no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Lai gan līdz Solo - Rīga un Ventspils zivju konservu kombināta akciju atpirkšanas beigām ir palicis mazāk par mēnesi, uzņēmumu mazie akcionāri par to neliekas ne zinis.

Nedz maijā, nedz arī jūnija sākumā ar šīm akcijām nav veikta neviena dereģistrācija (akciju pārvedums no depozitārija uz savu vērtspapīru kontu), liecina Latvijas Centrālā depozitārija apkopotā informācija.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka, beidzoties akciju atpirkšanai, akcionāri piepeši "pamostas", bet tad jau ir par vēlu - atpirkšanas piedāvājums ir nokavēts. Uzskatāms piemērs ir Latvijas balzams - pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās un akcijas cenas strauja krituma daudzi mazie akcionāri izgāja tirgū, lai nu jau ar prāviem zaudējumiem pārdotu sev piederošās akcijas.

Jāatgādina, ka Solo-Rīga akciju atpirkšanas piedāvājums beigsies 1. jūlijā - līdz šim brīdim mazajiem uzņēmuma akcionāriem ir jādodas uz uzņēmumu, līdzi ņemot pasi un vērtspapīra konta izrakstu. Jāuzsver, ka akcionāriem šādi ir iespējams realizēt arī vēl nedereģistrētās akcijas, bet atpirkšanas piedāvājumu var pieņemt tie akcionāri, kas vai nu nepiedalījās pēdējā akcionāru pilnsapulcē, vai arī balsoja "pret" jautājumā par Solo - Rīga pārveidošanu par slēgtu a/s. Patlaban Latvijas Centrālā depozitārija Sākotnējā reģistrā glabājas 26 725 akcijas, kas pieder 33 uzņēmuma akcionāriem. Viena akcijas cena atpirkšanas piedāvājumā ir 72 santīmi, pēdējā akcijas cena biržā - 8 santīmi.

Latvijai ir gandrīz 500 kilometru gara piekrastes josla. Latvijas ekonomiskā zona Baltijas jūrā rūpniecisko zivju ziņā ir viena no bagātākajām, bet Rīgas jūras līcis ir viens no Ziemeļu puslodes ražīgākajiem nozvejas rajoniem.

Mūsu valstij ir senas zivrūpniecības tradīcijas, un Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 110 uzņēmumi, kas nodarbojas ar zvejas produktu apstrādi. Savukārt iedzīvotāji pārtikā zivis vidēji patērē vairāk nekā citās Eiropas valstīs – 24,9 kg uz vienu cilvēku. Tomēr, neskatoties uz to, zivsaimniecība Latvijā atrodas ļoti grūtā situācijā – tā piedzīvo vienu krīzi pēc otras, investīcijas ienāk salīdzinoši maz, kā arī gandrīz nav inovāciju un jaunu produktu.

Covid-19 zivrūpniekus skar atšķirīgi

Zivrūpniecības pamatu Latvijā veido divas lielas ražotāju grupas – konservu un citu zivju produktu ražotāji, un katru no šīm grupām Covid-19 ir skāris atšķirīgi. Lielākie svaigo/saldēto zivju pārstrādātāji cieta piegādes ierobežojumu dēļ, kā arī samazinājās pieprasījums pēc zivju pārstrādes produktiem, jo tiem ir īsāki uzglabāšanas termiņi un prece ir salīdzinoši dārga. Savukārt pieprasījums pēc zivju konserviem pieauga, un daudziem pat potenciāli radās iespēja paplašināt ražošanu. Tomēr, ņemot vērā to, ka konservu ražošanā ir liels roku darba īpatsvars, paaugstinājās arī saslimšanas riski darba kolektīvos. Vāja ražošanas procesu automatizācija un liela atkarība no viesstrādniekiem pandēmijas ierobežojumu apstākļos ir liels drauds daudzām ražotnēm.

A/S Ventspils Zivju konservu kombināts 2012. gadā kāpinājis apgrozījumu par 46%, līdz 7,58 miljoniem latu, un piesaistījis jaunu akcionāru – par 6% akciju īpašnieku kļuvis Krievijas zivju konservu zīmolu 5morei un КЕANО īpašnieks Valērijs Oņa.

A/S Ventspils Zivju konservu kombināts strādājošo skaits palielinājies no 320 darbiniekiem 2011. gadā līdz 430 darbiniekiem 2012. gadā. Zivju konservu ražošanā ir salīdzinoši liels roku darba īpatsvars, tāpēc, pieaugot apgrozījumam un ražošanas jaudām, būtiski palielinās arī nepieciešamība pēc jauniem darbiniekiem, jo īpaši zivju vērējiem un pakošanas operatoriem, skaidro uzņēmumā.

Andris Bite, A/S Ventspils Zivju konservu kombināts līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Kopumā 2013. gadā plānojam sasniegt vismaz 9 miljonus latu lielu apgrozījumu – jau pirmajā pusgadā esam sasnieguši 5 miljonus latu. Šoruden esam iecerējuši turpināt kāpināt ražošanas jaudas, palaižot jaunu pakošanas līniju un palielinot strādājošo skaitu līdz 500 darbiniekiem. Savukārt jauna investora piesaiste palielinās uzņēmuma darba stabilitāti, kā arī veicinās nosprausto mērķu un uzdevumu sasniegšanu.»

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

"Repharm" grupas mātesuzņēmums AS "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata ieguvusi no 7 174 218 "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 50,93% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaita, teikts "Olainfarm" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kopumā "Olainfarm" balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.

Paziņojumā biržai teikts, ka "AB Citu" tiešā veidā kontrolē 2 829 349 akcijas jeb 20,09%, bet netiešā veidā - 4 344 869 akcijas jeb 30,84%.

Tostarp "AB City" kontrolē ir 27,89% akciju, "Repharm" meitasuzņēmuma SIA "Farma Fund" kontrolē ir 21,97% akciju, bet "Repharm" meitasuzņēmuma AS "Rīgas farmaceitiskā fabrika" kontrolē ir 1,07% "Olainfarm" akciju.

Jau ziņots, ka 8.novembrī sākas "Repharm" grupas mātesuzņēmuma "AB City" izteiktais zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligātais piedāvājums, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā ir noteikta 9,26 eiro.

Latvijas zivju konservu ražošanas uzņēmums Brīvais vilnis ieguldījis pusmiljonu eiro jauna, caurspīdīga plastikāta konservu iepakojuma izveidē. Uzņēmuma vadītājs Andris Babris norāda, ka nākotnē šis iepakojums «varētu izmainīt visu zivju konservu biznesu».

Tuvākos divus gadus šis iepakojums būs pieejams tikai Brīvajam vilnim, savukārt pēc tam to varēs sākt izmantot arī citi zivju konservu ražošanas uzņēmumi.

«Uzņēmums pirms diviem gadiem sāka darbu pie jaunu zivju konservu iepakojuma veidu meklēšanas, kas patērētājiem dotu iespēju redzēt produkciju, kas atrodas konservos. Šāds lēmums tika pieņemts, jo dažu negodprātīgo uzņēmēju dēļ patērētājiem sāka zust ticība zivju konservu kvalitātei slēgtajās kārbās» stāstīja Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Jaunais iepakojums izveidots, sadarbojoties ar Vācijas ražotāju Weidenhammer Packaging Group GmbH. Jaunu iekārtu iegādei un esošo modernizācijai tika piesaistīts Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējums.

Uzņēmums Akciju atpirkšanas piedāvājums Akcijas cena uz 26.09.2003, Ls/akciju BIRŽAS OFICIĀLĀ SARAKSTA UZŅĒMUMI Latvijas Gāze Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 5.92 Latvijas Kuģniecība Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.34 Ventspils nafta Lauzts akcionāra līgums. Iepriekš Latvijas Naftas tranzīts samazināja dalību uzņēmumā 1.33 BIRŽAS OTRĀ SARAKSTA UZŅĒMUMI Ditton pievadķēžu rūpnīca Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.26 Grindeks Samazināta dalība uzņēmumā 0.90 Kaija Samazināta dalība uzņēmumā 0.21 Latvijas balzams Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 1.10 Liepājas metalurgs Samazināta dalība uzņēmumā 0.72 NORD/LB Latvija Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 3.50 Olainfarm Samazināta dalība uzņēmumā 0.32 Rīgas kuģu būvētava Iespējams, lielākais akcionārs ir samazinājis dalību uzņēmumā 0.56 Rīgas Transporta flote Samazināta dalība uzņēmumā 0.19 Valmieras stikla šķiedra Samazināta dalība uzņēmumā 0.86 BIRŽAS BRĪVĀ SARAKSTA UZŅĒMUMI Baloži Samazināta dalība uzņēmumā 0.08 Būvmehanizācija Samazināta dalība uzņēmumā 0.11 Firma UBAK Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.26 Grobiņa Iespējams, lielākais akcionārs ir samazinājis dalību uzņēmumā 0.51 Gutta Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.17 Jelgavas būvmateriālu kombināts Nav, jo ierosināts maksātnespējas process Akciju tirdzniecība ir apturēta Jūras medicīnas centrs Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.49 Kalceks Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.30 Kinostudija Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.12 Kurzemes atslēga 1 Samazināta dalība uzņēmumā 0.29 Kvadra Pak Samazināta dalība uzņēmumā 0.34 Latvijas tilti Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.65 Liepājas autoparks Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.20 Liepājas eļļas ekstrakcijas rūpnīca Uzņēmuma darbība ir apturēta 0.05 Lode Samazināta dalība uzņēmumā 1.15 Lokomotīve Iespējams, lielākais akcionārs ir samazinājis dalību uzņēmumā 0.22 Metālserviss Atpirkšanas piedāvājums nav jāizsaka 0.19 Narūta Uzņēmums tiks likvidēts 0.08 Ogre Samazināta dalība uzņēmumā 0.06 Olaines kūdra Samazināta dalība uzņēmumā 0.13 Ostas elevators Atpirkšanas piedā

Tuvojas brīdis, kad publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām, būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums. Tomēr, spriežot pēc uzņēmēju rīcības, nav garantiju, ka šie piedāvājumi tiks izteikti.

Pārejas periods, kad daudzu privatizēto uzņēmumu - publisko akciju sabiedrību akcionāriem, kuriem pieder puse no balsstiesībām un kas tās ir ieguvuši pirms 1999. gada 25. septembra būs jāizsaka akciju atpirkšanas piedāvājums, beidzas šī gada 26. septembrī. Tomēr investoriem nevajadzētu steigties ar šo uzņēmumu akciju iegādi, cerībā, ka tās nākotnē tiks atpirktas - spriežot pēc uzņēmēju rīcības nav nekādu garantiju, ka akciju atpirkšanas piedāvājums tiks izteikts vispār.

Atpirkšanas piedāvājums nav lēts prieks - pēc Db veiktajiem aprēķiniem akcionāriem nāktos sameklēt papildu no 3 tūkst. līdz 131 milj. Ls (atkarībā no uzņēmumu bilances vērtības), lai atpirktu akcijas, turklāt pircējam ir jāsedz visi papildus izdevumi, kas ir saistīti ar akciju atpirkšanu (biržas vai ārpusbiržas darījumu komisijas maksas).

Farmācijas uzņēmuma "Repharm" grupas mātesuzņēmuma AS "AB City" sāktā zāļu ražotāja AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas procedūra ir apturēta, bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) lūgusi Administratīvo tiesu atļaut "AB City" turpināt un pabeigt procedūru, pavēstīja FKTK pārstāve Dace Jansone.

Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Anita Šteinberga 26.jūlijā ir pieņēmusi "Olainfarm" mazākuma akcionāru Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 14.jūlija lēmuma, ar kuru "AB City" atļauts izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, atcelšanu un ierosinājusi administratīvo lietu. To plānots izskatīt rakstveida procesā.

Jansone skaidroja, ka Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa nosaka, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.

AB City pagarinās Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājumu 

Arī pēc obligātā “Olainfarm” akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām 17.augustā...

FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs, vērtējot, piemēram, no "Olainfarm" mazākuma akcionāru, kuri izvēlējās izmantot piedāvājumu, viedokļa. Tāpēc ir jābūt iespējai jau tiesvedības laikā panākt pagaidu risinājumu, kas taisnīgi noregulētu situāciju līdz galīgajam tiesas spriedumam, norāda regulators.

"Ņemot vērā minēto, FKTK ir iesniegusi lūgumu par pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļa piemērošanu, nosakot, ka pārsūdzētā lēmuma darbība tiek daļēji atjaunota, atļaujot "AB City" turpināt un pabeigt iesākto "Olainfarm" obligāto akciju atpirkšanas procedūru attiecībā uz tiem "Olainfarm" mazākuma akcionāriem, kuri izvēlēsies izmantot pārsūdzētajā lēmumā atļauto piedāvājumu," pauda Jansone.

"Olainfarm" Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvis Auce pavēstīja, ka, kaut arī "Olainfarm" akciju obligātais atpirkums ir apturēts līdz brīdim, kamēr Administratīvā apgabaltiesa izskata biedrības pārstāvju prasību par pagaidu aizsardzību, FKTK un "Olainfarm" valde par to nav sniegusi publisku informāciju.

Pēc Auces vēstītā, atbilstoši likumam "Olainfarm" valdei par šo faktu, ka obligātais atpirkums ir apturēts, vajadzēja informēt biržu "Nasdaq Riga".

"Manuprāt, šādi tiek maldināti gan citi mazākuma akcionāri, gan arī konkurējošā piedāvājuma izteicēji. Tāpat nav skaidrs, kā šī obligātā akciju atpirkuma apturēšana ietekmēs kopējo procesa termiņu," pauda Auce.

Viņš informēja, ka piektdien, 6.augustā, FKTK arī ir vērsusies Administratīvajā apgabaltiesā, lai atjaunotu obligātā atpirkuma procedūru. Taču šis lūgums ar tiesneša lēmumu atstāts bez virzības, apgalvo Auce.

"Neskatoties uz to, Administratīvā apgabaltiesa ir noteikusi, ka mazākuma akcionāru lūgums par pagaidu aizsardzību izskatīs rakstveida procesā šā gada 24.augustā, tomēr FKTK nevēlas gaidīt šo lēmumu. Tā vietā tiek tērēts administratīvais resurss, lai panāktu speciālo regulējumu no tiesas, lai obligātais atpirkums varētu turpināties, kamēr paralēli tiesā tiek skatīta mazākuma akcionāru prasība. Saprātīgi un loģiski būtu sagaidīt šo tiesas lēmumu," uzskata Auce.

Vienlaikus Auce informēja, ka viņš jau ceturtdien, 5.augustā, ir lūdzis Administratīvo apgabaltiesu lietu izskatīt steidzamības kārtā līdz 16.augustam, lai "Olainfarm" akcionāriem nerastos materiāls kaitējums sakarā ar apstrīdētā prettiesiska administratīvā akta izpildi.

Pēc Auces paustā, FKTK vajadzētu vairāk pievērst uzmanību un izmeklēt informāciju, ko jau ilgstoši pauž gan mazākuma akcionāri, gan citi investori. Proti, ka joprojām nav skaidrs, uz kā pamata "Repharm" grupa ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" - 30,84% akciju balsstiesību.

"Viena no "Olainfarm" valdes loceklēm, proti, Signe Baldere-Sildedze, kas ir nepilngadīgās Annas Emīlijas Maliginas aizbildne, vairākkārt publiski ir paudusi pretrunīgu informāciju kontekstā ar "Repharm" teikto. Februārī "Repharm" ziņoja par vienošanos ar Annu Emīliju Maliginu par tiesību iegūšanu uz 21,97% "Olainfarm" akciju pirkumu un balsstiesību iegūšanu, īstenojot šīs tiesības caur "Repharm" meitasuzņēmumu SIA "Farma Fund". Vienlaikus Baldere-Sildedze februārī izplatīja paziņojumu, ka "Repharm" melo par akciju iegādi ar mērķi sagrābt "Olainfarm"," norādīja Auce.

Viņš arī atgādināja, ka vēl augusta sākumā Sildedze-Baldere savā publiskajā viedoklī apgalvojusi - "viena no "Olmafarm" īpašniecēm jau 2019.gada 30.oktobrī bija noslēgusi līgumu, ar kuru tiesības noteiktā termiņā iegūt no akcijām izrietošās balsstiesības nodeva SIA "Farma Fund"".

"Mani pārsteidz, ka pēc šādiem izteikumiem FKTK nerodas interese izmeklēt faktiskos apstākļus. Pārdot divas reizes vienu un to pašu parasti nevar, taču divas reizes nopirkt vienu un to pašu, ja pārdevējs, iespējams, maldina, gan var," piebilda Auce.

Baldere-Sildedze, būdama "Olainfarm" ievērojamas akciju daļas pārvaldniece, ir agrāk publiski nosaukusi "Repharm" grupas pārstāvjus par meļiem un noliegusi, ka "Repharm" kontrolētajai "Farm Fund" ir kādas tiesības uz Annas Emīlijas Maliginas akcijām, bet tagad apgalvo pilnīgi pretējo, izbrīnu pauž Auce.

"Atbilstoši publiski izskanējušai informācijai par Valērija Maligina testamentu, mantinieki savas akcijas nedrīkst pārdot piecus gadus pēc viņa nāves. Šis ir termiņš vēl nav pagājis. Šis aizliegums neatteicas uz "Olmafarm" piederošajām akcijām, ar kurām var rīkoties valde," skaidroja Auce.

Viņš arī norādīja, ka FKTK faktu, ka obligātais akciju atpirkums ir apturēts, var izziņot tikai tām pusēm, kas ir prasījušas to apturēt un attiecīgi citām iesaistītajām pusēm.

"Mūsu ieskatā iesaistītās puses ir visi "Olainfarm" akcionāri. Protams, var sausi pildīt likumu, taču tad tikpat sausi vajadzētu pieiet citiem aspektiem šajā lietā, piemēram, publiskot informāciju, kas ir FKTK rīcībā un apliecina, ka "Repharm" uzņēmumu grupa ir ieguvusi būtisku līdzdalību "Olainfarm" leģitīmā un caurskatāmā veidā," piebilda Auce.

Jau ziņots, ka 19.jūlijā sākās "Repharm" grupas uzņēmuma "AB City" izteica zāļu ražotāja "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, kas noslēgsies 17.augustā plkst.16, bet piedāvājuma rezultāti tiks paziņoti līdz 24.augustam, kad arī paredzēts veikt norēķinus.

Vienas akcijas cena akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā noteikta 9,26 eiro.

FKTK padome 14.jūlijā atļāva "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.

FKTK informēja, ka "AB City" uz netieši iegūtās līdzdalības pamata ir ieguvusi no "Olainfarm" akcijām izrietošās balsstiesības, kas veido 30,85% no "Olainfarm" balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akciju atpirkšanas obligātā piedāvājuma prospektā minēts, ka "AB City" akciju atpirkšanai būs nepieciešami 90 194 335,34 eiro, jo atpirkšanai varētu tikt piedāvātas 9 740 209 "Olainfarm" akcijas.

Paralēli Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" apgalvo, ka kļuvis par lielāko "Olainfarm" akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas.

"Black Duck Invest" paziņojumā medijiem iepriekš norādīja, ka "Repharm" kontroli "Olainfarm" pārņēmusi pretlikumīgi un "Black Duck Invest" turpinās aizstāvēt savas tiesības Latvijas un Čehijas tiesās, lai panāktu ar "Olmafarm" noslēgtā "Olainfarm" akciju iegādes darījuma izpildi.

Tāpat "Black Duck Invest" paziņojusi, ka FKTK lēmums atļaut "AB City" izteikt "Olainfarm" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu ir prettiesisks, un kompānija to apstrīdēs. Uzņēmuma pārstāvji savu nostāju pamato ar to, ka piedāvājuma pamatā ir iecere, kas daļēji balstās uz tādu akciju balsstiesībām, kas iepriekš esot tikušas pārdotas "Black Duck Invest".

Holdingkompānija "AB City" reģistrēta 2018.gadā, tās pamatkapitāls ir 126 536 960 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma patiesie labuma guvēji nav norādīti, bet uzņēmuma padomē strādā "Repharm" līdzīpašnieki Andrejs Leibovičs, Jānis Oskerko un Aleksandrs Livšics. Savukārt "AB City" valdē ir "Repharm" līdzīpašnieki Roberts Tavjevs un Sergejs Korņijenko.

"Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājā 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Savukārt "Repharm" ir veselības aprūpes jomā strādājošu Latvijas uzņēmumu grupa, kas apvieno "Sentor Farm aptiekas" (zīmols "Mēness aptieka"), AS "Veselības centru apvienība", SIA "Centrālā laboratorija", "Rīgas farmaceitiskā fabrika" un "Recipe Plus". "Repharm" uzņēmumu grupa ir izveidota 2009.gadā. 2019.gadā "Repharm" koncerna apgrozījums bija 283,008 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 34,56 miljoni eiro.

"Repharm" patiesie labuma guvēji, pēc "Firmas.lv" datiem, ir vairākas Latvijas privātpersonas - Roberts Tavjevs, Jānis Oskerko, Mihails Lurje, Aleksandrs Livšics, Andrejs Leibovičs, Sergejs Korņijenko, Josifs Apts un Jeļena Ņikitina.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.augustā pieņēma lēmumu atļaut AS “AB City” izteikt AS “Olainfarm” obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas ir pārsūdzēts Administratīvajā apgabaltiesā.

FKTK informē AS "Olainfarm" obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā iesaistītos, ka Administratīvajā apgabaltiesā ierosinātajā lietā, pamatojoties uz pieteicēju Agra Auces un Mārča Judža pieteikumu par FKTK 2021. gada 14. jūlija lēmumu, 2021. gada 24. augustā tiks izskatīti lietas dalībnieku lūgumi par pagaidu aizsardzības piemērošanu.

Ņemot vērā situācijas steidzamību un ievērojot radušos jautājumus par pieteikuma iesniegšanas ietekmi uz akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi, FKTK bija tiesā iesniegusi lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, jo FKTK ieskatā pilnīgs ierobežojums īstenot no pārsūdzētā FKTK lēmuma izrietošās tiesības ir nesamērīgs un faktiskajai situācijai neatbilstošs. FKTK lūdza šo lūgumu izskatīt steidzamības kārtībā līdz 2021. gada 17. augustam, kas ir noteiktais obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš.

Krievijas aizliegums ievest šprotes jau radījis sekas nozarē - konservu eksporta apjomi uz Krieviju sarukuši divas reizes.

Latvijas zivsaimniecības asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits prognozē, ka šogad zivju konservu ražošanas apjomi var samazināties par aptuveni 30 %. Samazinājumu viņš lēsa, ņemot vērā, ka rūpnieku noliktavās vēl ir pērn saražotā produkcija, taču pretējā gadījumā apjomi saruktu par 50 %.

Apjomi rūk

"Darbaspēks patlaban ir galvenā problēma un, kā zināms, zivrūpniecībā ir daudz roku darba, kura trūkst, un tas savukārt ietekmē kvalitāti, kas krīt," tā I. Voits.

Pērn rudenī, kad sākās tā saucamā šprotu krīze un Krievija slēdza savu tirgu diviem lielākajiem šprotu ražotājiem - a/s Brīvais vilnis un SIA Gamma-A, LZA vadītājs kā risinājumu zivrūpniekiem piedāvājis sašaurināt ražošanu un atlaist daļu strādājošo, taču šis priekšlikums noraidīts.

Šodien a/s Ventspils zivju konservu kombināts akcijas tirgū tiek pieprasītas jau par 8 santīmiem gabalā. Pagaidām darījumi nav notikuši, jo tirgū nav neviena akciju pārdevēja.

Jāatgādina, ka a/s Ventspils zivju konservu kombināts lielākais akcionārs, a/s Ventspils tirdzniecības osta ir izteikusi akciju atpirkšanas piedāvājumu uzņēmuma mazākumakcionāriem. Vienas akcijas cena atpirkšanā ir 9 santīmi, kas ir uzņēmuma akcijas bilances vērtība. Akciju atpirkšanas piedāvājums ir spēkā līdz 10. jūlija plkst. 14 - līdz šim brīdim akcionāram, kas vēlas pārdot akcijas, ir jāiesniedz uzdevums savam kontu turētājam.

Akciju atpirkšanas piedāvājums ir labs iemesls, lai atbrīvotos no nelikvīdām akcijām, kuru reālā (bilances) vērtība gadu no gada samazinās. Jāatzīmē, ka uzņēmums nākotnē, visticamāk, kļūs par slēgtu akciju sabiedrību, līdz ar to akcionāri, kas nerealizēs akcijas atpirkšanas piedāvājumā, tās, iespējams, vairs nevarēs realizēt nekad.

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Pagājušajā gadā turpināja samazināties sagatavoto un konservēto zivju ražošanas un eksporta apjoms, kas aizsakās jau 2002. gadā. Kā liecina Valsts Zivsaimniecības pārvaldes (VZP) sniegtā informācija, pērn sagatavoto un konservēto zivju ražošana un eksports sarucis aptuveni par 20 – 25 %. Pagājušajā gadā sagatavoto un konservēto zivju pārdotās produkcijas apjoms pret attiecīgo 2002. gadu veidoja 76,8 %. VZP speciāliste Ludmila Ankviča skaidroja, ka ievērojamais realizācijas kritums pērn skaidrojams ar izejvielu trūkumu gada sākumā, kā arī pieprasījuma samazināšanos gada otraja pusē. Tiesa, pērn pārdotās zivju produkcijas daudzums, salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn audzis par 26 % un tas galvenokārt esot skaidrojams uz saldētās produkcijas rēķina, kas nozvejota tāljūrā, piebilda VZP speciāliste. Latvijā saražoto zivju konservu lielākā noņēmējvalsts joprojām ir Krievija, kur pērn realizēts 40,4 tūkstoši t konservu par 36,4 miljoniem USD. Krievijas īpatsvars kopējā eksporta apjomā pērn turpināja kristies, nedaudz palielinoties citu valstu, tostarp Ukrainas, Čehijas un Moldovas īpatsvaram. Jāpiebilst, ka pērn sarucis arī zivju konservu eksports uz Kazahstānu un Lietuvu. Jaatzīmē, ka zivju produkcijas(neskaitot konservus), tostarp sālītas, saldētas, atvēsinātas un kūpinātas, ražošanas apjomi pērn saglabājušies 2002. gada līmenī – kopumā saražots ap 72 tūkstoši t produkcijas 38 miljonu USD vērtībā. Komentējot situāciju zivju pārstrādē, Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Inārijs Voits jau iepriekš norādīja, ka tās attīstība ir pārāk lēna un tā netiekot līdzi kopējai straujajai valsts izaugsmei. Kā viens no bremzējošiem iemesliem tika minēts tas, ka strikto nosacījumu dēļ zivrūpnieki nespēja apgūt ES pirmstrukturāla fonda SAPARD līdzekļus. Db jau vairākkārt rakstījis par problēmām zivrūpniecībā, kā rezultāta uznēmeji nespēj ieguldīt modernizācijā un attīstībā. I. Voits arī norādīja, ka zivju konservu ražotājiem ir jāsaglabā līdzšinējie Austrumu tirgi, jo ES valstīs esot citas uztura tradīcijas un zivju konserviem neesot gaidāms būtisks pieprasījuma pieaugums. Lai gan zivju produkcijas eksports uz ES valstīm pieaugot, kopējā eksporta apjomā ES tirgus neesot nozīmīgs. Jau iepriekš vēstīts (10.09.2003.), ka ES tirgus zivju konservu apjomā veido mazāk par 1 % no kopējā eksportētā zivju konservu daudzuma.

Šodien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja valdību par Latvijas zivju produktu eksporta apturēšanu uz Krievijas Federāciju un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

Zemkopības ministrs pārskata veidā iepazīstināja valdību ar galvenajiem notikumiem Latvijas zivju produkcijas eksporta apturēšanā uz Krievijas Federāciju (KF), plašāk skaidrojot šo notikumu būtību un Latvijas kontrolējošo iestāžu rīcību situācijas veiksmīgā risināšanā.

Pērnā gada nogalē pamatojoties uz konstatēto paaugstināta benzopirēna saturu kūpinātos zivju produktos KF Veterinārais un fitosanitārais dienests uz laiku atsevišķiem Latvijas zivju konservu ražotājiem aizliedza produkcijas eksportu, kā arī lūdza veikt pastiprinātu zvejas produktu kontroli, lai nodrošinātu eksportētās produkcijas atbilstību KF prasībām. Pēc KF Patērētāju tiesību un cilvēka labklājības aizsardzības federālā dienesta veiktajām analīzēm arī citiem Latvijas zivju produktu eksportētājiem tika konstatēta virkne zivju produktu neatbilstību KF prasībām.

Trešdien zemkopības ministrs Mārtiņš Roze informēja valdību par Latvijas zivju produktu eksporta apturēšanu uz Krievijas Federāciju un iespējamiem risinājumiem situācijas uzlabošanā.

M.Roze valdībai norādīja, ka Latvijas vēstniecība KF sadarbībā ar Zemkopības ministriju gatavo diplomātisko notu KF Ārlietu ministrijai ar mērķi rast skaidrojumu par esošo situāciju zivju produktu eksporta tirgū uz Krieviju, Db.lv informēja Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Savukārt, lai atceltu uzlikto aizliegumu atsevišķiem zivju konservu ražotājiem eksportēt zvejas produkciju uz Krieviju, Pārtikas un veterinārais dienests uzaicinājis KF veterināros inspektorus apsekot un izvērtēt šos uzņēmumus atbilstoši KF veterinārajām un sanitārajām prasībām.

Zemkopības ministrs pārskata veidā iepazīstināja valdību ar galvenajiem notikumiem Latvijas zivju produkcijas eksporta apturēšanā uz Krievijas Federāciju (KF), plašāk skaidrojot šo notikumu būtību un Latvijas kontrolējošo iestāžu rīcību situācijas veiksmīgā risināšanā.

Pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās Luksemburgas fonda "Duke" īpašumā ir 84,07% stikla šķiedras ražotājas AS "Valmieras stikla šķiedras" akciju, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pirms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas "Duke" piederēja 19 872 715 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas, kas veidoja 83,14% no kompānijas akciju kopskaita.

Obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā "Duke" piedāvāja atpirkt 4 030 490 akcijas un pēc piedāvājuma noslēgšanās "Duke" īpašumā ir 20 095 064 "Valmieras stikla šķiedras" akcijas jeb 84,07% no to kopskaita.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 14.aprīlī atļāva Luksemburgas fondam "Duke" izteikt stikla šķiedras ražotāja "Valmieras stikla šķiedra" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

FKTK informēja, ka komisija ir atļāvusi "Duke" izteikt "Valmieras stikla šķiedras" akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, apvienojot tajā divus akciju atpirkšanas piedāvājumus, jo fonds ir ieguvis 83,14% no "Valmieras stikla šķiedras" balsstiesīgo akciju skaita un akcionāru ārkārtas sapulcē kā vienīgais akcionārs balsoja par kompānijas akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Zivju pārstrādes uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts kopuma atlaidis 370 darbiniekus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ventspils filiāles vadītāja Benita Saļņikova.

Viņa norādīja, ka «labā ziņa ir tā, ka ir atlaisti mazāk darbinieku nekā sākotnēji uzņēmums paziņoja, turklāt pastāv cerība, ka uzņēmuma ar laiku atjaunos darbu pilnā apmērā».

NVA Ventspils filiāle kopš pagājušā gada beigām strādā pastiprinātā režīmā. «Arī janvārī turpinājās šo atlaisto darbinieku registrācija, bet jau daudz lēnākā tempā - dienā viena vai divas personas,» teica Saļņikova.

Viņa informēja, ka bezdarbnieku statusu līdz šim ir ieguvusi 301 persona. «Labā ziņa ir tā, ka kopš 12.janvāra vienu vai vairākas dienas uzņēmuma darbībā tiek piesaistīti papildus darbinieki un vidēji 64 bezdarbniekiem ir iespēja strādāt,» teica NVA filiāles vadītāja, gan norādot, ka pašlaik informācijas, ka Ventspils zivju konservu kombināts varētu atjaunot darbību pilnā apjomā, neesot. «Taču cilvēkiem ir cerība, ka viņi atgriezīsies darbā uzņēmumā,» piebilda filiāles vadītāja.

Par zivju pārstrādātāja AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgo valdes locekli iecelts Renārs Konstantinovs, kurš arī reģistrēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgais valdes loceklis bija Ivo Stanne, savukārt uzņēmuma patiesā labuma guvējs nebija reģistrēts.

Tāpat mainīta uzņēmuma padome. No amatiem atbrīvoti padomes priekšsēdētājs Bislans Abdulmuslimovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Endele, kā arī padomes loceklis Valerijs Onja.

AS «Ventspils zivju konservu kombināts» padomē iecelti Andris Feldmanis un Raimonds Geislers (abi ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu), Valdis Marķitāns iecelts par padomes locekli, savukārt Juris Ziemelis ir vienīgais no līdzšinējiem padomes locekļiem, kas atkārtoti apstiprināts savā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Ik gadus miljoniem zivju mazuļu tiek palaisti lielajā dzīvē jeb Latvijas ūdenstilpēs, lai nodrošinātu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamos ūdeņos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna nolūks ir arī mazināt antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmēt ilgspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Nākošajā plāna izpildes termiņā no 2014. līdz 2016. gadam plānots papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu zivju resursus, ielaižot 5,76 milj. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Tiks pilnveidota publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūra un palielināta iekšējo ūdeņu zivsaimnieciskā produktivitāte, katru gadu ielaižot 30-46 milj. zivju kāpuru un mazuļu. No 2014. līdz 2016.gadam plānots nodrošināt Daugavas baseina zivju resursu pavairošanu, kompensējot HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 milj. kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, tāpat tiks nodrošināts zivju resursu atražošanas efektivitātes zinātniskais novērtējums.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Tuvāko gadu laikā zivrūpniecība Latvijā apgrozījuma un arī nodarbināto skaita pieaugumā varētu piedzīvot būtisku uzrāvienu, tomēr iepriekšējos gados valdības piekoptās politikas rezultāts ir ražošanas apjomu stagnācija, jo trūkst darbaspēka.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un SIA Karavela attīstības direktors Jānis Endele.

Viņaprāt, Latvijas valsts uzdevumam būtu jābūt radīt tādus nosacījumus, lai varētu uz mūsu valsti pārcelt ražošanas līnijas no konkurentu ražošanas uzņēmumiem, tādējādi veicinot kopējo nozares izaugsmi un pienesumu ekonomikai.

Fragments no intervijas

Kas ir Latvijas zivrūpniecības stiprās un vājās puses?

Savulaik Latvijas valdība atšķirībā no Igaunijas nespēja vienoties ar tā laika Ukrainas valdību par vienādiem muitas nodokļiem un noteikumiem zivju produkcijai. Rezultātā Igaunijas zivrūpnieki pazaudēja konkurenci no Latvijas uzņēmējiem, jo tie ar muitas barjeru vienkārši netika ielaisti tirgū. Latvijas zivrūpniekiem tolaik nācās saspiesties un meklēt papildu realizācijas iespējas tajā pašā Krievijā un citās valstīs. Savukārt, iestājoties Eiropas Savienībā 2004. gadā, nosacījumi izlīdzinājās, un aptuveni gada laikā ziemeļu kaimiņvalsts zivrūpnieki, kuri bija atraduši no brīvā tirgus konkurences un baudīja samazinātās konkurences augļus, vienkārši bankrotēja. Iespējams, situācija būtu citāda, ja šādos apstākļos esošie ražotāji bruņotos – gatavotos konkurences cīņai. Rezultātā pašlaik Igaunijā nav neviena vērā ņemama zivju pārstrādes uzņēmuma, kurš ražotu konservus, bet ir ļoti spēcīga zivju filetēšana un saldēto zivju produktu ražošana. Savukārt Lietuvā, kurā PSRS laikos īsti spēcīgu zivju pārstrādes uzņēmumu nebija, ir attīstījusies ļoti spēcīga tā dēvētā zivju kulinārijas produktu ražošana. Latvija ir zivju konservu, jo īpaši šprotu, ražošanas lielvalsts, bet vismaz pagaidām nav spēcīgu zivju kulinārijas, filetēšanas un saldēto zivju produktu ražotāju, kaut arī šajā segmentā sekmīgi darbojas ļoti daudz nelielu ražotāju.