Jaunākais izdevums

VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Ģenerālprokuratūras faktisko rīcību par prettiesisku. Tāpat V. Vaškevics lūdz atcelt arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Db.lv jau ziņoja, ka Ģenerālprokurors Jānis Maizītis pagājušajā nedēļas nogalē publiski paziņoja, ka lietai par V. Vaškeviča pielaides anulēšanu valsts noslēpumam ir pielikts punkts. V. Vaškeviča sūdzība par SAB lēmumu anulēt viņam izsniegto pielaidi valsts noslēpumam tika atzīta par nepamatotu un SAB lēmums atstāts spēkā. J, Maizītis arī norādīja, ka šis lēmums ir galīgs un nepārsūdzams. Tomēr V. Vaškevičs ir atradis iespēju cīnīties par savu taisnību, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pieteikumā tiesai V. Vaškevičs norādījis konkrētas prasības – ierosināt administratīvo lietu, atzīt ģenerālprokurora faktisko rīcību par prettiesisku un atcelt 11. septembrī pieņemto lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu.

"Vēlos uzsvērt, ka dažādu rangu tiesībsargi izrādījuši apbrīnojamu kompetenci, lemjot par manām personiskajām īpašībām, vienlaikus demonstrējot tikpat apbrīnojamu nekompetenci pret mani vērstā uzbrukuma izmeklēšanā," NRA sacījis V. Vaškevičs.

Ģenerālprokuratūras preses dienesta laikrakstam norādīja, ka pagaidām prokuratūra nekādu V. Vaškeviča rakstītu pieteikumu Administratīvajai tiesai, kurā kā atbildētājs būtu norādīta Ģenerālprokuratūra, nav saņēmusi, tāpēc nekādi komentāri patlaban neesot iespējami.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Vaškevičam par korupciju piespriež sešu gadu cietumsodu; spriedumu pārsūdzēs

LETA, 09.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kukuļdošanā apsūdzētā Vaškeviča krimināllietā oktobrī pratinās bijušo VID vadītāju

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa nepieņem Vaškeviča sūdzību

, 25.09.2008

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa atteikusies pieņemt izskatīšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča sūdzību, kurā viņš apstrīd lēmumu par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam, ziņo Diena.Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs

Tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa Dienai norādīja, ka pieteikums nav pieņemts, jo šis strīds nav izskatāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Par šo lēmumu V. Vaškevičs desmit dienu laikā var iesniegt blakussūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Db.lv jau ziņoja, ka V. Vaškevičs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot atzīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) un Ģenerālprokuratūras faktisko rīcību par prettiesisku. Tāpat V. Vaškevics lūdz atcelt arī ģenerālprokurora Jāņa Maizīša lēmumu, ar kuru noraidīta viņa sūdzība par SAB lēmumu anulēt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vaškevics: KNAB un prokuratūra iesaistīta politiskās intrigās

, 16.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, visticamāk, būs spiests atstāt savu amatu, jo ģenerālprokuratūra noraidījusi viņa sūdzību par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu anulēt viņa speciālo atļauju pieejai valsts noslēpuma objektiem, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Tā kā šī atbilde ir galīga un nav pārsūdzama, VID būs jāpieņem lēmums V. Vaškeviča sakarā – visticamāk, par viņa atstādināšanu, jo Muitas kriminālpārvaldes vadītāja amatu nedrīkst ieņemt persona, kurai nav pieejas valsts noslēpumam.

Pats V. Vaškevics uzskata, ka gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), gan prokuratūra ielaidusies "netīrās politiskās spēlēs", kuru mērķis ir viņa atstādināšana.

"Es nevienai izmeklēšanas iestādei nekad neesmu slēpis ziņas, kas attiecas uz mana tēva kontam piesaistītās kredītkartes lietu, ko jau mēnešiem muļļā KNAB, – es neesot norādījis šādas kredītkartes esamību. Tieši šī lieta ir visu lēmumu pamatā," telefonsarunā laikrakstam sacījis V. Vaškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis aizdomās turamā statusu, ir pārliecināts, ka skandāls ap KNAB pazudušo naudu ir tikai "aisberga redzamā daļa", raksta laikraksts Telegraf.

"Patlaban likuma sargātāji pamazām kļūst par likuma pārkāpējiem," sacījis Vaškevičs. "Tiem, kam vajag, lai izdara secinājumus no manis sacītā."

Db.lv jau ziņoja, ka Vaškevičs V. Vaškevičam piemērots aizdomās turamā statuss par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas ienākumu deklarācijā.

V. Vaškevičs uzskata, ka KNAB bija nepieciešams attaisnot manu izsekošanu, kā arī manu, manu radu un draugu telefona sarunu noklausīšanos. "Četru gadu laikā izmeklēšanas laikā KNAB atklājuši tikai pārkāpumus amatpersonas ienākumu deklarācijā," saka V. Vaškevičs.

V. Vaškevičs, norādījis, ka cīnīsies līdz galam, lai "atmaskotu atsevišķu KNAB darbinieku draudzību ar kriminālo aprindu cilvēkiem, kuri jauc savu un valsts kabatu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllietā par atkārtoti norādītām nepatiesām ziņām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs no pirmdienas devies atvaļinājumā un atbildi par to, vai pieņems finanšu ministra piedāvāto vecākā eksperta amatu Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamentā nav sniedzis.

To viņš solījis izdarīt, tiklīdz atgriezīsies no atvaļinājuma, Dienu informēja FM preses pārstāvis Aleksis Jarockis.

V.Vaškevičam par ministra piedāvājumu bija jāizlemj, jo viņš aizvadītajā piektdienā noslēdzis slimības lapu. Amata viņa iepriekšējā darba vietā VID V.Vaškevičam vairāk nav, jo pērn oktobra beigās, īstenojot VID reorganizāciju, to likvidēja.

V.Vaškevičs ne uz Dienas zvaniem, ne īsziņām pirmdien neatbildēja. Laikraksts Diena iepriekš vēstīja, ka jau piektdien ieradies pie VID vadītāja pienākumu izpildītājas Nelijas Jezdakovas. V.Vaškevičs viņai apjautājies par savas karjeras tālākajām iespējām, kā arī interesējies, vai var doties atvaļinājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs amatpersonas deklarācijās nav norādījis darījumus kopumā par gandrīz 35 000 latu un amatu ārzonas firmā, ziņo Diena.

KNAB: Vaškevičs ieņēmis amatu ārzonas firmāKriminālprocesā noskaidrots, ka V.Vaškevičs, kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) maijā piemēroja aizdomās turamā statusu, laika posmā no 2002. līdz 2007.gadam lietojis finanšu līdzekļus no kādai ārzonas firmai un vienai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, izmantojot uz amatpersonas vārda izdotās kontiem piesaistītās maksājumu kartes.

V. Vaškevičs ar maksājumu kartēm veicis vairākus darījumus, kas pārsniedz 20 minimālās mēneša algas un par kuriem valsts amatpersonas deklarācijās pretēji likuma prasībām nav sniegtas ziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 29. septembra Vladimirs Vaškevičs pārraudzīs ar VID funkciju optimizāciju, stratēģisko projektu īstenošanu un kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu saistīto uzdevumu izpildi.

Ar VID ģenerāldirektora Dz. Jakāna 24. septembra rīkojumu šonedēļ V. Vaškevičs no VID ģenerāldirektora vietnieka vietas izpildītāja, VID Muitas kriminālpārvaldes direktora amata pārcelts VID ģenerāldirektora vietnieka amatā.

V. Vaškeviča pārcelšana veikta, izvērtējot V. Vaškeviča praktisko pieredzi un profesionālās iemaņas vadības darbā, kā arī saskaņā ar likuma „Par valsts noslēpumu” 13. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 27. pantu un Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo, otro, trešo un ceturto daļu, pamatojoties uz Satversmes aizsardzības biroja direktora 2008. gada 24. jūlija lēmumu, ar kuru anulēta VID Muitas kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam izsniegtā speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem, tādējādi iestājoties nosacījumam, ka V.Vaškevičs neatbilst ieņemamajam amatam, kas saistīti ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, ņemot vērā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras 2008. gada 15. septembra vēstulē „Par V. Vaškeviča ģenerālprokuroram adresētās sūdzības izskatīšanu” norādīto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs apgalvo, ka par pielaides anulēšanu uzzinājis šorīt no masu medijiem. Tā kā lēmums par pielaides anulēšanu vēl ir pārsūdzams, V. Vaškevičs plāno ar sūdzību vērsties ģenerālprokuratūrā, raksta Kriminal.lv.

Iesniegumā ģenerālprokuratūrai V. Vaškevičs apgalvo, ka par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu uzzinājis šorīt no masu medijiem. Db.lv, jau rakstīja, ka darba pienākumus V. Vaškevičš pašlaik neveic, jo no 28. jūlija ir uz slimības lapas.

V. Vaškevica viedoklis (fragments no iesnieguma ģenerālprokuratūrai):

"Esmu pārliecināts, ka bez šādas oficiālas likumdošanā noteiktās informācijas saņemšanas Satversmes aizsardzības birojam nebija tiesību anulēt man speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumu objektiem, un lietā pieņemtais lēmums ir pamatots nevis uz pierādījumu pamata, kā to nosaka pastāvošā likumdošana, bet uz pilnīgi nepamatotu pieņēmumu pamata, kas izskanējuši masu saziņas līdzekļos."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierosinājis saukt pie kriminālatbildības bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Db.lv jau vēstīja, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID reorganizācijas gaitu noteiks Vaškevičs

Madara Fridrihsone, Db, 27.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas rīcības plāna un jaunā nodokļu administrācijas reglamenta izstrādāšanu VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns uzticējis savam vietniekam, bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam.

Par to Db informēja avots Finanšu ministrijā.

VID reorganizācijas rīcības plānu un jauno reglamentu Finanšu ministrijā ir jāiesniedz vēl šonedēļ.

Lielas diskusijas saistībā ar VID reorganizāciju radīja iecere apvienot Finanšu policiju un Muitas kriminālpārvaldi, kuru savulaik vadīja tieši V. Vaškevičs, kam tagad uzdots izstrādāt VID reorganizācijas rīcības plānu un reglamentu.

Vaškeivčs jau ilgāku laiku atrodas tiesībsargājošo institūciju u zmanības lokā. Pagājušā gada nogalē prokuratūra uzrādīja viņam apsūdzību par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Saskaņā ar krimināllikumu par šādiem nodarījumiem var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sadarbojas ar noziedzniekiem, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs.

"Jau sākot manis vajāšanu, KNAB balstījās uz agrāk tiesātā Raimonda Štālberga liecībām. Tajā pašā laikā R. Štālbergs, izrādās, esot saistīts ar manas automašīnas dedzināšanu, kas to lai zina – varbūt arī ar manis noslepkavošanas mēģinājumu. Konkrēti KNAB darbinieki saistīti ar noziedzīgajām aprindām. Viens no šīm aprindām ir R. Štālbergs," norāda V. Vaškevičs.

Viņš arī uzsver: "Tā visatļautība, kādā pēdējos gadus dzīvojis KNAB, tā gaisotne, nekontrolējamība ir novedusi pie tā, ka ir darbinieki, kas jau paši domā kā noziedznieki un arī rīkojas kā noziedznieki. Jau pirms pusotra gada teicu, ka KNAB tiek zagta nauda, bet tolaik tas izklausījās neticami. Laiks parādīja, ka man bija taisnība, un laiks parādīs, ka man ir taisnība arī tajā, ko saku pašlaik."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieks Vladimirs Vaškevičs iesniedzis sūdzību par viņam piemēroto aizdomās turamā statusu, ziņo laikraksts Čas.

Sūdzība iesniegta prokuratūras prokuroram Ivaram Krauzem, un tajā norādīts, ka procesa virzītājs nav motivējis savu lēmumu, kā to prasa Kriminālprocesa likums.

V. Vaškevičs sūdzībā uzsvēris, ka procesa virzītājs nav ievērojis Kriminālprocesa likuma 30.pantu, kas paredz, ka par likuma pārkāpumiem var saukt pie Krimināllikumā noteiktās atbildības, ja ienākumi un mantiskie labumi gūti pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus, taču lēmumā nav norādīts neviens konkrēts apstāklis, kādā veidā likums pārkāpts.

Db.lv jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs V. Vaškevičam piemērojis aizdomās turamā statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcias novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) apstiprinājis, ka saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes direktoru Vladimiru Vaškeviču tiek atzīts par aizdomās turēto, raksta Diena.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece norāda, ka kriminālprocesa ietvaros iegūtā informācija ir pietiekama, lai uzskatītu, ka V. Vaškevičs nav ievērojis likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktās prasības un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību. V. Vaškevics laika posmā no 2002. līdz 2007. gadam neatļauti piedalījusies mantiskos darījumos, kas sakarā ar dienesta stāvokli ar likumu aizliegts, kā arī attiecīgo periodu valsts amatpersonas deklarācijās sniegusi nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka V. Vaškevičs uzskata, ka šī ir "iebiedēšanas kampaņa". Viņš arī piebilda, ka viņam ir pamats domāt, ka nesenais skandāls ar 135 500 latu pazušanu ir tikai "aisberga redzamā daļa".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam pilnībā esot anulēta pielaide valsts noslēpumam. To Latvijas Avīzei netieši apstiprinājuši valsts drošības struktūru pārstāvji. Tas, savukārt, nozīmē, ka V. Vaškevičs vairs nevar turpināt savus amata pienākumus, norāda laikraksts.

Satversmes aizsardzības birojā netika noliegts, taču sīkāk komentēt situāciju birojs atturējies. Arī VID nekādus komentārus laikrakstam nesniedza vien piebilda, ka V. Vaškevičs no 28. jūlija esot uz slimības lapas.

Laikraksts norāda, ka pamats, uz kura pieņemts Satversmes aizsardzības biroja lēmums, netiek izpausts. Tiek lēsts, ka V. Vaškevičs varētu būt piesedzis kontrabandu, juridisku pierādījumu tam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierosinājuma bijušajam Valsts ieņēmumu dienesta Muitas Kriminālpārvaldes direktoram Vladimiram Vaškevičam uzrādījusi apsūdzību.

Db.lv jau vēstīja, ka KNAB ierosināja saukt pie kriminālatbildības V. Vaškeviču.

KNAB izmeklētājs nosūtījis prokuratūrai kriminālprocesa materiālus, aicinot saukt bijušo Muitas Kriminālpārvaldes vadītāju pie kriminālatbildības saistībā ar nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijās un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos, Db informēja KNAB.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūti dokumenti, kas liecina, ka V. Vaškevičs ir ieņēmis amatu kādā ārzonas firmā, kuras kontam piesaistīto kompānijas maksājumu karti lietojis no 2002.gada.

KNAB informē, ka VID amatpersona, no 2002. līdz 2007.gadam lietojot finanšu līdzekļus no ārzonas firmai un kādai fiziskai personai piederošajiem banku kontiem, piedalījusies tai ar likumu aizliegtos darījumos, piedevām amatpersonas deklarācijās noklusējusi ziņas par ievērojamiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izsaukts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes vadītājs Vladimirs Vaškevičs, kur viņam piemērots aizdomās turamā statuss, raksta laikraksts Čas.

Sods par šāda likuma pārkāpšanu ir brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudassods līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Db.lv jau ziņoja, ka aizdomās turamā statuss piemērots arī V. Vaškeviča bijušajai sievai Inārai Vilkastei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs cer uz vairākiem simtiem tūkstošu sterliņu mārciņu no prasītājiem Anglijas tiesā

LETA, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ST: Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei

Dienas Bizness, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonas statusa noteikšana maksātnespējas procesa administratoriem neatbilst Satversmei, secinājusi Satversmes tiesa (ST). ST uzskata, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Satversmes tiesā par apstrīdēto normu konstitucionalitāti vērsās vairāki advokāti, kuri savu advokāta darbību apvieno ar maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanu. Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka ar apstrīdētajām normām noteiktais valsts amatpersonas statuss liedzot viņiem tupmāk darboties gan kā maksātnespējas procesa administratoriem, gan advokātiem. Tas ierobežojot viņiem Satversmes 106. pantā noteiktās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu un neatbilstot tiesiskās paļāvības principam.

Tiesa apstrīdētās normas vērtēja kā vienotu regulējumu, kas nosaka, ka maksātnespējas procesa administratori savā amata darbībā ir pielīdzināmi valsts amatpersonām un tādēļ uz viņiem attiecas likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. ST atzina, ka, vērtējot apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 106.pantam, jāņem vērā konkrētā situācija, kādā atrodas pieteikumu iesniedzēji. Tādēļ Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību Satversmei, ciktāl tās attiecas uz maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šuškeviča: mani mēģina mākslīgi padarīt par apsūdzēto

, 02.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu grupā apsūdzētā Jeļena Šuškeviča uzskata, ka pret viņu ir safabricēta lieta, lai ietekmētu viņas dzīvesbiedru, uzņēmēju Vladimiru Oderovu.

J.Šuškeviča, kura pagājušā gada augustā atzīta par vainīgu kukuļošanā grupā, pirms lietas atkārtotas izskatīšanas Augstākajā tiesā, tikusi iebiedēta, jo pie viņas pienācis prokurors Arvis Miglāns un aicinājis uz tiesas sēdi ņemt līdzi divus gadus veco meitu, lai pēc tiesas uzreiz dotos uz cietumu. «Gribu zināt, kas notiek ārpus tiesas zāles, vai ir slepena vienošanās un kāpēc prokurors man to pateica,» preses konferencē uzsvēra J.Šuškeviča.

Jau vēstīts, ka J.Šuškeviča 2006. gadā pārstāvēja SIA OVI, kuru vada viņas dzīvesbiedrs Vladimirs Oderovs, strīdā ar prokuratūru par tankkuģa Matalobus atsavināšanas aizliegumu. J.Šuškeviča iesniedza vairāk nekā desmit sūdzības, ko prokuratūra noraidīja. J.Šuškeviča šī kuģa lietā tika pratināta kā lieciniece, un viņas rīcībā nonāca informācija, ka dati par kuģa Matalobus kustību atrodas Aizsardzības ministrijas krasta apsardzē. Ar sava preses sekretāra Andreja Portnova starpniecību J.Šuškeviča pēc palīdzības vērsās pie Aizsardzības ministrijā strādājošās Anetes Rozentāles, kura par ziņu iegūšanu prasīja 500 latus. Vēlāk izrādījās, ka A.Rozentāle ir Militārās izlūkošanas un drošības dienesta vecākā inspektore. J.Šuškeviča uzskata, ka A.Rozentāle ir provocējusi viņu uz noziedzīgu rīcību, tādēļ saucama pie kriminālatbildības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

AT turpināsies tiesvedība Swedbank prasībā pret Kolonnu par trīs miljonu latu piedziņu

, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AS Swedbank prasība pret Kolonnas grupas dibinātāju Ievu Plaudi-Rēlingeri, viņas dēlu Ivaru Plaudi-Lasmani, kā arī Menas salā reģistrēto uzņēmumu Kolonna Limited un tam daļēji piederošo patlaban maksātnespējīgo SIA Hotel Kolonna par trīs miljonu latu piedziņu.

Kā liecina informācija tiesas.lv, apelācijas sūdzība AT tika pieņemta pagājušajā nedēļā, tomēr vēl nav lemts par apelācijas tiesvedības ierosināšanu.

Apgabaltiesa 10.septembrī daļēji apmierināja Swedbank prasību. Tiesā tika nolemts piedzīt nesamaksāto parāda pamatsummu, nesamaksātos procentus par iztērēto aizdevuma daļu laikā no 2009.gada 18.augusta līdz 2011.gada 1.novembrim, kā arī piedzīt nokavējuma procentus laika posmā no 2010.gada 30.aprīļa līdz 2011.gada 1.novembrim. Tāpat tiesa lēma piedzīt līgumsodu un tiesas izdevumus.

Swedbank vērsās tiesā, lai piedzītu 3 514 020 latu parādu no Ievas Plaudes-Rēlingeres, viņas dēla un uzņēmuma Kolonna Limited, tostarp vēršot parādu piedziņu uz diviem īpašumiem Jaunajā ielā, Langstiņos, ko Plaude-Rēlingere atdāvināja savam dēlam neilgi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas, tādā veidā izņemot īpašumus no maksātnespējas procesa, padarot neiespējamu mantas piedzīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pirmo reizi zaudējumus piedzīs no maksātnespējas administratora

Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu birojs COBALT, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizturēti Vaškeviča auto spridzinātāji

, 26.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija aizdomās par Valsts ieņēmumu dienesta muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča automašīnas spridzināšanu aizturējusi trīs cilvēkus, vēsta Telegraf.

Divi aizturētie tiek turēti aizdomās par sprādziena organizēšanu, bet viens par nozieguma pasūtīšanu. Saskaņā ar laikraksta rīcībā esošo informāciju, noziegums veikts, atriebjoties par krietnas nelegālas izcelsmes naudas summas, kuru bija paredzēts atmazgāt, aizturēšanu.

Db jau vēstīja, ka V. Vaškeviča automašīna pie muitas kriminālpārvaldes tika spridzināta 2007.gada maijā. Pēc sprādziena amatpersona tika ievietota slimnīcā.

Ministru prezidents pēc šī V. Vaškeviča slepkavības mēģinājuma sasauca ārkārtas sēdi, uz kuru aicināja atbildīgo dienestu vadītāji. Lietas izmeklēšanā iesaistījās Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki, savukārt VID vadītājs Dzintars Jakāns un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš aicināja izmeklētājus šai lietai pievērst īpašu uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru