Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV).

Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu.

Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000 euro 2017. gada decembra vidū, bet 2018. gada februāra sākumā tā nokritās līdz 5,000 euro - Tiek lēsts, ka šobrīd kopējā VV tirgus kapitalizācija visā pasaulē pārsniedz 500 miljardus euro.

Digitalizācijas laikmetā, kurā pieaug digitālo valūtu, īpaši Bitcoin, popularitāte, ir apsveicama Eiropas Centrālās Bankas iniciatīva, izmantojot Distributed Ledger Technology, izlaist savu digitālo valūtu, kas būtu daudz drošāks maksāšanas līdzeklis.

Analizējot digitālo valūtu priekšrocības un trūkumus, nenoliedzami var identificēt vairākus ieguvumus tās lietotājiem, piemēram, zemās transakciju izmaksas, globālo pieejamību, anonimitāti un norēķinu ātrumu. Tajā pašā laikā ir vairāki nozīmīgi šķēršļi un neērtības, piemēram, caurspīdīguma, skaidru nosacījumu un garantiju trūkums, maiņas kursa riski un krāpniecības iespējas, kā arī augsta atkarība no IT un interneta tehnoloģijām. Digitālo valūtu lietotāji pašlaik nekādā veidā nav pasargāti no šiem riskiem. Papildus tam ir jāmin, ka teroristi un citas kriminālas grupas plaši izmanto digitālās valūtas tīklus naudas pārskaitījumiem, slēpjot pārvedumus vai gūstot labumu no anonimitātes, ko sniedz šādas maiņas platformas.

Globālais kapitāls turpina aizplūst no attīstības valstīm un rada problēmas arī Latvijai nozīmīgajā kaimiņu tirgū – Krievijā.

Krievijas centrālā banka (CB) veikusi apjomīgāko tirgus intervenci pēdējo triju gadu laikā un nacionālās valūtas kursa celšanai pārdevusi ap miljardu ASV dolāru, finanšu tirgus analītiķu aplēses atstāsta laikraksts Kommersant. Tas gan nenodrošina šīs valūtas turpmāko stabilitāti, un arī Latvijas uzņēmēji ir spiesti rēķināties ar biznesa riskiem.

Koriģē nosacījumus

«Protams, rubļa svārstības un arī tā devalvācija atstātu iespaidu uz uzņēmumu, jo mēs eksportējam uz Krieviju. Tas nozīmē, ka produkcija gala patērētājam kļūtu dārgāka,» DB komentē a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš. «Mēs ļoti skrupulozi pētām rubļa kursu, arī šodienas svārstības nav pagājušas secen. Mēs reaģējam diezgan strauji un koriģējam tirdzniecības nosacījumus,» viņš piebilst.

Kopš 2012.gada būtiski pieaudzis un turpina palielināties virtuālo valūtu shēmu skaits, teikts Eirosistēmas publiskotajā jaunākajā ziņojumā par virtuālo valūtu shēmām.

Dažas no šīm shēmām tiek veidotas ar nelielajām tehniskajām atšķirībām, kas varētu uzlabot to funkcionalitāti vai dažus shēmas elementus. Savukārt par daudzām shēmām nav skaidrs to mērķis, un tikai dažas domātas un tiek lietotas maksājumu veikšanai. Virtuālo valūtu pieņemšana norēķinos nav plaši izplatīta, tomēr daži tirgotāji, galvenokārt e-komercijas jomā, ir paziņojuši, ka uzsāk virtuālās valūtas Bitcoin pieņemšanu.

Visi dati par virtuālo valūtu izmantošanu norēķiniem nav pieejami. Bitcoin ir populārākā no šīm shēmām, nodrošinot vairāk nekā 80% no vismaz 500 zināmo virtuālo valūtu shēmu tirgus kapitalizācijas. Ar Bitcoin tiek veikts vidēji 69 000 transakciju dienā (salīdzinājumam - Eiropas Savienībā vien dienā tiek veikti 274 miljoni bezskaidras naudas transakciju). Lielākā daļa no Bitcoin transakcijām ir maiņas darījumi, tomēr precīzi dati par Bitcoin izmantošanu maksājumos par precēm un pakalpojumiem nav pieejami.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Ķīnas Centrālās bankas lēmums devalvēt nacionālo valūtu izsaucis plašu rezonansi globālajos valūtu un aktīvu tirgos. Šis solis var gan nostrādāt par labu Ķīnai un palīdzēt juaņai nokļūt pasaules galveno rezervju valūtu pulciņā, gan izraisīt vispārēju haosu.

Ķīnas Centrālā banka šonedēļ devalvēja Ķīnas nacionālo valūtu juaņu par teju 2%, kam sekoja atkārtota vērtības pazemināšana par 1,62%, kā arī paziņoja par ievērojamu valūtas kursa režīma liberalizāciju. Ikdienas valūtas kursa noteikšanas metodoloģijā tika viestas būtiskas izmaiņas, paredzot tirgus noteiktas svārstības. Lai gan teorētiski šis ir brīvi peldošs valūtas kurss ar svārstību koridoru, tā darbība realitātē mēdz būt pilnīgi atšķirīga. Skatīsimies, cik brīvi Centrālā banka ļaus valūtas kursam svārstīties katru stundu un katru dienu.

Vienlaikus Ķīnas Centrālās bankas spertais devalvācijas solis rada vairākus jautājumus: kāpēc, kāpēc tieši tagad un ko tas turpmāk nozīmēs tirgiem un globālajai ekonomikai? Jāizceļ divus iemeslus, no kuriem pirmais - Ķīna jau sen strādā pie valūtas kursa politikas liberalizācijas ar mērķi paplašināt juaņas izmantošanu globālajos finanšu darījumos ar tirdzniecības partneriem. Ķīna juaņas iekļaušanu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) starptautiskajā atsauču valūtu grozā uzskata par stūrakmeni turpmākam progresam attiecībā uz plašāku juaņas izmantošanu un papildu finanšu un politisko varu, ko tā varētu nest.

Kad jau šķiet, ka tālāk vairs nav kur attīstīties, izrādās, nāk klāt jaunas intereses un vajadzības; galvenais – reaģēt. Par to ir pārliecināts SIA Hobiju kursi iniciators, reklāmists Dzintars Belogrudovs. Viņa SIA Visio paspārnē reiz izauklētie Hobiju kursi nostiprinājušies par patstāvīgu uzņēmumu, kurš prāvu peļņu nenes, taču priecē ar zinātkāriem un radošiem apmeklētājiem, kas uz kursiem jau nāk kā uz interešu klubu.

Krīzes produkts

Hobiju kursu ideja radās aptuveni 2009. gadā. «Manā pamatdarbā reklāmas jomā bija tieši krīzes apogeja, pilnīgi nekas negāja, bet parādījiās brīvs laiks, lai padomātu par kaut ko jaunu un mēģinātu realizēt ieceres. Tā sākām ar šūšanas kursiem – pats esmu šuvējs pēc izglītības,» atceras Dzintars. Tobrīd viņš gan sev, gan citiem centās mazināt no «laivas izmesto» sajūtu – iemācīt amata pamatus, uz ko arī atsaucās samērā daudz interesentu. «Šūšanas kursiem pievienojās ar pedagoģiskām dotībām apveltīts speciālists šūšanā, turklāt atbrīvojās telpas, ko veiksmīgi izmantojām – smalkie biroji pārvācās uz lētākām, mazākām telpām perifērijā, lielo telpu iznomātāji arī bija spiesti nolaist cenu, – telpu piedāvājums tajā brīdī bija milzīgs, par 4 eiro/m2, bet kursu organizēšanai vajadzēja lielas telpas šujmašīnām, piegriešanas galdiem, darbiniekiem un kursantiem – pārdevu mašīnu, par to arī visu sapirku. Tas bija risks un normālos apstākļos tā nedara, bet tajā brīdī vispār darbības bija citādas,» viņš stāsta.

Piektdien, 17. augustā, Latvijas Banka izlaidīs kuršu ķoniņiem veltītu sudraba kolekcijas monētu, informē LB.

Šī monēta ir veltījums kuršu ķoniņiem – latviešu tautas daļai, kas pratusi nosargāt savu personisko brīvību un neatkarību cauri gadsimtiem.

Kolekcijas monētas «Kuršu ķoniņi» mākslinieki ir Arvīds Priedīte (grafiskais dizains) un Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums). Monēta izgatavota kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).

Monētas priekšpusē uz dokumenta fona attēlots jātnieks zirga mugurā ar spalvu pie cepures, zobenu pie sāniem un karogu rokā. Monētas aizmugurē redzams Peniķa staba atveids ar Ķoniņciema ģerboni, sieviete tautastērpā un vīrietis ar zobenu; fonā – septiņu Kurzemes brīvciemu nosaukumi.

Ķoniņi bija Kurzemes pamatiedzīvotāji, septiņu brīvciemu (Ķoniņu, Kalēju, Pliķu, Ziemeļu Turlavas pagastā, Dragūnu Rumbas pagastā, Viesalgu Snēpeles pagastā un Sausgaļu Padures pagastā) iemītnieki, kas kā vasaļi jeb lēņavīri no Livonijas ordeņa saņēma zemi un privilēģijas. 1230. gadā lielāko kuršu daļu pārstāvošā ķēniņa Lamekina un Romas pāvesta legāta pilnvarnieka noslēgtais līgums paredzēja kuršu dalību karos pret pagāniem un tiesības palikt brīviem, ja vien turēsies pie katoļticības. Līgums bija spēkā īsu laiku, jo mainījās baznīcas varas un Livonijas ordeņa spēku samērs un ietekme, bet tas iedibināja brīvības tradīciju.

Valūtu tirgū spēlēšanās ar aizņemtiem līdzekļiem piemērota retajam, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Straujās Šveices franka cenas izmaiņas un tām sekojošās valūtu mijēju vaimanas vēlreiz atgādinājušas to, cik riskants ir valūtu tirgus. Ja kādu laiku pirms tam ierindas spekulantam šajā tirgū ir veicies, tad vieni šādi zaudējumi, ja valūta tirgota ar pietiekami lielu kredītplecu, var pilnībā pazudināt visus iepriekšējo gadu ieguvumus vai pat iedzīt parādos.

Vēlreiz jāatgādina, ka valūtu tirgū ierasta prakse (tas pat ir nepieciešams) ir tirgošanās ar aizņemtiem līdzekļiem, iegādājoties un pārdodot valūtas, piemēram, par simtkārt lielāku summu (šādu iespēju piedāvā valūtu brokeru kompānija). Ja kurss virzās vēlamajā virzienā, tad peļņa ir samērā pievilcīga, bet, jā nē, tad attiecīgais konts tiek izsmelts. Jānorāda, ka pietiekami daudzi analītiķi un ekonomikas eksperti (faktiski tā ir pārliecinoši lielākā daļa) uzskata, ka valūtu kursu paredzēšana īstermiņā ir faktiski neiespējama, kas ievērojamu likmju likšanu uz kādas valūtas vērtības kāpumu vai kritumu padara to par kaut ko līdzīgu loterijai vai azartspēlei kopumā. Turklāt dažkārt pēc zināmiem veiksmes periodiem rodas kārdinājums valūtu spekulācijas nolūkos aizņemties vēl lielākas summas un tādējādi zaudējumi ļoti krasu, neparedzētu kursa kustību gadījumā var būt milzīgi.

Šogad Itālija izstāsies no eiro zonas, Irānā gaidāma revolūcija, naftas cena būs 25 ASV dolāri par barelu, eiro vērtība nokritīsies zem ASV dolāra, Ķīnas ekonomikā gaidāma stagnācija. Tā liecina Saxo Bank šokējošās prognozes 2009. gadam.

Kopenhāgenas starptautiskās investīciju korporācijas Saxo Bank eksperti katru gadu sagatavo 10 šokējošas prognozes attiecībā uz pasaules ekonomiku. Pašreiz gan situācija ir tāda, ka dažas no tām varētu pat piepildīties...

Šokējošās prognozes 2009. gadam5 šokējošākās prognozes:

Revolūcija Irānā

Irānas ekonomika jau tagad krīt ar pilnu jaudu, jo vienīgais svarīgais eksporta produkts valstij ir nafta, un tā kā prognozēta naftas cenas samazināšanās līdz 40 vai pat 35 ASV dolāriem par barelu, pirktspēja valstī turpinās mazināties. Tādējādi Irānas valdība nonāks sarežģītā situācijā, jo nespēs nodrošināt pirmās nepieciešamības preces vajadzīgajā apjomā. Irānas tautas cīņa ar grūtībām būs ierobežota, tādējādi neapmierinātība un masu nekārtības ir garantētas.

Eiropas politisko neskaidrību plīvuram kļūstot plānākam, viens no blakusefektiem var būt spēcīgāks eiro. Noskaidrojoties, ka pagaidām vecais kontinents tomēr vēl nav krasu politisko izmaiņu priekšā, daudzi finanšu iestāžu analītiķi jau steidz paaugstināt, piemēram, savas eiro/dolāra cenas prognozes. Tāpat pēdējā laikā nostiprinājies pieņēmums, ka straujākai izaugsmei beidzot nobriedusi Eiropas tautsaimniecība, kam arī vajadzētu nākt par labu kopējās valūtas vērtībai. Turklāt jārēķinās, ka mūžīgi ar milzu stimuliem tautsaimniecību neapgādās arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Ja tirgus dalībnieki jutīs, ka ECB sāk pašķobīties noskaņojums attiecībā uz kvantitatīvo mīkstināšanu (eiro drukāšanu) un likmju politiku, tad potenciālās izmaiņas, visticamāk, tiks jau laicīgi ietvertas eiro vērtībā.

Pēdējo tirdzniecības sesiju laikā eiro cena gan nedaudz sarukusi – vēl pagājušajā piektdienā tā atradās pie 1,10 ASV dolāru atzīmes, bet šo ceturtdien tā bija noslīdējusi līdz 1,087 ASV dolāru atzīmei. Tas, visticamāk, saistīts ar to, ka optimisms par Francijas prezidenta vēlēšanu iznākumu eiro cenā jau pirms tam lielā mērā bija ierēķināts un tika piedzīvots vairāk vai mazāk klasisks «pērc baumas, pārdod ziņas» fenomens.

Pašlaik apstākļi liek domāt, ka būs jāpārskata vēl nesen aktuālie eiro vērtības pareģojumi. Protams, skatīties svārstīgajā valūtu kursu kristāla bumbā un solīt precīzas prognozes ir muļķīgi. Tā pati ECB valde tradicionāli norāda, ka savus lēmumus nepieņem, lūkojoties uz valūtu kursiem. Tiesa gan, ECB eiro cenu var aplūkot cenu stabilitātes kontekstā (proti, ECB var mēģināt bremzēt eiro cenas pieaugumu, ja jutīs, ka tas var ietekmēt cenu atgūšanos).

Jau pavisam drīz - 2014. gada 1. janvārī - Latvija gatavojas ieviest eiro. Tādēļ jau šodien svarīgi zināt, kā pareizāk rīkoties, lai eiro izmantošana neradītu neērtības un grūtības.

Latvijas valdība ir definējusi politisku mērķi – pievienoties eiro monetārajai savienībai jau 2014. gadā. Šā gada 31. janvārī Saeima pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas ir nozīmīgs solis virzienā uz minētā mērķa sasniegšanu. Likums stāsies spēkā 2013. gada 1. martā.

Eiro ieviešanas likumā ir noteikts tā sauktais tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Šī principa būtība ir šāda – ja kādā dokumentā ir noteikta summa latos, tad tas neietekmē šī dokumenta juridisko spēku pēc eiro ieviešanas un šis dokuments turpina pildīt savu uzdevumu, tikai jau ar atsauci uz eiro.

IT Izglītības fonds 2020. gadā Latvijas sabiedrību iepazīstināja ar Elements of AI, pasaules Nr.1 tiešsaistes datorzinātņu studiju kursu, kas koncentrējas uz mākslīgo intelektu. Šobrīd Elements of AI Latvijā mācās vairāk nekā 9000 studentu, no kuriem gandrīz 70% ir sievietes.

“Esam lepni, ka Latvijā tik daudz cilvēku vēlas apgūt mākslīgo intelektu, neskatoties uz viņu vecumu vai dzimumu. Saskaņā ar datiem vislielākā interese (aptuveni 31,0%) par kursu sabiedrības pārstāvju vidū ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kam seko cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem (aptuveni 19,0%). Interesanti, ka izglītojamie vecumā no 55 līdz 65 gadiem un vecāki ir bijuši tikpat aktīvi kā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptuveni 17% abās grupās. Mēs visvairāk priecājamies par to, ka ievērojama daļa no Latvijas, kas pievienojas kursam, ir sievietes — gandrīz 70%. Tas ir acīmredzams rezultāts mūsu pūlēm, popularizējot kursu sieviešu un meiteņu auditorijai”, komentē IT Izglītības fonda izpilddirektore Zanda Zilgalve.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Baltkrievijā valūtu maiņas punktos aptrūkušās ārvalstu naudas vienības pēc tam, kad Baltkrievijas rubeļa devalvācija par vairāk nekā 50% lika iedzīvotājiem iemainīt savas rubeļa rezerves par labu kādai ārvalstu valūtai, vēsta RIA Novosti.

Teju visos valūtu maiņas punktos noteikts vienāds kurss – viens ASV dolārs maksa 5 000 rubeļus, viens eiro – 7 000 rubeļus, bet viena Krievijas rubļa cena noteikta 175 rubeļu apmērā.

Baltkrievijas Centrālā banka norādījusi, ka tā regulēs rubeļa kursu, aizliedzot citu finanšu iestāžu valūtu maiņas punktiem pirkt vai pārdot valsts nacionālo valūtu par kursu, kas par 2% pārsniedz Centrālās bankas noteikto kursu.

Šā gada pirmajā ceturksnī, pastāvot baumām par Baltkrievijas rubeļa iespējamo devalvāciju, saruka valsts zelta un valūtu rezerves, kas jau tad veicināja akūtu pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas.

Jau ziņots, ka devalvēts Baltkrievijas rubelis, kā rezultātā valsts nacionālās valūtas vērtība samazinājusies par vairāk nekā 50%.

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Lats bijis stabils visus savas pastāvēšanas gandrīz 15 gadus, tas ir stabils tagad un būs arī turpmāk, jo atbildīgās institūcijas neplāno devalvēt tā vērtību.

Apkopojot informāciju par citu valstu pieredzi savas nacionālās valūtas devalvācijā attiecībā pret citu valūtu, speciālistu teorētiskos apsvērumus un reālo situāciju, var secināt, ka no lata devalvācijas Latvija būtu lielāks zaudētājs nekā ieguvējs. Par to vēlreiz atgādināja arī LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis: «Tā vairotu, nevis mazinātu inflāciju, tā samazinātu iekrājumu vērtību, sadārdzinātu kredītmaksājumus visiem tiem, kam ienākumi ir latos, bet kredīti eiro, un - pats galvenais - šāds solis sagrautu uzticību latam, kas svarīgi gan iekšzemē, gan eksportētājiem un finanšu tirgiem».

Pēdējā mēneša laikā komercbankas ir atsākušas pārdot eiro, pērkot Latvijas Bankā latus, tādēļ centrālā banka ir atsākusi veikt pasīvo intervenci.

Iemesli tam, ka kurss ir nostabilizējies pie apakšējās intervences robežas ir vairāki, skaidro Swedbank Valūtas un fiksētā ienākuma produktu pārdošanas nodaļas vadītājs Igors Meļņikovs.

Lielākais iemesls noteikti ir tas, ka Valsts Kase no komercbankām ir nopirkusi 425 miljonus latu šī gada laikā, un lieli valūtas pārdošanas apjomi bija arī novembrī un decembrī, gan budžeta vajadzībām, gan papildus nauda garantijas fondam, lai varētu veikt izmaksas Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Nesen publicētie ārlietu ministrijas aprēķini, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši 2011. gadā uz Latviju pārskaitījuši valūtu 350 miljonu latu apmērā, kas novērojams arī skaidras naudas piedāvājumā, kad iedzīvotāji maina latus no eiro, Anglijas mārciņām un Norvēģijas kronām. Domājams, ka šogad šie apjomi nav mazinājušies.

Neraugoties uz parādu krīzi Eirozonā un strīdiem par Eiropas vienotās valūtas likteni, Latvijai iestāšanās šajā monetārā savienībā joprojām ir pievilcīga. To paveicot, valsts paaugstinās savas ekonomikas stabilitāti un pievilcību ārvalstu investoru acīs – faktiski uz daudz spēcīgāku valūtas alianses dalībnieku rēķina.

Esošā Grieķijas parādu krīze un virkne citu Eirozonas «atkritēju» ir devuši eirointegrācijas pretiniekiem daudz trumpju. Patiešām, neskatoties uz garo un grūto ceļu Eiropas struktūru veidošanā, šobrīd īpaši redzamas nopietnas pārrēķināšanās, kas pieļautas šajā procesā.

Galvenā šīs integrācijas ideja, protams, bija politiska – nepieļaut iespēju rasties jauniem starpnacionāliem konfliktiem Eiropā. Bet ne mazāk nozīmīgs aspekts šo struktūru veidošanā bija uzdevums izveidot pasaulē jaunu ekonomisko centru. Tam bija jākļūst par pašu nopietnāko konkurentu jau esošajām superekonomikām – ASV, Japānai un Padomju Savienībai.

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šīs nedēļas sanāksmē demonstrēja nosacīti optimistiskāku skatu uz eirozonas ekonomikas izredzēm. Kopumā ECB vadība uzsvēra spēcīgu atveseļošanos, kas tirgus dalībniekiem, šķiet, radījis pārliecību, ka nesenais eiro cenas lēciens varētu būt pamatots.

Turklāt nav izslēgts, ka eiro cena pēc šīs sanāksmes turpina pieaugt. Uz jau tā tautsaimniecībām ļoti neērtās pandēmijas fona spēcīga vietējā valūta gan varētu nebūt tā pati labākā padarīšana. Proti, notikumi valūtu tirgū daudziem Eiropas eksportējošajiem uzņēmumiem draud sazīmēt visai netīkamu peļņas bildi.

Reģiona kopējās valūtas cena pēdējā laikā visai strauji pieaugusi, un šāds dārgs eiro eirozonas tautsaimniecībai nav vēlams, jo mazina reģiona eksportētāju un ražotāju konkurētspēju ārzemēs. Ja eiro cena turpinās doties augstāk, tas var atstāt negatīvas sekas uz jau tā pandēmijas novārdzināto eirozonas ekonomikas izaugsmi. Piemēram, eiro cenas pieaugums ASV dolāros kopš maija vidus tuvinās jau 10%, un septembra sākumā tā uz brīdi paviesojās virs apaļās 1,20 ASV dolāru atzīmes.