Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Sadarbība ar čaulu kompānijām būs jāpārtrauc apmēram 20 000 Latvijas uzņēmumu, otrdien intervijā Latvijas Radio teica SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd sabiedrībā ir radies maldīgs priekšstats, ka jaunie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, attieksies tikai uz Latvijas banku sektoru. «Tas neskars tikai banku sektoru, bet arī attieksies uz tādiem uzņēmumiem kā nodokļu konsultanti, advokātu biroji, grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji un citi. Tie ir apmēram 20 000 uzņēmumu,» teica Kiopa, uzsverot, ka šiem uzņēmumiem nāksies atšķetināt savu klientu loku un izbeigt sadarbību ar čaulu kompānijām.

Lursoft valdes locekle atgādināja, ka likumā ir noteiktas trīs pazīmes čaulu kompānijām. Atbilstoši NILLTFNL juridiskā persona ir uzskatāma par čaulas veidojumu, ja tai piemīt vismaz viena vai vairākas no trim pazīmēm. Pirmkārt, nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo. Otrkārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību. Treškārt, valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Pēc Kiopas skaidrotā, visgrūtāk ir konstatēt pirmo pazīmi - vai uzņēmums veic reālo saimniecisko darbību.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Lai arī visiem 93,4 tūkstošiem Igaunijā reģistrēto uzņēmumu savus gada pārskatus vajadzēja iesniegt līdz šā gada 1. jūlijam, to ir izdarījuši tikai 60% uzņēmumu, raksta BNN.

Šis rādītājs gan, salīdzinot ar 2009. gadu, ir uzlabojies, jo pērn tikai 58,6% Igaunijas uzņēmumu spēja savus gada pārskatus iesniegt laikā. Šogad arī pirmo reizi visiem uzņēmumiem Igaunijā bija nepieciešams iesniegt gada pārskatus elektroniskā veidā internetā.

Tāpat kā vairākus pēdējos gadus, liela daļu uzņēmumu savus gada pārskatus iesnieguši pēdējā brīdī, proti, jūnija beigās. Šogad pēdējo trīs dienu laikā savus pārskatus iesnieguši 23,4 tūkstoši uzņēmumu.

Kā ierastākie iemesli tam, kāpēc uzņēmumi nespēj laikus iesniegt savus pārskatus, tiek minēti neskaidrība un bezrūpība.

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Šodien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par augsta riska klientu finanšu operāciju ierobežojumiem Latvijas finanšu sektorā.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Ar jaunu pantu likumā plānots noteikt aizliegumu kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm.

Par 2021. gada saimnieciskās darbības rādītājiem gada pārskatus nav iesnieguši 4448 uzņēmumi, kuri to bija izdarījuši par 2020. gadu, turklāt šādu juridisko personu skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis.

Tādu ainu rāda SIA Lursoft pētījums. Proti, gada pārskatus par 2020. gadu nav iesniegušas 1393 kompānijas, par 2019. gadu —710, bet tos bija iesnieguši par iepriekšējo – attiecīgi 2019. un 2018. gadu. Pēc vairāku aptaujāto domām, tā ir pārsteidzoša situācija, kas raisa daudz jautājumu ne tikai par iemesliem, bet arī par sekām. Proti, viens no universālākajiem izskaidrojumiem ir Covid-19 pandēmijas otrā gada rezultāts, taču 2021. gads būtībā bija vīrusa okupācijas otrais gads, nevis pirmais — 2020. gads, kad bija šoks un grūti saprast jauno dzīvi.

Neredz pamatu

SIA Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa uzsver, ka 2021.gadā publiskoto gada pārskatu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem pieciem – sešiem gadiem, ir samazinājies par ~2%. “Vairāk nekā 4000 uzņēmumi, kuri 2020.gadā bija iesnieguši gada pārskatu, par 2021.gadu to nav iesnieguši. Papildus jāatzīmē, ka šiem uzņēmumiem nav reģistrēts ne maksātnespējas process, ne likvidācijas process, kas varētu būt kā viens no izskaidrojumiem finanšu pārskata neiesniegšanai. Protams, jāņem vērā, ka likums paredz iespēju uzņēmumiem arī mainīt savu finanšu pārskata periodu, tomēr tā maksimālais termiņš nevar būt garāks par 18 mēnešiem. Tas savukārt nozīmē, ka arī finanšu perioda izmaiņu gadījumā gada pārskatam par 2021.gadu š.g. martā jau tomēr bija jābūt iesniegtam,” tā D. Kiopa.

Lai arī līdz 2005. gada pārskatu iesniegšanas termiņa beigām Uzņēmumu reģistrā ir atlikušas tikai deviņas darbdienas, tomēr līdz šim to izdarījuši tikai 7460 uzņēmumi, kaut arī tiek gaidīti vairāk nekā 50 500 uzņēmumu gada pārskati. Lielākajai daļai uzņēmēju iepriekšējā saimnieciskā gada pārskati Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāiesniedz ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām, tātad līdz 30. aprīlim. Tiesa, lielajiem uzņēmumiem (darbības apjoms pārsniedz bilances kopsummu — 1 milj. Ls, neto apgrozījums — 2,4 milj. Ls, pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 250, kā arī koncernu mātes uzņēmumam) tie jāiesniedz līdz 1. augustam. «Lielo uzņēmumu skaits ir ap simtu, nevis tūkstoši,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova. Viņa atzīst, ka līdz šim pērnā gada pārskatus iesniegusi tikai daļa no tiem uzņēmumiem, kam tas būtu jādara. Uzņēmējiem, lai iekļautos likumā paredzētajā termiņā, ir atlikušas tikai astoņas darbdienas. Lai uzņēmēji taupītu savu laiku, I. Panasova iesaka gada pārskatus Uzņēmumu reģistram nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, norādot satura aprakstu (tas ir tikai pie apdrošinātām vēstulēm, ne pie ierakstītām). Gada pārskati Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz individuālajiem komersantiem zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, kuru taksācijas gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem 2005. gadā nepārsniedz 45 000. Vairāki aptaujātie nodokļu speciālisti atzina, ka gada pārskatus kā ik katru gadu visvairāk iesniedz tieši pēdējās nedēļās un arī dienās pirms termiņa. Savukārt vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka 2005. gada saimnieciskās darbības pārskatus jau esot iesnieguši, daļa to gatavojās darīt tuvākajās dienās. Turklāt daļa uzņēmēju norādīja, ka nekāda «gumijas stiepšana» nenotiek, jo darba esot līdz kaklam, it īpaši saistībā ar to, lai bizness «ripotu».

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3.septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008.gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārkastu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šī gada 3. septembrim visus nepieciešamos tiesību aktu projektus, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu otrdien, 5.jūnijā, pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšanu vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008. gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārskatu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Strauji tuvojas gada pārskatu par 2010. gadu iesniegšanas termiņš – 30. aprīlis.

Gada pārskatu likuma 66.panta 1.punkts nosaka, ka sabiedrība gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Sabiedrībām, kuru bilances kopsumma ir 1 milj. Ls, neto apgrozījums 2,4 milj. Ls un pārskata gadā vidējais darbinieku skaits bijis 250 (jāatbilst diviem no trim kritērijiem), un uzņēmumiem, kuri ir koncerna mātes sabiedrības, kuras gatavo konsolidēto gada pārskatu, gada pārskati jāiesniedz līdz 31.jūlijam.

Gada pārskati nav jāiesniedz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, ja to ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 tūkst. Ls.

Uzņēmumu reģistrs sācis gatavot un nosūtīt protokolus par administratīvo pārkāpumu komersantiem, kuri nav iesnieguši 2005.gada publiskos pārskatus. Līdz šim nosūtīti aptuveni 70 protokoli. Patlaban Uzņēmumu reģistrs kopumā saņēmis 50 602 gada pārskatus, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā. Jau ziņots, ka Uzņēmumu reģistrs gatavo un nosūta protokolus par administratīvo pārkāpumu arī biedrībām un nodibinājumiem, kas nav iesnieguši gada pārskatus. Līdz šim reģistrs sagatavojis aptuveni 150 protokolus (gada pārskatus neiesniedza aptuveni trīs tūkstoši biedrības un nodibinājumi).

2010. gada pārskatus iesniegusi 52 871 jeb 53,1% no tām kapitālsabiedrībām, kurām tas bija jau jāizdara, ceturdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums. «Lai arī pērnā saimnieciskā gada pārskatu iesniegšanas termiņš - 1. maijs - vairumam kapitālsabiedrību ir pagājis, tomēr tikai nedaudz vairāk par pusi - vairāk nekā 47 000 - no tām, kurām tas ir jāiesniedz, to nav veikušas,» secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš atzīst, ka vēl daļa 2010. gada pārskatu tiks saņemta, jo lielie uzņēmumi savus pērnā gada finanšu pārskatus var iesniegt līdz šā gada augustam. Turklāt ne vienam vien uzņēmumam finanšu gads nesakrīt ar kalendāro gadu, un tāpēc gada pārskati par 2010. finanšu gadu var tikt iesniegti, nepārkāpjot normatīvo aktu prasības, pat līdz šā gada vēlam rudenim, secina A. Brūvelis.

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas problēmu dēļ gar degunu aiziet vairāki miljoni latu, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šobrīd grāmatvežiem saistībā ar gada pārskatu elektronisku iesniegšanu lielas galvassāpes un stresu sagādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). «Apgrūtinājumi ir saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšupielādēt apjomīgus dokumentus, kā rezultātā tiek ietekmēta EDS ātrdarbība un veiktspēja,» DB skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa. Vienlaikus VID piemetina, ka darbu ar EDS var apgrūtināt arī citi faktori, piemēram, sistēmas lietotāja interneta pieslēguma ātrums. Jāatgādina gan, ka tieši VID bija tas, kurš rosināja gada pārskatus VID iesniegt tieši elektroniskā veidā. Vairāki DB aptaujātie grāmatveži pauž sašutumu par esošo situāciju un ir dusmīgi uz VID, kurš pat neuzskata par vajadzīgu grāmatvežus pabrīdināt un norādīt, kā tiem rīkoties turpmāk. Tiesa, pāris grāmatveži saņēmuši atbildi no VID darbiniekiem, kuri paskaidrojuši, ka problēmas ir tehnisku iemeslu dēļ, bet, kad pārskatus EDS varēs iesniegt, uz šādu jautājumu VID darbinieki atbildes nezinot. Tiesa, grāmatveži arī sūdzas, ka pēdējās nedēļas laikā problēmas sagādā ne vien VID EDS, bet arī VID informatīvā tālruņa sazvanīšana. VID gan uzsver, ka dienests regulāri pilnveido EDS un veic uzlabojumus, lai palielinātu sistēmas veiktspēju un ātrdarbību, piemēram, šomēnes tika uzstādīti papildu serveri. Proti, VID ir sazinājies ar sistēmas izstrādātājiem, kuri kopā ar IBM meklē risinājumus.

Pirmo 37 tūkstošu uzņēmumu, kuri iesnieguši savus pārskatus par saimniecisko darbību 2013.gadā, kopējais apgrozījums bijis 9,92 miljardi eiro, bet vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu – 264 tūkstoši eiro, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot šos datus ar 2012.gada rādītājiem, ir redzams uzlabojums, jo, pēc Lursoft aprēķiniem, aizpagājušajā gadā pirmie iesniegtie gada pārskati uzrādījuši 231 tūkstoša eiro lielu apgrozījumu uz vienu uzņēmumu, kas laika gaitā, pārskatus iesniedzot arī lielajiem uzņēmumiem, pieaudzis līdz 575 tūkstošiem eiro.

Lursoft eksperti pozitīvi vērtē faktu, ka pēc krīzes gadiem, kad uzņēmumi strādājuši ar zaudējumiem, pēdējos trīs gados tie atkal uzrādījuši peļņu. Turpinot iepriekšējā gada tendenci, 2013.gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu bijusi 13,7 tūkstoši eiro, kas ir par 0,85 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2011.gadā, savukārt peļņa pēc nodokļiem pērn uzrādījusi vienu no pēdējā gada augstākajiem rādītājiem, sasniedzot 11,4 tūkstošus eiro uz vienu uzņēmumu.

31. jūlijs ir pēdējā diena, kad lielajiem uzņēmumiem ir jāiesniedz pārskati par 2005. finanšu gadu Uzņēmumu reģistrā, pretējā gadījumā var draudēt uzņēmuma likvidācija.Uzņēmumu reģistrs 2005. gada pārskatus vēl nav saņēmis no vairākiem desmitiem uzņēmumu, kuriem saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju pārvaldes datiem tas obligāti jādara, atzīst Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan precīzu uzņēmumu skaitu, kuriem gada pārskati obligāti jāiesniedz līdz 1. augustam, neminēja, jo uzņēmēji gada pārskatus sūtot arī pa pastu un līdz ar to Uzņēmumu reģistrs tos saņemot pēc pāris dienām. Jāatgādina, ka lielākajai daļai uzņēmumu gada pārskati bija jāiesniedz līdz 30. aprīlim, kaut gan lielajiem uzņēmumiem (darbības apjoms pārsniedz: bilances kopsummu — 1 milj. Ls, neto apgrozījumu — 2.4 milj. Ls, pārskata gada vidējo darbinieku skaitu — 250), kā arī koncernu mātes uzņēmumam tie jāiesniedz līdz 31. jūlijam. Tiesa, lielie uzņēmumi nebūt nav vienīgie, kuri nav izpildījuši normatīvo aktu prasības, jo tie prasa iesniegt gada pārskatus nelikvidētajām SIA un akciju sabiedrībām. Gada pārskati Uzņēmumu reģistrā nav jāiesniedz individuālajiem komersantiem zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, kuru taksācijas gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem 2005. gadā nepārsniedz 45 000. Pret tiem uzņēmumiem un komersantiem, kuri neiesniegs gada pārskatus, Uzņēmumu reģistrs ir tiesīgs uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, kā ari celt prasību tiesā par darbibas izbeigšanu, ja trīs mēnešu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas gada pārskats vienalga netiek iesniegts, brīdina J. Endziņš. Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs jau ir uzsācis sankciju pielietošanu pret nelielajiem uzņēmumiem, kuri nav iesnieguši gada pārskatu par 2005. gadu un kuriem tas bija obligāti jādara.

2005. gada pārskatus Uzņēmumu reģistrā nav iesnieguši apmēram 11 000 uzņēmumu jeb 20 % no tiem, kuriem tas bija jāizdara. To liecina Uzņēmumu reģistra aplēses. «Ja sagalabāsies līdzšinējās gada pārskatu iesniegšanas tendences, tad tuvākajā laikā tos varētu iesniegst vēl 5000 — 7000 uzņēmumu,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka kopumā šobrīd jau ir iesniegti nedaudz vairāk gada pārskatu nekā analogā laikā pērn. Taču šogad tik gaidīts, ka gada pārskatus iesniegs apmēram 53 000 uzņēmumu. Lai arī tiek lēsts, ka līdz šim gada pārskatus nav iesniegši vairāk nekā 35 000 uzņēmumu, tomēr J. Endziņš norāda, ka tas nav atbilstošs skaitlis. Jāatgādina, ka obligāti gada pārskati ir jāiesniedz visām nelikvidētajām kapitālsabiedrībām (SIA un a/s), kā arī individuālajiem komersantiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, kuru taksācijas gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem 2005. gadā pārsniedz 45 000. Kopumā šobrīd ir nelikvidētas nedaudz vairāk par 84 000 kapitālsabiedrību, taču no tām ir jāatskaita tās, kuras ir reģistrētas šogad un 2005. gada otrajā pusgadā — 9500, kā arī tās SIA un a/s, kuras nepārreģistrējās komercreģistrā un, kurām ir pielikta atzīme par darbības izbeigšanu, taču tās vēl nav likvidētas — 16 000, kā arī lielās kapitālsabiedrības (ap 1500), kurām gada pārskats jāiesniedz līdz 1. augustam, norāda J. Endziņš. Tādējādi kopējais kapitālsabiedrību skaits, kurām bija jāiesniedz 2005. gada finansiālās darbības pārskats, ir apmēram 57 000, no kurām šobrīd to jau izdarījuši 46 000, kamēr nav zināms, cik ir tādu z/s un i/k, kuru apgrozījums lielāks par noteikto slieksni un kuriem obligāti Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pārskats, skaidro J. Endziņš. Viņaprāt nav jēgas tērēt resursus — stādīt administratīvo pārkāpumu protokolus — tām kapitālsabiedrībām, kuras nav pārreģistrējušās komercreģistrā un tāpat nekādu saimniecisko darbību neveic. Savukārt normatīvie akti nemaz neprasa iesniegt gada pārskatus par 2005. gadu tiem, kuri reģistrēti pērnā gada otrajā pusē, jo to var apvienot ar nākamo (2006.) pilno gadu.

Veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu neto apgrozījums pērn bijis nepilns miljards eiro, savukārt tīrā peļņa – tikai nepilni 40 miljoni eiro

To liecina SIA Lursoft pētījums. Lai arī veselības aprūpē strādājošo uzņēmumu skaits pārsniedz 2100, taču gada pārskatus iesnieguši tikai 79% kompāniju. Interesanti, ka no gada pārskatus iesniegušo 986,88 miljoniem eiro neto apgrozījuma 27% ģenerē lielās universitāšu slimnīcas. TOP 10 veselības aprūpes iestāžu vidū ir tikai divi ārpus Rīgas esoši uzņēmumi – SIA Daugavpils reģionālā slimnīca un SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Lursoft aprēķinājis, ka privātā kapitāla veselības aizsardzības iestādes 2018. gadā katra apgrozījusi vidēji 52,13 tūkst. eiro, kamēr valsts un pašvaldību kapitāla uzņēmumi – 2,35 milj. eiro. Mazāka atšķirība vērojama, salīdzinot vidējo peļņu, – valsts un pašvaldību uzņēmumiem tā pagājušajā gadā bijusi 4,26 tūkst. eiro, kamēr privātajā sektorā – 2,52 tūkst. eiro.

Aizvadītajā gadā vidējā peļņa uz vienu uzņēmumu pirms nodokļu nomaksas bijusi 8650 lati, savukārt pēc nodokļiem – 6 511 lati, liecina Lursoft dati.

Līdz 27.aprīlim pārskatus par 2012.gadu iesnieguši 47 648 subjekti, un lielākā aktivitāte, gluži kā citus gadus, bijusi tieši pēdējās nedēļās. Tā, piemēram, pagājušās nedēļas piecās darba dienās pārskatus par pērno finanšu gadu iesnieguši 7852 Komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā un Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētie subjekti, taču lielākā aktivitāte noteikti vēl gaidāma šonedēļ. Salīdzināšanai – pērn aprīļa pēdējā un maija pirmajā nedēļā iesniegti kopumā vairāk nekā 46 tūkstoši pārskatu, kas ir gandrīz puse no visiem pārskatiem, kas iesniegti par 2011.gadu.

Lai arī finanšu rādītājos vēl gaidāmas būtiskas korekcijas, jo liela daļa pārskatu vēl nav iesniegta, pirmie dati liecina, ka pagājušajā gadā uzņēmēji turpinājuši atkopties no iepriekš piedzīvotās krīzes.

Iesniegumus ar lūgumu samazināt savas algas par 15 % līdz šim Valsts kancelejā iesnieguši seši Ivara Godmaņa (Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš) vadītās valdības ministri.

Iesniegumus par savu algu samazināšanu Valsts kancelejai ir iesnieguši satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, bērni, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainārs Baštiks, labklājības ministre Iveta Purne, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kā arī demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, informē I. Godmaņa padomnieks Edgars Vaikulis.

Tautas partijas ministru iesniegumi par algas samazināšanu pagaidām nav saņemti, tādēļ algu par šī gada janvāri viņi saņēmuši pilnā apmērā. Tiesa, kā atzina E. Vaikulis, ņemot vērā, ka arī pārējie ministri iesniegumus par algas samazināšanu iesnieguši tikai februārī, par šī gada janvāri visi ministri, izņemot valdības vadītāju I. Godmani, algas saņēmuši pilnā apmērā. Tiem ministriem, kuri jau iesnieguši iesniegumus ar lūgumu savu mēnešalgu samazināt par 15 %, par 2009. gada februāri izmaksājamā alga tiks samazināta par 30 %, skaidroja E. Vaikulis.

Jāmeklē risinājumi, lai bankas čaulu kompāniju darbību ierobežojošā likuma dēļ atsevišķiem reāli strādājošiem uzņēmumiem neslēgtu kontus vai neatteiktu konta atvēršanu, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Šodien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL) ar mērķi stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Tāpat grozījumi paredz veicināt informācijas apmaiņu starp likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.

Aicināta vērtēt atsevišķu uzņēmēju paustās bažas, ka bankas, ievērojot minētā likuma prasības, vai nu atsaka atvērt kontu, vai to slēdz, Reizniece-Ozola atzina, ka šajā jautājumā risinājums vēl tiks meklēts.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.