Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Meža un saistīto nozaru ekspertu lekcijas Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2022 ietvaros.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija: “Aktualitātes meža sertifikācijā jaunajā situācijā”

Referents: Jānis Švirksts, LMSP sertifikācijas eksperts, "BM Certification" izpildirektors

Lekcijas tēma: FSC apstiprinātais standarts Latvijai un MK apstiprinātie noteikumi (saskaņā ar RED II direktīvu) par prasību pierādīt CSA izmantojamās dedzināmās koksnes ilgtspēju.

«YouTube» galvenajā birojā Sanbruno apšaudi sarīkojusī sieviete bijusi 39 gadus veca dzīvnieku tiesību aktīviste no Sandjego, ziņo mediji.

Divas ASV amatpersonas identificēja sievieti kā Nasimu Aghdamu.

Aghdama 2009.gadā tika pieminēt laikraksta «San Diego Union-Tribune» rakstā par dzīvnieku tiesību aizstāvju protestiem pret cūku izmantošanu militārajās mācībās. Ģērbusies parūkā un džinsos ar mākslīgiem asins traipiem, aktīviste tolaik sacīja laikrakstam, ka dzīvnieku tiesības viņi esot tikpat svarīgas, cik cilvēktiesības.

Jau vēstīts, ka sieviete otrdien «YouTube» galvenajā birojā Sanbruno, ASV Kalifornijas štatā, sašāva trīs cilvēkus un pēc tam pati nošāvās. Vēl viens cilvēks traumēja potīti, bēgot no lodēm.

ASV mediji vēsta, ka Aghdamu sadusmojusi viņas publiskoto video filtrēšana «YouTube», samazinot potenciālos ienākumus no šiem video.

Populārās interneta video vietnes YouTube sadaļas drīzumā varētu kļūt par maksas pakalpojumu. Vietnes pārstāvji apsverot iespēju ļaut video īpašniekiem iekasēt abonēšanas maksu par video aplūkošanu, vēsta Wall Street Journal.

YouTube viceprezidents Roberts Kincls (Rober Kyncl) norādīja, ka ir svarīgi video īpašniekiem radīt «papildus ienākumu avotus». Viņš arī atzina, ka likt cilvēkiem maksāt par YouTube saturu nemaz nebūs tik vienkārši un sagaidāms daudz eksperimentu šajā jomā. Lai gan darbs šajā virzienā turpinās, patlaban saistībā ar maksas kanāliem YouTube nekas neesot paziņojams, sacījis vietnes viceprezidents.

Tikmēr anonīmi avoti kompānijā tehnoloģiju medijam Ad Age pavēstījuši, ka maksa par atsevišķu YouTube saturu varētu tikt ieviesta jau nākamajā ceturksnī. Abonentmaksas varētu svārstīties robežās no viena līdz pieciem ASV dolāriem mēnesī, un turklāt sākotnēji šāda sistēma strādātu eksperimentālā kārtā. Paredzams, ka YouTube abonēšanas maksu varētu ieviest tādiem populāriem kanāliem kā, piemēram, Machinima, kuram ir vairāk nekā seši miljoni abonementi.

Sākot no trešdienas, 17. jūlija Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams jauns mūzikas straumēšanas serviss YouTube Music, kas paredzēts mūzikas lietošanai no YouTube resursiem, kā arī mūzikas izpētei, personalizēšanai un klasificēšanai, atbilstoši savam dzīvesstilam, vēlmēm un gaumei.

YouTube sākotnēji tika veidota kā platforma skatīšanai, kas nozīmēja, ka mūzikas faniem bija jāspēj manevrēt starp vairākām mūzikas lietotnēm un YouTube. Tas nebija ērti un YouTube nolēma radīt YouTube Music, kas no šodienas pieejams arī Latvijā.

YouTube Music būs pieejami ne tikai mūzikas videoklipi, bet arī mūziķu oficiālie albumi, singli, remiksi, tiešraides, kaverversijas un citviet grūti atrodama mūzika. Īpaši pielāgoti ieteikumi nozīmē, ka serviss dinamiski pielāgojas, lai sniegtu ieteikumus, pamatojoties uz to, ko lietotājs klausījies iepriekš, kur un ko dara. Viedā meklēšana ļaus atrast vajadzīgo dziesmu, pat ja lietotājs nevar atcerēties tās nosaukumu vai zina tikai daļu no dziesmas vārdiem. Šobrīd aktuālākie videoklipi atrodami īpašajā «Hotlist» izvēlnē. Izmantojot YouTube Music Premium, iespējams pārslēgties starp dziesmu un mūzikas videoklipu, lai nepārtraukti klausītos un skatītos ar vienu klikšķi. Iegādājoties YouTube Music Premium, lietotājs varēs klausīties un lejupielādēt mūziku bez reklāmām, fonā vai visur, kur dodas. Bezsaistes Mixtape automātiski lejupielādēs iecienītākās dziesmas.

Krievijas Federācijas nākamā prezidenta amata kandidāts Vladimirs Putins savā priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītī iedrošina valsts iedzīvotājus, kuri pirmo reizi dosies piedalīsies vēlēšanās, balsot par viņu.

Video rullītī redzama jauna sieviete, kura devusies pie zīlnieces uzzināt savu likteni. Zīlniece, izliekot kārtis, atklāj viņai prezidenta kandidāta Putina attēlu uz vienas no tām un norāda sievietei, ka viņas «pirmā reize» būs Putins.

Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis portālā YouTube jau sasniedzis vairāk nekā 400 tūkstošus skatījumu.

Tikmēr cits Putina priekšvēlēšanu kampaņas reklāmas rullītis, kurā redzams Krievijas mūziķis, aktieris un arī uzņēmējs Nikolajs Fomenko, paužot atbalstu Putinam, portālā YouTube sasniedzis vairāk nekā miljons skatījumu.

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

ASV kompānijas AT&T un Verizon, kā arī citi nozīmīgi reklāmdevēji ir apturējuši savas mārketinga kampaņas kompānijai Google piederošajā video koplietošanas vietnē YouTube, jo līdzās to reklāmām šajā vietnē esot parādījušies videofaili, kas propagandē terorismu vai citas nepatīkamas lietas.

Šāds YouTube boikots vēršas plašumā un rada problēmu Google, kura tādēļ var zaudēt reklāmas ienākumus simtiem miljonu ASV dolāru apmērā.

YouTube popularitāti nosaka šīs vietnes plašā un eklektiskā videofailu bibliotēka, tomēr to daudzveidības dēļ reklāmas periodiski parādās blakus videofailiem, kuri ir reklāmdevējiem netīkami, par spīti Google pūliņiem to novērst.

Google ir lielā mērā atkarīga no automatizētām programmām reklāmu ievietošanai YouTube, jo šis darbs ir pārāk liels, lai to veiktu cilvēki. Vietnē YouTube katru minūti tiek ievietoti videofaili , kuru kopējais garums ir ap 400 stundām.

Google šonedēļ solīja pastiprināt savus centienus bloķēt reklāmas «naidīgos, aizskarošos un izsmejošos» videofailos.

ASV tehnoloģiju kompānijas Apple «šķiršanās» no Google tuvojas noslēgumam – šoreiz no jaunākās Apple operētājsistēmas iOS 6 beta versijas pazudusi YouTube lietotne. Kompānija Apple norādījusi, ka šāds solis sperts, jo beidzies YouTube lietojumprogrammas licences termiņš, vēsta betanews.com.

Ziņas par YouTube lietones pazušanu no iOS 6 Beta 4 programmatūras nāk klajā neilgi pēc tam, kad Apple pavēstīja, ka kompānija atteiksies no Google Maps par labu savam piedāvātajam karšu risinājumam.

Abas kompānijas - Apple un Google - cenšas norobežoties viena no otras, jo pēdējā laikā sevišķi pieaugusi uzņēmumu sāncensība viedtālruņu tirgū. Pēdējie dati liecina, ka Google radītā Android sistēma ieguvusi lielāku tirgus daļu nekā Apple iOS. Tāpat jau vēstīts, ka Apple iesaistījusies vairākā stiesvedībās ar tehnoloģiju kompānijām, kuru ražotās ierīces darbojas uz Google radītās Android bāzes, savukārt bijušais Apple vadītājs Stīvs Džobss vēl pirms savas nāves norādījis, ka vēlas «iznīcināt» Android.

Kas ir aprites ekonomika, kādas ir labas ilgtspējīga iepakojuma prakses un kā tās atspoguļojas indivīda un uzņēmuma rīcībā un pasaulē kopumā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem un iepazīstinātu ar aktuālajām tēmām ilgtspējīga un apritīga iepakojuma jomā, Latvijas bezatkritumu pilotprojekta “Tīri.Labi” ietvaros ir tapušas “Iepakojuma akadēmija” video sērijas.

Tajās dažādi nozares eksperti un uzņēmumu pārstāvji ne vien izskaidro ilgtspējas principus, bet arī dalās savā pieredzē par ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbību, īpašu uzmanību veltot produktu iepakojumam. Pievienojies “Iepakojuma akadēmijai” un paplašini savas zināšanas!

Ekspertu pavadībā “Iepakojuma akadēmija” video sērijās tiek pārrunātas tādas tēmas kā aprites ekonomika, iepakojumu pārstrāde, ilgtspējīga iepakojuma veidi, iepakojumu pārstrāde depozīta sistēmas ietvaros, atkritumu daudzuma samazināšana un citas. Savukārt Latvijā pazīstamie zīmoli “Skrīveru saldumi”, “Plūkt”, “Depozīta punkts” un “Clean R” ļauj ieskatīties savu uzņēmumu ikdienā un parāda, kā apritīgums tiek ieviests praksē.

Interneta vietnei YouTube varētu draudēt milzīgs rēķins par autoratlīdzībām, jo tā saistībā ar mūzikas video zaudējusi tiesas cīņā Vācijā, ziņo BBC.

Tiesa Hamburgā lēmusi, ka YouTube ir atbildīga par saturu, ko lietotāji ievieto video koplietošanas vietnē.

Tā prasa, lai video vietne uzstādītu filtrus, kas fiksē, kad lietotāji mēģina ievietot mūzikas klipus, kurus pārvalda autoratlīdzību iekasēšanas grupa Gema.

Grupa tiesā norādījusi, ka YouTube nav darījusi pietiekami daudz, lai šādi autortiesību pārkāpumi nenotiktu.

Gema prasība bija balstīja uz septiņiem atsevišķiem mūzikas klipiem, kas ievietoti vietnē. Taču, ja YouTube būtu spiesta maksāt autoratlīdzības par visiem klipiem, kas tajā ievietoti, tā saskartos ar milzīgu rēķinu, norāda BBC.

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Latvijas biznesa forums Londonā apstiprina investoru interesi par Baltijas reģionu

Pēckrīzes laikā radušies jaunie uzņēmumi ir interesants investīciju lauks ārvalstu, tai skaitā Lielbritānijas, investoriem. Interesi palielina Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ciešā saikne ar abiem – gan Eiropas, gan NVS tirgiem, ekonomiskā atvērtība un pievienošanās eirozonai.

"Latviju kā interesantu tirgu Lielbritānijas uzņēmumiem padara līdzīgā biznesa kultūra, attīstība, tas, ka neeksistē valodas barjera un, protams, Latvija ir lielisks atspēriens Austrumu un NVS tirgum," saka Lords Grīns, Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un investīciju ministrs. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas un Lielbritānijas sadarbība pieaug par 24% gadā, aptuveni 800 dažādu sektoru uzņēmumi no Lielbritānijas sadarbojas ar partneriem Latvijā. Kā dažas no perspektīvākajām nozarēm nākotnes sadarbībā L.Grīns min IKT, enerģētiku un reģionāla mēroga infrastruktūras attīstības projektus.