Viesnīcu tīkla Accor Hotels Vecrīgā esošā prestižā pieczvaigžņu viesnīca Pullman Riga Old Town ieguvusi balvu Baltic Real Estate Awards 2017, ieņemot pirmo vietu labāko Baltijas viesnīcu TOP 5.

Baltic Real Estate Awards 2017 balva tiek piešķirta labākajiem 2016. gadā Baltijā realizētajiem nekustamā īpašuma projektiem vairākās kategorijās - biroja ēka, tirdzniecības centrs, dzīvojamā māja un viesnīca. Nominācijai Best Hotel & Tourism Resort šogad tika izvirzītas divas Lietuvas viesnīcas - Artagonist Viļņā un Vytautas Mineral SPA Birštonā, kā arī divas Igaunijas viesnīcas - Hilton Tallinn Park Tallinā un Lydia Hotel Tartū. Savukārt Latviju pārstāvēja Rīgas vecpilsētā izveidotā luksusa viesnīca Pullman Riga Old Town.

Viesnīcas, kas tiek nominētas šai balvai, tiek vērtētas pēc arhitektūras un interjera dizaina, pēc tā, cik inovatīvs un moderns ir iekārtojums, pēc tās atrašanās vietas, cik tā izdevīga un ērta klientiem. Tāpat tiek novērtēta arī klientu ērtības un labsajūta, kā arī viesnīcas piedāvātie pakalpojumi, izklaides un atpūtas iespējas. Ņemot vērā šos kritērijus, žūrija visaugstāko punktu skaitu piešķīra Rīgas viesnīcai Pullman Riga Old Town.

Parakstot līgumu ar būvkompāniju Skonto būve, nekustamā īpašuma attīstītājs SIA Vastint sper soli tuvāk biroju ēku kompleksa Business Garden īstenošanai.

Paredzēts, ka līdz 2019.gada sākumam Mārupē, pie Rīgas robežas (K. Ulmaņa gatvē, iepretim krustojumam ar Lielirbes ielu) taps pirmās divas kompleksa ēkas, kā arī tiks ierīkots dārzs un autostāvvieta. Pēc pirmās kārtas pabeigšanas tirgū tiks piedāvāti 14,23 tūkst. kvadrātmetru biroju platību. Iekšpagalmi būs paredzēti kājāmgājējiem, viesu autostāvvietas būs izvietotas ap kompleksu, bet darbinieki savas automašīnas varēs novietot pazemes vai blakus esošajā virszemes autostāvvietā. Vienā no pirmās kārtas ēkām paredzēta vieta restorānam, bet otrā - bērnudārzam. Ēkas paredzēts sertificēt pēc starptautiski atzītās programmas LEED (Leadership in Energy and Environmental Design). Biroju namu būvprojekta autors - Depo projekts.

Rīgā ir pabeigti šogad plānotie iekškvartālu piebraucamo ceļu un pagalmu atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šogad iekškvartālu remonti kopumā noritēja 15 Rīgas apkaimēs, tostarp Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Imantā, Iļģuciemā, Juglā un citur, nodrošinot atjaunotu piebraucamo ceļu izbūvi apmēram 80 adresēs. Šogad šiem mērķiem Rīgas domes bija atvēlējuši četrus miljonus eiro. Iekšpagalmu ielas tiek gan asfaltētas, gan bruģētas.

Kā ziņots, 2012. gadā Rīgas dome sāka īstenot apjomīgu pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Tā turpināsies līdz tiks izremontēti visi iekšpagalmi, kur pašvaldība, atbilstoši normatīvajām prasībām, drīkst ieguldīt savus līdzekļus. Kopumā šiem mērķiem kopš programmas sākšanas pašvaldība atvēlējuši vairāk nekā 25 miljonus eiro.

«Kvalitāte ir laba, pēdējos gados mums nav bijis iemesla sūdzēties par remontdarbu kvalitāti iekšpagalmos,« otrdien apsekojot veiktos remontdarbus iekšpagalmos secinājis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, Rīgā ir pabeigti šogad plānotie iekškvartālu piebraucamo ceļu un pagalmu atjaunošanas darbi. Šogad iekškvartālu remonti kopumā noritēja 15 Rīgas apkaimēs, tostarp Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Imantā, Iļģuciemā, Juglā un citur, nodrošinot atjaunotu piebraucamo ceļu izbūvi apmēram 80 adresēs. Šogad šiem mērķiem Rīgas domes bija atvēlējuši četrus miljonus eiro. Iekšpagalmu ielas tiek gan asfaltētas, gan bruģētas.

«Cilvēki reizēm gan ir neizpratnē, kāpēc kaimiņiem pagalmu labo, bet viņiem nē. Tad nu vēlreiz atgādinu, ka pašvaldība drīkst remontēt tikai tos iekšpagalmus, kas ir pašvaldības īpašumā. Vēl diez gan daudz pagalmu ir dalītas īpašumtiesības, tur mēs risinām juridiskās nianses, lai pēc iespējas vairāk kvartālu tiktu savesti kārtībā,» pauda N. Ušakovs.

Topošajā biroju ēku kompleksā Business Garden Rīga Mārupē 20. jūnijā nosvinēti spāru svētki, atzīmējot augstākā punkta sasniegšanu pirmās kārtas biroju ēkām.

«Tikai pirms septiņiem mēnešiem šo ēku pamatos tika ielikta laika kapsula, un jau šodien stāvam uz ēkas jumta un svinam tās augstākā punkta sasniegšanu. Tik īsā laikā ir paveikts iespaidīga apjoma darbs. Tas nebūtu iespējams bez sadarbības starp būvniecības projektā iesaistītajiem, bez komandas darba – par to vēlos pateikties katram klātesošajam. Ēkas ir ieguvušas apveidus, ko pamanīs gan pilsētas iedzīvotāji, gan arī viesi un uzņēmēji ceļā no lidostas,» teic ēku pasūtītāja Vastint Latvia SIA rīkotājdirektors Romāns Astahovs.

Projektu īsteno SIA Skonto Būve, būvuzraudzību veic SIA Forma 2.

Business Garden Rīga pirmās kārtas ietvaros top divas biroju ēkas ar kopējo iznomājamo platību 14 200 m2, kā arī pazemes un plaša virszemes autostāvvieta biroju darbiniekiem un viesiem. Kopumā kompleksu veidos piecas ēkas, piedāvājot biroja telpas vairāk nekā 42 000 m2 apmērā. Iecerēts, ka tās tiks pabeigtas 2019. gada sākumā.

Tuvākajos gados iekšpagalmu remonta programma Rīgā varētu transformēties, paredzot ne tikai piebraucamo ceļu seguma atjaunošanu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī šogad vairākos Rīgas rajonos turpinās iekšpagalmu piebraucamo ceļu atjaunošana, un šie darbi noslēgsies oktobrī. Jāatgādina, ka 2012. gadā Rīgas dome sāka īstenot pilsētas iekškvartālu sakārtošanas programmu. Kopumā šiem mērķiem kopš programmas sākšanas pašvaldība atvēlējusi aptuveni 30 milj. eiro.

Kopš programmas sākšanas brīža 2012. gadā, vadoties pēc adrešu skaita, labiekārtošas darbi ir veikti vairāk nekā pusē iekšpagalmu, informē pašvaldība. Viens no šķēršļiem, kas bieži vien neļauj veikt darbus, ir privātpersonām piederoša zeme vai citādi nesakārtotas civiltiesiskās attiecības, uz šo problēmu norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs.

Rīgas aktīvais centrs ir droša un nemainīga vērtība gan raugoties no investīciju viedokļa, gan izvēloties šo teritoriju kā dzīves un darba telpu, prognozē nozares eksperti.

Par pilsētnieku pakāpenisku atteikšanos no automašīnām liecina gan lēto taksometru kompāniju popularitātes pieaugums, gan velo popularitāte. Tāpat arī augšupeju piedzīvo tādi salīdzinoši jaunāki mobilitātes risinājumi kā auto un velo koplietošana, kas ļauj nomāt transporta līdzekli pat ļoti īslaicīgi – tikai, lai pārvietotos no punkta A un B un nedomāt par liekām formalitātēm vai uzturēšanu. «Turēt mašīnu, lai varbūt vienreiz mēnesī aizbrauktu uz laukiem, dzīvojot Rīgas centrā, kļūst pārāk neizdevīgi,» novērojusi Līga Platais, arhitekte un Depo projekts partnere.

Viņa pieļauj, ka, tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās, ar laiku Rīgā attīstīsies maksas velostāvvietas, kas varētu būt plats solis velosipēdu popularitātes virzienā un veicinās auto stāvvietu trūkuma Rīgas centrā mazināšanos dabiskā ceļā. «Dažs labs velosipēds jau šobrīd maksā dārgāk par automašīnu un kļūst par tādu kā statusu apliecinošu zīmi modernam rīdziniekam,» pārliecināta L. Platais.

Ādažu novadā tapusi viena no modernākajām skolām Baltijā - energoefektīva, ar inovatīvu ventilācijas sistēmu, no Skandināvijas aizgūtu ēdināšanas kārtību, mīkstā seguma iekšpagalmiem, ar krāsu navigācijas sistēmu, āra basketbola laukumu un sporta zāli.

Skolā izbūvēti 2 iekšpagalmi ar mīksto segumu, kas no ārpuses nav redzami. Vienā iekšpagalmā ierīkota aktīvā zona - ar 2 izmēru pumpām, pa kurām var skriet un lēkāt, bet otrā - līdzena virsma ar dažādām spēlēm (šahs, Riču-Raču u.c.).

Visi gaiteņi mācību korpusā izkārtoti ap stikloto iekšpagalmu, lai tajos nodrošinātu dabisko gaismu. Lai bērniem skolā būtu vieglāk orientēties, visas 32 mācību klases katrā stāvā sadalītas 4 blokos, kur katram piešķirta sava krāsa. Katrā stāvā ir 4 oranžas, 4 zaļas, 4 sarkanas un 4 zilas klases. Atbilstošā krāsā ir linoleja fragmenti, ko var redzēt no gaiteņa tālākā gala, pie klases ieejas durvīm un pašā klasē.

Jaunajā sākumskolā izstrādāta ēdināšanas sistēma, kas plaši izplatīta Skandināvijā un pat Igaunijā, bet Latvijā vēl tikai sāk veidoties. Tā ir skolēnu pašapkalpošanās, kad bērni, sākot no 1. klases, paši izvēlas ēdienu, kas, pirmkārt, nodrošina to, ka bērns tiešām ir paēdis, otrkārt, tā ir pedagoģijas sastāvdaļa, treškārt, šāda ēdināšanas sistēma mazina atkritumu daudzumu un, ceturtkārt, tā ļauj dubultā samazināt ēdamzāles platību, izveidojot tikai 100 sēdvietu. Lai nodrošinātu bērnu ēdināšanu 2 lielajos starpbrīžos un izvairītos no bērnu drūzmēšanās, izveidotas 2 atsevišķas ēdamzālēs - pirmajā un otrajā stāvā. Liels ieguvums Ādažu novada iedzīvotājiem ir arī sporta zāles izbūve, jo ārpus mācību procesa laika sporta zāle tiks izīrēta dažādu sporta veidu treniņiem un sacensību norisēm.

Lindenholmas dzīvojamo ēku kompleksā Mārupē oktobrī nosvinēti projekta pirmās kārtas spāru svētki, informē projekta attīstītājs Vastint Latvia.

Lindenholmas komplekss tiek būvēts kvartālā starp Kārļa Ulmaņa gatvi Rīgā un Daibes un Lielo ielu Mārupē. Pateicoties izdevīgajai atrašanās vietai, Lindenholmā apvienotas gan pilsētas daudzdzīvokļu ēku, gan privātmāju priekšrocības, ļaujot topošajiem iemītniekiem baudīt Mārupes zaļo apkārtni un lielisko infrastruktūru tiešā pilsētas tuvumā.

Pirmajā kārtā Lindenholmā tiks uzceltas sešas ēkas ar 209 dzīvokļiem, kas tiks piedāvāti ar augstas kvalitātes iekšējo apdari trīs dažādos dizaina stilos. Dzīvokļiem būs plašas privātās ārtelpas — balkons vai terase. Starp ēkām tiks ierīkotas zaļās zonas un labiekārtoti, no mašīnām brīvi iekšpagalmi. Pirmās kārtas būvniecības darbus plānots pabeigt 2020.gada otrajā pusē.

Jūrmalā ielikts pamatakmens jaunai sporta zālei, kas būs daļa no jaunās Aspazijas pamatskolas kompleksa un nodrošinās mūsdienīgas un daudzveidīgas sportošanas iespējas Jūrmalas bērniem un jauniešiem, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Skola atrodas Lielupē, Aizputes ielā 1a, un ēku kompleksu plānots pabeigt nākamā gada vasarā.

Sporta zāles ēka būs 2180 kvadrātmetru plaša, iekļaujot pašu sporta zāli, ģērbtuvju, tualešu, gaiteņu un rekreācijas telpas. Multifunkcionālā sporta zāle būs izmantojama rokas bumbas, florbola, volejbola un basketbola spēlēm. Tajā izvietos teleskopiskās tribīnes ar 250 skatītāju sēdvietām.

Līdzās sporta zālei tiks veidota plaša āra sportošanas zona: tiks ierīkots sintētiskā seguma mini futbola laukums 40x20 metru platībā, divi pludmales volejbola laukumi, daudzfuncionāls sporta laukums ar gumijas segumu, uz kura varēs spēlēt basketbolu, volejbolu un citas sporta spēles. Tāpat paredzēti seši 60 metrus gari skriešanas celiņi, tāllēkšanas bedre un lodes grūšanas laukums.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja šodien nolēma no 1.septembra mainīt satiksmes organizāciju Aleksandra Čaka ielā, saglabājot tikai vienu velojoslu.

Velojosla tiks saglabāta virzienā uz centru. Sabiedriskais transports šajā virzienā brauks pa kopīgu joslu ar pārējiem mehanizētajiem transportlīdzekļiem.

Savukārt virzienā no centra velojoslas nebūs, bet tiks izveidotas divas joslas - viena sabiedriskajam transportam, bet otra - pārējam autotransportam.

Tajā pat laikā Satiksmes departamentam uzdots līdz nākamā gada 1.aprīlim izstrādāt risinājumus, lai Barona ielu pārveidotu par gājēju un velosipēdistu ielu, vienlaikus tramvajam piešķirot kustības prioritāti.

Komitejas sēdē izvērtās ļoti asas diskusijas, kas galvenokārt skāra darba organizēšanu Rīgas domē. Gan opozīcijas deputāti, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji pārmeta domniekiem, ka minētais satiksmes organizācijas risinājums līdz šim nekur nav apspriests. Tāds neesot bijis ne starp Satiksmes departamenta izstrādātajiem variantiem, ne arī ticis izskatīts kopīgās sanāksmēs ar nevalstiskajām organizācijām.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Mežciema pievārtē, teritorijā starp Ēvalda Valtera ielu un Kaivas ielu, līdz 2030. gadam plāno uzbūvēt Latvijā lielāko jauno mājokļu ciematu, kas sastāvēs no 15 sešu stāvu dzīvojamām ēkām ar vairāk nekā 800 energoefektīviem un moderniem divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Būvniecību un mājokļu pārdošanu projekta pirmajā kvartālā, ko veidos trīs ēkas ar 162 dzīvokļiem, iecerēts uzsākt nākamgad. Topošā ciemata investīciju apjoms pārsniegs 70 miljonus eiro.

Projekta, kas jau ieguvis nosaukumu “Valterciems”, piecās attīstības kārtās tiks radīti labiekārtoti dzīvojamo māju kvartāli, kurus caurvīs gājēju celiņi, zaļi iekšpagalmi, atpūtas, rotaļu, sporta un citas zonas, kas savienosies plašā centrālajā rekreācijas laukumā.

Katrs no iekšējiem māju kvartāliem plānots tā, lai autostāvvietas atrastos ārpusē, savukārt ēku izvietojums veidotu brīvu iekšpagalmu.

“Lai gan pašlaik pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunajos projektos augsto aizdevumu procentu likmju dēļ ir nedaudz piebremzējis, redzam, ka vajadzība pēc energoefektīviem un funkcionāla plānojuma mājokļiem joprojām ir augsta. Tāpēc par spīti zināmiem izaicinājumiem ir svarīgi turpināt jaunu projektu attīstību, lai brīdī, kad Euribor līkne atkal ies uz leju, tirgus spētu ātri pielāgoties un akumulēt pieaugošo interesi. Pretējā gadījumā, atjaunojoties ekonomikai, riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu nekā 2021. gadā,” norāda “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.