Latvijas lielākie interneta un e-pasta pakalpojumu sniedzēji pieteikuši karu surogātpasta jeb nevēlamu komerciālo piedāvājumu sūtītājiem un nolēmuši veidot izveidot spameru melno sarakstu.
Saskaņā ar CERT NIC.LV datiem, spama vēstuļu skaits, kas tiek izsūtītas no Latvijas, ir sasniedzis jau 5 - 10% no kopējā surogātpasta apjoma. Un to saņem, galvenokārt, mūsu pašu interneta lietotāji. Tāpēc, lai iegrožotu nevēlamo sūtījumu daudzumu nolemts izveidot spameru melno sarakstu, Db.lv informē Jānis Riņķis, NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs.
Pret tā dēvētajiem spameriem nolēmuši cīnīties tādi uzņēmumi kā Inbox.lv, Lattelecom, Telia Latvija, SigmaNet, LATNET Serviss un interneta drošības incidentu risināšanas komanda CERT NIC.LV .
Risinājuma pamatideja ir vienkārša – to spameru IP (Interneta protokola) adreses, kas noslogos saraksta veidotāju tīklus, automātiski (izmantojot tam paredzētu speciālu filtru) tiks ievietotas melnajā sarakstā. E-pasti, kuri tiks sūtīti no šīm IP adresēm, nesasniegs savus adresātus neatkarīgi no sūtījuma satura. Nejauši nobloķēts lietotājs pāris reizes varēs sevi atbloķēt pats. Taču pie noteikta pārkāpumu skaita īsā laika posmā, to varēs izdarīt tikai interneta pakalpojumu sniedzējs, saņemot atbilstošus paskaidrojumus no attiecīgā lietotāja. Savukārt, IP adreses, kas pieder tīkliem, kuri izmanto dinamisku IP adrešu piešķiršanu, tiks izņemtas automātiski – pēc noteikta laika limita.
Gadījumā, ja spama vēstules tiks sūtītas no pakalpojuma sniedzēja tīkla, kurš nepiedalās saraksta veidošanā un uzturēšanā, nevēlamo vēstuļu sūtītāja liktenis būs vēl bēdīgāks. Atbloķēt spameri, kas nogrēkojies vairākkārtīgi, varēs tikai kāds no saraksta veidotājiem. Protams, iepriekš saņemot attiecīgu apliecinājumu, ka incidents ir atrisināts.
Tādā veidā spameriem uzreiz būs jārisina vairākas problēmas. Pirmkārt, viņi pazaudēs šādai nodarbei tik dārgo laiku, jo nāksies domāt – kā regulāri atbloķēties, nepievēršot sev uzmanību (jo izdarīt to automātiski nebūs iespējams). Otrkārt, tā kā izmantojot minēto sistēmu, nepievērst uzmanību ir praktiski neiespējami, nāksies skaidroties ar Datu valsts inspekciju par savu pretlikumīgo darbību. Un tas arī nebūs viegli, jo privātpersonām sods par viena aizliegta komerciāla piedāvājuma jeb spama vēstules nosūtīšanu ir līdz 350 latiem. Savukārt juridiskām personām tas var sasniegt pat 500 latus par vienu saņemto sūdzību.
Šobrīd, lai pasūdzētos par spamošanu, ir jāvēršas Datu valsts inspekcijā (www.dvi.gov.lv) ar rakstisku vai arī elektroniskā paraksta apstiprinātu iesniegumu. Tiesa, ne katrs ir gatavs veltīt laiku šāda iesnieguma sagatavošanai. Tāpēc bieži vien spameri izsprūk sveikā.
CERT NIC.LV grupas loceklis Gints Mālkalnietis gan ir pārliecināts, ka procedūra jāvienkāršo: „To vajag izdarīt, lai interneta lietotāji varētu ātrāk un efektīvāk cīnīties pret spamu un spameriem.” Viņš arī uzsver, ka labums no šāda melnā saraksta izveidošanas būs ne tikai pašiem interneta pakalpojuma sniedzējiem, kuru tīkli spameru darbības dēļ tiek lieki noslogoti. Tas noteikti nesīs labumu arī citām organizācijām, piemēram, bankām, augstskolām, valsts iestādēm, kuru pakalpojumu sniedzēji iesaistīsies melnā saraksta uzturēšanā.