Medicīnas pakalpojumiem sadārdzinoties par 10 –30%, palielinās arī veselības apdrošināšanas polišu cenas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas aug, un šā gada deviņos mēnešos parakstīto prēmiju apmērs pārsniedzis 53 miljonus, gada laikā augot par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) dati.
Pēc BTA Baltic Insurance Company Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktora Ivo Dančes teiktā, tirgus izaugsmi veicina valsts un pašvaldību iestāžu atgriešanās veselības apdrošināšanas tirgū. Apdrošinātāji novērojuši, ka polises saviem darbiniekiem tagad biežāk iegādājas arī mazie uzņēmumi. Tiesa gan, LAA vadītājs Jānis Abāšins atzīst, ka patlaban lētās polises, kuras visbiežāk iegādājas valsts un pašvaldību iestādes, kļūst aizvien plikākas un klientam neizdevīgākas. Iemesls ir – valsts un pašvaldības iestāžu pirktspēju ietekmē IIN likums un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums. IIN likumā vairāk nekā pirms astoņiem gadiem ir ierakstīts skaitlis, kādu bez nodokļiem drīkst tērēt veselības, dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanai. Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm šis limits ir 50% no IIN likumā noteiktā rādītāja. Šīs astoņus gadus vecās prasības bremzē attīstību, saka LAA vadītājs.
Apdrošinātāji vērtē, ka sadarbība ar medicīnas iestādēm uzlabojas, taču laiku pa laikam gadās kāda institūcija, ar kuru sadarbību nākas pārtraukt. «Vērojama dažu medicīnas iestāžu nesaprotama darbība, kad no pacientiem, kuri ierodas saņemt ārstnieciskos pakalpojumus, tiek iekasēta papildu samaksa, kas it kā neietilpst medicīnisko pakalpojumu sarakstā, ko sedz polise, nesniedzot konkretizējošus paskaid- rojumus,» min Gjensidige Baltic Personu apdrošināšanas nodaļas vadītāja Ludmila Ščegoļeva.
Visu rakstu Veselību apdrošināt kļūst dārgāk lasiet 3. novembra laikrakstā Dienas Bizness.