Vācijas aviokompānija Lufthansa pieprasījusi Eiropas Savienībai kompensēt zaudējumus, kas veidojušies no atceltajiem reisiem Īslandes Eijafjallajokula vulkāna dēļ, ziņo The Local.

«Mums nevajag subsīdijas. Mēs prasām, lai tiktu segti zaudējumi, jo mums nācās atcelt vairākus reisus, bet pamatojuma tam nebija,» uzsvēra Lufthansas vadītājs Volfgangs Mairhubers (Wolfgang Mayrhuber).

Atgādinām, ka Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas vadītājs Džovanni Bisignani (Giovanni Bisignani) norādīja, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana Īslandes vulkāna izvirduma dēļ aviokompānijām pārdošanas ziņā vien radījusi zaudējumus 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Db.lv jau vēstīja Īslandes vulkāna Eijafjallajokula izvirdums paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, atstājot tūkstošiem pasažieru bez iespējām doties mājās un radot milzu zaudējumus Eiropas ekonomikai.

Īslandes interneta kompānija Eijafjadlajegidla vulkāna pelnus, kas izraisīja plašāko Eiropas gaisa telpas slēgšanu kopš Otrā pasaules kara, pārvērtusi par naudas avotu labdarības mērķiem.

Interneta veikals nammi.is papildus citām precēm no Īslandes par 23,80 eiro piedāvā 160 gramu trauciņu ar Eijafjadlajegidla vulkāna pelniem, un visi ienākumi ir paredzēti labdarībai.

«Atsaucība ir milzīga, kopš mēs to sākām pirms desmit dienām,» sacīja Sofuss Gustavsons, kura kompānija līdz šim vulkāna pelnus pārdevusi pircējiem 60 valstīs.

Pavisam pieprasījumi saņemti no 133 valstīm un kopš piedāvājuma izlikšanas interneta veikalu apmeklējuši gandrīz miljons cilvēku.

«Tas viss sākās ar to, ka viens no mūsu ārzemju klientiem, kurš ir kolekcionārs, painteresējās, vai mēs nevaram viņam dabūt pelnus no vulkāna. Es uzreiz nodomāju, ka tā ir spīdoša ideja,» sacīja Gustavsons. «Mans tēvs dzīvo netālu no vulkāna un es viņam palūdzu, vai viņš nevarētu sadabūt nedaudz pelnu. Viņš saraka veselu kaudzi un atveda to man.»

Vulkāna izvirduma dēļ Indonēzijā evakuēti vairāki simti, bet bojā gājuši pieci cilvēki.

Vulkāna izvirdums nelielajā Palu salā, kas atrodas divu tūkstošu kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Džakartas, sākās jau aizvadītajā nedēļā. Vulkāna aktivitātes pazīmes tikušas novērotas jau no pērnā gada, liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas.

Sākoties vulkāna aktivitātēm, varasiestādes izveidoja evakuācijas teritoriju trīs kilometru rādiusā ap vulkānu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tomēr, daudzi reģiona iedzīvotāji esot pieraduši pie aktīviem vulkāniem, tāpēc atteikušies evakuēties no teritorijas.

Sestdien no vulkāna izvirda divus kilometrs augsts pelnu un indīgu gāzu mākonis. Vulkāna lavas straumei sasniedzot pludmali, dzīvību zaudēja divi pieaugušie un trīs bērni.

Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris marta sākumā zaudējis maksātnespējas procesa administratora sertifikātu, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Koris aģentūrai LETA sacīja, ka sertifikātu 1.martā zaudējis tādēļ, ka nav nokārtojis pārkvalifikācijas eksāmenu. «Līdz brīdim, kamēr Liepājas tiesa ieceļ jaunu maksātnespējas administratoru, turpinu pildīt savus pienākumus,» sacīja Koris.

Jautāts, kas notiks ar iepriekš izsludinātajām izsolēm, Koris norādīja, ka neviena no izsolēm nav atcelta. Tiesa, viņš nevarēja prognozēt, ko varētu darīt jaunieceltais administrators.

Maksātnespējas likumā teikts, ka tad, ja administrators tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, likuma noteiktajā kārtībā tiek iecelts cits administrators.

Ja iepriekšējais administrators atkāpjas vai tiek atcelts no juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa, tiesas noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt ilgāks par desmit dienām, iepriekšējais administrators sastāda dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta iepriekšējais administrators un jaunais administrators. Dokumentu un mantas pieņemšanas un nodošanas aktam pievienojams iepriekšējā administratora darbības pārskats.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Īslandes amatpersonas, baidoties par vulkāna izvirdumu, evakuējušas simtiem valsts iedzīvotāju, kuri mitinājušies nemierīgā vulkāna tuvumā, ziņo Associated Press.

Evakuēti aptuveni 800 vulkāna Eyjafjallajokull apkaimē dzīvojošo Īslandes iedzīvotāju, pēc tam kad seismiskā aktivitāte liecināja par atkārtotu šī vulkāna izvirduma iespējamību.

Šī vulkāna, kas atrodas aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Reikjavīkas, izvirdums jau notika šā gada 20. martā. Līdz tam tas bija «klusējis» teju 200 gadus.

Lielie mākoņi neļauj zinātniekiem lidot virs vulkāna, lai noteiktu, kas tieši ir noticis.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Rīgas apgabaltiesa daļēji apmierinājusi Rīgas domes sūdzību un maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoram līdz 24. Aprīlim jāiesniedz tiesai detalizēts aprēķins par bankas aktīvu samazinājumu no pagājušā gada nogales līdz šā gada marta beigām, DB pastāstīja administrtora pārtsāvis Oskars Fīrmanis.

Viņš arī norādīja, ka tiesa noraoidījusi RD sūdzību daļā, kurā tika lūgts administratoram izklāstīt detalizētu aprēķinu par sev aprēķināto atlīdzību. Nākamā tiesas sēde notiks 25.aprīlī.

Rīgas apgabaltiesair uzklausījusi visus sūdzību iesniedzēju pārstāvjus. Savukārt jautājums par bankrota procedūras uzsākšanu tiesā vēl nav skarts. Jāatgādina, ka kopumā tiesā bija iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesaiepriekš izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Lielākajā daļā sūdzību tika norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Šā gada pirmajā pusgadā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemta 161 rakstveida sūdzība par finanšu pakalpojumiem, no tām desmit saņemtas par AS SEB banka darbību, informēja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Deviņas sūdzības PTAC bija saņēmis par AS Citadele Banka un AS Swedbank. Kopumā par kredītiestāžu darbību PTAC saņēma 68 sūdzības, no tām par netaisnīgiem līguma noteikumiem cilvēki ir sūdzējušies 23 gadījumos, bet par negodīgu komercpraksi saņemtas piecas sūdzības.

Tikmēr par apdrošinātāju darbību kopumā saņemtas desmit sūdzības, no tām visvairāk - trīs - sūdzību iesniegts par AAS Baltikums darbību. Divas sūdzības saņemtas arī par apdrošinātājiem AAS ERGO Latvija un BTA Insurance Company SE, tostarp par netaisnīgiem līguma noteikumiem sūdzība iesniegta vienā gadījumā.

Kā skaidroja PTAC, par negodīgu komercpraksi sūdzības nav saņemtas, toties par citām problēmām - apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikumu, apdrošināšanas atlīdzības lietas izskatīšanas novilcināšanu - bija iesniegtas deviņas sūdzības.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Augstākā tiesa ir pieņēmusi spriedumu par zaudējumu piedziņu no maksātnespējas administratora sakarā ar nodrošinātā kreditora (bankas) interešu aizskārumu. Tiesas piespriestie zaudējumi sasniedz 1 300 000 eiro. Ciktāl ir zināms ZAB COBALT, tā ir pirmā šāda veida lieta Latvijas vēsturē.

Īsumā lietas būtība ir šāda. Banka izsniedza sabiedrībai aizdevumu, kas bija nodrošināts ar pirmās kārtas hipotēkām un komercķīlu. Faktiski par labu bankai bija ieķīlāta visa aizņēmēja manta. Pusotru gadu aizņēmējs pildīja savas saistības, bet vēlāk tam tika pasludināts maksātnespējas process. Kaut arī aizņēmējs ilgstošu laiku veica ikmēneša maksājumus bankai un aizdevums bija iegrāmatots aizņēmēja bilancē, administrators nav atzinis bankas pieteikto nodrošināto prasījumu. Banka pārsūdzēja šo administratora atteikumu tiesā, kas noraidīja sūdzību. Tāpēc banka cēla prasību par sava prasījuma atzīšanu.

Pirmās instances tiesa atzina bankas nodrošināto prasījumu gandrīz četru miljonu eiro apmērā. Taču dīvainā kārtā pēc šāda bankai labvēlīga sprieduma pasludināšanas administrators panāca to, ka tiesa atcēla piemēroto prasības nodrošinājumu, kā rezultātā administratoram radās iespēja pārdot aizņēmēja aktīvus. Īsā laikā tas arī tika izdarīts. Visa izsolēs iegūtā naudas summa tika izmaksāta citiem kreditoriem. Savukārt banka nesaņēma nevienu centu, kaut arī pārdotā manta bija ieķīlāta par labu bankai. Lielā ātrumā aizņēmējs tika likvidēts, un šī iemesla dēļ tiesas process par bankas prasījuma atzīšanu tika izbeigts.

Īslandes vulkāna pelni nekādas briesmas lidojumiem neradīja, un tā kā tas bija Lielbritānijas valdības lēmums nosēdināt lidmašīnas, tad valdībai arī jādomā, kā kompensēt zaudējumus lidsabiedrībām.

Ar šādu viedokli nācis klajā aviokompānijas Virgin Atlantic boss Ričards Brensons (Richard Branson).

Brensons norādījis, ka gan eksperti, gan viņa paša inženieri lidojumu krīzes laikā visu laiku apgalvojuši, ka vulkāna pelnu mākonis nekādas briesmas lidmašīnām nerada, izņemot gadījumus, ja lidmašīna lido tieši virs aktīvā vulkāna. Viņš skaidro, ka bijuši pietiekami daudz gaisa ceļi, pa kuriem lidmašīnas varēja lidot, un tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka Lielbritānijas valdība, slēdzot gaisa telpu, ir reaģējusi pārāk sakāpināti.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) iepriekš informēja, ka lidsabiedrību zaudējumi visā pasaulē Īslandes vulkāna izvirduma rezultātā slēgtās Eiropas gaisa telpas dēļ sniedzas krietni pāri vienam miljardam sterliņu mārciņu.

Īslandes vulkāna pelnos esošās ferodaļiņas var atstarot satelīta signālu un šī iemesla dēļ var rasties problēmas ierīcēm, kas saņem signālu no satelīta, secinājuši Lielbritānijas centrālā meteoroloģijas centra vadošie ģeologi.

Tādējādi vulkāna pelni var nest kārtējo triecienu valstīm Eiropā un to ekonomikām, kas vulkāna dēļ jau cietušas miljoniem eiro lielus zaudējumus, informēja Augsto tehnoloģiju parka pārstāvji.

Paredzams, ka satelīttelevīziju kompānijas vien cietīs miljoniem eiro lielus zaudējumus, jo iedzīvotāji atteiksies norēķināties par nesaņemtajiem pakalpojumiem.

Jau iepriekš ģeologi, kas pēta seismiskās parādības Islandes Eijafjallajekulla vulkāna apkārtnē, ziņoja, ka tā aktivitāte ir palielinājusies. Pēdējās diennakts laikā pelnu un dūmu stabs pacēlies aptuveni sešu kilometru augstumā un ir labi redzams no 140 kilometrus attālās valsts galvaspilsētas Reikjavikas. Vulkāna apkārtnē esošajās apdzīvotajās vietās ar neapbruņotu aci var saskatīt aizvien jaunas vulkānisko pelnu kārtas.

Īslande ir slēgusi savu galveno lidostu un pārtraukusi iekšzemes lidojumus pēc sestdien notikušā valsts aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma, vēsta Reuters. Eiropas valstis, atceroties pērnā gada pieredzi, ir sākušas uzmanīgi uzraudzīt savas gaisa telpas.

Tomēr eksperti norāda, ka iespēja atkārtoties pagājušā gada Eiropas gaisa telpas paralīzei sešu dienu garumā ir maza. «Tas varētu izraisīt traucējumus, bet tikai uz ļoti īsu laiku, kā arī nelielā apgabalā,» skaidro Īslandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnuss Tumi Gudmundsons (Magnus Tumi Gudmundsson).

Aviosabiedrības gan ir brīdinātas, ka pelnu mākonis tuvākajās dienās sasniegs kontinentālo Eiropu

Pelnu mākonis sasniegs Ziemeļskotiju otrdien, bet, ja turpināsies vulkāna izvirdums – tas var sasniegt Rietumfranciju un Ziemeļspāniju jau trešdien, norāda Eiropas gaisas satiksmes kontroles organizācija Eurocontrol. Gaisa satiksmi pagaidām nav plānots pārtraukt.

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Ne visi apdrošinātāji segs zaudējumus, kas cilvēkiem radušies dēļ atceltajiem ceļojumiem, dēļ Īslandes vulkāna izvirduma, kas daudzviet Eiropā, arī Latvijā paralizējis gaisa satiksmi. Tomēr dažas kompānijas sola nākt pretī saviem klientiem, lai arī apdrošināšanas līgumi neparedz globālu dabas stihiju radītu zaudējumu atlīdzību.

Piemēram, risku apdrošināšanas kompānijas BTA ceļojumu apdrošināšanas noteikumi neparedz atlīdzības izmaksu par zaudējumiem, kurus tieši vai netieši radījušas globālas dabas katastrofas vai dabas stihijas, kā tas ir šajā gadījumā. «Šis nosacījums ir iekļauts apdrošināšanas noteikumos, ar ko klients iepazīstas, noslēdzot polisi,» aģentūrai BNS uzsvērusi BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību epartamenta direktore Ilva Priedniece. BTA saņēmusi zvanus jau vairāk nekā no 100 klientiem, kas vaicā par iespējamām kompensācijām saistībā ar pārceltajiem vai atceltajiem lidmašīnu reisiem.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Rīgas apgabaltiesa šodien vēl nesāka skatīt par maksātnespējīgu atzītās a/s Latvijas Krājbanka bankrota lietu. Tiesa izskatīja vairākus lūgumus un pēc būtības sāka skatīt virkni iesniegto sūdzību, kas tiesā iesniegtas saistībā ar Krājbankas administratora - SIA KPMG Baltics un tā pilnvaroto personu maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa- rīcību, kurās tika lūgts atcelt to no administratora pienākumiem.

Kopumā tiesā iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesa izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Jāmin gan, ka šajā sēdē to paspēja tikai daļa, un 23. Aprīlī lietas izskatīšana turpināsies. Lielākajā daļā sūdzību norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Rīgas apgabaltiesa šodien vēl nesāka skatīt par maksātnespējīgu atzītās AS Latvijas Krājbanka bankrota lietu. Tiesa izskatīja vairākus lūgumus un pēc būtības sāka skatīt virkni iesniegto sūdzību, kas tiesā iesniegtas saistībā ar Krājbankas administratora - SIA KPMG Baltics un tā pilnvaroto personu maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa- rīcību, kurās tika lūgts atcelt to no administratora pienākumiem.

Kopumā tiesā iesniegtas desmit sūdzības, kuras iesnieguši gan bankas kreditori, gan, piemēram, bankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, kurš pats gan tiesā Latvijā ierasties nevar, bet viņu pārstāv zvērināts advokāts Viesturs Zauls.

Tiesa izklāstīja iesniegto sūdzību būtību un ļāva plašāk izteikties pašiem sūdzību iesniedzējiem un viņu pārstāvjiem. Jāmin gan, ka šajā sēdē to paspēja tikai daļa, un 23. Aprīlī lietas izskatīšana turpināsies. Lielākajā daļā sūdzību norādīts, ka bankas administrators neesot sniedzis pieprasīto informāciju, tādējādi liedzot iespēju interesentiem pienācīgi sagatvot iesniedzamos sanācijas plānus, kā arī tika pārmests, ka administrators sev jau izmaksājis atlīdzību aptuveni 650 tūkst. Ls apmērā. Sūdzībās arī tiek apšaubīta Krājbankas administratora darbība atbilstoši likumam, kā arī sūdzību iesniedzēji pārmet darbošanos savās interesēs.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.