Finanses

VISA nāk klajā ar jaunu Eiropas mēroga debetkaršu risinājumu

Inguna Šķepaste [email protected], 02.12.2004

Jaunākais izdevums

2004. gada 25. novembrī Maltā Visa Europe nāca klajā ar jaunu Eiropas mēroga debetkaršu sistēmas ieviešanas risinājumu V PAY. Hans van der Velde, Visa Europe prezidents norāda, ka debetkaršu tirgus šodien ir pārejas periodā. «Šobrīd ir nepieciešams apvienot vietējās sistēmas vienotā Eiropas maksājumu reģionā (SEPA — Single European Payments Area)». «EMV (Europay Mastercard Visa) viedkaršu sistēmas ieviešana plašā mērogā norāda, ka mēs esam unikālā situācija, kad nepieciešams ieviest vienotu Eiropas mēroga maksājumu sistēmu. Tādēļ esam izveidojuši V PAY. V PAY sistēma ir izstrādāta, lai veicinātu debetkaršu norēķinu attīstību. V PAY samazinās banku izmaksas, sekmēs ātrāku norēķinu veikšanu tirdzniecības vietās, kā arī lielāku drošību karšu lietotājiem,» skaidroja Van der Velde. V PAY piedāvā dalības institūcijām apvienot dažādas vietējās debetkaršu sistēmas vienotā Eiropas mēroga EMV viedkaršu un PIN karšu sistēmā. No šīs apvienošanas iegūs visi maksājumu industrijas dalībnieki — patērētāji, tirgotāji un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krīzes laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES sasniedz rekordu

Gunta Kursiša, 25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ināra Tiltiņa: Latvijas debetkaršu tirgus sasniedzis Eiropas līmeni

Ieva Mārtiņa, 67084426, 08.10.2008

Karšu viltošana ir pārrobežu bizness: vienā valstī izdomā, kā var krāpties, citas valsts pilsoņus iesaista pašas krāpšanas realizācijā, trešā ir valsts, kur tiek realizēts noziedzīgais nodarījums. Ļoti bieži krāpnieki nav vietējie, varbūt dažos gadījumos realizē vienu ķēdes posmu, stāsta Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielākais hakeru uzbrukums kredītkaršu datiem

, 30.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeris vai hakeru grupa ASV nozaguši 45,7 miljonus kredītkaršu un debetkaršu datus, ziņo Washingtonpost.

ASV zemo cenu veikalu tīkli T.J. Maxx un Marshall's paziņoja, ka no to datu bāzes ir nozagti 45,7 miljonu kredītkaršu un debetkaršu dati.

Zādzības tika veiktas 18 mēnešus no kompānijas galvenā servera, kurā glabājās visa šī informācija. Pagaidām vēl nav skaidrs kā šī ielaušanās ir notikusi, bet kompānijas pārstāvji paziņojuši, ka tas ir noticis 2005. gadā.

T.J. Maxx un Marshall's pārstāvis paziņoja, ka nozagti arī 451 000 veikala klientu personas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc banku prognozēm, Latvijā kartes ar magnētisko joslu izzudīs jau pirms 2010.gadam, gada, kad Eiropas prasības nosaka pāriešanu uz čipkartēm, raksta Lietišķā Diena.

Jau pašlaik čipkartes aizņem lielāko tirgus daļu: pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, ar čipiem ir aprīkots 91% kredītkaršu un 82% debetkaršu. Interesants ir fakts, ka kartes, kas ir aprīkotas ar čipu - Latvijā vēl nav iesaistītas krāpnieciskos darījumos.

Kā raksta Lietišķā Diena, saskaņā ar Eiropas prasībām, sākot ar 2008.gadu, visām jaunizdotajām maksājumu kartēm jābūt aprīkotām ar čipu, un jau 2010.gadā jauna parauga maksāšanas līdzekļiem pilnībā jānomaina vecie — ar magnētisko joslu.

Pagaidām galvenā čipkartes priekšrocība ir drošība, jo viegli viltojamā paraksta vietā maksātāja identifikācijai tiek izmantots PIN kods.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā ienāk jauns spēlētājs kredītkaršu tirgū

, 29.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka un MasterCard tīkla karte Eurocard oficiāli paziņo par Eurocard kredītkaršu izdošanu Latvijā. Eurocard informē, ka tādējādi Latvijas uzņēmumiem ir pieejamas speciāli uzņēmumiem izstrādātas korporatīvās Eurocard Corporate Gold kredītkartes.

Eurocard korporatīvās kredītkartes uzņēmumiem Latvijā izsniegs SEB grupas uzņēmuma Eurocard AB Rīgas filiāle sadarbībā SEB banku.

Jaunās korporatīvās kredītkartes Eurocard Corporate Gold ir īpaši uzņēmumiem izstrādātas kredītkartes, kas ļauj operatīvi kontrolēt uzņēmumu līdzekļus, to likviditāti un izlietošanu, dodot iespēju vienmēr veikt nepieciešamos maksājumus vienkāršā un droša veidā, vienlaikus palielinot kontroli pār izdevumiem, norēķinu ērtumu un samazinot izmaksas.

«Pašlaik, kad līdzekļu optimizācijai un jebkuru resursu ekonomijai uzņēmumi pievērš vēl lielāku uzmanību, kā jebkad, Eurocard nodrošinās papildu kontroli un samazinās izmaksas, kas saistītas ar ikdienas biznesa izdevumiem,» tā Eurocard AB Rīgas filiāles vadītāja Gundega Martinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28 gadus vecais Alberts Gonzalezs (Albert Gonzalez) no ASV pilsētas Maiami apsūdzēts datu zādzībā, kas saistīti ar 130 miljoniem kredītkaršu un debetkaršu, liecina usdoj.gov publicētā informācija.

A. Gonzalezam, kas zināms arī kā segvec, soupnazi un j4guar17, bijuši divi līdzdalībnieki. Viņi, lai nozagtu no datoriem karšu informāciju, izmantojuši «hakošanas» tehniku SQL injection attack.

Starp korporatīvajiem upuriem, kas minēti apsūdzībā, ir Heartland Payment Systems, veikalu ķēde 7-Eleven Inc. un supermārketu ķēde Hannaford Brothers Co. Inc.

Šī tiek uzskatīta par lielāko kredītkaršu un debetkaršu datu zādzību ASV.

Pēc datu zādzības tie nosūtīti uz datorserveriem Kalifornijā, Ilinoisā, Latvijā, Nīderlandē un Ukrainā.

A. Gonzalezam draud ap 25 gadiem cietumā un naudas sods 250 000 ASV dolāru apmērā par katru no divām apsūdzībām.

A. Gonzalezs jau iepriekš vairākas reizes apsūdzēts datu zādzībā no datoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gadā būtiski pieaudzis nakšņošanas ilgums Ventspils naktsmītnēs. Vidējais uzturēšanās ilgums 2011.gadā sasniedzis 2,4 diennaktis, bet 2010.gadā tas bija 1,6 diennaktis, informē Ventspils Tūrisma informācijas centrs.

2011.gadā viesu skaits naktsmītnēs salīdzinājumā ar 2010.gadu palielinājies par 6%. Kopumā Ventspils naktsmītnēs nakšņojuši gandrīz 95 tūkst. cilvēku.

Ventspils TIC tūristu ilgāku uzturēšanos pilsētā saista ar veiksmīgu mārketinga programmu, par ko pērn vienojās pašvaldība un nozares uzņēmēji. Latvijas un ārvalstu medijos četras reizes gadā izdotas tūrisma avīzes, rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī izveidoti jauni tūrisma objekti.

Pēc Ventspils pilsētas domes pasūtījuma veiktais SKDS pētījums liecina, ka vidējais Ventspilī pavadīto nakšu skaits ir trīs naktis. Savukārt vidējā respondentu nosauktā vienā Ventspils apmeklējuma dienā uz vienu cilvēku iztērētā naudas summa ir 33,29 Ls, kas nozīmē, ka gadā vidējā nakšņojošo tūristu iztērētā nauda Ventspilī ir ap 7,6 milj. Ls. Pieņemot, ka vidējā naktsmītnes cena ir ap 10 Ls, par nakšņošanu Ventspilī gadā tiek tērēti ap 2,3 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, aģentūru LETA informēja EK priekšsēdētāja vietnieka finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valda Dombrovska birojā.

Dombrovska birojs apgalvo, ka jaunais priekšlikums sniegšot pensiju pakalpojumu sniedzējiem instrumentus, ar kuru palīdzību piedāvāt "vienkāršu un inovatīvu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu" (PEPP). Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Birojā atzina, ka piedāvājums esot kas līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3.līmenim, taču sīkāku izklāstu par iespējamām izpausmēm Latvijā nesniedza.

Kā apgalvo Dombrovska birojs, pašlaik Eiropas privāto pensiju tirgus esot sadrumstalots un neviendabīgs, piedāvājumi esot koncentrēti tikai dažās dalībvalstīs, bet citās to gandrīz neesot. Šīs atšķirības esot saistītas ar noteikumu jucekli ES un valstu līmenī, kas kavējot liela un konkurētspējīga ES mēroga privāto pensiju tirgus izveidi. PEPP došot patērētājiem iespēju brīvprātīgi papildināt savus uzkrājumus pensijai, vienlaikus gūstot labumu no stabilas patērētāju aizsardzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VISA būs jauns logo un kartes dizains

Ieva Mārtiņa [email protected], 16.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā maksājumu karšu kompānja VISA attīsta zīmolu, piešķirot tam jaunu identitāti un struktūru. Šīs izmaiņas attiecas uz zili, balti zeltīto VISA logo, kā arī kartes dizainu. Kartes ar jauno zīmola identitāti būs pieejamas jau šā gada beigās. “Pēdējo gadu laikā mūsu biznesa pakalpojumu sfēra ir strauji paplašinājusies. Līdz šim mūsu zīmols lietotājiem ir asociējies tikai ar klientu kredītkartēm. Šodien debeta un priekšapmaksas produkti, biznesa maksājumu risinājumi, to apstrāde un autentifikācijas sistēmas ir svarīga mūsu biznesa sastāvdaļa,“ norāda Kristofers Rodrigess (Christopher Rodrigues), VISA International prezidents un galvenā amatpersona (Chief Executive Officer). “Mums jāattīsta zīmola izmantošanas veids, lai ļautu patērētājiem un tirgotājiem atšķirt dažādus VISA produktus un pakalpojumus, vienlaikus turpinot uzticēties VISA veikt ērtus un drošus maksājumus visā pasaulē. Mēs izmantojam šo iespēju atsvaidzināt zīmolu, lai nodrošinātu tā mūsdienīgumu un atbilstību klienta prasībām.” Uzlabotais zīmols ļaus efektīvāk lietot jaunākās tehnoloģijas un tādus maksājumu kanālus kā Internets, mobilie telefoni un plaukstas tehnoloģijas. Plaši pazīstamā VISA dūjas hologramma kartes priekšpusē tiks pārvietota uz kartes aizmuguri un integrēta magnētiskajā līnijā, ļaujot lielāku kartes priekšpuses daļu izmantot izdevēja jauniem dizainiem vai citai informācijai. Šis jauninājums apvienojumā ar mikroshēmu (chip) un PIN tehnoloģiju sniegs papildu drošību Eiropas karšu īpašniekiem, kas dodas uz valstīm, kuras vēl nav pārņēmušas šīs tehnoloģijas. Ar vairāk nekā 1 miljardu kartēm visā pasaulē, kuras pieņem vairāk nekā 22 miljonu vietās, VISA plāno pakāpenisku pāreju uz jauno izskatu. Jaunās zīmola vadlīnijas jūnijā būs pieejamas VISA biedru bankām un karšu ražotājiem, tomēr faktiskās izmaiņas kartē notiks nākamo trīs gadu laikā. 2005. gada beigās bankas varēs sākt izdot jaunās kartes ar uzlaboto dizainu un formātu. Lai skaidrotu izmaiņas, VISA strādās ar biedru bankām, tirgotājiem, piegādātājiem un likumu uzraudzības iestādēm. Zīmola izmaiņas tiek veiktas pēc 18 mēnešu darba un balstās uz pētījumu, kurā tika aptaujāti vairāk nekā 7000 klientu, tirgotāju un banku izpēti 16 pasaules valstīs. Pēdējo 30 gadu laikā VISA ir kļuvusi par vienu no pasaules uzticamākajiem zīmoliem. Papildus kartēm VISA logo atrodams arī veikalu skatlogos, Internetā, pasta brošūrās, mobilajos telefonos, TV reklāmās un lielākajos sponsorētajos notikumos visā pasaulē. Logo struktūra uzskatāmi atspoguļo kā organizācijas dažādie zīmoli viens otru papildina. Jaunais, mūzdienīgais VISA zīmols apvieno visus VISA piedāvātos pakalpojumus un produkus ar atjaunināto zīmolu (VISA Gold, VISA Business, Verified by VISA, utt). Jaunajā dizainā tiks izmantoti tādi atpazīstamie elementi kā VISA vārds, baltā, zilā un zelta krāsas, kā arī slīpais raksts. Plānotās izmaiņas: - Burts V vārdā VISA tiks izgaismots ar zelta nokrāsu; - Logo būs lielāks un labāk saskatāms, jo pētījums norāda, ka klienti vēlas redzēt VISA vārdu, nevis tikai zīmi; - Karodziņi, kuri lietoti kā robežlīnijas, netiks lietoti. - VISA Electron tiks piemērota jaunā VISA logo izmaiņas gan uz kartes, gan POS; - Eiropā “V” tiks lietots atsevišķi savienojumā ar citu zīmolu, piemēram, kā VPAY (biznesa maksājumi), kas norādīs atšķirīgās maksāšanas iespējas. VISA ir pasaulē vadošā norēķinu preču zīme, ar vairāk nekā 1,1 miljardu karšu. Karšu tirdzniecības apjoms gadā sasniedz 2,6 triljonus Eiro. VISA kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 150 valstīs. VISA ir līderis globālajā maksājumu industrijā, kas piedāvā mūsdienīgus norēķinu produktus un tehnoloģijas saviem 21 000 biedriem – finansu institūcijām un karšu īpašniekem. Eiropā pašlaik tiek lietotas vairāk nekā 268 miljons VISA karšu, ar kurām no 2003.gada septembra līdz 2004. gada septembrim veiktie norēķini sasniedz 920 miljardi Eiro. Plašāka informācija www.visaeurope.com

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

APVĀRSNI piedāvās arī ārzemju tirgiem

, 03.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas IT uzņēmuma SIA FMS akcionāri pieņēmuši lēmumu par biznesa restrukturizāciju. Sākot ar šī gada jūliju tiek veidota FMS uzņēmumu grupa, nodalot IT produktu izstrādi un projektu ieviešanas un konsultāciju pakalpojumus, Db.lv informēja SIA FMS Group mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Bojāre.

Pārmaiņas saistītas ar uzņēmuma straujo izaugsmi un jaunām biznesa attīstības perspektīvām. Tuvākajos gados FMS grupa plāno savu darbību mērķtiecīgi izvērst divos galvenajos virzienos: modernas un daudzfunkcionālas vadības risinājumu platformas izstrādē, kas tiks attīstīta uz Latvijā pazīstamās programmatūras APVĀRSNIS bāzes; kā arī – projektu vadības un konsultāciju, tajā skaitā – grāmatvedības un finanšu konsultāciju biznesā.

"Jaunā biznesa struktūra ļaus mērķtiecīgi investēt programmatūras produktu attīstībā, lai ātri un kvalitatīvi nodrošinātu atšķirīgās un mainīgās klientu vajadzības. Projektu vadības un konsultāciju biznesā viena no FMS lielākajām vērtībām ir mūsu konsultantu IT risinājumu izmantošanas pieredze dažāda mēroga un vertikālo tirgu biznesos," uzsver FMS Group Valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs. Viņš arī neizslēdz iespēju, ka nākotnē grupas darbībā var tikt attīstīti arī citi biznesa virzieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot tirgus tendencēm, Tieto Latvia plāno aktivizēt biznesu privāto klientu segmentā, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Vārna.

Esat šajā amatā nu jau pusgadu. Kas mainās uzņēmumā līdz ar vadības maiņu? Kādi akcenti biznesa modelī mainīsies?

Protams, visi vienmēr sagaida, ka līdz ar jauna vadītāja ienākšanu uzņēmumā, teju pilnībā viss tiks mainīts. Tieto kā liela korporācija arī tāpat nepārtraukti attīstās. Taču tieši Latvijā šobrīd savu darbību varam definēt šādi – mēs turpinām attīstīties un vienlaikus nedaudz transformējam savu biznesu. Akcenti noteikti mainīsies. Latvijā privātais sektors ļoti strauji aug un attīstās, šī ir niša, kurai plānojam pievērst uzmanību. Tieto “portfelī” ir ļoti daudz dažādu IT risinājumu, ko šiem klientiem piedāvāt. Tieto Latvia ir savā ziņā unikāls IT uzņēmums Latvijas mērogā, kurā strādā aptuveni 700 augsti profesionālu darbinieku. Baltijas valstu mērogā Latvijas Tieto filiāle ir lielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules mērogā novērojama arvien aktīvāka virzība uz procesu automatizāciju, robotizāciju, elektrifikāciju un energoefektivitāti, kas nākotnē varētu veicināt vēl lielāku enerģijas pieprasījuma pieaugumu.

Ceturtā industriālā revolūcija jeb Industrija 4.0 noteikti ieviesīs būtiskas izmaiņas ražošanas procesos gan globālā, gan nacionālā līmenī, teic Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Viņš atzīmē, ka nākotnē pieprasījums pēc enerģijas, visticamāk, turpinās augt, kas attiecīgi veicinās arī cenu kāpumu, tā ietekmi uzņēmēji var mazināt, investējot energoefektivitātē un ilgtspējīgos risinājumos.

Jāpielāgojas tirgum

Pēdējos gados Baltijas valstis ir panākušas būtisku progresu, strādājot pie reģiona elektrifikācijas un virzības uz ilgtspēju, domā A. Veliks. “Mēs cenšamies būt mazāk atkarīgi no fosilā kurināmā, lai sasniegtu vides mērķus, un motivējam uzņēmējus atrast veidus, kā pielāgoties jaunajai realitātei un konkrētajos apstākļos, integrējot ABB produktus, kļūt energoefektīvākiem un konkurētspējīgākiem. Šajā gadījumā atbildi mēs redzam tā sauktajās viedajās ēkās un gudrās enerģijas risinājumos, kā arī enerģijas avotu dažādošanā. Arī ABB vairāku gadu garumā ir bijis uzticams partneris progresīvo tehnoloģiju integrēšanā ar mērķi optimizēt enerģijas patēriņu un dažādot energoapgādi. Ieguldām gan saules enerģijā un energoefektivitātē, gan e-mobilitātes infrastruktūrā un citos risinājumos. Tāpat ABB nodrošina uzņēmumus, tajā skaitā dažādus datu centrus, birojus un slimnīcas, ar UPS sistēmām un citiem viedajiem risinājumiem,” teic A. Veliks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai daba ar klimata krīzi spēj cīnīties pati?

Jānis Ozoliņš, "Arbonics" pārdošanas speciālists, 04.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās plaši tiek diskutēts par dažādiem rīkiem, kas var palīdzēt pārvarēt ar klimata pārmaiņām saistītus izaicinājumus, piemēram, samazināt oglekļa dioksīda emisiju apmēru. Tiek uzsvērta gan tehnoloģiju, gan dabā balstītu risinājumu izmantošana, taču vissvarīgākais ir stratēģiska pieeja un esošo iespēju un resursu apzināšana, vienlaikus sniedzot pozitīvu pienesumu gan videi, gan cilvēkiem.

Ar emisiju samazināšanu vien nepietiek

Publiskajā diskursā oglekļa dioksīds (CO2) šodien tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klimata pārmaiņu veicinātājiem. Eksperti lēš, ka gadā tiek radītas aptuveni 50 gigatonnas jeb 50 miljardi tonnu oglekļa emisiju, taču no šī apjoma globāli tiek piesaistītas vien divas gigatonnas CO2. Tas nozīmē, ka tiek emitēts 25 reizes vairāk CO2 nekā to izdodas piesaistīt. Redzot problēmas apmērus, politikas veidotāji un lēmumpieņēmēji visā pasaulē velta arvien vairāk laika un resursu, meklējot risinājumus CO2 nospieduma samazināšanai. Tomēr svarīgi apzināties – lai spētu sasniegt gan Eiropas Savienībā, gan globālā mērogā noteiktos mērķus klimata jomā un saglabāt temperatūras palielināšanos zem 1.5 grādiem, ne tikai jāsamazina esošais emisiju apjoms, bet arī jāpiesaista ogleklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Cīņā par tūristu sirdīm Pērnava pārāka par Jūrmalu

Inguna Ukenābele, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības pārkāpumu dēļ kredītkaršu kompānijās MasterCard un Visa desmitiem tūkstošu Zviedrijas banku klientu debetkaršu informācija varētu būt nonākusi «nepareizās rokās», vēsta The Local.

Nesen tikušas «uzlauztas» Visa un MasterCard datorsistēmas, kas ļāvis hakeriem iegūt informāciju par vairākiem tūkstošiem banku karšu.

Visa gadījumā hakeri ielauzušies kompānijas datorsistēmā Spānijā. Pagaidām Visa neizpauž, cik tieši daudz karšu turētāju varētu būt kļūt par upuriem, taču zināms, ka vairākas Zviedrijas banka saistībā ar šo notikumu sākušas informēt savus klientus.

Nordea, ICA Bank un Handlesbanken arī saņēmušas informāciju no MasterCard un Visa par hakeru ielaušanos abu kompāniju datorsistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā trešais straujākais tūristu pavadīto nakšu skaita kāpums ES

Žanete Hāka, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Eiropas Savienības tūrisma mītnēs pavadīto nakšu skaits sasniedza rekordlielu apmēru – 2,6 miljardus, kas ir par 1,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Eurostat dati.

Kopš 2003. gada pavadīto nakšu skaits stabili pieaug, krītoties vienīgi 2008. un 2009. gadā, ko ietekmēja finansū krīze. Kopš 2010.gada katru gadu tiek sasniegt rekordliels apjoms.

Starp dalībvalstīm, par kurām dati ir pieejami, lielākais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits pērn bija Francijā – 405 miljoni naktis, kas ir par 1,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā, Spānijā – 387 miljoni naktis un Itālijā – 363 miljoni naktis. Vācijas tūristu mītnēs tika pavadīti 355 miljoni nakšu, bet Lielbritānijā – 320 miljoni. Šīs piecas dalībvalstis pērn veidoja 70% no kopējā tūrisma mītnēs pavadītā nakšu skaita pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru