Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 299 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.
Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) finanšu pratības indekss norāda, ka gada skatījumā ir paaugstinājies iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām un iedzīvotāji aktīvāk veido drošības spilvenu naudas uzkrājumu formā. FKTK dati liecina, ka 2014. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās palielinājušies par 7% jeb 335 miljoniem eiro.

Mainoties cenu mērogam sakarā ar eiro ieviešanu, 2014. gada pirmajā pusē mājsaimniecības manāmi ierobežoja savus tēriņus, savukārt 2014. gada otrajā pusē patēriņa izdevumi atgriezās 2013. gada līmenī.

Visvairāk mājsaimniecības tērēja uzturam, kas veidoja 28% no visiem patēriņa izdevumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī samazinājās no 85 eiro 2013. gadā līdz 82 eiro 2014. gadā. Straujāk izdevumi palielinājās atpūtai un kultūrai (par 11,3% jeb 2,40 eiro), mājokļa iekārtai un mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai (par 8,6% jeb 1,09 eiro), kā arī restorāniem un viesnīcām (par 6,7% jeb 0,89 eiro).

Lai gan kopumā 2014. gada patēriņa izdevumi faktiskajās cenās ir zemāki nekā 2008. gadā, mājsaimniecību izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veselībai ir pārsnieguši pirmskrīzes līmeni attiecīgi par 9 un 3 eiro. To ietekmēja straujš patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem 2014. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 23% un veselībai par 18%.

Primārie izdevumi ikdienas vajadzību nodrošināšanai kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde, kā arī veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (69%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Kopumā turīgākās mājsaimniecības primārajiem izdevumiem varēja atļauties tērēt 338 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās mājsaimniecības – 126 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 5,7 reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.

Patēriņa jomā daudz aktīvākas ir bijušas algoto darbu strādājošo un uzņēmēju mājsaimniecības, kuru patēriņa izdevumi uz mājsaimniecības locekli mēnesī bija attiecīgi 311 eiro un 346 eiro, kamēr pensionāru – 249 eiro. Laukos dzīvojošās mājsaimniecības tērēja 77% no pilsētnieku (2013. gadā – 79%) un 66% no rīdzinieku (2013. gadā – 70%) patēriņa izdevumiem. No laukos dzīvojošām mājsaimniecībām katra otrā mājsaimniecība pieder pie trūcīgākajām (1. un 2. kvintiles) mājsaimniecībām, savukārt Rīgā – katra ceturtā (28%).

2014. gadā CSP mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 3713 mājsaimniecības visā Latvijā.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra