Finanses

«Veldzes» slēgtās emisijas īpašnieks - Grigorijs Vovka

Valters Paiders [email protected], 17.03.2003

Jaunākais izdevums

Par a/s Veldze slēgtās akciju emisijas, 300 000 akciju īpašnieku ir kļuvis Grigorijs Vovka, teikts uzņēmuma paziņojumā Rīgas Fondu biržai.

G. Vovka akcijas iegādājies no uzņēmuma lielākā akcionāra, SIA Mono.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nemierā Veldzes mazie akcionāri

Sandra Dieziņa, 23.02.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājas a/s Veldze mazākumakcionāriem piedāvāts atpirkt akcijas par salīdzinoši nelielu samaksu. Par to Db informēja Veldzes mazie akcionāri, kas piedāvājumam nepiekrīt. «Mums zvana un paģēr, lai savas akcijas pārdodam līdz martam par 9 santīmiem gabalā, jo aprīlī tās būšot nederīgas. Esam neizpratnē, ko darīt,» Db norādīja kāds akcionārs. «Personīgu piedāvājumu katram mazajam akcionāram ar nolūku palielināt dalību uzņēmumā var izteikt jebkurš, par jebkādu cenu – šāds piedāvājums nav likumpārkāpums, runa iet par ētiku,» Db uzzināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Taču, ja tiek izteikts piedāvājums nenoteiktam akcionāru lokam (vairākiem akcionāriem vienlaikus), tad tas ir brīvprātīgais ackiju atpirkšanas piedāvājums un tā izteicējam ir jāsaņem FKTK atļauja, lai to izteiktu. FKTK pārstāvji norādīja, ka Veldze nav iesniegusi nekādus dokumentus, kas skartu jautājumu par akciju atpirkšanu. Spriežot pēc 2002. gada Veldzes bilances datiem, vienas akcijas cenai nevajadzētu būt zemākai par 63 santīmiem. Tāpēc mazajiem akcionāriem nevajadzētu akli pakļauties lielo prasībām, bet rūpīgi izvērtēt situāciju un šaubu gadījumā griezties FKTK ar rakstisku lūgumu izmeklēt lielo akcionāru darbības. Veldzes direktors Jurijs Dinko Db norādīja, ka Veldzes akcijas gan no mazajiem, gan lielajiem akcionāriem patlaban uzpērkot neatkarīga organizācija, taču plašākus komentārus sniegt viņš atteicās. Db jau vairākkārt rakstīja par ķīviņiem uzņēmuma akcionāru vidū un to, ka mazo akcionāru viedoklis nav ticis ņemts vērā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Jāatgādina, ka uzņēmumam pērn pavasarī mainījās īpašnieki – ASV kompānija Idealux LLC pārdeva savas akcijas Venjaminam Gurevičam, bet otrs lielākais akciju īpašnieks ir maksātnespējīgā Berlat ražošanas vadītājs Grigorijs Vovks. Kompānijas pērnā gada darbības rezultāti nav zināmi, jo Veldzes vadība tos atklāšot pēc akcionāru pilnsapulces aprīlī, teica Dinko. Uzņēmums drīzumā gatavojoties pārtraukt sadarbību ar Daugavpils kompāniju Pallada, kur tika ražoti Veldzes kokteiļi, savukārt kompānijā Berlat, ar kuru Veldze gatavojās sadarboties jau pērn, ražošana vēl neesot sākta. Veldzes akcijas iepriekš tika kotētas Rīgas Fondu biržā, taču tā kā kompānija nebija laikus noslēgusi līgumu ar biržu par akciju kotācijas turpināšanu, uzņēmums šā gada sākumā no biržas tika izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēma - nemotivējoša

Lelde Petrāne, 06.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veldze janvārī lems par uzņēmuma turpmāko darbību

Ieva Mārtiņa [email protected], 07.12.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotāja a/s Veldze 10.janvārī rīko akcionāru ārkārtas pilnsapulci, kurā paredzēts izskatīt tikai vienu jautājumu - par kompānijas turpmāko darbību. Par to liecina Veldzes valdes publicētais paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Patlaban nav skaidrs ne tikai par to, kā un vai Veldze darbosies tālāk, bet arī par to,kad un kādu lēmumu uzņēmuma akcionāri pieņems jautājumā par kompānijas akciju iekļaušanu regulētā tirgū. Iepriekšējā Veldzes sapulcē akcionāri atturējās pieņemt lēmumu šajā jautājumā. Veldzes lielākais akcionārs ir Venjamins Gurēvičs, kuram pieder 458 819 jeb 44,3% dzērienu ražotājas akciju, bet 300 tūkstošu akciju jeb 28,95% īpašnieks ir Grigorijs Vovks. Veldzes akcijas iepriekš kotēja Rīgas Fondu biržas Brīvajā sarakstā, taču no 1.janvāra kotācija pārtraukta, jo uzņēmums nenoslēdza līgumu par kotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cemex ar jauno ražotni Latvijā var aplauzties

Z. Pudāne J. Lasmanis, R. Spakovska, 18.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākā daļa pasta nodaļu svētkos slēgtas

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasta nodaļas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā visā Latvijā strādās pēc īpaša svētku darba grafika, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga.

Rīgas pasta nodaļas

2006. gada 24.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot, Rīgas 8., 17., 22. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 20:00. Rīgas 18. pasta nodaļa strādās no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 20. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 20:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz plkst.16:00, Rīgas 33. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz plkst.16:00, bet Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

2006. gada 25.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot Rīgas 8., 17. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 22:00. Rīgas 20. un 22. pasta nodaļa strādās no 10:00 līdz 20:00, Rīgas 33. un 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 18. pasta nodaļa – no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz 16:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rokādes ar Ventspils naftas akcijām

Ieva Mārtiņa; [email protected]; 7084426, 25.04.2007

Pērn ārzonu firmām pārdotas Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošās 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās akcijas, no kurām daļa tikusi VN lielākajam akcionāram Vitol, un 4.02 % slēgtās emisijas akcijas, atklāj VN padomes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Foto: Eva Šavdine, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veldze raujas ārpus Rīgas

Sandra Dieziņa, 08.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko un atspirdzinošo dzērienu ražotājs a/s Veldze patlaban izskata variantus ražošanas pārcelšanai ārpus Rīgas. Šāds lēmums pieņemts akcionāru pilnsapulcē pēc tam, kad sakarā ar 172 353 latu zaudējumiem pagājušajā gadā Veldze apturējusi ražošanu. Kā iespējamās ražošanas vietas šobrīd tiek minētas alkoholisko dzērienu ražotājas a/s Pallada Daugavpilī un maksātnespējīgā SIA Berlat Ādažos, taču Veldzes direktors Jurijs Dinko to nekomentē, sakot, ka patlaban tiek meklēts labākais variants. Palladas komercdirektors Semjons Kondrašovs apliecināja, ka kompānija jau šogad saražojusi pirmo eksperimentālo alkoholisko kokteiļu partiju Veldzei, bet par turpmāko ražošanas izvietošanu esot grūti spriest. Arī konkrēti saražotie apjomi netiek nosaukti. Jau aptuveni pirms pusgada Veldze risinājusi sarunas ar Palladu par iespejām noslēgt ekskluzīvu līgumu uz trīs gadiem ar Daugavpils kompāniju par iespēju ražot alkoholiskos kokteiļus, bet šobrīd pēc Veldzes īpašnieku maiņas šīs sarunas esot pierimušas, stāstīja S. Kondrašovs. «Mes esam gatavi ražot gan Veldzei, gan citām kompanijām. Šobrīd grūti pateikt, vai Veldze gribēs ražot pie mums. Iespējams, ka jau rīt viņi ražošanu pārceļ uz Berlat,» skaidroja Palladas komercdirektors. Viņa teikto apliecina fakts, ka Berlat ražošanas pārvaldnieks Grigorijs Vovks martā kļuvis par Veldzes 28,95 % akciju īpašnieku. Uzņēmuma Berlat administrators Romāns Žeglovs nevarēja komentēt iespējamo ražošanas pārcelšanu uz Berlat, jo neesot sanemts neviens oficiāls pieteikums par šādu vēlmi. R. Žeglovs pieļāva, ka G. Vovkam ir interese par Berlat īpašumu, taču – «ja viņš gribēs startēt kā persona, kas grib iegūt Berlat mantu, tad ir vajadzīgi oficiāli priekšlikumi.» Patlaban G. Vovkam ir Berlat administratora darbinieka statuss, taču nekādas īpašas pilnvaras viņam neesot piešķirtas. Pēc R. Žeglova paustā, šobrīd tiek izstrādāts Berlat sanācijas plāns un turpmākais Berlat liktenis jau ir atkarīgs no uzņēmuma kreditoru plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: CO2 emisiju kvotu sistēma, tās nākotne un mēs

Toms Nāburgs, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta valde ir nolēmusi publiskot tās rīcībā esošo un atbilstoši likumam sastādīto a/s Ventspils nafta akciju īpašnieku saīsināto sarakstu, ievietojot to a/s Ventspils nafta interneta mājas lapā www.vnafta.lv, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Gundega Vārpa.

Savukārt no AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes 20. martā atceltais Vladimirs Solomatins otrdien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka "AS LNT valde savu pilnvaru ietvaros atbilstoši padomes lēmumam un vadoties no uzņēmuma saimnieciskajām interesēm, 2006.gada 4.ceturksnī ir piekritusi darījumam par nelielas sev piederošo VN akciju daļas pārdošanu, kuras kopapjoms nepārsniedz 5% no VN pamatkapitāla. Darījuma ietvaros tika realizēti 4,2 miljoni VN akciju par cenu, kas darījuma slēgšanas brīdī pārsniedza akciju tirgus vērtību, nodrošinot uzņēmumam un visiem tā akcionāriem izdevīgu darījumu." Solomatina minētie pārdotie 4,2 miljoni akciju atbilst 4,02% VN akciju, un tieši šāds daudzums akciju parādās NIBRE ENTERPRISES CORP. īpašumā, NV otrdien publiskotajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ABLV Bank emitējusi obligācijas 75 miljonu dolāru un 45 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, kā arī vienu jaunu subordinēto diskonta obligāciju emisiju, kuras kopējais apjoms ir 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina ABLV Bank paziņojums biržā.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk nekā 150 investori.

Emisijas notika Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas šā gada 30. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisiju parametri:

75 000 000 USD kupona obligāciju emisija (emisijas nosaukums: ABLV FXD USD 271019; ISIN: LV0000802320) Emisijas apjoms: 75 000 000 USD. Obligāciju skaits: 75 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1 000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jūrmala: megapircēju kļūst aizvien mazāk

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 12.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā nekustamo īpašumu cenas pilnīgi noteikti ir sasniegušas griestus, un šīm cenām nav ekonomiska pamatojuma, - tā pirms pusgada par pagājušā gada otrā pusgada Jūrmalas lielākajiem nekustamo īpašumu darījumiem atzina DnB NORD bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis. Nākamie seši mēneši ir apliecinājuši šo vārdu patiesīgumu.

Pagājušā gada otrajā pusgadā Jūrmalā tika reģistrēti 34 darījumi, kuru apmērs bija vismaz 600 tūkstoši latu. Salīdzinājumā ar to šā gada pirmais pusgads kūrortpilsētā ir bijis izcili nabadzīgs: šādu oficiālu darījumu ir bijis divreiz mazāk - tikai 16. Turklāt vispār tikai 20 darījumos ir sasniegta summa virs 350 tūkstošiem latu.

Vēl vairāk - ir gan reģistrēti divi darījumi virs trim miljoniem latu, taču lielākais no tiem - par 3,95 miljoniem latu - tikai nosacīti saucams par īstu īpašuma iegādi: no bijušā Jūrmalas domnieka Aleksandra Bašarina īpašumu iegādājusies viņa paša dēla kompānija.

Nekustamo īpašumu tirgotājus nevar iepriecināt arī dārgāko nekustamā īpašuma piedāvājumu monitorings: no desmit Jūrmalas īpašumiem, kuri pārdošanā bija izlikti vismaz pirms pusgada un kuru prasītā cena bija no 700 tūkstošiem līdz 4 miljoniem eiro, šajā laikā pārdots nav neviens (skat. Miljonu īpašumi, kas nepārdoti stāv jau vismaz pusgadu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina emisijas kvotu sadales plānu

, 02.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 2. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2012. gadam.

Rīkojuma projekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā norādītajos gados. MK rīkojuma projekts apstiprina sagatavoto emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2012.gadam (plāns), tajā nosakot:

- siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus;

- emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā;

- emisijas kvotu sadali starp iekārtām;

- siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu.

Eiropas Komisija (EK) šī gada augustā paziņoja, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs uzsāks darbību oktobrī.

Emisijas kvotu sadale dalībvalstī stājas spēkā tikai pēc tam, kad EK ir apstiprinājusi dalībvalsts izstrādāto plānu bez iebildumiem. EK ir vairākas reizes uzsvērusi, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks vērtēti dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāni 2008.-2012.gadam, ir kopējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma samērotība ar 2005.gada verificētajiem emisijas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Groza emisijas kvotu sadales plānu

, 28.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28.decembrī Ministru kabineta sēdē akceptēti Vides ministrijas sagatavotie Grozījumi Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam, Db.lv informēja Vides ministrija.

Grozījumi sagatavoti, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra lēmumu Par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Lēmumā norādītas neatbilstības atsevišķiem plāna izstrādes kritērijiem, kā arī uzsvērts, ka Latvijas atļautais emisijas kvotu apjoms nedrīkst pārsniegt 3,283303 milj. gadā (Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabinetā 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.308, minētais vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ir 7,695008 milj.).

Vides ministrijas sagatavotie grozījumi plānā pārskata:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Centrāltirgus apakšnomnieka parāds sasniedz 60 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 01.11.2016

Rīgas Centrāltirgū 31.oktobrī notika protesta akcija pret Centrāltirgus lēmumu lauzt nomas līgumu ar apakšnomnieku, likvidējot aptuveni 1000 tirdzniecības vietu.

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz sistemātiskiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Centrāltirgus slēgtajā teritorijā, kā arī nomas līguma saistību rupju neizpildi, tai skaitā, nomas maksas un komunālo maksājumu termiņu neievērošanu, SIA Mercados apstrīd iznomāšanas līguma laušanu. AS Rīgas Centrāltirgus slēgtās teritorijas pārņemšanu risinās tiesiskā ceļā, informē Rīgas centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

«Pēc slēgtās teritorijas pārņemšanas, šajā vietā tiks saglabāta pārtikas produktu tirdzniecība, vienlaicīgi rūpējoties par tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Papildu ienākumi, ko AS Rīgas Centrāltirgus iegūs, pārņemot nepastarpinātu slēgtās teritorijas apsaimniekošanu, tiks ieguldīti Centrāltirgus attīstībā, tai skaitā Slēgtās teritorijas vizuālā un tehniskā stāvokļa pakāpeniskai sakārtošanai un uzlabošanai. Līdz ar to ieguvēji būs gan Slēgtās teritorijas tirgotāji, gan Centrāltirgus pircēji, gan mūsu ārvalstu viesi,» nākotnes attīstību ieskicē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Pasta darba laiki svētkos

, 19.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maksātnespējas lietā RER vaino sliktus likumus un paviršus tiesnešus

, 20.07.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas process pret Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu uzsākts Latvijas nesakārtoto likumu, tiesnešu neapdomības un pasta lēnās darbības dēļ, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis.

Maksātnespējas procesu pret Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcu (RER) 17. jūnijā uzsāka maksātnespējīgā uzņēmuma Tapeks administratore Inta Senčilo. Iemesls ir parādsaistības 942 latu apmērā, raksta Biznes&Baltija. Administratore vēstuli RER nosūtījusi 28. maijā, brīdinot par to, ka parāda nenomaksāšanas gadījumā pēc trim nedēļām pierēķinās soda procentus un iesniegs prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RER izstrādā jaunu produktu

Māris Ķirsons, Db, 21.04.2009

A/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis: «Speciālisti dara visu iespējamo, lai jau šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā RER būtu jauns produkts, ko varētu piedāvāt ne tikai NVS, bet arī Eiropas valstīs.» (Foto: Eva Šavdine, DB)

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s RER cer asinhrono dzinēju realizēt Krievijā un Eiropā. «Pie šī produkta izstrādes jau vairāk kā gadu strādā mikroelektronikas un elektrodzinēju speciālisti,» stāsta a/s Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) valdes priekšsēdētājs Grigorijs Uspenskis.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursof, 05.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms gada Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms pārsniedza 2 miljonus latu, pašlaik lielo komercķīlu devēju skaits ir pieaudzis par 50 procentiem.

Kā rāda Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft tapušais pētījums, šoruden Latvijā Komercķīlu reģistrā ir reģistrētas jau 450 fiziskās personas - Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, uz kuru vārda reģistrēto komercķīlu kopapjoms sasniedz vai pārsniedz 0,6 miljonus latu.

Komercķīlu bums

Ļoti būtiski ir pieaudzis ne tikai lielo komercķīlu devēju kopskaits, bet arī ķīlu rekordapjomi: pagājušā gada līderis - advokāts Jānis Loze pat ir nedaudz palielinājis doto komercķīlu kopapjomu, tomēr ar saviem nieka 22,96 miljoniem latu noslīdējis uz saraksta piekto pozīciju. Savukārt visas pirmās četras vietas jaunajā lielāko komercķīlu devēju sarakstā ieņēmuši ar nekustamā īpašuma projektiem saistīti uzņēmēji, un arī pirmajā desmitniekā tikai divas komercķīlas ir saistītas nevis ar šo jomu, bet ar tirdzniecību vai ražošanas objektu attīstību. Līdzīga likumsakarība vērojama arī visā 450 lielāko komercķīlu devēju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VN akcionāru sapulce nolemj iekļaut biržā 43 miljonus akciju

Mārtiņš Apinis, 06.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Ventspils nafta (VN) ārkārtas akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums konvertēt akciju sabiedrības 43 881 398 papīra formas vārda akcijas par dematerializētām uzrādītāja akcijām ar tādām pat tiesībām un nominālvērtību.

Tas nozīmē, ka vairāk nekā 43 miljoni slēgtās emisijas akciju kļūs par uzrādītāja akcijām un tiks iekļautas NASDAQ OMX Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā, padarot VN akcionāru struktūru daudz caurspīdīgāku. Slēgtās emisijas akcijas līdz šim nebija iekļautas regulētajā vērtspapīru tirgū.

Atteikšanās no slēgtās emisijas akcijām, tās konvertējot, nodrošinās arī modernāku un drošāku akciju reģistru, jo tagad pilnīgi visas uzņēmuma akcijas būs iegrāmatotas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Slēgtās emisijas akcionāru reģistru uzņēmums iepriekš glabāja pats.

Konvertētās 43 881 398 dematerializētās uzrādītāja akcijas tiks iegrāmatotas a/s Latvijas Centrālais depozitārijs tuvākajā laikā. Pēc prospekta, kā arī citus nepieciešamo dokumentu izstrādes un apstiprināšanas šīs papildus 43 881 398 uzrādītāja akcijas tiks iekļautas NASDAQ OMX Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru