Santa Zaķevica sapni par savu restorānu lolojusi kopš 17 gadu vecuma, ilgus gadus izzinājusi viesmīlības jomu gan ārvalstīs, gan Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viņa kopā ar vēl diviem biznesa partneriem «restartējusi» bijušo restorānu Hercogs Jelgavā un tam iedevusi jaunu dzīvību – piešķīrusi nosaukumu Bistrobārs&restorāns Parks, veikusi pilnīgu interjera pārveidi un veikusi konceptuālas izmaiņas gan restorāna, gan bistro pusē. «Mīlestība uz viesmīlību man radās brīdī, kad vidusskolas laikā vasarā aizbraucu strādāt uz Angliju, Braitonu. Toreiz tas vēl bija nelegāli, jo Latvija nebija Eiropas Savienības dalībvalsts. Strādāju viesnīcā par istabeni, kas šajā jomā ir viens no smagākajiem darbiem. Lai arī ikdiena bija grūta, sajutu, ka viesmīlībamani aizrauj. Tas noteikti nenotiek ar kuru katru, domāju, ka, tāpat kā cilvēkiem iedzimst emocionālā inteliģence, var iedzimt arī viesmīlības gēns, un tas man ir ļoti spēcīgs,» stāsta Bistrobāra & restorāna Parks direktore,līdzīpašniece Santa Zaķevica.

Pārlieka runātība ir visizplatītākā kļūda, ko darba intervijās pieļauj kandidāti uz vadošiem amatiem, liecina Korn/Ferry International 40 pasaules valstīs veiktā vadošo darbinieku atlases speciālistu aptauja. Uz šo kļūdu norāda 36 % no respondentiem. Citas tipiskākās kļūdas ir zināšanu trūkums par uzņēmumu un tā pozīciju tirgū (22 %), vīzdegunība (16 %) un pārlieka pašpārliecinātība (9 %). Lielākā daļa atlases speciālistu uzskata, ka kandidāti pārāk ilgi domā, vai pieņemt darba piedāvājumu. Lai pieņemtu lēmumu, vajadzētu pietikt ar nedēļu. Tāpat vairums rekrutētāju uzskata, ka minimālais laiks, kas darba pretendentam būtu jāpavada vienā darbavietā, ir divi gadi. 87 % no aptaujas dalībniekiem iesaka kandidātam uz vadošu amatu labāk noslēpt faktu, ka kādā darbavietā viņš ir strādājis īsāku laiku, nekā iekļaut to savā CV.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai bankas varētu piemērot klientiem individuālos riskos bāzētu pieeju, Latvijā ir jāmaina virkne normatīvu, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

"Pirms gada bija vajadzība pēc iespējas ātrāk izdarīt visu, lai Latviju neiekļautu pelēkajā sarakstā. Tajā brīdī kleita tika pašūta visiem pēc viena izmēra. Šobrīd ir skaidrs, katram tomēr ir cits izmērs, tāpēc jāmaina tas, kas jāmaina un jāskaidro visu, ko var izskaidrot," sacīja Purgaile. FKTK vadītāja norādīja, ka vasarā tika izveidota rokasgrāmata bankām, taču ar to nepietiek un jāmaina vairāki normatīvi, lai bankas varētu piemērot individuālos riskos bāzētu pieeju.

Kā piemērus Purgaile minēja Kredītiestāžu likumu, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

"Piemēram, patlaban liela problēma ir tā, ka likums aizliedz bankām ievērot "konsultē vispirms" principu, jo klientam nedrīkst izpaust nekādu informāciju par bankā notiekošo klienta izpētes procesu. Situācijās, kad bankai būtu iespēja konsultēt klientu, lai tas atsakās no nepareizām shēmām, banka nedrīkst klientam paskaidrot, ko tas dara nepareizi," sacīja Purgaile.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Valmieras grupa vērsusies pie partijas valdes ar aicinājumu rūpīgi sekot līdzi notikumu gaitas virzībai saistībā ar Lielbritānijas pilsoņu uzbrukumu Rīgas pašvaldības policistam piektdien, 13.jūnija vakarā.

«Apvienības TB/LNNK Valmieras grupa uzskata, ka minētais gadījums ir pēdējais piliens latviešu tautas pacietības traukā. Mēs pietiekami ilgi esam bijuši pacietīgi un izrādījuši viesmīlību un iecietību pret viesiem, kuri zaimo mūsu svētumus un atļaujas par mums ņirgāties,» paziņoja apvienības TB/LNNK Valmieras grupas vadītājs Romāns Naudiņš.

«Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja jau iepriekš par dabisko vajadzību apmierināšanu vai ģenetāliju izrādīšanu Rīgā pie Brīvības pieminekļa mēs ar visu likuma bardzību būtu vērsušies pret tiem, kurus pat par cilvēkiem grūti nosaukt, tad līdz pēdējam notikumam – uzbrukumam policijas darbiniekam – iespējams nebūtu nonācis.»

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

ATKLĀTĀ VĒSTULE: ŠTĀBAM KRIEVU SKOLU AIZSTĀVĪBAI UN KRIEVU MĀCĪBU VALODAS ATBALSTA ASOICIĀCIJAI Pēc pāris dienām, 24. maijā, notiks starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, uz kuru jau vairākas nedēļas Rīgā ierodas tūkstošiem ārvalstu viesu – gan tūristu, gan žurnālistu. Šis pasākums ir lieliska iespēja mūsu ciemiņiem parādīt Rīgas un Latvijas skaistumu, likt sajust mūsu viesmīlību un radīt neaizmirstamus mirkļus, kas rosinātu šeit atgriezties vēlreiz un dalīties iegūtajā pozitīvajā pieredzē ar draugiem, paziņām, kolēģiem savās mītnes zemēs. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija /LVRA/, kas ir viena no lielākajām profesionālajām asociācijām tūrisma nozarē, uzskata, ka nav korekti - kā pret mūsu valsts viesiem, tā Latvijas tūrisma industriju, kurā strādā kā latvieši, tā arī krievi, ebreji un citu mazākumtautību pārstāvji, rīkot šo pasākumu 2003. gada 23. maijā. Mēs uzskatām, ka šī manifestācija ārzemju viesiem radīs iespaidu par Latviju, kā problēmām un negācijām pieblīvētu valsti. Tūrisma industrijas pārstāvji iegulda lielus līdzekļus un milzīgu enerģiju, lai ārpus mūsu valsts robežām spodrinātu valsts tēlu un reklamētu to kā pievilcīgu tūrisma galamērķi. Žurnālisti, kuri ieradušies uz šo, nenoliedzami nozīmīgo pasākumu, varētu sniegt cilvēkiem Eiropā un pasaulē informāciju par Rīgas brīnišķīgo arhitektūru, Latvijas skaisto dabu, vēstures un kultūras tradīcijām un atpūtas iespējām, izraisot interesi par mūsu valsti un vēlmi to apmeklēt. Šīs, unikālās reklāmas iespējas, piesaistītu vēl vairāk viesu, kuri, dzīvojot mūsu viesnīcās, ieturot maltītes mūsu restorānos, apmeklējot kultūras un izklaides pasākumus tērētu savu naudu Latvijā un vairotu visas mūsu sabiedrības, visu Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanos. Tā vietā, lai Eiropas cilvēkiem novadītu pozitīvo informāciju par Latviju, žurnālisti būs aizņemti ar “karstajām ziņām” par šo protesta manifestāciju, tās cēloņu noskaidrošanu un mūsu iekšējo problēmu iztirzāšanu. Pēc mūsu domām, jautājums par mācību valodu skolās ar krievu mācību valodu ir mūsu valsts iekšējā problēma un arī tās risinājums ir jāmeklē valsts iekšienē. Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija lūdz protesta akcijas organizatorus pārcelt manifestācijas datumu un izteikt savu attieksmi pret norisēm sabiedrībā laikā, kad nenotiek lieli sabiedriski pasākumi ar liela tūristu skaita piedalīšanos. Cerībā, ka tūrisma industrijas profesionāļu, tāpat kā jebkuras citas apvienības vai organizācijas viedoklis tiks respektēts, Ar cieņu, Jānis Jenzis Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācijas prezidents Aicinājumu atbalsta:Asnāte Ziemele Latvijas Lauku Turisma Asociācijas “Lauku ceļotājs” prezidente Valērijs Seilis Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras direktors Aivars Mackevičs Eiropas reģionālā tūrisma institūta direktors

Izstādes organizētājiem, veidojot nākošā gada izstādi, jāpievērš lielāka uzmanība reģionālo stendu izvietojumam, jo šogad labi apmeklētie Vidzemes un Latgales stendi atradās halles attālākajos nostūros. Vidzemes tūrisma asociācijas vadītāja Inese Šīrava secina: “Latvijas reģionu stendu vietas izstādes plānojumā uzskatāmi rāda arī attieksmi pret reģionālo tūrismu kā tādu. Reģioni nevar sacensties ar lielajām tūrisma kompānijām un valstīm, īrējot izstādes laukumus. Tomēr nevar nepamanīt, ka reģioni konsekventi tiek “nobīdīti malā”. Taču tieši reģioniem ir bijuši atraktīvākie stendi, kuros visu izstādes laiku notiek prezentācijas, degustācijas, uzvedumi, speciāli gatavotas kultūras programmas, kas piesaista apmeklētājus arī kopumā visai izstādei un šoreiz par reģioniem vērtīgāks un svarīgāks izrādījās pat tirgotāju laukums, kam šajā izstādē tomēr ir otršķirīga nozīme”. Atpūta uz/pie ūdeņiem Kurzemē Kurzeme kā parasti izcēlās ar jaunajām kartēm, kuras izdotas rekordlielā valodu skaitā - 6 valodas (latviešu, krievu, lietuviešu, igauņu, angļu, vācu). Ventspils pilsētai tomēr pieder lielākais valodu skaita rekords tūrisma izdevumu vēsturē, jo Ventspils šogad pacentusies savas brošūras iespiest pat 7 valodās (visas iepriekšminētās kā Kurzemei un vēl - zviedru valodā). Kurzeme šogad savu stenda koncepciju balstīja uz populārākajiem tūrisma produktiem un atpazīstamākajām akcijām - Venstpils govju parāde, Liepājas karostas piedāvājums ar matrožiem, kara medmāsu, gongu, plakātiem kā arī jahtu, kas simbolizē Kurzemes lielāko un atšķirīgāko produktu – atpūtu uz/pie ūdens. Kurzemes šā gada lielākie darbi būs novada tūrisma attīstības plāna izveide, Kurzemes interneta mājas lapas izveide un intersīvāka sadarbība ar tūroperatoriem Baltijā un presi. “33 nedēļa” Latgales brends Latgales reģions Balttour 2003 izstādē tūristus piesaistīja ar tradicionālo latgaļu viesmīlību un daudzajām iespējām pavadīt vasaras skaistākos mēnešus zilo ezeru zemē. Ceļotāju rīcībā būs jauns tūrisma informācijas tālrunis 7118118, kurš informēs tūristus Latgalē par atpūtas iespējām gan latviski, gan krieviski, gan arī latgaliski. Interesants tūrisma produkts ir “33 nedēļa”, kurš aicina uz ilgākām brīvdienām Latgalē nekā tikai Aglonas svētku apciemojumu. Šis jaunais tūrisma produkts tiks attīstīts uz dažādos līmeņos, piemēram, 33 labākās naktsmītnes Latgalē, 33 labākie “copes”- ezeri, 33-šā ekonedēļa, kuras praktiskā realizācija sāksies jau maijā. Latgale vēlas organizēt savu darbu tā, lai tūristi reģionā pavadītu ilgākas brīvdienas nekā citos novados. Latgale šajā gadā intensīvi strādās PHARE projekta “Apceļo Latgali ar IT” ietvaros. Latgale ar jaunajām tūrisma objektu norādēm kļūs par visērtāko ceļojumu autotūristiem Latvijā. Vidzeme vēlas koalicīju Vidzemes novads tūrisma izstādē “Balttour 2003” vienotā stendā piedalījās jau 7 reizi, piedāvājot plašu atpūtas spektru no slēpošanas, makšķerēšanas līdz konferenču rīkošanai. Vidzemes tūrisma produkts jau vairāku gadu laikā ieguvis stabilu klientu skaitu, taču tūristi labprāt interesējas par jauniem objektiem un aktīvās atpūtas iespējām. Šajā gadā aktīvu interesi izrādīja tieši Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Ārzemnieku vidū liels pieprasījums ir pēc medībām Ziemeļlatvijā par kurām ir sagatavota brošūra angļu un vācu valodā. 2003. gadā Vidzemē tiks pievērsta lielāka uzmanība tieši specifisku reģionālo tūrisma produktu izveidē un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Vidzeme vēlas veidot koalīcijas ar citiem reģioniem, lai Latvijas un Baltijas ietvaros veidotu stratēģiskas tūrisma produktu grupas. Zemgale rīkos konferenci Zemgale ir bagāta ar izciliem kultūrvēsturiskajiem objektiem, taču izstādē tika prezentētas arī citas tūrisma aktivitātes kā atpūta pie dabas un ekomaršruti. Svarīgākie 2002. gada darbi Zemgalē bija novada tūrisma kartes izveidošana, kopīgais Zemgales stends Balttour izstādē un konferences “Tūrisma attīstības iespējas un perspektīvas Zemgalē” organizēšana. Šajā gadā Zemgale ir sagatavojusi savu tūrisma karti, vēlas piedalīties Viļņas tūrisma gadatirg

Winiveria Vinoteca ir vinotēka, kurā tirgo vienīgi Gruzijas vīnu; šo vietu mēdz saukt arī par gruzīnu kultūras namu.

Latvijā rudenī ir aktuālas kartupeļu talkas, Gruzijā tā ir vīnogu ievākšana un vīna darīšana. Iespējams, tas, ka mentalitātes ziņā latvieši uzskatāmi par vēsiem, bet gruzīni par karstiem, ir iemesls draudzīgajām un siltajām attiecībām valstu starpā. Lai iegūtu draugus, jā, draugus nevis paziņas, uz Gruziju pietiekot aizbraukt vienu reizi. Winiveria Vinoteca līdzīpašniece Antra Leimane ar draugiem vairākkārt apciemoja Gruziju. Tā kā ikviens ceļojums agri vai vēlu ved uz vīna darītavu, Antrai radās ideja dalīties ar Gruziju arī Latvijā. Lai gan vīns Antrai nešķita vienkāršs produkts, ko tirgot Latvijā, viņa tomēr nolēma riskēt. Iedvesmoja arī jauniegūtais paziņa - erudīts un cienīts gruzīnu vīndaris, kuram pieder Winiveria Gruzijā. Lai vīnu izplatītu, pirmo pusgadu Antra ar domubiedriem meklēja vairumtirdzniecības partnerus, tomēr lielie alkohola tirgotāji nemaz nav bijuši tik pretimnākoši. «Ielauzties ir tik grūti, lielākoties viss notiek uz personīgu kontaktu pamata. Nebijām gatavi savu vīnu kaut kur «piespert» klāt, tas ir pārāk kvalitatīvs,» uzskata Antra. Patlaban Winiveria vīns tomēr ir baudāms viesnīcā Gutenbergs, Vīna studijā, kā arī pašu veidotajā gruzīnu vinotēkā Rīgas klusajā centrā.

Jūrmalā viesnīcu netrūkst, tāpēc ir jāspēj atšķirties – viesnīca un restorāns MaMa priecē ar izteiksmīgām dizaina odziņām un individuālu pieeju – arī četrkājainajiem draugiem.

Dizaina viesnīca un restorāns MaMa, kas jau vienpadsmit gadus mājo kādā atjaunotā koka ēkā Majoros, uz pārējo fona izceļas ar savu stilu, kas radies, saplūstot dažādu krāsu, formu un interjera risinājumiem, kā arī īpašo viesmīlību pret astaiņiem – šeit var atrast speciālu ēdienkarti suņiem un kaķiem, tie tiek laipni gaidīti un arī bez maksas izmitināti, mājvieta netiks atteikta arī citiem dzīvniekiem, pienācīgi uzņemts tiks pat sesks.

Jābūt visdarim

Dizaina viesnīca un restorāns MaMa atvērts 2008. gadā, Ilzes Kīkstes–Vaivaras ģimene jau pirms vairāk nekā 20 gadiem bija iegādājusies divas vecas koka ēkas Majoros. «Sākumā dzīvojām paši, bet vasarās, kā jau tas Jūrmalā pieņemts, visu otro stāvu izīrējām vasarniekiem. Tā kā mājas bija jāremontē un bija parādījušies pastāvīgi īrnieki, nolēmām taisīt dizaina viesnīcu, kādas tolaik Latvijā bija tikai dažas. Vēlējāmies veidot paši savu stilu un atšķir-ties no visām citām viesnīcām,» atceras viesnīcas un restorāna MaMa līdzīpašniece I. Kīkste–Vaivara. Tapa ģimenes uzņēmums, kurā saimnieko trīs sievietes: I. Kīkste–Vaivara, viņas mamma un māsa. Tāpēc sievišķais tēls atspoguļojas arī viesnīcas nosaukumā. Un ne tikai. Simboliski sievietes motīvs iepīts arī dizaina elementos, netrūkst ābolu, sarka-nu rožu un attēlu ar Ādamu un Ievu paradīzes dārzā.

Farmaceitu un aptieku tīklu starpā arvien aktuāla kļūst diskusija par normu, ka no 2010. gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret šo normu ir lielās aptieku ķēdes, savukārt par – farmaceitu biedrība.

Lai izprastu konkrētās normas iemeslus, ir jāatgriežas desmit gadu senā pagātnē, kad Farmācijas likums tika pieņemts. Toreiz tika noteikts desmit gadu ilgs pārejas posms, lai visas aptiekas pārkārtotos tā, lai no 2011. gada atbilstu šim likumam. Ir jāteic, ka desmit gadi ir ļoti ilgs laika posms, un to laikā daudzas lietas mainās, –mūsu uzskati, arī vide ap mums. Mainījusies ir arī mūsu domāšana. Tāpēc šis likums ne velti tiek apspriests vēlreiz, jo ir skaidrs, ka 2000.gadā uzrakstītais vairs neatbilst tai realitātei, ko diktē šodienas prasības.

Kaut kas jāmaina tajos gadījumos, ja ir slikti un nepieciešamas korekcijas. Šajā gadījumā kārtība būtu jāmaina tad, ja aptiekas nefunkcionē pietiekami labi un ja iedzīvotājiem netiek nodrošināta kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe. Līdz ar to rodas jautājums: vai tiešām ir tik slikti, lai būtu kaut kas tik radikāli jāmaina? Pavērtējot šodienas situāciju, ir jāsecina, ka patiesībā tādu problēmu nav.

Toyota Landcruiser pieder pie tiem visurgājējiem, kura spējas bezceļos spēj pilotam tiktāl sagrozīt galvu, lai gājiens pēc traktora izrādītos ļoooti tāls un ļoooti ilgs. To DB pārbaudīja īpašā bezceļu maratonā Namībijā.

Skaidrs, ka bagātajās Rietumeiropas valstīs Landcruiser ir pārāk liels, pārāk skarbs un pārāk īsts auto, lai iederētos falšajā pseidokrosoveru sabiedrībā. Turpretim Āfrikas tuksneši ir perfekti piemēroti Landcruiser spējām. Joprojām būvēts uz masīva lonžerona rāmja ar izturīgu aizmugurējo tiltu un neatkarīgo priekšējo piekari un, protams, ar transmisijā paredzētiem pazeminātiem pārnesumiem. Ko tur slēpt, Landcruiser lietotājiem jau ļoti gribētos kaut ko vēl jestrāku un žiperīgāku par 177 ZS četrcilindru dīzeļmotoru, taču skarbo EURO6 atgāzu normatīvu dēļ nākamajiem Landcruiser pircējiem ir jāpieņem situācija, kāda tā ir, jo citu motoru Eiropai Toyota nesola. Varam būt priecīgi kaut vai par to, ka Landcruiser joprojām ir dzīvs un pieejams modelis arī Eiropā.

Dobeles rajona vadība šajā rudenī veikusi īpašu apkopojumu par dažādu pašvaldību ieguldījumu kopējā Zemgales tēla veidošanā. Akciju sabiedrība Agrofirma Tērvete saņēmusi atzinības rakstu par alus degustācijas zāles izveidi alus darītavā, kuru šajā gadā jau apmeklējušas daudzas Latvijas un ārvalstu interesentu grupas, informē uzņēmuma pārstāvis Imants Austriņš.

Jau iecerot degustācijas zāles celtniecību, izvietojot to vienā ēkā ar jaunajām pildīšanas līnijām, agrofirmas vadība apzinājās, ka patērētāju izglītošanā par pilnu alus tapšanas procesu, ieskaitot graudu izaudzēšanu, Agrofirma Tērvete alus darītava ir vienīgā Latvijā, kas to var parādīt ar savu piemēru. To alus popularizācijā varētu nosaukt arī par misijas apziņu.

Apkopojot šīs vasaras tūrisma sezonas statistiku, jāsecina, ka ik mēnesi degustācijas zāli apmeklējušas vismaz 10 specializētas interesentu grupas gan no Latvijas, tuvākajiem kaimiņiem Lietuvas un Krievijas, gan arī Somijas, Nīderlandes, Vācijas, pat ar vēl tālākiem Latvijas viesiem no Brazīlijas un ASV. Tātad vairāki simti interesentu jau izbaudījuši degustācijas zālē Tērvetes viesmīlību. Degustācijas zāles apmeklējumu savos Zemgales maršrutos iekļāvušas vairākas profesionālas tūristu aģentūras. Ceļu uz Tērveti atpūtas programmu ietvaros meklējuši NATO militārie speciālisti, Eiropas lauksaimnieku tematiskas tūristu grupas, vai piemēram, kāda Somijas juristu kompānija.

No rītdienas, 14.decembra, Daugavpilī tiek slēgts vienas no lielākajām restorānu ķēdēm Latvijā McDonald’s restorāns, informē Daugavpils pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Kā paskaidrojusi restorānu ķēdes vadība, šāds lēmums pieņemts, jo divu gadu laikā kopš restorāna atvēršanas Daugavpilī nav sasniegta plānotā investīciju atdeve.

Restorānu ķēdes vadība paziņojusi, ka, rūpējoties par Daugavpils McDonald’s restorāna darbiniekiem, ir sagatavojusi viņiem piedāvājumu, kas būtiski pārsniedz Darba likumā noteikto.

«Darbinieki ir viena no galvenajām McDonald’s vērtībām, tāpēc ar lielāko rūpību esam domājuši par iespējām, kā mazināt restorāna slēgšanas ietekmi uz darbiniekiem. Pirmkārt, visiem darbiniekiem piedāvāsim līdzvērtīgu darbu un atalgojumu kādā no McDonald’s restorāniem Rīgā. Tiem darbiniekiem, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevarēs pieņemt mūsu darba piedāvājumu, nodrošināsim kompensāciju četru līdz sešu algu apmērā un praktiskas apmācības sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils filiāli,» saka McDonald’s rīkotājdirektors Baltijas valstīs Tomašs Navrockis.

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani piesaista viss par un ap augiem,» saka bāra «Herbārijs» līdzīpašnieks Arvis Zēmanis.

Jaunatvērtais Herbārijs izvietojies uz tirdzniecības centra Galleria Riga terases.

Pārdomām un interesei par augu tēmu sekoja ideja par pop up kafejnīcas izveidi un tās nosaukumu saistībā ar dabu. Kopā ar domubiedriem bāra - kafejnīcas līdzīpašnieks nonāca pie nosaukuma - Herbārijs. Tika izstrādāts vietas koncepts un meklētas atbilstošas telpas. «Sākotnēji gribējām to izveidot nedaudz plašāku – ar brūvētavu un uzlējumu gatavošanu, bet mēs nevarējām atrast telpas, jo mums bija konkrēta vīzija, kā mēs vēlamies, lai vieta izskatītos - plaši un ar lieliem logiem,» saka «Herbārija» līdzīpašnieks.

Rezultātā kopā ar restorānu «Andalūzijas suns» un «KOYA» līdzīpašnieku Māri Kreili izveidots bārs - kafejnīca «Herbārijs» uz tirdzniecības centra terases.

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.

Ventspils Tūrisma informācijas centrs saņēmis pateicības vēstuli no Dr. Joahima Mihela kunga un viņa kundzes, kuri atradās uz kruīza kuģa Mona Lisa, kas 4.maija rītā uzskrēja uz sēkļa Irbes jūras šaurumā.

"Mīļie Ventspils iedzīvotāji!

Mēs ar manu sievu vēlamies pateikties par jūsu sirsnīgo viesmīlību! Mēs nekad neaizmirsīsim glābšanas operāciju, ko veica jūsu jūras spēki. Pateicoties jūras spēku apkalpes izpalīdzībai un vislabākajai aprūpei uz sauszemes, mēs vienmēr atcerēsimies jūsu valsti ar visgaišākajām domām. Ja pie mums šeit Vācijā gadīsies kāds latviešu viesis, pie mums arī viņš tiks sirsnīgi uzņemts. Sirsnīga uzņemšana svešā zemē ir labākais risinājums sapratnes un saskaņas veidošanai starp tautām. Savus piedzīvojumus pozitīvā ziņā mēs pastāstīsim arī citiem. Par spīti šai likstai mēs labprāt vēlreiz apmeklēsim jūsu zemi un apskatīsim Rīgu. Liels, sirsnīgs paldies, ka rūpējāties par mūsu miesas un dvēseles labklājību. Sūtām sirsnīgus sveicienus no Vācijas visiem, kas palīdzēja.

Pieaicinot šefpavāru žūriju no ārvalstīm, trešo gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā.

Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2015 nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā vietējie žurnālisti, gardēži un restorānu jomas eksperti nobalsoja par viņuprāt labākajiem restorāniem, katru no tiem izvērtējot, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās starptautiska žūrija, kuru šogad veidoja 14 pieredzējuši profesionāļi no Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Dānijas, Šveices, Somijas un Norvēģijas, informē konkursa organizētāji.

Apmeklējot restorānus, žūrija katram no tiem individuāli piešķīra punktus. Maksimālais punktu skaits, ko restorāns varēja iegūt, bija 200 punkti - 80 punktus par ēdienu; 50 punktus par apkalpošanu; 40 punktus par dzērieniem un 30 punktus par atmosfēru restorānā.

Šī gada pavasara un vasaras sezonā dažādos Abhāzijas kūrortos ir atpūtušies apmēram 300 tūkstoši cilvēku. Tas ir ievērojami mazāk nekā “padomju” laikos, kad gada laikā organizēti Abhāzijā ieradās vairāk kā viens miljons atpūtnieku un tikpat daudz atpūtās arī privātajā sektorā. Pēdējos gados savu popularitāti atgūst arī tādas kādreiz ļoti iecienītas kūrortu vietas kā Gagra, Picunda un Novij Afon. Abhāzijas jaunatnes, sporta, kūrortu un tūrisma lietu ministrs Astamura Adleibašo patreizējo situāciju skaidro ar to, ka ir pieaugusi tūristu interese par Abhāzijas skaisto dabu, labvēlīgo klimatu un tautas viesmīlību. Tāpat pēdējā laikā tūrisma tirgus stabilizējas un tūrisma ceļazīmes uz atpūtas mājām ir krietni zemākas nekā analogās atpūtas vietās Krievijā. Pie ievērojamām un tūristu bieži apmeklētām vietām tiek pieskatīts Ricinskas nacionālais relikviju parks, Zilais ezers (Goluboje ozero), Novoafinskas alas. Tāpat ir izstrādāti jauni tūrisma maršruti kā, piemēram, maršruts pa “Abrskilas” alām, kā arī brauciens katamarānos lejup pa kalnu upēm. Pagājušajā gadā Abhāzijas republikā tūrisma nozares ienākumi bija 19 miljoni rubļu, no kuriem lielākā daļa deva tieši kūrorti. Šogad tiek gaidīti lielāki ienākumi un pastāv cerība, ka tūristu plūsma uz šo reģionu arī turpmāk pieaugs. Avots: Eiropa.lv

Atklājot jauno sezonu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) pārsteigs savus skatītājus ne tikai ar mūziku, bet arī ar jaunu vizuālo tēlu un renovētām Lielās Ģildes telpām.

Līdz ar jauno sezonu Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim ir tapis jauns, mūsdienīgs korporatīvais stils un grafiskā zīme, kas spilgti raksturo orķestra daudzpusīgo, meistarīgo, dinamisko darbību, atvērtību jauniem un kvalitatīviem izaicinājumiem. Jāpiebilst, ka LNSO jaunā korporatīvā stila izstrādei tika rīkots slēgts konkurss, kurā piedalījās 6 mākslinieki. Viņu darbus vērtēja arhitekts Andris Sīlis, mākslinieks Andris Breže, grafiķis Laimonis Šēnbergs, mākslas zinātniece Laima Slava un reklāmas speciālists Ainārs Ščipčinskis. LNSO jaunā vizuālā tēla autors ir mākslinieks Kirils Kirasirovs. Jaunā LNSO grafiskā zīme ir skaņu vilnis. Skaņu vilnis iedarbojas līdzīgi kā ūdens vilnis, kad viens pieskāriens, viena vibrācija rada viļņus, kas iet plašumā un pārklājas viens pār otru. To vērot, just un dzirdēt nozīmē piedalīties meditatīvā procesā. Savukārt LNSO jaunā korporatīvā krāsa ir violeta. Violeta krāsa mākslā nozīmē iztēli, iedvesmu, jaunradi, radošo enerģiju. Kā zināms violetu krāsu veido sarkanā, kas ir enerģijas un spēka krāsa, un zilā, kas ir miera un plašuma krāsa," skaidro K.Kirasirovs. Arī LNSO turpmākie plāni sola gan enerģiju un spēku, gan mieru un plašumu.

Šogad izstādē Riga Food piedalās 682 uzņēmumi no 37 valstīm – gan tādi, kas Riga Food piedalās gadu no gada, gan kompānijas, kas sevi izstādē prezentē pirmo reizi, informē BT1.

Izstādē būs 11 valstu kopstendi.

Šogad izstādē īpaši kupli pārstāvēti Latvijas uzņēmumi, kuri startē ne tikai atsevišķos stendos, bet arī Latvijas nacionālajā kopstendā un otro gadu visu četru Latvijas reģionu ekspozīcijās. Mājražotāji, sīkražotāji mazie un vidējie uzņēmumi visas četras izstādes dienas piedāvās izbaudīt Latgales, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales viesmīlību un tradicionālos ēdienus.

Valsts prezidents Andris Bērziņš, atklājot izstādi uzsvēra, ka šogad tā norit jaunu izaicinājumu kontekstā, kurus pārtikas nozarei radījusi sarežģītā politiskā un ekonomiskā situācija pasaulē. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka, lai sniegtu atbildes šiem izaicinājumiem, būtiskas ir idejas un risinājumi, ko var piedāvāt nelieli uzņēmumi un valstis – nelieli uzņēmumi var būt spēcīgi, ja strādā kopā, savukārt valstis ir lielas, ja tās sadarbojas.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.