4.augustā ir apkopoti konkursa „Sakoptākais Latvijas pagasts 2006” vērtēšanas rezultāti Kurzemē un par uzvarētāju kopvērtējumā ir kļuvis Liepājas rajona Nīcas pagasts (priekšsēdētājs Agris Petermanis), informē Latvijas Pašvaldību savienība. No konkursa 15 nominācijām Nīca ir uzvarējusi septiņās: „Iedzīvotājus sociāli atbalstošākā pašvaldība”; „Lauku ceļu saimnieks”; „Par veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu pagasta iedzīvotājiem”; „Civilā aizsardzība un ugunsdrošība pagastā”; „Bērnam un ģimenei draudzīgs pagasts”, „Stipra pilsoniskā sabiedrība lauku apvidos”, kā arī jaunajā nominācijā „Pagasta odziņa”. Saldus rajona Zirņu pagasts (priekšsēdētājs Vilnis Grāvelis) visvairāk punktu ir ieguvis četrās nominācijās: „Zemkopība un lauku vide”; „Izglītība un sports”; „Vides aizsardzība” un „Dialoga meistari”. Četras nominācijas ir ieguvis arī Talsu rajona Mērsraga pagasts (priekšsēdētājs Alberts Neilands): „Pagasta attīstības iespējas”; „Mežs un sabiedrība” „Kultūrvides veidošana pašvaldībā” un „Sakoptākā uzņēmējdarbības vide”. Kurzemes vērtēšanas komisiju vada Daugavpils rajona Kalupes pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Raščevskis (tālrunis 29140852). Vērtēšana 2.kārtā jau ir beigusies arī Zemgalē, kur par sakoptāko pagastu kopvērtējumā ir kļuvis Aizkraukles rajona Skrīveru pagasts (priekšsēdētājs Pēteris Jansons). Zemgales vērtēšanas komisijas priekšsēdētāja ir Rēzeknes rajona Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Līvija Plavinska (tālrunis 29468107). Otrdien, 1.augustā, vērtēšana sākās arī Vidzemē, kur konkursa 2.kārtai ir izvirzītas šādas pašvaldības: Valmieras rajonā — Matīšu pagasts (2.kārtā izvērtēts 1.augustā); Valkas rajonā — Blomes pagasts (izvērtēts 2.augustā); Cēsu rajonā — Amatas novads (izvērtēts 3.augustā); Alūksnes rajonā — Alsviķu pagasts (vērtēs 8.augustā); Gulbenes rajonā — Rankas pagasts (vērtēs 9.augustā) un Madonas rajonā — Kalsnavas pagasts (vērtēs 10.augustā). Vidzemes vērtēšanas komisiju vada Bauskas rajona padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (tālrunis 29441971). Latgalē konkursa 2.kārtai izvirzītās pašvaldības vērtēs jaunnedēļ: Daugavpils rajonā — Salienas pagastu (vērtēs 7.augustā); Krāslavas rajonā — Skaistas pagastu (vērtēs 8.augustā); Preiļu rajonā — Vārkavas novadu (vērtēs 9.augustā) un Balvu rajonā — Rugāju pagastu (vērtēs 10.augustā). Latgales vērtēšanas komisiju vada Tukuma rajona Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere (tālrunis 29246217). Arī Pierīgā konkursa 2.kārtai izvirzītos pagastus vērtēs jaunnedēļ: Ogres rajonā — Lēdmanes pagastu (vērtēs 7.augustā); Tukuma rajonā — Smārdes pagastu (vērtēs 8.augustā) un Rīgas rajonā — Krimuldas pagastu (vērtēs 9.augustā). Pierīgas vērtēšanas komisiju vada Valkas rajona Trikātas pagasta padomes priekšsēdētāja Cilda Purgale (tālrunis 29473182). Konkurss šogad notiek ar moto „Cilvēks — sakopta pagasta dvēsele”. Konkurss notiek jau 12.gadu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) divu nedēļu laikā izvērtēs Aizkraukles banks rīcību, pieprasot klientiem papildus prasības un mainot līgumu nosacījumus, kā arī lems par tās atbildību.

FKTK vērtēs emAizkraukles bankas/em rīcībuPar to norādīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kura atzina, ka arī šodien saņēmusi sūdzību no kāda bankas klienta.

I. Krūmanes vietnieks Jānis Brazovskis skaidroja, ka šī ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetence, tomēr arī komisija vērtēs šo situāciju.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus pieteikties lauksaimnieku vidū populārajam konkursam Sējējs-2009.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas arī pašvaldības un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas.

Šogad konkursa dalībniekus vērtēs tikai piecās grupās iepriekšējo 11 grupu vietā. Nominācijā Lauksaimnieciskā ražošana vērtēs liekākās augkopības un lopkopības saimniecības. Savukārt nosacīti mazākas augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības saimniecības vērtēs grupā Saimniekošana laukos. Jau otru reizi nominācijā Ģimene lauku sētā aicina pieteikties vienas ģimenes apsaimniekota lauku saimniecība. Šī nominācija pagājušajā gadā ieguva lielu dalībnieku atsaucību. Tāpat vērtēs dalībniekus nominācijā Lauksaimnieku kooperācija.

Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rajonu lauku attīstības birojos līdz 12.jūnijam.

Fakts, ka kāda sudrabkaija par piemērotāko ligzdošanas vietu izvēlējusies Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) Saeimas frakcijas logu, šīs partijas politiķiem noder savas popularitātes veicināšanai.

Proti, LPP/LC pie kaijas ligzdas izvietojis videokameru un tagad piedāvā savā interneta mājaslapā tiešraidē vērot kaijas mazuļu perēšanas procesu.

LPP/LC frakcijas darbinieku vērojumi vedinot domāt, ka kaijas iepriekšējā mājvieta bijusi Finanšu ministrija, jo savas ligzdas iztapsēšanai putns izmantojis papīrus ar Finanšu ministrijas simboliku.

LPP/LC politiķiem šķiet, ka sudrabkaija, izvēloties jauno ligzdošanas vietu, novērtējusi to, ka LPP/LC par vienu no savām prioritātēm allaž izvirzījusi bērnu un ģimeņu atbalstu.

Maksātnespējīgā zivju pārstrādes a/s Kaija kreditori sapulcē nolēma uzsākt uzņēmuma bankrota procedūru, informē kompānijas administratore Zinta Zālīte – Rukmane. No iepriekš pieteiktajiem 834 kreditoru prasījumiem kreditoru sapulce par pamatotiem atzinusi prasījumus 3,9 milj. Ls apjomā, savukart noraidīti 12 kreditoru prasijumi par kopējo summu 3,2 milj. Ls. Sapulces laikā kreditori izveidojuši kreditoru komiteju, kurai būs jārisina jautājumi, kas saistīti ar maksātnespējas procesu un ir kreditoru kopmetencē. Kaijas kopējais nodokļu parāds ir vairāk nekā 460 000 Ls, bet parāds darbiniekiem par neizmaksātajām algām – vairāk nekā 581 000 Ls. Maksātnespējas brīdī Kaijas mantas vērtība bija 2,675 milj. Ls. Db jau arī vairākkārt ziņoja par Kaijas maksātnespēju un šobrīd vēl joprojām tiek apkopota informācija, vai nav pamata ļaunprātīgai uzņēmuma novešanai līdz maksātnespējai.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) trešdien, 25. aprīlī godināja metu konkursa Rīgas lidostas gaisa satiksmes vadības torņa nākotnes vizuālais tēls uzvarētājus un dalībniekus, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

Db.lv jau vēstīja, ka starptautiskā arhitektūras konkursā par LGS vadības torņa nākotnes vizuālo tēlu lidostā Rīga uzvarējuši ARHIS Arhitekti, sadarbībā ar vienu no lielākajām arhitektu, inženieru un interjera dizaina kompānijām Amerikas Savienotajās Valstīs un pasaulē Leo A Daly.

Svinīgā pasākumā LGS valdes un konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš ARHIS ARHITEKTI vadītājam Andrim Kronbergam pasniedza simbolisku čeku par galveno balvu – 35 000 eiro. Prēmija tiks pārskaitīta uz biroja kontu.

Jau nākamnedēļ Fastleader Vadības konferencē Rīgā viesosies pasaulē ietekmīgā biznesa žurnāla Business Week galvenais redaktors John Byrne, kurš žurnālā darbojas jau 18 gadus.

John Byrne ir goda viesis Fastleader Vadības konferencē, kas notiks 26. un 27.septembrī Reval Hotel Latvia. Konferencē uzstāsies arī citi pieredzējuši ārvalstu un vietējie vadības speciālisti, kā arī Latvijā izcilākie vadītāji.

Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com", notiek jau trešo gadu.

57 vāka publikāciju īpašnieks

John Byrne strādā Business Week gandrīz 18 gadus. Viņa vadībā tika attīstītas idejas par mēneša bestselleru sarakstu, izveidota vadošo biznesa industrijas skolu klasifikācija, žurnāla tops par labākajām un sliktākajām uzņēmuma vadībām un radīts saraksts ar visdāsnākajiem filantropiem. Strādājot Business Week John Byrne sasniedza rekordu - 57 žurnāla pirmā vāka publikācijas.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Lielais kaiju daudzums lidostas Rīga tuvumā pēdējo gadu laikā radījis četrus starpgadījumus, kad lidmašīnu dzinējos ierautas kaijas, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

Putnus pievilonot blakus lidostai Rīga esošā ūdeļu audzētava Ozoli, jo kaijas cerot dabūt kādu no zivīm, ar kuru tiek barotas ūdeles.

Civilās aviācijas aģentūra norāda, ka pagaidām notikušie starpgadījumi beigušies tikai ar nelielu reisu aizkavēšanos, tomēr citreiz dzinējā iekļuvis putns var izraisīt pamatīgu katastrofu.

Patlaban aviācijas aģentūra gaidot atbildi no vides speciālistiem, kā tikt galā ar pieaugošo kaiju koloniju, jo tā varot kļūt par nepārvaramu šķērsli liodostas skrejceļa paplašināšanai.

Aizdomās par saldētu zivju kontrabandas organizēšanu aizturēts bijušais a/s Kaija komercdirektors Andris Bite. Uzņēmējs, tagadējais SIA Karavela, kas nodarbina 95 % Kaijas darbinieku, līdzīpašnieks un projektu direktors sarunā ar Db savu vainu noliedza. Pagājušā gada vasarā caur Klaipēdas ostu Latvijā ievesta saldētu zivju krava no Mauritānijas, kas bija paredzēta tālākai eksportēšanai uz Krieviju. Apejot muitas noliktavu un noraujot muitas plombas, krava izvietota tobrīd jau maksātnespējīgās Kaijas teritorijā Atlantijas ielā, Rīgā esošās noliktavas saldētavās. Noliktavā ievestas apmēram 150 tonnas saldētu zivju, kuru tirgus vērtība ir ap 80 tūkst. Ls. Ekonomikas policijas pārvaldes darbinieki aizdomās par kontrabandas organizēšanu aizturēja A. Biti. Veicot minētās nelikumīgās darbības, valstij nodokļos nav nomaksāti aptuveni 30 tūkst. Ls. A. Bite, komentējot savu aizturēšanu, uzsvēra, ka «noticis nopietns pārpratums».

Valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktors Aldis Gobzems lūdzis zivju pārstrādes kompānijas a/s Kaija administratorei īpaši rūpīgi izvertēt situāciju uzņēmumā. Pēc pagājušajā nedēļā notikušās tikšanās ar maksātnespējīgās Kaija darbiniekiem A. Gobzems lūdzis uzņēmuma administratorei Zintai Zālītei – Rukmanei rūpīgi noskaidrot, kā kompānija nonākusi līdz maksātnespējai un kāpēc izveidojušies tik lieli algu parādi kompānijas darbiniekiem. «Pēc tikšanās rodas vairāk jautājumu nekā atbilžu. Uzskatu, ka rūpīgi ir jāizvērtē, vai nevarēja būt pamats Kaijas maksātnespējas pieteikšanai jau agrāk, nevis tad, kad uzņēmumam vairs nav aktīvu un visa manta jau ir atsavināta,» atzina A. Gobzems. Viņaprāt, neesot arī normāla situācija, ka vēl joprojām maksātnespējīgajā uzņēmumā darba tiesiskajās attiecībās esot vairāki simti darbinieku. A. Gobzems pauž bažas, ka, iespējams, uzņēmuma novešanā līdz maksātnespējai saskatāmas ļaunprātības pazīmes, tāpēc situācija tikšot rūpīgi analizēta. Maksātnespējas administrācijas direktors arī uzskata, ka šajā gadījumā varētu būt pietiekams pamats to izvērtēt tiesībsargājošajās institūcijās. Jau vairākkārt ziņots, ka neizmaksāto algu parāds Kaijas darbiniekiem ir ap pusmiljons Ls. Jautāts par to, kādas ir darbinieku iespējas atgūt parādu, A. Gobzems atzina, ka patlaban to esot grūti prognozēt. Viņš pieļāva, ka aptuveni pusi parāda summu Kaijā strādājošie varētu arī nesaņemt.

Kaijas zivju konservu ražotāja SIA Karavela apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 14,41 miljonu latu, kas ir par 36% vairāk nekā 2011. gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 10,59 miljoni latu.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, peļņa palielinājusies vairāk nekā divas reizes – no 176 tūkstošiem latu 2011. gadā līdz 353 tūkstošiem latu 2012. gadā.

Uzņēmuma apgrozījuma un peļņas kāpumu pērn nodrošināja Kaijas produkcijas pieprasījuma palielinājums par vairāk nekā 30% visos tradicionālajos tirgos - Krievijā, Ukrainā, Azerbaidžānā, Kazahstānā un Uzbekistānā, skaidro SIA Karavela līdzīpašnieks un mārketinga direktors Jānis Endele. Pērn uzņēmums sācis Skandināvijas valstu tirgus iekarošanu, un šogad tam ir tiešie līgumi ar lielākajiem Skandināvijas lielveikalu tīkliem.

Uzņēmums plāno, ka šogad apgrozījums turpinās būtiski palielināties, vismaz līdz 18 miljoniem latu, saka SIA Karavela līdzīpašnieks un valdes loceklis Andris Bite, ko nodrošinās gan eksporta pieaugums tradicionālajos tirgos, gan arī pavasarī atklātās jaunās ražotnes produkcijas eksports uz Skandināvijas valstīm. Pirmā pusgada rezultāti pārsniedz sākotnējās prognozes – apgrozījums jau ir pārsniedzis 9 miljonus latu, bet otrais pusgads vienmēr ir labāks nekā pirmais, uzsver uzņēmuma pārstāvis.

Zivju pārstrādes uzņēmums Karavela novembrī gatavojas sākt kulinārijas produktu ražošanu.

Joprojām pazīstamās Kaijas preču zīmes tagadējais īpašnieks Karavela sākotnēji kulinārijas produktus plāno ražot nelielos apjomos, kam nav nepieciešamas būtiskas papildu investīcijas.

Kompānijas mārketinga direktors Jānis Endele Db skaidroja, ka sākotnēji uzņēmums varētu ražot siļķi Gardums stikla tarā - Klasisko, Ungāru gaumē, ar bietēm un citas. «Šis produkts Kaijas laikā bija labākais, ar to arī varētu sākt,» tā J. Endele. Lai paplašinātu kulinārijas ražošanas projektu un attīstītu šprotu ražošanu, Karavelas vadība iecerējusi piesaistīt ES struktūrfondu līdzekļus, kuru pieejamais apjoms vienam pretendentam ir 1.5 milj. Ls. J. Endele neslēpj, ka šobrīd vietējais tirgus ir salīdzinoši smagā ekonomiskā situācijā, tāpēc attīstības plāni vēl būs jāvērtē.

Līdz 26. jūnijam maksātnespējīgās a/s Kaija kreditori savas pretenzijas var pieteikt uzņēmuma administratorei Zintai Zālītei – Rukmanei. Administratore informēja, ka gadījumā, ja savas pretenzijas pieteiks vairāk nekā 300 kreditori, tad atkarība no to pieteikto prasījumu apjoma tiem būtu jāapvienojas un jāvirza savs pārstāvis kreditoru sapulcei, kas varētu notikt jūlija vidū. Patlaban uzņēmumā tiek veikta revīzija un tās rezultātus administratore iecerējusi nodot izvērtēšanai tiesībsargājošajām institūcijām – Ekonomikas vai Finanšu policijai. Tiesībsargiem būs jāvērtē, vai ir pamats ierosināt krimināllietu par Kaijas ļaunprātīgu novešanu līdz maksātnespējai. Db jau vēstīja(31.05.), ka maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems lūdza Z. Zālītei – Rukmanei pārbaudīt aizdomas, vai Kaija nav ļaunprātīgi novesta līdz maksātnespējai. Kaijas kopējais algu parāds stādājošajiem ir ap 0,5 miljoni Ls.

Maksātnespējīgās zivju pārstrādes a/s Kaija telpās pērnā gada novembrī ražošanu uzsākusi SIA Karavela, kas savulaik bija izejvielu piegādātājs Kaijai. Patlaban mēnesī tiek saražoti apmēram miljons līdz 1,2 miljoni kārbu konservu, galvenokārt no okeāna zivīm, kā arī ražošanas nodrošināšanai tiek gatavotas metāla konservu kārbas. Šogad kompānija cer strādāt ar 5 miljonu Ls apgrozījumu. Karavela šobrīd nodarbina ap 120 strādājošo, kas ap 95 % ir bijušie Kaijas darbinieki un ar laiku to skaits varētu pieaugt. Jau pērn oktobrī Karavela ieguvusi Pārtikas un veterinārā dienesta atzīšanu, bet patlaban tiek gaidīta atbilde par Krievijas inspektoru decembrī veiktajām pārbaudēm, lai varētu saņemt atļauju eksporta sākšanai uz Krieviju, kur Kaijas produkciju labi pazīstot. Jāpiebilst, ka ražošanas telpas Karavela īrē no IP Vecmīlgrāvis, kas ir to īpašniece. Kaija pērnā gada sākumā par 1,6 miljoniem Ls savu nekustamo īpašumu pārdeva nekustamo īpašumu kompānijai IP Vecmīlgrāvis. Tiesa gan, tas kompāniju neglāba no maksātnespējas, ko tiesa izskatīja pērnā gada maijā, pienēmot lēmumu Kaiju par maksātnespējīgu atzīt no 2003. gada 9. jūnija.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Ministrijām uzdots izvērtēt iespēju noteikt retākas tehniskās apskates jaunām automašīnām, iespējams, tās varētu būt jāveic tikai reizi četros gados, bet lietotām – reizi divos gados, nevis katru gadu.

Šādu uzdevumu Satiksmes un Finanšu ministrijām šodien deva valdība.

Ierēdņiem būs jāpiedāvā risinājumi, kā nodrošināt, lai retākas tehniskās apskates neatstātu negatīvu iespaidu uz valsts budžeta ieņēmumiem.

Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) pieļauj, ka jaunu transportlīdzekļu īpašniekiem visus ikgadējos nodokļus, kas patlaban jāmaksā, izejot tehnisko apskati, varētu likt nomaksāt reizi četros gados, proti, reģistrējot attiecīgo automašīnu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).

CSDD gan uzskata, ka pagaidām Latvijā nevar ieviest retākas tehniskās apskates, jo statistika liecinot, ka automašīnu vidējais vecums Latvijā ir 16 gadi un tikai aptuveni 60 % automašīnu tehnisko apskati „iziet” ar pirmo reizi.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam Sējējs–2015, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs septiņās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.

Dalībnieki konkursā Sējējs–2015 tiks vērtēti nominācijās – Gada lauku saimniecība, kurā vērtēs augkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, Gada uzņēmums pārtikas ražošanā, Ģimene lauku sētā, Jaunais veiksmīgais zemnieks, Bioloģiskā lauku saimniecība, kā arī Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā. Pieteikumi dalībai šajās konkursa grupās jāiesniedz SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs konsultāciju birojos vai Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, vai LAD Centrālajā aparātā Klientu apkalpošanas daļā, Rīgā, Republikas laukumā 2 līdz 2015. gada 1. jūnijam.

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Pieprasījums no ražošanas uzņēmumu puses pēc biznesa vadības sistēmas ieviešanas pieaug, turklāt ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

«Strādājam ar ražošanas, tirdzniecības un mežisztrādes uzņēmumiem, kā arī kredītiestādēm. Tas ir izaicinājums panākt, lai uzņēmums optimizācijas rezultātā kļūtu konkurētspējīgāks tirgū,» stāsta biznesa vadības sistēmu ieviesēja SIA Aletio valdes loceklis Artūrs Agadžanovs.

Biznesa vadības sistēmas ieviešana neesot tikai IT risinājuma instalēšana. Vispirms tiekot veikta rūpīga uzņēmuma analīze. «Tas ir ilgstošs izpētes process, kur runājām ne tikai par IT lietām, bet par mērķiem, kurus uzņēmums vēlas sasniegt,» stāsta SIA Aletio valdes loceklis Andris Stramkals. IT biznesa vadības sistēmas palīdz uzņēmumiem automatizēt un vadīt procesus. No pašām vienkāršākajām lietām, piemēram, rēķinu izrakstīšanas, noliktavu uzskaites sistēmas ievešanas, līdz sarežģītākiem biznesa procesiem – ražošanas automatizācijai un tās apsekošanai, cenas politikas noteikšanai, darbinieku uzskaitei, kā arī algu aprēķiniem, kas balstīti uz ražošanas vai pārdošanas rādītājiem. Tā ir sistēma, kas ļauj uzņēmumam šos procesus apkopot, vadīt tos un analizēt.

Jau trešo reizi Latvijā notiks Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com". Šogad Vadības konferences tēma būs "Patiesi sirsnīga vadība" - kā rūpēties par darbiniekiem un izrādīt tiem patiesu cieņu, nezaudējot godīgumu un atklātību, vērtējot darbinieku paveikto. Starp konferences runātājiem būs ne tikai Latvijas izcilākie vadītāji, bet arī pieredzējuši ārvalstu vadības speciālisti.

Natālija Gavriļenkova, "Hansa Conferences" izpilddirektore: "Šogad Vadības konferences tēma ir veltīta patiesi sirsnīgai vadībai, jo mūsdienās vadītājs vairs nav tikai hierarhijas piramīdas smaile, vadītājam ir jāspēj iedvesmot un motivēt darbiniekus. Ar savām pētījumu atziņām un praktisko pieredzi sirsnīgā un patiesā vadībā konferencē dalīsies vairāki ārvalstu lektori, kā arī Latvijas veiksmīgākie vadītāji.".

Fastleader Vadības konferencē tiks prezentēti Fastleader.com jaunākā vadības stilu pētījuma rezultāti. Konference norisināsies 2007.gada 26. un 27.septembrī viesnīcā "Reval Hotel Latvija".

Konferences goda viesi

Gareth Jones ir Eiropas vadošais eksperts organizāciju kultūrā un vadībā. Viņš ir iekļuvis pasaules ietekmīgāko biznesa domātāju topā - Thinkers 50. G.Jones ir autors rakstam "Why Should Anyone Be Led by You?", kas ieguva Harward Business Review prestižo McKinsey balvu par labāko rakstu. 2006.gadā iznākusī grāmata ar tādu pašu nosaukumu ir piecu gadu ilgušā pētījuma kulminācija par autentisku vadību.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Iecerēts, ka turpmāk viens no kritērijiem, lai iegūtu gaisa satiksmes vadības dispečera vai dispečera – studenta apliecību būs nokārtots angļu valodas eksāmens ne zemāk par ceturto no sešiem zināšanu līmeņiem, informēja Satiksmes ministrija.

Tas nozīmē, ka gaisa satiksmes vadības dispečeram bez specifiskās radiosakaru frazeoloģijas zināšanām angļu valoda būs jāpārvalda atbilstoši vismaz ceturtajam Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteiktajam zināšanu līmenim - tā, lai viņš spētu efektīvi sazināties ar gaisa kuģu apkalpēm un kaimiņvalstu kolēģiem arī tādās situācijās, kas nav saistītas ar lidojumu veikšanu.

Līdz šim aviācijas nozares speciālistiem, tajā skaitā gaisa satiksmes vadības dispečeriem, prasība zināt angļu valodu tik skaidri nebija noteikta.

Angļu valodas zināšanu prasības ir iestrādātas Ministru kabineta noteikumu projektā Noteikumi par prasībām gaisa satiksmes vadības dispečeriem un apmācību sniedzējiem, kas sagatavo gaisa satiksmes vadības dispečerus. Noteikumu projekts ceturtdien, 13. martā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.