Vara pārpalikums tirgū šajā gadā būs gandrīz četras reizes lielāks nekā tika iepriekš lēsts, jo lielākā vara pircēja – Ķīnas pieprasījums sarūk, liecina metālu izpētes kompānijas CRU prognozes.

Saražotie apjomi pieprasījumu šogad pārsniegs par 140 tūkstošiem tonnu, kas ir ievērojami vairāk nekā janvārī prognozētie 36 tūkstoši tonnu, raksta Bloomberg. Izpētes kompānija samazinājusi šā gada vara patēriņa prognozes par 45 tūkstošiem tonnu, atsaucoties uz vājāku Ķīnas pieprasījumu. Nākamajā gadā pārpalikums būs aptuveni 250 tūkstoši tonnu, bet pēc tam – 400 tūkstoši tonnu.

Šajā gadā vara cena trīs mēnešu piegādēm ir sarukusi par 11% līdz 6547 dolāriem par tonnu. Šomēnes cena saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2010. gada, valdot bažām par sarūkošo Ķīnas pieprasījumu, jo ražošanas apjomi šajā valstī samazinājušies jau piekto mēnesi pēc kārtas.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Piektdien vara cena Londonas biržā palielinājās, samazinot šīsnedēļas kritumu, jo tirgus dalībnieku vidū valdīja runas, ka jaunie ASV darba tirgus dati palielinās pieprasījuma prognozi, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 0,3% līdz 6947 dolāriem par tonnu. Šajā nedēļā cena ir sarukusi par 0,5%, bet kopš gada sākuma – par 5,6%. Savukārt cena decembra piegādēm palielinājās par 0,1% līdz 3,153 dolāriem par mārciņu.

Patlaban novērojamais vara rezervju samazinājums veicina šaubas par analītiķu prognozēto pārpalikumu šajā gadā. Kā liecina Londonas Metālu biržas dati, vara rezerves piektdien nemainījās un bija 154,7 tūkstoši tonnu. Savukārt Šanghajas biržā to apjoms saruka jau piekto nedēļu pēc kārtas.

Pēc ceturtdienas Eiropas Centrālās bankas sanāksmes, kad tā paziņoja par aktīvu iepirkumiem, vara cena pakāpās. Kā norāda Dan Smith Commodities Research eksperts Daniels Smits, vara cena no tehniskās perspektīvas izskatās vāja, un visdrīzāk tas nebūs pietiekami, lai izmainītu investoru uzskatus par potenciālo cenas samazinājumu.

Šajā gadā vara cenas varētu sarukt, atsaucoties uz ekspertu prognozēm, raksta MarketWatch.

Goldman Sachs analītiķi paredz, ka šajā gadā vara cena Londonas Metālu biržā vidēji sasniegs 6850 dolārus par tonnu jeb aptuveni 3,11 dolārus par mārciņu. Tas ir mazāk nekā iepriekš prognozētie 7328 dolāri par tonnu jeb 3,32 dolāri par mārciņu.

Analītiķi lēš, ka šajā gadā vara pārpalikums sasniegs 385 tūkstošus tonnu. «Tas atspoguļo spēcīgu izaugsmi piedāvājuma pusē, kas ir rezultāts desmit gadus ilgušajam ieguves kapitāla palielinājumam, kā arī spēcīgo uzrāvienu kausēšanas produkcijas izlaidē 2014. un 2015.gadā,» norāda eksperti.

Nākamajā gadā cenas saruks līdz vidēji 6600 dolāriem par tonnu.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Ceturtdien vara cena pēc iepriekšējo dienu nelielā pieauguma atkal saruka, jo tirgus dalībnieku vidū palielinājās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kas varētu samazināt pieprasījumu pēc vara, raksta Reuters.

Kopumā vara cena šajā gadā ir sarukusi par 12%. Kopš februāra, kad aktualizējās bažas par Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, cena samazinājusies par vairāk nekā 8%. Kā liecina statistika, Ķīna veido aptuveni 40% no pasaules vara pieprasījuma.

Satraukumu par Ķīnas ekonomikas izaugsmi ceturtdien pastiprināja jaunākie dati par mazumtirdzniecību un rūpniecības izlaides apjomiem, kuri saruka līdz vairāku gadu zemākajiem līmeņiem.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā saruka par 0,4% līdz 6480 dolāriem par tonnu. Trešdien cena sasniedza 44 mēnešu zemāko cenu – 6376,25 dolārus, taču pēc tam spēja atgūties un pirmo reizi kopš piektdienas dienu noslēdza ar kāpumu.

Piektdien vara cena sasniedza četru mēnešu augstāko atzīmi, reaģējot uz divu lielāko metāla patērētāju - ASV un Ķīnas - labajiem datiem, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm pieauga par 1,4% līdz 7387 dolāriem par tonnu. Iepriekš vara cena sasniedza 7410 dolārus, kas ir augstākais līmenis kopš augusta vidus.

Decembrī vara cena ir pieaugusi par 4,7%, savukārt šajā gadā tā samazinājusies par 6,9%.

«ASV bezdarbnieku dati mazināja bažas, ka pieprasījums vājināsies pēc FRS lēmuma sākt bremzēt aktīvu pirkšanas programmu,» skaidro Xinhu Futures Co. analītiķis Lians Žengs. «Tāpat tiek gaidīta izaugsme Ķīnā,» viņš piebilst.

Vara rezerves patlaban ir zemākajā līmenī kopš janvāra, sasniedzot 370,9 tūkstošus tonnu, liecina Londonas Metālu biržas dati.

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz divu mēnešu augstākajai atzīmei, reaģējot uz publicētajiem Ķīnas tirdzniecības datiem, kas uzrādīja labākus tirdzniecības rezultātus, nekā tika prognozēts.

Tādējādi vara cena septembra piegādēm palēcās par 2,3% līdz 3,25 ASV dolāriem par mārciņu, kas ir augstākais līmenis kopš 7. jūnija.

Savukārt trešdien vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā pieauga par 2% līdz 7146 dolāriem par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 17. jūnija.

Cena pieauga pēc tam, kad Ķīnas jūlija tirdzniecības dati signalizēja par augošu apetīti pēc industriālajiem metāliem. Vara importa apjomi, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, auguši par 12%, bet, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pakāpušies par 8,1%.

Kopējie Ķīnas eksporta apjomi jūlijā auguši par 5,1%, salīdzinot ar 3,1% kritumu jūnijā. Savukārt importa apjoms audzis par 10,9%.

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.

Trešdien vara cena Londonas Metālu biržā samazinājās līdz 44 mēnešu zemākajai atzīmei, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka saruks pieprasījums Ķīnā, kas ir lielākais šī metāla patērētājs, raksta Bloomberg.

Vara cena saruka pēc tam, kad jaunākie dati uzrādīja, ka Ķīnas eksporta apjomi pagājušajā mēnesī negaidīti sarukuši straujākajā tempā kopš 2009.gada.

Metāla cena trīs mēnešu piegādēm saruka par 0,7% līdz 6429 dolāriem par tonnu. Pirms tam cena sasniedza 6376,44 dolārus, ka ir zemākais līmenis kopš 2010. gada jūlija. Savukārt vara cena maija piegādēm Ņujorkas Comex samazinājās par 0,6% līdz 2,9335 dolāriem par mārciņu.

Kā liecina Londonas biržas dati, šajā gadā vara rezerves ir sarukušas par 30% līdz 15 mēnešu zemākajai atzīmei.

«Tirgus dalībniekus nobiedēja eksporta dati, un ja mazumtirdzniecības apjomu un ražošanas izlaides dati būs līdzīgi, situācija neuzlabosies,» saka Sucden Financial Ltd. brokeris Robs Montefusco.

Pasaulei var nākties pierast pie ilgstoši zemām izejvielu cenām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Daudzi investori gadiem ilgi bija pieraduši dzīvot ar pieņēmumu, ka nākotnē faktiski vienīgais loģiskais izejvielu cenu virziens ir uz augšu. Kādu laiku tā arī bija realitāte, kas daudzu izejvielu ieguves un pārstrādes nozarēs stimulēja milzīgas investīcijas. Šādas investīcijas nozīmēja, ka attiecīgā izejviela tiek iegūta vairāk, bet nu jau novedusi pie situācijas, ka šajos tirgos ražošanas jaudu pārpalikums ir gluži vai normāls stāvoklis. Nav izslēgts – lai šāda situācija mainītos, tam būs nepieciešams samērā ilgs laiks. Tas nozīmē, ka, iespējams, paspēsim pierast pie krietni zemākām plaša klāsta izejvielu cenām.

Piektdien vara cena Londonas biržā sasniedza divu nedēļu augstāko atzīmi, tādējādi šī ir pirmā nedēļa pēdējā mēneša laikā, kad cena palielinās, raksta Bloomberg.

Metāla cena trīs mēnešu piegādēm palielinājās par 0,8% līdz 7074 dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis kopš augusta sākuma. Vara cena šajā nedēļā ir augusi par 2,9%, kas ir straujākais kāpums kopš 4. jūlija.

Cenas pieaugumu veicināja ASV dati par mājokļu pārdošanas apjomiem, jo būvnieki ir lielākie vara lietotāji. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi gada laikā auguši līdz 5,15 miljoniem, kas ir augstākais skaits kopš pērnā gada septembra.

Tāpat vara cenai palīdzēja jaunākie HSBC un Markit Economics dati, kas uzrādīja, ka Ķīnas ražošanas apjomi turpinājuši augt trešo mēnesi pēc kārtas.

Piektdien vara nākotnes kontrakta cena samazinājās zem 3 dolāriem par mārciņu, kas ir zemākais līmenis vairāk nekā piecu mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

Kritumu veicina tirgus dalībnieku bažas, ka eirozonas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās mazinās pieprasījumu pēc šī metāla.

Investori satraucas, ka Eiropas Centrālās bankas vadītāja Mario Dragi ceturtdien izziņotā aktīvu iepirkumu programma nebūs pietiekami spēcīgs instruments, lai palielinātu inflāciju un atjaunotu ekonomikas izaugsmi. Jaunākie dati liecina, ka eirozonas rūpnīcas ražošanas apjomus palielināja lēnākajām tempā vairāk nekā gada laikā.

Vara nākotnes kontrakta cena decembra piegādēm saruka par 1,2% līdz 2,9985 dolāriem, bet Londonas Metālu biržā vara cena trīs mēnešu piegādēm samazinājās par 1,2% līdz 6601 dolāram par tonnu.

Trešdien vara cena samazinājās līdz četru gadu zemākajam līmenim, jo jaunākie ekonomikas dati veicināja bažas tirgus dalībnieku vidū par Eiropas ekonomikas veselību, savukārt naftas cena saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada, raksta Bloomberg.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas Metālu biržā saruka par 0,4% līdz 6121,5 dolāriem.

Savukārt vara cena marta piegādēm Ņujorkas biržā samazinājās par 0,3% līdz 2,7585 dolāriem par mārciņu.

«Spekulācijas par pārlieku augstu piedāvājumu, kuras visdrīzāk neīstenosies, patlaban kombinācijā ar spēcīgāku dolāru un vājāku naftas cenu rada spiedienu uz vara cenām,» skaidro Investec eksperti.

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Trešdien vara cena Londonas biržā palielinājās, reaģējot uz jaunākajām ziņām par Ķīnas Centrālās bankas ekonomikas izaugsmes atbalsta pasākumiem, raksta Bloomberg.

Šonedēļ tika ziņots, ka Ķīnas Banka piecām valsts lielākajām bankām piešķirs aptuveni 81 miljardu ASV dolāru, tādējādi veicinot ekonomikas pieaugumu.

Ņemot vērā, ka Ķīna ir pasaulē lielākais vara lietotājs, šīs ziņas uzmundrināja tirgus dalībniekus, liekot vara cenai trīs mēnešu piegādēm pakāpties par 0,3% līdz 6920 dolāriem par tonnu.

Jāatzīmē, ka otrdien vara cena Comex biržā palecās par 4,1%, kas ir straujākais pieaugums dienas laikā kopš pērnā gada maija.

Lietuvas valsts uzņēmuma Ignalinos atomine elektrine (IAE) 2014.gadā rīkotā radioaktīvā vara lūžņu izsole, kuras dēļ par atkāpšanos paziņojis aizdomās par amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu turētais IAE ģenerāldirektors Darjus Janulevičs, var izvērsties starptautiskā skandālā, vēsta portāls 15min.lt.

Proti, viens no pārējiem pieciem šajā lietā aizdomās turētajiem - Vācijas pilsonis Pēters Zivs - gatavojas vērsties tiesā pret Lietuvas valsti, apsūdzot to nelikumīgā īpašuma atsavināšanā.

Pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vācu inženieris Zivs apturētajā Ignalinas atomelektrostacijā samontējis īpašu iekārtu, kas bija paredzēta ar radioaktīvajām vielām piesārņotu vara caurulīšu tīrīšanai. Iekārta joprojām tur atrodas, tā netiek izmantota, bet viņš nevar ne to atgūt, ne arī saņemt naudu par paveikto darbu.

«Lietuvas vārds plaši izskanēs pasaulē, jo es šo iekārtu esmu radījis un samontējis, bet tagad nevaru atgūt. Vēl vairāk, tieku turēts aizdomās. Es jums pats piedāvāju metodi, kā radioaktīva metāla virsmu nuslīpēt, pats investēju īpašā iekārtā, bet nu esmu zaudējis visu,» izdevumam stāstījis Zivs.

Pagaidām dažnedažādus cenu burbuļa brīdinājumus finanšu tirgus dalībnieki laiž gar ausi. Rezultātā līdz arvien jauniem rekordiem turpina aizsniegties ASV akciju cenas. Tāpat nebūt par lētām vairs nevar uzskatīt dažādas izejvielas.

Piemēram, Bloomberg izceļ, ka akciju fondi šobrīd piesaista investoru naudu bezprecedenta apmēros. Proti, pagājušajā nedēļā vien fondos, kas iegulda naudu ASV akcijās, ieplūduši līdzekļi 36 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir lielākais apmērs vairāk nekā 20 gados, liecina EPFR dati.

Akcijas uzpērkot arī pašas kompānijas, kur to atvēlētā nauda šādam mērķim, salīdzinot ar attiecīgo termiņu pirms gada, dubultojusies. Faktiski, kompānijas, ziņojot par saviem iepriekšējā ceturkšņa rezultātiem, atklāj apjomīgas savu akciju atpirkšanas programmas. Jānorāda, ka pēdējo gadu laikā Rietumvalstu kompānijas tērējušas milzu summas savu akciju atpirkšanai, kas ticis uzskatīts par vienu no buļļu tirgus (cenām ir tendence palielināties) balstiem. Uzņēmumiem par savu naudu atpērkot akcijas, tiek atalgoti investori (tas mazina akciju skaitu/piedāvājumu un liek augt akciju cenām), bet šāda situācija var arī liecina, ka kompānijas īsti neredz veidus, kur savus naudas uzkrājumus ieguldīt.

Metālu cenas sarukušas, lai gan nākotne šajā ziņā vairs netiek zīmēta depresīva.

Pagājušā gada vidū un vēl izteiktāk tā otrajā pusē ar bažām varēja lūkoties uz rūpniecībā visplašāk izmantoto metālu cenām. Tās bija skārusi pamatīga depresija, kas lika bažīties par visas globālās ekonomikas virzienu. Kā nekā tendences industriālo metālu tirgus karaļa – vara – tirgū vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli.

To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos, un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos. Izejvielas ir atbildīgas aptuveni par ceturto daļu no pasaules eksporta. To cena mēdz augt tad, ja tirdzniecības apjomi palielinās, un otrādi – nepārliecinoša ekonomika, mazākas investīcijas un patēriņš nozīmē, ka pieprasījums pēc izejvielām sarūk, kas attiecīgi parasti nozīmē to cenu kritumu. Sevišķi jutīgas pret šādām izmaiņām mēdz būt tieši rūpniecisko metālu vērtības.

Kamēr varš un alumīnijs kļūst lētāks, cena astronomiskos tempos aug niķelim un pallādijam.

Metālu cena preču biržā bieži vien ir atkarīga no tā, kā veicas pasaules lielāko valstu/reģionu tautsaimniecībai. Ja tā stabili aug, tad parasti tas nozīmē, ka pieprasījums pēc rūpniecībā un būvniecībā plaši izmantotajiem metāliem ir spēcīgs, kas savukārt jau liek labu pamatu cenu pieaugumam. Tomēr, ja pārliecība par ekonomikas spēku nav tā pati lielākā, tad arī metālu vērtība planē zemāk. Šis ir bijis gads, kad nostiprinājusies pārliecība par kaut ko līdzīgu sinhronam pasaules tautsaimniecību bremzēšanās procesam.

Divas gigantiskas ekonomikas – ASV un Ķīna – jau kādu laiku strīdas par tirdzniecības nosacījumiem un apmainās ar savstarpējām protekcionisma dāvanām. Tāpat vāja izskatās Eiropas tautsaimniecība, kur tās motors – Vācijas ekonomika –, iespējams, jau varētu būt recesijas stadijā. Tur ražošanas aktivitāte rukusi straujākajos tempos kopš 2009. gada. Tāpat tā buksējusi citās eirozonas valstīs. Līdz ar šādu situāciju neko dižs nav bijis arī vairāku nozīmīgāko metālu cenu sniegums. Tiesa gan, ir arī pa izņēmumam.

Metālu cenas sarukušas par ceturto daļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī šonedēļ kādu īpašu tirgus dalībieku mīlestības uzplaiksnījumu nespēj izpelnīties izejvielas. Cenu depresija turpinās rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem, kur, piemēram, cinka vērtība preču biržās šonedēļ noslīdējusi līdz zemākajam līmenim piecu gadu laikā (cinka cena šogad sarukusi jau par 26%). Daudziem izejvielu ražotājiem šobrīd jāpieņem zemāki Ķīnas ekonomikas pieauguma tempi, kas nozīmē, ka vairākos tirgos ir izteiktas pārprodukcijas problēmas. Pieejamie šīs nedēļas dati liecina, ka gada inflācija Ķīnā oktobrī sabremzējusies līdz 1,3% atzīmei no iepriekšējā mēnesī vērojamiem 1,6%. Mazāk straujš cenu pieaugums liek spekulēt, ka Ķīnas ekonomikas atdzišana tomēr ir straujāka, nekā uzskatīts pirms tam.