Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

Uzvarot iepirkumā, tiesības veikt Preiļu pils atjaunošanas pirmās kārtas 1. un 2.posma būvdarbus ir ieguvusi SIA Preiļu celtnieks, informēja Preiļu novada pašvaldībā. Būvdarbu līguma summa ir 492 853 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko pastāstīja, ka Preiļu pils renovācijas būvdarbus ieplānots sadalīt vairākos posmos. Pirmajā kārtā paredzēta pils fasādes un jumta renovācija, ieplānota arī pilij piegulošās teritorijas un piebraucamā ceļa labiekārtošana. Iespējams, ka varētu tikt izprojektētas arī pils pirmā stāva telpas, kam finansējums iezīmēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā ar specifisko atbalsta mērķi, kas paredz saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

Preiļu novada pašvaldība projektā iesaistīsies kopā ar partneriem no Latgales - Daugavpils, Daugavpils novada, kā arī Krāslavas, Ludzas un Aglonas novadu pašvaldībām.

Preiļu novadā ir tūrisma attīstībai labvēlīga, dabiskā un kultūrvēsturiskā vide, tomēr ir nepieciešams mērķtiecīgs, koordinēts pašvaldības un vietējo uzņēmēju darbs, lai piedāvātu kvalitatīvu un kompleksu tūrisma servisu. Tādēļ Preiļu novada dome ir uzsākusi darbu pie "Preiļu novada tūrisma attīstības programmas" izstrādes. Šīs programmas mērķis ir izveidot Preiļu novadu par reģiona mēroga tūrisma objektu. Programmas uzdevums ir īstenot Preiļu novada attīstības programmā līdz 2015. gadam noteiktos Preiļu novada tūrisma nozares svarīgākos uzdevumus, izstrādāt Preiļu novadā veicamo pasākumu plānu, kura īstenošanas rezultātā potenciālie tūristi (tūristu grupas) vēlētos un varētu izmantot visus Preiļu novadā piedāvātos ar tūrismu saistītos pakalpojumus (kultūrvēsturiskā izglītošanās, ēdināšana, nakšņošana, izklaide). Programmai ir divi būtiski uzdevumi: • izstrādāt Preiļu novadā vienotu tūrisma maršrutu, • izstrādāt tūrisma infrastruktūras sakārtošanas apakšprogrammu. Ņemot vērā apakšprogrammas apjomu, to neizdosies realizēt īsā laika posmā, tāpēc ir nepieciešams to sadalīt vairākās komponentēs un, piesaistot līdzekļus no dažādiem finansētājiem, pakāpeniski īstenot. Taču ir pasākumi, kas attiecas uz visiem tūrisma objektiem un ir veicami gan šīs programmas kontekstā, gan arī autonomi: • regulāra informācijas apkopošana par esošajiem tūrisma produktiem un informācijas izplatīšana Latvijā un ārvalstīs, • norādes zīmju izgatavošana un uzstādīšana, • informācijas zīmju uzstādīšana pie objektiem, • informatīvo bukletu izgatavošana, • marketinga pasākumi, • sadarbība ar radniecīgām organizācijām Latvijā, • jaunu tūrisma objektu iespēju apzināšana un popularizēšana, • potenciālo sadarbības partneru meklēšana un iesaistīšana. Programmas īstenotāji ir Preiļu novada dome un sadarbības partneri: Preiļu rajona TIC, Preiļu Vēstures un Lietišķās mākslas muzejs, Jasmuižas muzejs, kā arī tiek aicināti sadarboties visi Preiļu novada uzņēmēji (zemes un tūrisma infrastruktūras objektu īpašnieki). Avots: Preiļi.lv

Nepieciešama reģionālā programma pierobežas specifisko problēmu risināšanai, apgalvo Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

Šai programmai būtu jāatvēl 900 miljoni latu. Nepieciešama arī industriālo zonu izveidošana un attīstīšana nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros, divu multimodālo centru izbūve pie Eiropas Savienības austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Liela loma Latgales reģiona sasniedzamības un ekonomiskās konkurētspējas uzlabošanai būs Daugavpils lidostas attīstībai, kas prasīs 20,8 miljonus latu un nodrošinās 200 darbavietas.

Latgales reģiona sociālekonomiskā atšķirība salīdzinājumā ar pārējiem valsts reģioniem ir jāsamazina līdz 1,5 reizēm (pašlaik atšķirība ir 2,5 reizes).

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

«Pie mums viss nav ideāli, bet ir daudz lietu, ko citos novados var pamācīties,» bez lielības saka Preiļu novada domes izpilddirektors Vladimirs Ivanovs. Preiļu novadā ietilpst Preiļu pilsēta un četras lauku teritorijas. Novads ir kompakts, ar labu apdzīvotības blīvumu – 29 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kā norāda Preiļu novada domes Attīstības daļas vadītājs Zigmārs Erts, salīdzinot ar citām teritorijām Latgalē, tas ir labs rādītājs: «Priecājamies, ka pašvaldība ir kompakta, ar saviem uzņēmumiem un spēcīgām zemnieku saimniecībām,» pirmdien raksta laikraksts Diena.

Novadā attīstās lauksaimniecības produktu ražošana un pārstrāde, gaļas pārstrāde, vieglā rūpniecība, kravu pārvadājumi, kokapstrāde, tūrisma nozare. Lielākā daļa projektu, kurus pēdējos gados realizējusi pašvaldība, saistīti ar vides jautājumu risināšanu. Piemēram, šogad Preiļos īstenoti trīs Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētie projekti – Preiļu slimnīcā veikta siltināšana un trīs pilsētas ielās uzstādīts LED spuldžu apgaismojums. «Patiesībā jebkura saimnieciskā darbība – vai tā būtu skolas siltināšana vai ceļu infrastruktūras sakārtošana – tieši skar vidi. Līdz ar šiem vides projektiem tiek aptvertas daudzas nozares – visa komunālā saimniecība, pašvaldības publisko ceļu infrastruktūra. Esam uzlabojuši energoefektivitāti, samazinājuši CO2 izmešus,» norāda Z. Erts.

Otrdien, 30. aprīlī, uzņēmums Seces koks Preiļos atklās jaunu šķeldas koģenerācijas staciju, kuras izveide Preiļu iedzīvotājiem samazinās siltuma tarifus, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Preiļu koģenerācijas stacijas izveidē kopumā ieguldīti 4,52 miljoni latu, no kuriem 3,16 miljoni ir bankas Citadele piešķirtais finansējums, bet atlikusī summa ir uzņēmuma pašu kapitāls. Papildus ir piesaistīts «Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta» līdzfinansējums, kas pēc tā saņemšanas samazinās kredīta atlikumu.

«Mūsu galvenais mērķis ir nodrošināt stabilas siltuma piegādes Preiļu pilsētas iedzīvotājiem. Elektrības ražošana ir tikai rīks, ar ko palētināt siltuma cenu. Pensionāri, kas ir visjūtīgākā sabiedrības daļa, par elektrību maksā vidēji desmit latus mēnesī, toties par siltumu ziemas mēnešos ir jāmaksā 60-100 latus mēnesī. Uzreiz var redzēt, kā siltumu tarifu samazināšana var atvieglot ģimenes budžetu,» stāsta SIA Seces koks vadītājs un viens no īpašniekiem Ēriks Fricsons. «Šķeldas koģenerācijas stacijai iegādājāmies pašas modernākās iekārtas no Austrijas un Itālijas. Galvenā atšķirība no analogiem ir šo iekārtu spēja strādāt ar vissliktākās kvalitātes šķeldu. Tādas tehnoloģijas koģenerācijas stacijas pārsvarā tiek izvietotas lielās pilsētās, aizstājot vecās katlu mājas.»

Sestdien, 2007. gada 25. augustā visas dienas garumā Jelgavā ikviens pilsētnieks un Jelgavas viesis varēja baudīt Piena, maizes un medus svētku garšu, uzstādot svētku rekordu apmeklētāju skaita ziņā! Kopējais apmeklējums ~ 25 000.

VII Vispārējie Latvijas Piena, Maizes un Medus svētki norisinājās siera zīmē, tāpēc daudzas izdarības, konkursi un aktivitātes bija tiešā saistībā ar sieru.

Svētki nodrošināja vērienīgas un aizraujošas izklaides, brīvā laika pavadīšanas programmu. Piena, maizes un medus svētki ir ne tikai izklaides un atpūtas, bet arī izglītojošs pasākums. Būtiski, ka atšķirībā no citiem svētkiem Latvijā, šajos svētkos netiek tirgoti nekādi alkoholiskie dzērieni!

Svētkiem, kurus piedāvāja Jelgavas Dome un pašvaldības aģentūra "Kultūra" sadarbībā ar biedrību "Mārketinga padome", dota devīze: Esi vesels savas tautas un nākotnes labā!

Savukārt pateicoties Jelgavas pašvaldībai un svētku atbalstītājiem ieejas maksa svētkos bija tik vien kā - Mežonīgi laba ēstgriba.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Viens no lielākajiem siera ražotājiem a/s Preiļu siers pagājušajā nedēļā devis komercķīlu Hansabankai par kopējo summu 17.3 miljoni Ls, liecina Komercķīlu reģistra informācija.

Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts Db atteicās sniegt jelkādus komentārus par doto komercķīlu.

Kā iepriekš ziņoja mediji, Preiļu siers decembra sākumā bija spiests samazināt strādājošo skaitu par 23 cilvēkiem, kā arī kavē maksājumus piena piegādātājiem par vairākiem mēnešiem. Iemesls – noliktavās izveidojušies lieli siera uzkrājumi, kurus grūti realizēt. J. Šņepsts skaidrojis, ka sakrituši vairāki apstākļi – finanšu krīze ar ekonomisko krīzi, patēriņa kritums un nodokļu paaugstināšana.

Latvijas piensaimnieku centrālās savienības vadītājs Arvīds Ušča gan izteica cerību, ka problēmas ar siera realizāciju būs īslaicīgas un ka Preiļu siers šā gada pirmajā pusē varētu rast izeju.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Veiktas izmaiņas a/s Preiļu siers padomē, to pametot līdzšinējiem padomes locekļiem Pēterim Kočkeram un Silvijai Bračkai, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Preiļu siera padomē darbojas Anita Ciša, Ināra Čingule, Vitālijs Kudiņš, Ernests Milevskis, Vitālijs Pastars, Juris Puduls, Sabīne Šņepste, Jānis Vaikulis, kā arī a/s Preiļu siers padomes priekšsēdētāja Lolita Valdone, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām uzņēmuma padomē veikts 8. maijā.

DB jau rakstīja, ka pērno gadu Preiļu siers pabeidzis ar 25,86 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 19,2% vairāk nekā pirms gada. Lursoft informācija liecina, ka uzņēmumam pērn pieaugušas pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas – no 20,6 miljoniem Ls 2010. gadā līdz 24,6 miljoniem Ls 2011. gadā. Preiļu siera tīrā peļņa pērn sasniegusi 507 tūkstošus Ls pretstatā 434,9 tūkstošiem Ls gadu iepriekš. Nodarbināto skaits uzņēmumā samazinājies no 286 2010. gadā līdz 281 2011. gadā jeb par 1,7 %.

A/s Preiļu siera konsolidācijā iesaistītie uzņēmumi pērno gadu noslēdza ar 765,1 tūkst. Ls kopējo peļņu, kas ir par 36,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā, informē Lursoft.

A/s Preiļu siers pērn nopelnīja 507,4 tūkst. Ls, SIA Zolva - 17,1 tūkst. Ls, a/s Latgales piens - 92 tūkst. Ls, Krāslavas piens - 125,6 tūkst. Ls, SIA Vietējā - 3,5 tūkst. Ls un SIA Sēļi - 29,2 tūkst. Ls.

Peļņas augšupeja 36% apmērā galvenokārt saistīta ar mātes uzņēmuma a/s Preiļu siers un meitas uzņēmuma a/s Krāslavas piens veiksmīgu finansiālo darbību aizvadītajā gadā, norādījusi uzņēmuma vadība.

Koncerna neto apgrozījums 2011. gadā veidoja 27,93 milj. Ls, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata gadu - pērn a/s Preiļu siers un ar to saistītie uzņēmumi ir piedzīvojuši apgrozījuma kāpumu 14,4% apmērā.

Akciju sabiedrība «Preiļu siers» šogad plāno saražot 3 500 — 4 000 t siera, bet eksportēt vairāk nekā 90 % siera produkcijas. Pērn uzņēmums saražoja 3 600 t siera, bet eksportēja 3 400 t jeb 93 % saražotā. Kopējais pagājušā gada apgrozījums sasniedza 7, 7 miljonus latu, kas ir gandrīz par diviem miljoniem latu vairāk nekā 2002. gadā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts uzskata, ka perspektīvā uzņēmumā gadā ražos ap 5 000 t siera (jaudas ļauj ražot ap 7 000 t siera gadā). «Uzņēmums jau ilgus gadus strādā ar rietumu valstīm. Arī nākotne tiek saistīta ar ES tirgu, jo pēc 1. maija kvotu vairāk nebūs un līdz ar to iespējams eksportēt vairāk. Patreizējais eksporta īpatsvars liecina gan par uzņēmuma konkurētspēju, gan arī par tā iespējām,» saka J. Šņepsts. A/s «Preiļu siers» pamatdarbības veids ir siera ražošana, bet katru gadu tiek eksportēti vairāk nekā 90 % no saražotā siera, pamatā uz Eiropas valstīm (pērn nelielos apjomos arī uz Krieviju). «Preiļu siers» ir lielākais siera eksportētājs Latvijā. Šobrīd uzņēmums eksportam ražo «Čederas sieru», bet vietējam tirgum nelielos apjomos «Tautas sieru», «Baltijas sieru», «Ekstra» un «Preili», kā arī glazētos sieriņus un pilnpiena produkciju. Tomēr nākotnē (iespējams, pat šogad) ir paredzēta vēl šaurāka specializācija — «Preiļu siers» ražos tikai sieru un glazētos sieriņus, bet pārējo produkciju meitas uzņēmumi Krāslavā un Daugavpilī. A/s «Preiļu siers» katru gadu ražošanas sakārtošanā un modernizēšanā iegulda apmēram 500 000 Ls. Pērn ir uzstādīts moderns ar dabasgāzi apkurināms augstspiediena tvaika katls ar jaudu 10 megavati, kura kopējas izmaksas sastādīja apmēram 230 00 Ls. Līdzekļi ir ieguldīti arī autotransporta parka atjaunošanā, tirdzniecības kameras uzbūvēšanā un biezpiena sieriņu ražošanas sakārtošanā. Šogad uzņēmums plāno ieguldīt vairāk nekā 560 000 Ls jaunas un modernas piena pieņemšanas un uzglabāšanas telpu, kā arī laboratorijas būvniecībai (piesaistot arī SAPARD līdzekļus). Tas ļaus palielināt piena pieņemšanas apjomus līdz 300 t dienā (divas līnijas ar jaudu pa 35 t stundā), kā arī veikt nepieciešamās piena analīzes uz vietas uzņēmumā. Pagājušajā gadā a/s «Preiļu siers» iepirka 44 000 t piena, pamatā no Latgales reģiona piena ražotājiem. Taču šogad, sakarā ar plānoto siera ražošanas apjomu palielināšanu, plānots iepirkt ap 50 000 t piena. «Tā kā pirmajā pusgadā siera eksporta cenas būs nemainīgas un notiek arī sarunas par ilgtermiņa līgumu slēgšanu, tad vasaras periodā, pretēji citiem gadiem, mēģināsim pienu iepirkt arī citos Latvijas reģionos. Piens mums būs nepieciešams siera ražošanas apjomu kāpināšanai. Domājam, ka spēsim maksāt lielāku cenu nekā vidējā valstī. Šī gada sākumā piena piegādātājiem maksājām 118 Ls par tonnu piena, bet viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem ir saglabāt piena iepirkuma cenu nemainīgu un stabilu visu gadu. Turklāt, nav pieļaujams, ka Latvijā ražoto pienu pārdot Igaunijas piena pārstrādātājiem, no kā zaudē gan vietējie piena ražotāji un pārstrādātāji, gan arī valsts kopumā,» uzsver «Preiļu siera» valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, norāda Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.

Viņš skaidroja, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.

Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Preiļos līdz nākamā gada pavasarim ir apturēta viesnīcas Preiļi darbība.

Samazinoties tūrisma plūsmai, arī viesnīcām ievērojami ir samazinājies klientu skaits, kas līdz ar to ietekmē to rentabilitāti. Izņēmums nav arī SIA Preiļu saimnieks viesnīca Preiļi, kurā ir iespējams izmitināt 33 viesus.

Viesnīcas Preiļi faktisko ieņēmumu un izdevumu analīze par 2009. gada 9 mēnešiem ir negatīva ( - 6048, 94 Ls). Viesnīcas uzturēšana radīja zaudējumus un, lai rastu risinājumu viesnīcas darbības nodrošināšanai, SIA Preiļu saimnieks vērsās pie Preiļu novada domes. Preiļu novada domes deputāti atteica piešķirt finansējumu viesnīcas Preiļi turpmākās darbības nodrošināšanai un nolēma šī jautājuma risināšanu novirzīt SIA Preiļu saimnieks valdei.

Piena pārstrādes koncerns Preiļu siers pagājušajā gadā grupas uzņēmumu attīstībā ir ieguldījis gandrīz četrus miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes AS Preiļu siera valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Viņš pastāstīja, ka koncerns pagājušajā gadā īstenojis vairākus investīciju projektus, lielākos ieguldījumus veicot tieši meitas uzņēmumos. Kompānijas meitas uzņēmumā A/s Latgales piens pagājušajā gadā ierīkots jauns, moderns biezpiena cehs. Arī citās meitas kompānijās iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas. A/s Preiļu siers pērn rekonstruēti ūdensapgādes ārējie tīkli.

Grupa kopumā ir investējusi gandrīz četrus miljonus eiro, sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka arī šogad koncerns neapstāsies un plāno investēt attīstībā. Būvējam jaunu piena bloku un jaunu korpusu vienā no savām fermām, sacīja Šņepsts, piebilstot, ka tādējādi iecerēts palielināt piena kā izejvielas ražošanu, lai to mazāk nāktos iepirkt no citiem.

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Danske Bank piešķīrusi finansējumu siera ražotājam un eksportētājam AS Preiļu siers 9,2 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Daļu aizņēmuma uzņēmums novirzījis esošo kredītsaistību refinansēšanai, bet aptuveni trešdaļu ieguldīs ražotās produkcijas klāsta paplašināšanā.

Aptuveni 60% saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Turpinot attīstīties, AS Preiļu siers 2013.gadu ir noslēdzis ar apgrozījumu 48,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27% lielāks nekā 2012.gadā, un peļņu 1,95 miljonu eiro apmērā.

AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts norāda, ka bankas finansējums ļaus uzņēmumam turpināt paplašināt produktu sortimentu un paaugstināt efektivitāti. «Šajā jomā esam paveikuši jau daudz. Nesen kompānijas meitas uzņēmums SIA Sēļi realizēja projektu, uzbūvējot lielfermu 500 slaucamajām govīm, tādejādi blakus pamatražošanai ir sperts plats solis piena kā izejvielas ražošanā,» uzsver J. Šņepsts.

Preiļu uzņēmumu sarakstā akciju sabiedrība Preiļu siers apgrozījuma ziņā citiem ir tālu priekšā, tomēr tas nenozīmē, ka pilsētā pārējā uzņēmējdarbība būtu tikai piparbodīšu līmenī. Tiesa, par dažu uzņēmēju aktivitātēm citi nav pārāk apmierināti, vēsta laikraksts Diena.

A/s Preiļu siers pēdējā akcionāru sapulcē tika konstatēts, ka pērnais gads bijis trešais labākais uzņēmuma vēsturē. Pienu pārstrādei iepērk gan Latvijā, gan Igaunijā, tomēr uzņēmums plāno nodrošināties nākotnē, uzbūvējot kompleksu ar 400 govīm, laikrakstam stāstījis uzņēmuma vadītājs Jāzeps Šņepsts.

Tāpat kā citviet Latvijā, arī Preiļu uzņēmēji atzunuši, ka profesionālās izglītības sistēma ir praktiski sagrauta un vairs nenodrošina kadrus, tie jāgatavo pašiem uz vietas. Ja J. Šņepsts par darbaroku trūkumu nesūdzas, tad Preiļos pazīstamā šūšanas uzņēmuma SIA Firma Jata vadītājs Vilhelms Veleckis Dienai atzinis, ka četras ražotnes Preiļos, Rēzeknē, Līvānos un Maltā lielā mērā izveidotas tāpēc, ka tikai Preiļos vien apmēram 150 šuvēju savākt nevar. Praktiski visa Firma Jata produkcija, galvenokārt darba specapģērbs, tiek ražota pēc ārvalstu firmu pasūtījuma.

Rīt Preiļu novada domē notiks seminārs par «Preiļu pils un parka mārketinga un investīciju plāna» izstrādi, kas notiks projekta «Preiļu pils un parka rekonstrukcija Darījumu centra izveidei» ietvaros. Pagājuša gada nogalē Preiļu novada dome noslēdza granta līgumu «Preiļu pils un parka rekonstrukcija Darījumu centra izveidei» Phare 2002 «Atbalsts projekta sagatavošanai» ietvaros. Piešķirtais finansējums ir 84 987, 54 eiro, bet Preiļu novada domes līdzfinansējums — 60 457, 46 eiro. Galvenās aktivitātes ietver Preiļu pils un parka kompleksa mārketinga un investīciju plāna izstrādi, rekonstrukcijas tehniskās dokumentācijas izstrādi, iepirkumu konkursa dokumentācijas izstrādi un projekta pieteikuma sagatavošanu ERAF.