2015. gada 1. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 785 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vidējā darba samaksa valstī turpināja augt, taču pieauguma temps ir samazinājies. Ja 2014. gada 1. ceturksnī algas gada laikā palielinājās par 7,4%, tad  2015. gada 1. ceturksni tās pieauga par 6,1% jeb 45 eiro.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 773 eiro, sabiedriskajā sektorā – 809 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 757 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 6,9% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,0%.

Visaugstākā mēneša bruto darba samaksa 2015. gada 1. ceturksnī bija Igaunijā (1010 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (700 eiro). Salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, algas visstraujāk augušas Latvijā. Igaunijā un Lietuvā gada darba samaksas pieaugums bija attiecīgi 4,5% un 4,3%.

Latvijā algotie darbinieki joprojām saņem relatīvi zemāku atalgojumu pēc darba nodokļu nomaksas, nekā kaimiņvalstīs. Vidējā neto darba samaksa Latvijā veidoja 74% no bruto algas, kamēr Lietuvā – 78%, bet Igaunijā – 81%.
Salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni, šā gada 1. ceturksnī vidēji valstī algoto darbinieku skaits, pārrēķināts normālā darba laika slodzē, pieauga tikai par 0,3% jeb 2,5 tūkst., kamēr bruto darba samaksas fonds palielinājās par 6,5% jeb 103,6 milj. eiro.

2015. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 579 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 6,8%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. Jāatzīmē arī, ka no gada sākuma mainījās valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro jeb par 12,5%, kas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo periodu, vidējais patēriņa cenu līmenis nemainījās, līdz ar to neietekmēja strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.

Šā gada sākumāvisaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra