INFORMĀCIJA PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻIEM2006.gada 23.oktobrī

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vidzemes metālserviss", salīdzinot ar 2005.gadu, savu apgrozījumu 2006.gadā pat pēc visai piesardzīgām prognozēm dubultos un tas sasniegs 6 miljonus latu. Jau pašlaik - šī gada trīs ceturkšņos - uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 4,5 miljonus latu. Vienlaikus strauji palielinājies arī "Vidzemes metālserviss" klientu un to objektu skaits, kuriem uzņēmums piegādā metāla izstrādājumus un konstrukcijas.

"Uzņēmuma darbs norit atbilstoši plānotajam - ik gadu dubultot apgrozījumu. Tik straujam darba apjoma palielinājumam ir divi galvenie iemesli," pastāstīja "Vidzemes metālserviss" valdes priekšsēdētājs Māris Babris. "Lielā mērā, protams, tas saistīts ar būvniecības bumu Latvijā. Taču mums daudz būtiskāks faktors ir tas, ka arvien vairāk klientu izvēlas "Vidzemes metālservisu" kā savu stratēģisko sadarbības partneri metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādē. Tikai šogad "Vidzemes metālserviss" uzsācis metāla izstrādājumu un konstrukciju piegādi tādiem būvobjektiem kā Dienvidu tilts, viesnīcas Latvija rekonstrukcijas un kvartāla apbūves 2.kārtai, biroja, tirdzniecības un daudzstāvu dzīvojamo namu kompleksam Panorama Plaza, ēku kompleksam Da Vinci, kā arī citiem objektiem."

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Vidzemes metālserviss iegādājusies un uzstādījusi Latvijā (un, iespējams, arī Baltijas valstīs) unikālas iekārtas metāla konstrukciju ražošanai, kas paredzētas armatūras izgatavošanai dzelzsbetona konstrukcijām. Jaunās ražotnes izveidē uzņēmums ieguldījis aptuveni miljonu eiro.

"Uzņēmumā darbu uzreiz uzsākušas četras iekārtas, kas automatizētā režīmā veic armatūras locīšanu, taisnošanu, kā arī apaļo un kantaino armatūras konstrukciju metināšanu. Iekārtas spēj apstrādāt armatūru līdz 20 milimetriem diametrā un izgatavot metāla konstrukcijas garumā līdz pat 12 metriem. Jauno iekārtu produktivitāte ir aptuveni 25 - 30 tonnas metāla konstrukciju stundā, kas atbilst aptuveni tam, cik bez šādas tehnikas dienas laikā ar spēj paveikt viens strādnieks," pastāstīja Vidzemes metālserviss valdes priekšsēdētājs Māris Babris.

M.Babris uzsver, ka Vidzemes metālservisa pāreja uz rūpniecisku ražošanu nav nejauša. Pirms lēmuma pieņemšanas tika izpētītas būvniecības attīstības tendences un veikta rūpīga analīze un izstrādātas prognozes. Pētījums ietvēra gan būvniecības apjomu izmaiņas tuvāko 5 gadu laikā, gan darbaspēka pieejamību un izmaksas, kas nav mazsvarīgi uzņēmējdarbības izveidei un paplašināšanai. Arī klientu prasības attiecībā pret gatavās produkcijas apjomiem un kvalitāti nepārtraukti pieaug. "Tā kā mēs esam izvirzījuši mērķi, ir ik gadu dubultot apgrozījumu, tad to iespējams sasniegt tikai paaugstinot darba ražīgumu un kvalitāti. Pati dzīve mums diktē noteikumus - bez modernas tehnikas progresa nav un nebūs," tā M.Babris.

SIA Vidzemes metālserviss ir dibināta 2002.gada 3.maijā, un ir viens no visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Vidzemē. Ieguldot ievērojamas investīcijas ražotnes modernizācijā, kas 2006. gadā sastādīja 1 miljonu Eiro, uzņēmumam ir izdevies dubultot 2007. gada pirmo piecu mēnešu apgrozījumu, informē Vidzemes metālserviss.

Pašlaik uzņēmuma viena mēneša apgrozījums ir pielīdzināms 2004. gada sešu mēnešu apgrozījumam. SIA Vidzemes metālserviss ir vadošais uzņēmums armatūras karkasu ražošanā Latvijā.

2007. gadā SIA Vidzemes metālserviss plāno modernizēt ražošanu, tāpat ir plānots palielināt nodarbināto skaitu, tiks paaugstināta darbinieku profesionālā kvalifikācija un papildus apmācīti jau esošie darbinieki, tādējādi paaugstinot apkalpošanas kvalitāti.

Jaunās iekārtas automatizētā režīmā veic armatūras locīšanu, taisnošanu, kā arī apaļo un kantaino armatūras konstrukciju metināšanu. Iekārtas spēj apstrādāt armatūru līdz 40 mm diametrā un izgatavot metāla konstrukcijas garumā līdz pat 12 metriem. Jauno iekārtu produktivitāte ir aptuveni 50 tonnas dienā.

SIA Vidzemes metālserviss”, salīdzinot ar 2005.gadu, savu apgrozījumu 2006.gadā pat pēc visai piesardzīgām prognozēm dubultos un tas sasniegs 6 miljonus latu. Jau pašlaik – šī gada trīs ceturkšņos – uzņēmuma apgrozījums pārsniedzis 4,5 milj. Ls, norādīts uznēmuma iformācijā. Vienlaikus strauji palielinājies arī “Vidzemes metālserviss” klientu un to objektu skaits, kuriem uzņēmums piegādā metāla izstrādājumus un konstrukcijas.“Tik straujam darba apjoma palielinājumam ir divi galvenie iemesli,” pastāstīja “Vidzemes metālserviss” valdes priekšsēdētājs Māris Babris. “Lielā mērā, protams, tas saistīts ar būvniecības bumu Latvijā,” norādīts uznēmuma iformācijā.

Izvērtējums par saimnieciski izdevīgākajiem Vidzemes tirgus attīstības scenārijiem varētu būt pavasarī, līdz ar to nākamajā gadā jau varētu runāt par konkrētākiem plāniem un to virzību, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa sacīja, ka Vidzemes tirgus teritorija ir vairāk nekā 20 000 kvadrātmetru, kas faktiski ir pilsēta pilsētā, kurā ir gan ēkas, gan laukums. Vidzemes tirgus "Rīgas namu" apsaimniekošanā nonāca pagājušā gada beigās līdz ar reorganizāciju, taču pirms tam teritorija ilgstoši bija atstāta novārtā.

"Tirgus vēsturiski ir tā vieta, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties un atpūsties. Šogad Vidzemes tirgū vairāk esam pievērsušies tieši tirdzniecības atdzīvināšanai. Tā ir tirgus primārā funkcija. Šobrīd trešdienu vakaros Vidzemes tirgū notiek nakts tirgi jeb precīzāk - vakara tirgošanās. Atsaucība no tirgotājiem ir milzīga, un arī iedzīvotāji šajā vietā ir atgriezušies un to pieņēmuši," teica Sleže.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Pirmdien, 31. martā plkst. 13.00 Valmierā, Vidzemes Augstskolā viesosies Eiropas Parlamenta deputāts Aldis Kušķis, kurš Tūrisma organizācijas un vadības nodaļas studentiem lasīs vieslekciju par Eiropas Savienībā aktuālajiem tūrisma jautājumiem – atjaunoto tūrisma politiku, aviokompāniju cenu politiku, automātiskām aviobiļešu rezervācijas sistēmām un citām ar tūrismu saistītām tēmām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pirms vieslekcijas studentiem A.Kušķis iepazīsies arī ar augstskolas jaunuzceltajām telpām – konferenču zāli, bibliotēkas korpusu un jaunajām auditorijām, kā arī tiksies ar Tūrisma vadības un organizācijas nodaļas docētājiem.

Lai veicinātu jauniešu interesi par tūrisma izglītību, kā arī konkrēta Latvijas reģiona – Vidzemes – atpazīstamību plašākā mērogā, A.Kušķis un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu tikko arī izsludinājuši ideju konkursu Vidzemes suvenīrs Eiropai. Veiksmīgākās idejas autoram šā gada maijā, konkursa noslēguma pasākumā A.Kušķis pasniegs mācību procesā noderīgu un vērtīgu balvu – pasaulē plānāko klēpjdatoru Apple MacBook Air, kas pirmoreiz prezentēts šā gada sākumā.

Vidzemes tirgū, kas atrodas Brīvības ielā 90A, notika apspriede par tirgus turpmākās attīstības un atjaunošanas iespējām. Kā uzsver Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks, nākotnē plānota Vidzemes tirgus darbības pilnvērtīga atjaunošana.

Viņš arī skaidroja, ka Vidzemes tirgus pārņemšanu Centrāltirgus uzsācis pirms aptuveni desmit gadiem. Kopš deviņdesmitajiem gadiem vairāki īpašumi Vidzemes tirgus teritorijā piederējuši trešajām personām un kopš 2010.gada norisinās tiesvedības, lai šos īpašumus pārņemtu. Pēdējo īpašumu Centrāltirgus atpircis šā gada aprīlī. Lai gan Centrāltirgus ir pilnībā gatavs visu tirgus teritoriju iekļaut savā pamatkapitālā, lai varētu uzsākt tā atjaunošanu, ieplānotos darbus varēs sākt tikai jūlijā. «Jūlijā būs beigušies visi ar tiesvedību saistītie procesi un tiks izsludināta nomas līguma izsole, ar kuru mēs sāksim meklēt investoru, kurš būtu gatavs tur saimniekot. Tiks piedāvāts ilgtermiņa nomas līgums, kurš būs ilgāks par 12 gadiem,» sacīja A. Druvinieks.

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

Carnikavas novada pašvaldība piešķīrusi viesnīcai Medzābaki Latvijā pirmo velotūrismam draudzīga uzņēmuma zīmi, ar ko Vidzemes tūrisma asociācija plāno aizsākt velotūrisma poularizēšanu Latvijā, Db.lv stāstīja Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs Raitis Sijats.

Viņš norādīja, ka viesnīca Medzābaki izvēlēta, jo tā pirmā piedāvājusi velotūrismam nepieciešamo nodrošinājumu, tomēr viņš ir pārliecināts, ka Latvijā patlaban ir arī citi uzņēmumi, kas piedāvā velotūrismam nepieciešamās novietnes un izstrādājuši velomaršrutus, tomēr tie vēl nav pieteikušies velotūrismam draudzīgā uzņēmuma zīmei. Kā piemēru viņš min kempingu Gaujas Nacionālā parka teritorijā Raiskumā.

«Lai attīstītu velotūrismu, uzņēmumam nav jāiegulda lieli līdzekļi, un Latvijā velotūrisms būtu jāattīsta vairāk,» norādīja R. Sijats. Viņš bilda, ka «velodraudzīga servisa» zīmi var saņemt ne tikai viesnīcas, bet arī citas naktsmītnes, ēdināšanas iestādes u.c. uzņēmumi, kas piedāvās gan velosipēdu novietnes, gan to uzglabāšanu.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kompānija Vidzemes serviss, sadarbībā ar vairākām Vidzemes reģiona pašvaldībām, uzsāks lielgabarīta atkritumu pieņemšanu un pārstrādi, informē Vidzemes serviss.

Vidzemes serviss pārstāve Skaidrīte Jankovska atzīst, ka līdz šim Latvijā iedzīvotājiem lielgabarīta atkritumu nodošana ir bijusi problemātiska. "Ja rodas nepieciešamība atbrīvoties no savu laiku nokalpojošā dīvāna vai ledusskapja, tas var sagādāt nopietnas problēmas. Pirmkārt, Latvijā gandrīz nav vietu, kur atkritumu apsaimniekotāji pieņem šos lielgabarīta atkritumus, veic to tālāku sadalīšanu un nodod tos pārstrādei. Otrkārt, ja arī šādi punkti ir, tad ir ļoti apgrūtinoši šos lielgabarīta atkritumus līdz turienei nogādāt. Piemēram, ja cilvēks grib izmest vecu dīvānu, viņam jāpasūta lielais konteiners, maksājot par to aptuveni 15 LV par kubu. Tieši šī iemesla dēļ, ka atkritumu nodošana saistīta ar palieliem papildus izdevumiem, nereti cilvēki izvēlas pašu lētāko variantu – aizvest atkritumus uz tuvējo mežu," stāsta S. Jankovska.

Maksātnespējīgā "PNB banka" vērsusies tiesā pret akcionāriem, kuri ieguva līdzdalību bankas kapitālā īsi pirms "PNB banka" tika atzīta par maksātnespējīgu, saistībā ar viņiem izsniegtajiem aizdevumiem, apstiprināja bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Viņš norādīja, ka prasības ir saistītas ar bankas akcionāriem izsniegtajiem aizdevumiem, taču, tā kā tās ir bankas un klientu jeb kredītņēmēju attiecības, banka aizdevumu summu nevar izpausts. "Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tā ir neizpaužama informācija," teica Krastiņš.

Viņš informēja, ka kopumā bankai ir astoņas šādas lietas, kur katrā viens no jaunajiem akcionāriem ir kā kredītņēmējs, bet pārējie ir kā līdzatbildīgie.

"Pagaidām visas lietas ir atliktas, jo atbildētāji ir nolīguši Latvijā advokātus, kuri tikai tagad iesaistījās šajās lietās," piebilda Krastiņš.

Viņš arī informēja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 8.septembrī plānoja skatīt prasību pret Rodžeru Edvardu Tamrazu, kurā līdzatbildētāji ir Antuāns Baaklini, Dollija Huri, Žoržs Mgalobišvili, Marks Žanluī D'Ombrs, Mišels Fajads, Nikolajs Paskalajevs un Saīds Meraiks. Taču lietas izskatīšana atlikta.

Lietā saistībā ar pārtikas ražotāju grupas NP Foods un citu ar to saistīto uzņēmumu un privātpersonu kontu apķīlāšanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma izbeigt tiesvedību pilnībā pret 25 no 29 uzņēmumiem, aģentūrai BNS pastāstīja NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova.

«Joprojām tiesvedība saglabāsies Daumantam Vītolam, Solvitai Pētersonei, Ivo Lukam-Indānam un uzņēmumam NPBC,» viņa paskaidroja.

Tāpat Radionova pastāstīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pārsūtīs Rīgas apgabaltiesai lietas materiālus, lai tā jau tuvākajā laikā sāktu skatīt Luka-Indāna, Vītola, Pētersones un NPBC blakus sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 28.janvāra lēmumu.

«Nevis šie 25 (atbildētāji), kuros ietilpst Laima, Gutta un tā tālāk, bet šie nosauktie četri lūdza atkārtoti atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstāja spēkā prasības nodrošinājumu (..). » teica Radionova.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Laikraksta Dienas Bizness abonenti piektdien, 20. jūlijā, kopā ar laikrakstu saņem žurnāla «Biznesa Plāns» Vidzemes numuru.

Laikraksta Dienas Bizness reģioniem veltītā izdevuma Biznesa Plāns Vidzemes numurā esam uzsvēruši kopā darbošanos. Jauda, kas rodas, saliekot vairākas galvas kopā, rada mērķtiecīgas enerģijas vilni.

Tāpat kā dziesmusvētku skaņa rodas, piedaloties visam kopkorim, arī reģionu nākotne ir atkarīga no darbošanās kopā. Vidzemnieki ir piemērs tam, kā tas darbojas praksē, žurnāla ievadā raksta laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde.

Vidzemes novatoriskajos uzņēmumos, kuros viesojās Biznesa Plāns, jaušama spēka lauka izplešanās. Izaugsmes stari laužas – kā nu kurā gadījumā – ārpus Vidzemes, Latvijas un Eiropas. No akustiskajām plātnēm Jaunlaicenē un monitoringa ierīcēm Burtnieku novadā līdz pasaules līmeņa autobūves produktiem Valkā. No dārzeņu ūdens Raunā līdz notekūdeņu noslēpumiem Valmierā. Vidzemes inovatīvāko produktu tapšanas procesu fotokolāžās iemūžinājis Biznesa Plāna fotogrāfs Matīss Markovskis.

Visa Ventspils mēra Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) manta jau sen esot arestēta, tāpēc Anglijas tiesas lēmums par viņam piederošo aktīvu iesaldēšanu neko nemainot.

Neko nemaina arī tas, ka tiesas rīkojuma izpratnē būtu jāiesaldē arī tie aktīvi, kas nav uz Lemberga paša vārda, bet ar kuriem viņam ir vara rīkoties kā ar paša aktīviem.

Ventspils mērs aģentūrai LETA skaidroja, ka tādā gadījumā viņš varētu norādīt tiesai jebkuru citu personu, kuras īpašumā it kā ir manta, pār kuru vara patiesībā ir viņam. «Tās visas ir tukšas spekulācijas. Tas, kas pieder man, tas pieder man atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai,» sacīja Lembergs.

«Tas pilnīgi neko nemaina, absolūti nemaz, jo es Anglijas tiesai nosūtīju sarakstu, kas man pieder,» apgalvoja Ventspils mērs. Jautāts, cik liela ir viņam piederošo īpašumu vērtība naudas izteiksmē, Lembergs aicināja ieskatīties viņa amatpersonas deklarācijā, kur viss esot redzams.

Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) darbība nav pārtraukta, taču saskaņā ar Datu valsts inspekcijas norādījumiem saistību kārtošana ar valsti kļūs neērtāka un laikietilpīgāka.

Tā norādīts VID informācijā. Līdz šim, aizpildot gada ienākuma deklarāciju EDS un ievadot personas kodu, bija iespēja automātiski redzēt personas vārdu, uzvārdu un dzīves vietu no Valsts iedzīvotāju reģistra, tāda veidā atvieglojot deklarācijas aizpildīšanu un saistību izpildi. VID strādāja pie tā, lai saistību izpilde ar valsti būtu pēc iespējas ērtāka un prasītu mazāk laika, tādēļ EDS tika radīta iespēja automatizēti redzēt vārdu, uzvārdu un dzīves vietu, ievadot personas kodu, norādīts VID informācijā.

Datu valsts inspekcija uzskata, ka šāda veida automatizēta personas datu atspoguļošana, ievadot personas kodu, ir pārkāpums.

Visticamāk, pēc sešiem septiņiem gadiem liela daļa cilvēku ēdīs robota gatavotu maltīti.

Nākotnē gatavošana mājās būs ekskluzīvs hobijs, uzskata sabiedriskajai ēdināšanai domāto robotizēto virtuvju ražotāja SIA "Roboeatz" dibinātāji Konstantīns Korčjomkins un Jānis Poruks.

"Jā, šis paradums saglabāsies, bet vairāk kā hobijs. Būs izdevīgāk, saprātīgāk, drošāk un veselīgāk ēst robota pagatavotu maltīti. Pārtikas ražošanas ķēdē pasaulē jau principā viss ir automatizēts – traktori strādā automatizēti, sistēmas zina, cik daudz mēslojuma vajadzīgs konkrētajam zemes gabalam, augus laista tieši pie stāda, tā ekonomējot ūdeni, dators izrēķina, kad jānovāc raža. Cilvēki ir iesaistīti šajos procesos, bet ļoti daudz kas jau notiek automatizēti. Cilvēki ir saglabājušies pēdējā posmā, bet ir tikai loģiski, ka piecu līdz septiņu gadu laikā arī tas būs robotizēts," spriež K. Korčjomkins.

Valsts zemes dienestā (VZD) nodrošināta automatizēta zemesgrāmatas sniegto datu apstrāde un pievienošana Kadastra informācijas sistēmai, Db pavēstīja VZD Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Miķelsone.

VZD ir uzsācis lietot jaunu programmatūru, lai varētu no Valsts vienotās datorizētās mesgrāmatas saņemtos elektroniskos paziņojumus automatizēti apstrādātu un paziņojumu datus pievienotu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai.

2007. gada jūlijā VZD sāka izstrādāt programmatūru, lai no zemesgrāmatas saņemtos elektroniskos paziņojumus automatizēti apstrādātu un paziņojumu datus pievienotu Kadastra informācijas sistēmai. 2009. gada 20. janvārī VZD jauno programmatūru ieviesa ekspluatācijā. Kopš tā brīža kopā saņemti 9408 zemesgrāmatas elektroniskie paziņojumi, no tiem Kadastra informācijas sistēmai automātiski pievienoti 1865 jeb 20 % elektronisko paziņojumu datu.

«Ministru kabinets varētu apdzēst ugunsgrēku, bet ogles turpinās gruzdēt,» tā Db.lv plānus piešķirt 421 tūkst. latus Vidzemes plānošanas reģiona pasažieru pārvadātāju darbībai turpmākajiem diviem mēnešiem komentēja Lotārs Dravants, Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta pakalpojumu un plānošanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs.

Viņš norādīja – Vidzemes plānošanas reģions nav bijis apmierināts ne ar aprēķinu 1,42 miljonu apmērā, kurā tika iekļauts arī zaudējumu uzkrājums, nedz arī ar patlaban plānotajiem 760 tūkstošiem latu, lai arī šī summa, kas paredzēta divu mēnešu periodam, ir, pēc viņa domām, «objektīvāka».

Viņš skaidroja, ka ar minēto 421 tūkstoti Ls varēs segt aptuveni 90% - 95% no novembrī un decembrī nepieciešamās summas. Tomēr tajā pašā laikā aptuveni 500 tūkstoši latu iepriekš radušos zaudējumu paliks nenosegti, norādīja L. Dravants.

«Minētā summa ir vairāk nekā nekas, tomēr tā neatrisina problēmu, galvenā sāpe paliek, un, lai to atrisinātu, ir jāsakārto sistēma kopumā,» sarunā ar Db.lv norādīja L. Dravants, uzsverot, ka Vidzemes plānošanas reģions neatbalsta Centrālo plānošanas sistēmu.

Šonedēļ izsludinās konkursu Vidzemes tirgus teritorijas apsaimniekošanai, nomas tiesības piešķirot uz 30 gadiem un no nomnieka pieprasot 8 miljonu eiro lielu investīciju garantiju.

To otrdien, 17. decembrī, preses brīfingā pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs un AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) kapitāldaļu turētājs Oļegs Burovs.

Kā norādīja O. Burovs, pašreizējā Vidzemes tirgus nomnieka darbs nav bijis apmierinošs un drīz beidzas nomas līgums, tāpēc tagad konkursā meklēs jaunu un nopietnu teritorijas apsaimniekotāju.

"Šāda 8 miljonu investīciju garantija tiks pieprasīta, lai konkursā piedalītos tikai nopietni investori. Teritorijai ir jāsaglabā tirgus funkcija, un mēs te negribētu redzēt lielveikalu. Šim projektam jābūt tādam, lai tas atdzīvinātu visu apkaimi," paskaidroja domes priekšsēdētājs.

Līdz jaunā nomnieka atrašanai, ko iecerēts izdarīt līdz nākamā gada martam, Vidzemes tirgus teritoriju apsaimniekos RCT.

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija ļaus piensaimniekiem tirgot savu produkciju Vidzemes priekšpilsētas dzīvojamo māju pagalmos uz pašvaldībai piederošās zemes.

Lai tirgotu pienu dzīvojamo māju pagalmos, piensaimniekam ir nepieciešama Svaigpiena realizācijas atļauja, kuru izsniedz Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī zemes īpašnieka, uz kuras notiek tirdzniecība, atļauja. Lai to varētu nokārtot atbilstoši likumam un noskaidrotu zemes piederību, Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija aicina zemniekus vērsties pie Teritorijas apsaimniekošanas un attīstības nodaļas pārvaldes vecākās referentes uzņēmējdarbības jautājumos, norādīja Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dana Šarlovska.

No ceturtdienas testa režīmā ciparu apraidē sāk raidīt pirmā reģionālā televīzija – Vidzemes TV, DB informēja Lattelecom Komunikācijas daļas projektu vadītāja Līga Bite.

Tas nozīmē, ka tiem skatītājiem Vidzemē, kuri jau pārgājuši uz virszemes ciparu apraidi un aprīkojuši televizorus ar dekoderiem, ir pieejams vēl viens bezmaksas kanāls.

Vidzemes TV ciparu apraidē būs skatāma visā Vidzemē un daļā Ziemeļlatgales – no Ainažiem līdz Balviem.

«Šis mums kā reģionālajai televīzijai ir nozīmīgs tālākās attīstības solis,» uzsver Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris, paskaidrojot, ja iepriekš šo reģionālo televīziju redzēja tikai 30% Vidzemes iedzīvotāju, tad šobrīd tā pieejama 99% Vidzemes teritorijas.

Vidzemes TV ir pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām, kas saņēmusi Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) atļauju raidīt ciparu formātā.

Vidzemes reģionālā televīzija (TV) pirmā no Latvijas reģionālajām televīzijām saņēmusi ciparu televīzijas apraides atļauju.

Tā norādīts SIA Valmieras TV informācijā. Tādējādi Vidzemes TV labākajā kvalitātē būs pieejams visā Vidzemē - no Ainažiem līdz pat Balviem, kanāla auditoriju palielinot vismaz par 60%. Līdz šim lielā Vidzemes reģiona daļā Vidzemes TV bija pieejams tikai internetā, jo pieejamās analogās frekvences bija ar salīdzinoši mazu pārklājumu. Pāreja uz ciparu apraidi skatītājiem sniegs daudzas priekšrocības, no kurām galvenās ir apraides tīkla zonas paplašināšanās un skatītāju ērtība, kā arī kvalitāte.

«Jaunā apraide un auditorija sniegs ne tikai iespējas, bet arī pienākumus, lai spētu nodrošināt programmu ar labu saturu,» skaidrojis SIA Valmieras TV valdes priekšsēdētājs Ingemārs Vekteris. Pirms 3 gadiem uzsāktā sadarbība ar Latvijas Ziņu kanālu Vidzemes reģionālajai televīzijai nodrošinājusi TV kanāla darbību 24 stundas diennaktī. Lai nodrošinātu visai reģiona auditorijai aktuālu un piemērotu programmu, Vidzemes reģionālā televīzija turpinās meklēt sadarbības iespējas arī ar citām vietējām un reģionālajām televīzijām.