Alkoholisko dzērienu ražotājas a/s Veldze mazākumakcionāriem piedāvāts atpirkt akcijas par salīdzinoši nelielu samaksu. Par to Db informēja Veldzes mazie akcionāri, kas piedāvājumam nepiekrīt. «Mums zvana un paģēr, lai savas akcijas pārdodam līdz martam par 9 santīmiem gabalā, jo aprīlī tās būšot nederīgas. Esam neizpratnē, ko darīt,» Db norādīja kāds akcionārs. «Personīgu piedāvājumu katram mazajam akcionāram ar nolūku palielināt dalību uzņēmumā var izteikt jebkurš, par jebkādu cenu – šāds piedāvājums nav likumpārkāpums, runa iet par ētiku,» Db uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Taču, ja tiek izteikts piedāvājums nenoteiktam akcionāru lokam (vairākiem akcionāriem vienlaikus), tad tas ir brīvprātīgais ackiju atpirkšanas piedāvājums un tā izteicējam ir jāsaņem FKTK atļauja, lai to izteiktu. FKTK pārstāvji norādīja, ka Veldze nav iesniegusi nekādus dokumentus, kas skartu jautājumu par akciju atpirkšanu. Spriežot pēc 2002. gada Veldzes bilances datiem, vienas akcijas cenai nevajadzētu būt zemākai par 63 santīmiem. Tāpēc mazajiem akcionāriem nevajadzētu akli pakļauties lielo prasībām, bet rūpīgi izvērtēt situāciju un šaubu gadījumā griezties FKTK ar rakstisku lūgumu izmeklēt lielo akcionāru darbības. Veldzes direktors Jurijs Dinko Db norādīja, ka Veldzes akcijas gan no mazajiem, gan lielajiem akcionāriem patlaban uzpērkot neatkarīga organizācija, taču plašākus komentārus sniegt viņš atteicās. Db jau vairākkārt rakstīja par ķīviņiem uzņēmuma akcionāru vidū un to, ka mazo akcionāru viedoklis nav ticis ņemts vērā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jāatgādina, ka uzņēmumam pērn pavasarī mainījās īpašnieki – ASV kompānija Idealux LLC pārdeva savas akcijas Venjaminam Gurevičam, bet otrs lielākais akciju īpašnieks ir maksātnespējīgā Berlat ražošanas vadītājs Grigorijs Vovks. Kompānijas pērnā gada darbības rezultāti nav zināmi, jo Veldzes vadība tos atklāšot pēc akcionāru pilnsapulces aprīlī, teica Dinko. Uzņēmums drīzumā gatavojoties pārtraukt sadarbību ar Daugavpils kompāniju Pallada, kur tika ražoti Veldzes kokteiļi, savukārt kompānijā Berlat, ar kuru Veldze gatavojās sadarboties jau pērn, ražošana vēl neesot sākta. Veldzes akcijas iepriekš tika kotētas Rīgas Fondu biržā, taču tā kā kompānija nebija laikus noslēgusi līgumu ar biržu par akciju kotācijas turpināšanu, uzņēmums šā gada sākumā no biržas tika izslēgts.

Pagājšnedēļ, 7. martā a/s Veldze lielākais akcionārs SIA Mono ir pārdevis sev piederošās a/s Veldze 458 819 publiskās emisijas akcijas kompānijai Idealux LLC, kura ir reģistrēta ASV. Īpašumtiesības uz minētajām akcijām kompānija ieguva 2003. gada 10. martā, teikts kompānijas paziņojumā Rīgas Fondu biržai.

Dienas bizness jau rakstīja, ka ārpusbiržā pagājštrešdien ir noticis darījums ar 44.27 % no a/s Veldze apmaksātā pamatkapitāla, norādot, ka darījumu, iespējams, veicis SIA Mono. Kompānijas pārstāvji šo faktu Db apstiprināja piektdien, norādot, ka Veldzes pārdošanas iemesls ir zudusī interese par uzņēmumu.

Uz a/s Veldze akcionāru pilnsapulci, kas notiks 30. jūnijā uzņēmuma akcionāri kopumā ir nobloķējuši 492 527 akcijas, kas ir 72.12% no uzņēmuma publiskās emisijas apjoma. Uzņēmuma publiskās emisijas apjoms ir 682 968 akcijas. A/s Veldze apmaksātais pamatkapitāls ir 986 400Ls.

A/s Veldze lielākie publiskās emisijas akcionāri

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Kopējais Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums šodien samazinājās par 1 181 358.35 Ls, līdz 219 479.70 Ls. Biržas nepārtrauktajā tirgū šodien izcēlās Latvijas Kuģniecības, Latvijas Gāzes, Ogres akcijas, biržas tiešo darījumu segmentā lielākie darījumi tika veikti ar Latvijas balzama akcijām, savukārt ārpusbiržas tirgū visapjomīgākie darījumi tika reģistrēti ar Veldze akcijām.

Akciju tirdzniecība nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien veidoja 13 773.36 Ls, darījumi ārpusbiržas tirgū šodien veidoja 203 093.94 Ls lielu apgrozījumu. Šodien notikušo tiešo darījumu apgrozījums bija 2 612.40 Ls.

Akciju tirgus apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien sasniedza 38 813.72 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju, kopējais apgrozījums palielinājās par 18 855.83 Ls . RFB cenu indeksa RICI vērtība šodien ir samazinājusies par -0.60% noslīdot līdz 212.18 punktiem,savukārt RFB kapitalizācijas indekss DowJones šodien ir samazinājies par -0.25%, sasniedzot 169.27 punktus.

Nepārtrauktajā tirgū šodien visaktīvāk tika tirgotas Latvijas Kuģniecības akcijas, kuru vērtība šodien nemainījās un bija 0.25 Ls. Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 8 darījumi, kuros tika tirgotas 8 670 akcijas.

Dzērienu ražotāja a/s Veldze 10.janvārī rīko akcionāru ārkārtas pilnsapulci, kurā paredzēts izskatīt tikai vienu jautājumu - par kompānijas turpmāko darbību. Par to liecina Veldzes valdes publicētais paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Patlaban nav skaidrs ne tikai par to, kā un vai Veldze darbosies tālāk, bet arī par to,kad un kādu lēmumu uzņēmuma akcionāri pieņems jautājumā par kompānijas akciju iekļaušanu regulētā tirgū. Iepriekšējā Veldzes sapulcē akcionāri atturējās pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Veldzes lielākais akcionārs ir Venjamins Gurēvičs, kuram pieder 458 819 jeb 44,3% dzērienu ražotājas akciju, bet 300 tūkstošu akciju jeb 28,95% īpašnieks ir Grigorijs Vovks. Veldzes akcijas iepriekš kotēja Rīgas Fondu biržas Brīvajā sarakstā, taču no 1.janvāra kotācija pārtraukta, jo uzņēmums nenoslēdza līgumu par kotāciju.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Latvijas Pasta nodaļas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā visā Latvijā strādās pēc īpaša svētku darba grafika, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga.

Rīgas pasta nodaļas

2006. gada 24.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot, Rīgas 8., 17., 22. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 20:00. Rīgas 18. pasta nodaļa strādās no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 20. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 20:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz plkst.16:00, Rīgas 33. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz plkst.16:00, bet Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

2006. gada 25.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot Rīgas 8., 17. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 22:00. Rīgas 20. un 22. pasta nodaļa strādās no 10:00 līdz 20:00, Rīgas 33. un 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 18. pasta nodaļa – no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz 16:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme lūgs pārtraukt ar SIA Rīgas karte noslēgto līgumu par Rīgas maksas autostāvvietu uzlabojumiem, darbību un uzturēšanu, vienlaikus norādot uz pienākumu piemērot publisko iepirkumu regulējumu.

Tā liecina LETA rīcībā esošais IUB atzinums kādai amatpersonai.

IUB tika lūgts izvērtēt Rīgas satiksmes rīcības neatbilstību Publisko iepirkumu likuma prasībām, nododot visus Rīgas satiksmes autostāvvietu ieņēmumu pārvaldības jautājumus Rīgas kartei, nerīkojot iepirkumu likumā noteiktā kārtībā.

No amatpersonas vēstules IUB konstatēja, ka SIA CityCredit jeb Mobilly jau 2004.gadā uzvarēja iepirkumā par īsziņas norēķinu sistēmas izveidošanu un uzturēšanu Rīgas satiksmes autostāvvietās uz pieciem gadiem. 2010.gadā Rīgas satiksme izsludināja jaunu iepirkumu, tomēr tas tika pārtraukts, un CityCredit ar Rīgas satiksmi noslēdza vienošanos, ka iepriekš noslēgtais līgums ir spēkā līdz jaunas iepirkuma procedūras rezultātiem. Esošais līgums esot spēkā līdz šā gada jūnijam.

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

Alus darītavu SIA "Ārpus" Ādažu novadā 2017.gadā izveidoja četri alus mīļotāji. Katrs no viņiem pirms tam darbojās dažādās nozarēs - no IT jomas, līdz pat saistībai ar alus darīšanu. Par brūvētavas galveno aldari kļuva Vladimirs Berezins. Uzņēmuma nosaukumā ietverta doma par to, ka šis alus ir citādāks un ārpus ierastajām garšām.

No čigāniem līdz savai darītavai

Pašos pirmsākumos "Ārpus Brewing Co" darbojās kā "čigānu" alus darītava - pēc sevis izstrādātas receptūras alus tika brūvēts dažādās alus darītavās visā Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ģirts Tihomirovs norāda, ka tā bijusi lieliska iespēja labāk sagatavoties un uzkrāt pieredzi savas darītavas atvēršanai: "Pilnīgi noteikti jebkura čigānu alus darītava sapņo par savu brūzi, un mēs nebijām izņēmums."

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Šodien Ministru kabinets apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu „Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”, kas turpmāk noteikts visā valstī vienotu dzemdību kārtību gan stacionāros, gan ārpus stacionāriem. Līdz šim šādas vienotas kārtības nebija, bet pastāvēja vairāki normatīvie akti, kas regulēja šo jomu. Jaunajos noteikumos ir noteikta grūtnieču, nedēļnieču (sieviete 42 kalendāra dienas pēc dzemdībām) un jaundzimušo (27 kalendāra dienas pēc dzemdībām) aprūpes kārtība - veicamie izmeklējumi un konsultācijas. Tajos noteikts arī tas, kura ārstniecības persona sniedz dzemdību palīdzību stacionārā ārstniecības iestādē un kura plānotu ārpus stacionāra dzemdību gadījumā. Izstrādājot noteikumus galvenais uzsvars tika likts uz to, lai topošajām māmiņām un viņu mazuļiem nodrošinātu maksimāli drošu un kvalitatīvu pakalpojumu neatkarīgi no izvēlētās dzemdību vietas. Sabiedrībā arvien palielinās interese par ārpus stacionāra dzemdībām, tāpēc bija nepieciešams izstrādāt noteiktu kārtību un prasības arī plānotām ārpus stacionāra dzemdībām. Ārstniecības personām, kuras ir ieguvušas izglītību Latvijā, līdz šim mācību programmā nav bijusi iekļauta sadaļa par plānotu ārpus stacionāra dzemdību vadīšanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu drošas un kvalitatīvas dzemdības ārpus stacionāra, noteikumos ir noteikts, ka turpmāk ginekologs vai vecmāte drīkstēs pieņemt plānotas ārpus stacionāra dzemdības, ja ir iegūts ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts par plānotu ārpus stacionāra dzemdību vadīšanu. Šādu sertifikātu ir tiesīgas izsniegt Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Medicīnas māsu asociācija. Ja grūtniece vēlēsies plānotas ārpus stacionāra dzemdības jeb mājas dzemdības, viņai būs jānoslēdz rakstveida līgumu ar ārstniecības iestādi, kura nodrošinās dzemdību palīdzību. Līguma mērķis ir apliecināt, ka topošā māmiņa ir saņēmusi pilnīgu un saprotamu informāciju par nepieciešamo dzemdību vidi, dzemdību būtību, iespējamiem sarežģījumiem dzemdībās un pēcdzemdību periodā, riska faktoriem, paredzamo rīcību, kā arī pakalpojuma samaksas nosacījumiem.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā kā mīlētākais biznesa auto zīmols šogad triumfējis BMW. Iecienītāko zīmolu TOP 10 sagādā arī pa pārsteigumam.

Kopumā DB organizētajā balsojumā bija pieteikti 37 auto zīmoli, no tiem pie lasītāju balsīm tika 31, savukārt no tiem piecas un vairāk balsis ieguva 17 auto. Balsošana tika organizēta ar sociālo tīklu Draugiem, Facebook un Twitter starpniecību. Gandrīz 2/3 balsotāju bija vīrieši, zīmīgi, ka tieši vīriešu kārtas balsotāji bijuši lielākie vācu un zviedru auto piekritēji, kamēr vairāk sieviešu balsis tika veltītas japāņu un franču auto.

Vācu BMW markas nonākšana topa virsotnē ir vērtējama kā diezgan likumsakarīga, ņemot vērā, ka BMW arī pasaules mērogā tradicionāli ir premium klases zīmols numur viens. Tiesa, pavisam noteikti nevar vilkt vienādības zīmi starp BMW Latvijā un BMW Rietumeiropā. Lielajās Eiropas valstīs populārāki ir teju visi bavārieša modeļi, sākot no 1. un 3. sērijas (kas pie mums tiek pārdoti ar ļoti vājiem rezultātiem), savukārt Latvijā darījumu cilvēku vidē iecienītāki ir tieši augšējie plaukti – mūsmājās labs ir tas BMW, kas sākas ar X, proti, X3, X5, X6.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Akcija Darījumu skaits Akciju skaits % no pamatkapitāla Oficiālais saraksts Latvijas Gāze 2 700 0.002% Latvijas kuģniecība 4 28520 0.014% SAF Tehnika 3 612 0.021% Ventspils nafta 1 22 0.000% Otrais saraksts Ditton pievadķēžu rūpnīca 6 3838696 51.874% Grindeks 5 11772 0.152% Latvijas balzams 2 774 0.010% Liepājas metalurgs 6 8032 0.047% Olainfarm 1 11000 0.107% Rīgas kuģu būvētava 1 8000 0.069% Rīgas transporta flote 3 37750 0.162% Valmieras stikla šķiedra 6 35420 0.148% Brīvais saraksts Kurzemes atslēga 1 2 11118 1.211% Latvijas Jūras medicīnas centrs 1 1000 0.125% Latvijas Krājbanka 3 1279 0.014% Latvijas tilti 1 412 0.061% Liepājas autobusu parks 1 51052 8.186% Lode 1 1000 0.045% Rīgas sporta pils 1 91 0.010% Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca 7 11200 0.206% Rīgas farmaceitiskā fabrika 1 3000 0.452% Rīgas ostas elevators 3 323303 20.590% Rīgas raugs 1 796 0.103% Strenču MRS 1 416 0.045% Tosmares kuģu būvētava 2 2520 0.119% Biržā netirgoto uzņēmumu akcijas Kaija 1 11950 0.247% Latvijas Zoovetapgāde 4 142718 31.628% Lopkopības izmēģinājumu stacija Jaunpils 2 68818 9.043% Termināls Vecmīlgrāvis 1 2061 0.120% Veldze 1 436 0.042% Avots: Rīgas Fondu birža

Šā gada pirmajos sešos mēnešos strauji sarūkot lielo nekustamā īpašuma darījumu skaitam un apjomam gan Rīgā, gan Rīgas rajonā un Jūrmalā, aizvien iespaidīgāk izskatās nekustamā īpašuma tirgus citās lielajās pilsētās, - to uzskatāmi rāda Baltic Screen apkopotie dati par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā šā gada pirmajā pusgadā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Bet, ja Rīgā, Jūrmalā un Rīgas rajonā šā gada pirmajos sešos mēnešos lielo darījumu skaits vairāk vai mazāk strauji saruka, tad ārpus šiem reģioniem pirmajā pusgadā darījumu skaits virs pusmiljona latu ne tikai nav samazinājies, bet pat nedaudz pieaudzis: sešos mēnešos tādi reģistrēti vismaz 19.

Veselos astoņos gadījumos darījuma apmērs pārsniedzis miljonu latu, turklāt lieli pirkumi veikti ne tikai tradicionālajās lielo darījumu pilsētās Ogrē, Liepājā un Daugavpilī, bet arī Tukumā, Valmierā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Aizkrauklē, Jēkabpilī, Viļānos, Bauska, Dobelē, Gulbenē un Rēzeknē.

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 1 620 585.35 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 701 186.39 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju ir pieaudzis par 124 180.85 Ls sasniedzot 276 101.94 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva Valsts 5 gadu obligācijas. Ar tām šodien tika noslēgti darījumi 1 147 297.68 Ls apjomā.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 1.03 % līdz 254.12 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 1.98 % līdz 552.58 punktiem.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 65 darījumi, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 32 635.50 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 21 darījums, kopējam apgrozījumam sasniedzot 1 587 699.85 Ls. Šodien 1 tiešajā darījumā tika tirgoti vērtspapīri 250.00 Ls vērtībā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Rīgas kuģu būvētavas akcijām. 12 darījumos tirgoja 16 874 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien pieauga par 7.37 % jeb par 7 santīmu, līdz 1.02 Ls.

Jūnijā visaktīvāk tika dereģistrētas a/s Latvijas kuģniecība akcijas. Kopumā tika veiktas 67 dereģistrācijas, kuru rezultātā akciju īpašnieku vērtspapīru kontos tika ieskaitītas 152 722 akcijas. Dereģistrāciju skaita ziņā otro vietu ar 54 dereģistrācijām ieņēma Latvijas Gāze - no Sākotnējā reģistra uz klienta vērtspapīru kontu kādā no bankām vai brokeru sabiedrībām tika pārvietotas 5 419 akcijas, bet dereģistrācijas pirmo trijnieku noslēdza Ventspils nafta akcijas, ar kurām tika veikta 41 dereģistrācija.

Visapjomīgākās dereģistrācijas - 385 060 akciju apjomā tika reģistrētas ar aa/s BALTA Dzīvība akcijām. Attiecīgi otro un trešo vietu apjoma ziņā ieņēma Latvijas kuģniecības un Kurzemes CMAS akcijas.

Kopumā ar uzņēmumu akcijām pagājušajā nedēļā ir veikta 241 dereģistrācija, kuras rezultātā no Sākotnējā reģistra uz klientu vērtspapīru kontiem bankās vai brokeru sabiedrībās ir pāceļojušas 592 635 akcijas.

Akciju dereģistrācijas jūnijā

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Laikraksts Diena šodien, 23.maijā, publicējis stāstu par to, ko Aināra Šlesera reklāmās nestāsta.

Ainārs Šlesers (Foto: AFP/SCANPIX)«Es jums nelikšu taupīt, bet ļaušu nopelnīt. Rīgai vajag saimnieku, kas saimnieko, nevis izsaimnieko. No LPP/LC Rīgas mēra kandidāta Aināra Šlesera reklāmām pretī raujas nepārprotams vēstījums - viņš ir labs saimnieks, kura rokās uzņēmumi zeļ un plaukst. Enerģijas vai lielu plānu trūkumu Šleseram pārmest tiešām nevar. Taču, izpētot viņa četru gadu darba mantojumu satiksmes nozarē, parādās ainava, kurā liela plānu daļa palikusi tikai solījumos. Turklāt Šlesera laikā Satiksmes ministrijas (SM) uzņēmumiem no valsts ievajadzējās 20.32 miljonu latu subsīdiju. To sauca par samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti zem pašizmaksas vai vajadzīgi valstij. Pirms tam veiksmīgi strādājošajiem uzņēmumiem papildu piešprici no valsts nevajadzēja. Šlesera izveidotais astoņkājis, «sabīdot» SM uzņēmumu vadībā savējos, bieži bez kompetences un pat augstākās izglītības, bija nepieredzēta apjoma un nekaunības. Līdzīgi rīkojās arī citi, bet ar tādu vērienu - neviens,» vēsta laikraksts Diena.

Akcija Darījumu skaits Akciju skaits % no pamatkapitāla Oficiālais saraksts Latvijas Gāze 1 2000 0.005% SAF Tehnika 3 7005 0.236% Ventspils nafta 1 12047 0.012% Otrais saraksts Ditton pievadķēžu rūpnīca 1 2755 0.037% Grindeks 3 110 0.001% Latvijas balzams 3 3560 0.047% Liepājas metalurgs 1 259 0.002% Rīgas transporta flote 1 2603 0.011% Valmieras stikla šķiedra 3 13000 0.054% Brīvais saraksts Baloži 1 1296 0.455% Kurzemes atslēga 1 2 1700 0.185% Kvadra Pak 1 1498 0.022% Latvijas Krājbanka 2 9890 0.109% Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca 2 3200 0.059% Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca 3 15552 0.328% Rīgas ostas elevators 2 1355 0.086% Rīgas raugs 1 13161 1.703% Biržā nekotētās akcijas Latvijas Zoovetapgāde 1 24634 5.459% Metālserviss 1 31465 3.670% Veldze 1 10036 0.968% Avots: Rīgas Fondu birža, Latvijas Centrālais depozitārijs

Akcija Darījumu skaits Akciju skaits % no pamatkapitāla Oficiālais saraksts Latvijas Gāze 1 300 0.001% Latvijas kuģniecība 4 80280 0.040% SAF Tehnika 10 9200 0.310% Ventspils nafta 5 148 0.000% Otrais saraksts Ditton pievadķēžu rūpnīca 2 2800 0.038% Grindeks 1 24500 0.317% Liepājas metalurgs 1 800 0.005% Olaines ķīmiski-farmaceitiskā rūpnīca 1 7000 Rīgas kuģu būvētava 3 80000 0.685% Rīgas transporta flote 1 7235 0.031% Valmieras stikla šķiedra 3 29000 0.121% Brīvais saraksts Baloži 1 233 0.082% Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca 1 7715 Kurzemes atslēga 1 1 1500 0.163% Latvijas Krājbanka 2 17194 0.189% Latvijas tilti 1 101 0.015% Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca 2 1188 0.022% Rīgas farmaceitiskā fabrika 1 732 Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca 2 20961 0.442% Strenču MRS 1 200 0.022% Talsu mežrūpniecība 1 1180 0.238% VEF Radiotehnika RRR 1 8210 0.322% Biržā nekotēto publisko a/s akcijas Lopkopības izmēģinājumu stacija Jaunpils 1 4242 0.557% Valters un Rapa 1 257 0.017% Veldze 2 292 0.028% Avots: Rīgas Fondu birža, Dienas bizness

Kopējais apgrozījums Rīgas Fondu biržā šodien bija 3 100 355.21 Ls. Salīdzinot ar iepriekšējo tirdzniecības sesiju kopējais apgrozījums palielinājās par 2 909 362.09 Ls. Akciju tirgus apgrozījums šāsdienas sesijas laikā, salīdzinot ar iepriekšējo sesiju samazinājās par 93 561.93 Ls līdz 82 355.69 Ls. Lielāko ieguldījumu vērtspapīru tirgus apgrozījumā šodien deva Nordea 6 mēnešu parādzīmju izsole. Izsoles apgrozījums sasniedza 2 696 491.85 Ls jeb 86.97% no kopējā vērtspapīru tirgus apgrozījuma.

Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indeksa Dow Jones RSE vērtība šodien ir kāpusi par 0.83 % līdz 265.25 punktiem, savukārt akciju cenu indekss RICI ir pieaudzis par 1.10 % līdz 570.51 punktam.

Nepārtrauktajā tirgū par mainīgām cenām šodien notika 101 darījums, segmenta kopējais apgrozījums sasniedza 2 768 182.54 Ls. Ārpusbiržas tirgū šodien tika reģistrēti 6 darījumi, kopējam apgrozījumam sasniedzot 331 537.67 Ls. Šodien 1 tiešajā darījumā tika tirgoti vērtspapīri 470.00 Ls vērtībā. Savukārt biržas Centrālajā tirgū 1 darījumā tirgoja vērtspapīrus 165.00 Ls apjomā.

Visaktīvākā tirdzniecība šodien tika reģistrēta ar Valmieras stikla šķiedras akcijām. 16 darījumos tirgoja 28 550 akcijas. Vidējā svērtā akcijas cena šodien samazinājās par 1.75 % jeb par 2 santīmiem, līdz 1.12 Ls.