Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn uzņēmumi tiešās investīcijas visbiežāk piesaistījuši no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Igaunijas, tiesa gan, vērtējot pēc ieguldīto finanšu apjoma, pirmajā vietā tomēr ierindojusies Nīderlande, liecina Lursoft veiktais pētījums.

Pētījuma rezultāti parāda, ka skaitliski visvairāk investēšanas gadījumu Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā pērn nācis no Krievijas. 2014.gadā reģistrēts 1591 gadījums, kad investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši iedzīvotāji un uzņēmumi no Krievijas. Salīdzinot ar tuvāko sekotāju Lietuvu, tas ir vairāk nekā divas reizes. Tiesa gan, pēdējos gados vidējās summas, kādas investētas, būtiski atšķiras. Tā, piemēram, 2012.gadā, pēc Lursoft aprēķiniem, Krievijas investori katrā investēšanas gadījumā investējuši vidēji 48,84 tūkstošus eiro, 2013.gadā vidējā summa augusi jau līdz 122,68 tūkstošiem eiro, bet pērn atkal sarukusi līdz 76,80 tūkstošiem eiro. Tiesa gan, 2014.gadā reģistrēti 15 darījumi, kad pārstāvji no Krievijas vienā investēšanas gadījumā investētu vairāk nekā miljonu eiro, kamēr 2013.gadā bijuši vien 8 šādi gadījumi.

Pēc Lursoft aprēķiniem, lielākais investēšanas gadījums no Krievijas pagājušajā gadā reģistrēts martā, AAS AK Transņefteprodukt ieguldot SIA LatRosTrans pamatkapitālā vairāk nekā 52 milj.EUR, savukārt decembrī vairāk nekā 11 milj.EUR LSEZ Liepājas osta LM pamatkapitālā ieguldījis Konstantīns Gončarovs.

Lai arī lietuvieši investīcijas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2014.gadā ieguldījuši vairāk nekā divas reizes retāk nekā Krievijas pārstāvji, pēc Lursoft aprēķiniem, vidējā ieguldītā summa bijusi ievērojami lielāka – 187,4 tūkstoši eiro, kas ir teju četras reizes vairāk nekā Krievijas investoru atvēlētā summa.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka lielākās investīcijas no Lietuvas aizvadītajā gadā investējis Audrius Mankevicius, kurš SIA Auravis pamatkapitālā ieguldījis 43,72 miljonus eiro. Tiesa gan, neskatoties uz šo ievērojamo darījumu, visstraujāk uzkrāto investīciju apjomu tomēr pērn spējuši audzēt investori no Nīderlandes, kur priekšgalā izvirzījies nīderlandiešu S.P.I. Regional Business Unit B.V, ieguldot jaunreģistrētā SIA Amber Beverage Group pamatkapitālā 104,536 miljoniem eiro. Pēc Lursoft aprēķiniem, 2014.gadā investīciju apjoms, ko Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši pārstāvji no Nīderlandes, audzis par 144,29 miljoniem eiro, aiz kuras ar 103,86 miljoniem eiro seko Igaunija, kuras pārstāvji pagājušajā gadā ieguldījuši savus līdzekļus 566 gadījumos. To vidū visapjomīgāko investēšanas gadījumu nodrošinājusi igauņu AS Merko Ehitus, ieguldot SIA Merko Investments pamatkapitālā 62,18 miljonus eiro. Kopumā pērn reģistrēti 11 gadījumi, kad igauņu investīciju darījumi pārsnieguši vienu miljonu eiro.

Gana strauji aizvadītajā gadā audzis arī Lielbritānijas un Kipras uzkrāto investīciju apjoms. Tā, piemēram, Lielbritānijas pārstāvji Latvijas uzņēmumu kapitālos pērn ieguldījuši 79,17 miljoni eiro, starp tiem lielākie ieguldījumi bijuši Colexa Commerce L.P. 22,84 miljonu eiro lielās investīcijas SIA Rīgas Oriģinālais pamatkapitālā un Silverflow Properties LLP 19,21 miljona eiro lielais ieguldījums 2004.gadā dibinātā SIA BSCT kapitālā.

Jānorāda, ka, salīdzinājumā ar 2013.gadu, pērn valstu skaits, kuru ieguldīto tiešo investīciju uzkrātais apjoms audzis visstraujāk, ievērojami mainījies, jo saraksta galvgali nācies pamest ASV, Krievijai un Maltai, savukārt vietu TOP 5 saglabājusi vien Lietuva un Kipra.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra