocesa likumos – piemēram, pirms izsoles jau iepriekš vienojoties par to, kas iegādāsies nekustamos īpašumus vai uzpērkot citus potenciālos izsoles dalībniekus, lai tie nepiedalās izsolē, norāda Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija TM nosūtītā vēstulē.

Šāda situācija apdraud kreditoru kopuma interešu aizstāvības iespējas, pauž asociācijas pārstāvji.

Viņi skaidro, ka arvien biežāk rodas situācijas, kad nekustamo īpašumu izsolēs piedalās noteiktu personu grupa – ļaunprātīgi izsoļu dalībnieki jeb «reideri», kas pirms izsoles ne tikai atklāti vienojas, kurš būs tas, kurš šoreiz pirks nekustamo īpašumu, bet arī cenšas uzpirkt citus izsoļu dalībniekus, lai viņi nepiedalītos pirmajā izsolē, pauž asociācijas pārstāvji.

Izsoļu «reideri» iemaksā nepieciešamo drošības naudu, tā nodrošinot sev tiesības piedalīties izsolē, pirms izsoles neinteresējas par nekustamā īpašuma sastāvu un izsoles noteikumiem, un, savstarpēji vienojoties, pirmajā izsolē nesola, līdz ar to panākot, ka tiek rīkota otrā izsole ar lejupejošu soli, un beigu beigās nekustamo īpašumu nopērk par 10 % no izsoles sākuma cenas, kas bieži sastāda aptuveni 7% no īpašuma tirgus vērtības, pauž asociācijas pārstāvji.

Šā gada pirmajā pusgadā jaunieši aktīvāk iegādājušies mākslas darbus tiešsaistes izsolēs, tādējādi mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz šo tirgu, liecina izsoļu nama "Sotheby’s" dati.

Šā gada pirmajā pusgadā "Sotheby’s" mākslas darbu klātienes un tiešsaistes izsoļu kopējā vērtība sasniedza 1,9 miljardus ASV dolāru, kas gan ir par 30% mazāk nekā pirms gada, taču labāk, nekā izsoļu nama eksperti prognozēja, raksta "The Wall Street Journal".

Kā novērojuši izsoļu nama pārstāvji, aizvien vairāk jauniešu virtuālajās izsolēs iegādājas laikmetīgo mākslu, dārgus pulksteņus un vīnu. Kopējais tiešsaistes izsoļu apjoms šā gada septiņos mēnešos sasniedzis 285 miljonus dolāru, kas ir trīsreiz vairāk nekā visā pagājušajā gadā. Kopumā šogad mileniāļu īpatsvars "Sotheby’s" kopējā klientu skaitā veido aptuveni 30%.

Šādu tendenci veicinājusi pandēmija, kas daudziem cilvēkiem pasaulē gada sākumā lika palikt mājās, tādēļ viņi atrada veidu, kā citādi izklaidēties un iegādāties ko vērtīgu, norāda eksperti.

Elektroniskās izsoles sevi ir attaisnojušas, jo to aizklātums nodrošinājis augstākas pārdošanas cenas; ieguvēji ir gan kreditori, gan parādnieki , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, atsevišķas tehniskas nianses vēl tiks precizētas. Lai arī tikai šī gada 1. jūlijā startēja elektroniskās izsoles, kas būtiski mainīja izsoļu norises līdzšinējo kārtību, tomēr jau pašlaik gan zvērināti tiesu izpildītāji, gan kreditori ir apmierināti ar tām. «Tās ir sevi attaisnojušas,» vienisprātis ir Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja vietniece Iveta Kruka. Pašlaik elektroniskās izsoles rīko tikai tiesu izpildītāji, pārdodot nekustamos īpašumus. Nākamgad šādā formā pārdošanu veiks arī maksātnespējas procesa administratori. Viņiem gan ir viena nianse, proti, var būt izsole ar lejupejošu soli.

Šonedēļ notikušajās izsolēs ir pārdoti maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka nekustamie un kustamie īpašumi par summu, kas pārsniedz 620 tūkst. latu, biznesa informēja bankas administratora SIA KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

«Summa noteikti būs lielāka, jo pārdoto īpašumu izsoļu sākumcena bija aptuveni 620 tūkst. latu, bet visi īpašumi pārdoti par augstāku cenu nekā izsoles sākumcenu. Precīzu atgūto summu varēs nosaukt tad, kad notiks norēķini par nosolītajiem īpašumiem, un tiem ir jānotiek 30 dienu laikā no izsoles brīža,» sacīja O. Fīrmanis.

Kopumā šonedēļ izsolēs ir pārdoti pieci Krājbankai piederējuši nekustamie īpašumi un desmit transportlīdzekļi.

Šodien notikušajās izsolēs ir pārdoti visas sešas izsolītās automašīnas Volkswagen Transporter. Divu šo automašīnu sākumcena bija 4332,04 lati, divu - 4608,55 lati, bet vēl divu - 4838,98 lati.

Izsoļu reiderismu mēģinās ārstēt ar elektroniskajām izsolēm, kurās dalībnieku identifikācija nebūs zināma, jauna ēra paredzēta no 1. jūlija, bet pilnā apmērā no 2016. gada, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz izskatīšanai Saeimā sagatavotie grozījumi Civilprocesa likumā. Elektronisko izsoļu portāls atradīsies Tiesu administrācijas pārziņā. Vairāki aptaujātie juridisko profesiju pārstāvji atgādina, ka par elektroniskajām izsolēm runāts ir jau vairākus gadus, un tikai tagad beidzot ir likumprojekts, kurš paredz to obligātu iedzīvināšanu. Savukārt aptaujātie uzņēmēji atteicās vērtēt iespējamos e-izsoļu ieguvumus un trūkumus. Jo to varēšot izdarīt, tad būšot kaut kas «taustāms» un šis jaunievedums būs strādājis kādu pusgadu. Elektroniskas izsoles spriedumu izpildes procesā plānots ieviest no 2015. gada 1. jūlija, bet maksātnespējas procesā – no 2016.gada 1. janvāra.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Latvijas liellopus izsolēs aizvien aktīvāk iepērk turki, par ko liecina pirmā Baltijas liellopu izsoļu nama darbības rezultāti. Pirms gada aktīvu darbību sākušais SIA Baltic Beef cattle auction (Baltijas liellopu izsoļu nams) šogad paplašinājis savu darbību, izvēršoties kaimiņvalstī Lietuvā, kur septembra vidū plānotas pirmās liellopu izsoles.

Kompānijas dibinātājs un līdzīpašnieks Kaspars Ādams Db pastāstīja, ka solis Lietuvas virzienā sperts, lai nodrošinātu lielāku klientu piesaisti un nodrošinātu vajadzīgos apjomus. Latvija pagaidām esot pārāk maza lielajā liellopu tirgū, tāpēc bijis jādomā par paplašināšanos.

Taujāts par līdzšinējo pieredzi izsoļu rīkošanā, K. Ādams stāsta, ka gājis labi un nevarot sūdzēties. Ja izsoļu nama darbības sākumā izdevies vienā reizē realizēt līdz 100 liellopiem, tad vēlāk apjoms pieaudzis līdz 150, savukārt paplašināto telpu kapacitāte būs ap 350 liellopu. Gada laikā mainījusies arī iepircēju ģeogrāfija – sākumā pašmāju liellopus pirkuši partneri no Vācijas, Holandes, Nīderlandes, tad šobrīd vērojama liela Turcijas pārstāvju aktivitāte. To varot skaidrot ar Turcijas valdības aktivitāti, kas vēlas veicināt vietējās lauksaimniecības attīstību, nodrošinot attiecīgu finansējumu. Tieši Turcijas pārstāvju aktīvās darbības dēļ cenas ir pieaugušas, bet problēma esot tā, ka «viņi tirgu apgriezuši ar kājām gaisā un daudz neskatās uz liellopu kvalitāti». K. Ādams cer, ka tas nebūs ilglaicīgi un to saprotot arī vietējie saimnieki, kas iegulda kvalitatīvu ganāmpulku attīstībā. Kā liecina izsoļu nama rezultāti, ja pērn rudenī bullīšu līdz viena gada vecumam svarā no 250 – 300 kg cena svārstījās ap 1.20 – 1.33 Ls/kg, tad šogad februārī un martā tā jau būtiski pārsniegusi 2 Ls/kg. Tiesa, pēdējos divos mēnešos tā atkal nedaudz sarukusi.

Divu vērtspapīru izsoļu ietvaros vakar un šodien investoriem pārdoti piecu gadu valsts prasījuma vērtspapīri 10 miljonu latu vērtībā ar ienesīguma likmi 4,335%, liecina informācija NASDAQ OMX Riga biržā.

Vakar izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 34,43 miljonus latu, kas 4,3 reizes pārsniedza piedāvāto vērtspapīru apjomu. Šajā izsolē tika pārdoti vērtspapīri astoņu miljonu latu vērtībā.

Valsts kase maksimālo likmi noteica 4,8% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme tika noteikta 4,335%. Kupona likme šīm obligācijām tika noteikta 4,375 % apmērā.

Šodien notika valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsole, piedāvājot piecu gadu valsts parāda vērtspapīrus par kopējo summu divi miljoni latu pēc nominālvērtības. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 8,52 miljonus latu. Tādējādi notikušajā izsolē pilnībā tika pārdoti piedāvātie valsts parāda vērtspapīri.

Ceturtdien, 26.martā, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.

«Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskām izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina,» iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus, skaidro likumprojekta autori. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas.

Ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos, informē Saeimas Preses dienests.

«Līdzšinējā praksē, izsolēm norisinoties klātienē, identificētas vairākas būtiskas problēmas, kas ļauj mākslīgi samazināt izsolāmā īpašuma vērtību un negatīvi ietekmē spriedumu izpildes un maksātnespējas procesa intereses. Pārejot uz elektroniskām izsolēm, plānots izskaust shēmas, kas ļāvušas iedzīvoties uz parādnieku, kreditoru un valsts rēķina,» iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Viena no praksē konstatētajām problēmām ir negodprātīgu personu saskaņotas darbības izsolē ar mērķi ietekmēt citus solītājus, skaidro likumprojekta autori. Tāpat izsolē var piedalīties neieinteresētas personas, solīšanā mākslīgi paaugstinot cenu bez nolūka iegādāties izsolāmo objektu, tādējādi liekot šķēršļus godprātīgiem izsoles dalībniekiem. Ieviešot elektroniskas izsoles, tiktu liegta iespēja ietekmēt citus izsoles dalībniekus ar mērķi atturēt tos no solīšanas vai iegūt kādu materiālu labumu apmaiņā pret atteikšanos no vairāksolīšanas.

Ceturtdien, 2. novembrī, Saeima 1. lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu «Grozījumi Civilprocesa likumā», kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi.

Likumprojekta grozījumi veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai.

Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē.Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē:https://izsoles.ta.gov.lv.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, atzīmējot vienu no būtiskākajiem ieguvumiem elektroniskās formas izsoļu attiecināšanā uz kustamas mantas izsolēm, uzsver, ka, pateicoties jaunajai izsoļu kārtībai, samazināsies arī krāpšanas risks, līdz ar to ieguvēji būs gan kreditori, gan parādnieki, gan valsts kopumā.