Ja arī Baltcom un IZZI apvienotos, lielākais TV klientu skaits joprojām būtu Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktā. Lai arī telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma, ja tāds notiktu, kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst., raksta Dienas bizness.

Arī iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli, proti, nav zināms, vai paredzēts pārpirkšanas darījums, vai cita veida sadarbības forma. Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010.gadā tika saņemta Konkurences padomes (KP) atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Arī šobrīd tiek gaidīts KP akcepts un līdz padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Baltcom un IZZI pārstāvju skaidrojumi par darījumu ir lakoniski un pieticīgi. «Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence. Mēs esam pārliecināti, ka iecerētais darījums ļaus mums paplašināt Baltcom infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30% un piedāvāt klientiem daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, līdz ar to nodrošinot turpmāku izaugsmi un nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, kas tas stiprinās veselīgu konkurenci telekomunikāciju nozarē kopumā. Tomēr līdz tālāku paziņojumu sniegšanai mums ir jāsagaida KP stiprinājums,» DB skaidroja Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere. «Pēdējo divu gadu laikā IZZI stratēģija ir bijusi veikt liela mēroga investīcijas infrastruktūras un jaunu, inovatīvu pakalpojumu attīstībā,» DB atzīmēja IZZI valdes priekšsēdētājs Andris Zeļonka, tādējādi, divu spēcīgu tirgus dalībnieku resursu apvienošana, pēc viņa domām, ir loģisks solis.

Vienreiz jau telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI gribēja apvienoties, tāpēc jaunais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina, DB norādīja Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, atzīmējot, ka šobrīd ir grūti saprast, kā apvienošanās darījums ir iecerēts, un kādu mērķu vadīts tas tiek virzīts.

Iepriekš, 2010.gadā, kad uzņēmumi bija saņēmuši Konkurences padomes atļauju, tad IZZI norādīja, ka vēlas iegādāties Baltcom, taču to minēja Baltcom, sakot, ka vēlas iegādāties IZZI. «Domāju, ka tagad situācija nav mainījusies, tāpēc nozares uzņēmumi noraudzīsies, kā šoreiz noslēgsies abu pušu sarunas,» pamatoja I. Muuls.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom ir noslēdzis darījumu par IZZI COM un IZZI grupas uzņēmumu iegādi. Baltcom TV kļūst par visu IZZI COM daļu īpašnieku. Darījuma cena un citi darījuma nosacījumi ir konfidenciāli.

Baltcom un IZZI arī turpmāk darbosies kā atsevišķas juridiskas vienības. Gan Baltcom, gan IZZI klienti turpinās saņemt visus līdzšinējos pakalpojumus. Pašreizējo pakalpojumu cenas un nosacījumi saglabāsies nemainīgi, bet perspektīvā tiks attīstīti jauni, izdevīgi un interesanti piedāvājumi.

«Mūsu stratēģija ir būt vienam no elektronisko sakaru nozares līderiem, gan attīstot jaunus pakalpojumus, gan paplašinot infrastruktūras pārklājumu un mūsu pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Darījums ļaus mums paplašināt Baltcom telekomunikāciju infrastruktūras pārklājumu par aptuveni 30 % un piedāvāt klientiem vēl daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, tādējādi nodrošinot turpmāku izaugsmi, nostiprinot Baltcom pozīcijas tirgū,» norāda Baltcom valdes priekšsēdētājs Vojko Rovere.

Pēc padziļinātas kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru kompānijas Baltkom izpētes kabeļtelevīzijas operatora Izzi īpašnieki un investori nolēmuši atteikties no abu kompāniju vienlīdzīgas apvienošanās un izteikt piedāvājumu nopirkt 100% Baltkom kapitāla daļu, vienlaikus pieprasot Baltkom dibinātāja un vadītāja Pētera Šmidres atkāpšanos no jebkādām saistībām ar Baltkom, sacīja Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Kols sacīja, ka Izzi īpašnieki, kas pastarpināti ir investoru grupa, kam pieder Luksemburgas holdingkompānija Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l, jau vairākus gadus centušies iegūt Baltkom, lai veidotu kompāniju, kas spētu konkurēt ar SIA Lattelecom, un šis mērķis nav mainījies.

«Esam dziļi ieskatījušies Baltkom, visu izanalizējuši un mainījuši savu piedāvājumu. Sacījām Pēterim [Šmidrem], ka neesam vairs ieinteresēti abu kompāniju apvienošanā. Mēs gribam nopirkt visu Baltkom,» teica Kols.

Izzi vadītājs norādīja, ka darījums ar Baltkom vairs nav iespējams Konkurences padomes (KP) pērn atļautajā laikā līdz 15.aprīlim, taču viņš netic, ka termiņa pagarināšanai un darījuma atļaušanai pārpirkšanas, nevis apvienošanās formā KP varētu likt kādus šķēršļus. Pēc KP atļaujas atjaunošanas, Baltkom īpašniekiem piekrītot, darījums varētu notikt sešu nedēļu laikā, Kols teica.

Neatkarīgi no tā, vai izdosies drīzumā nopirkt kabeļtelevīzijas un elektronisko sakaru operatoru Baltkom, Izzi mērķis ir kļūt par nopietnu konkurentu Lattelecom visās elektronisko sakaru jomās, saka Izzi valdes priekšsēdētājs Helmuts Kols.

Arī pēc Baltkom paziņojuma 7.aprīlī, ka tas atradis sev finanšu investoru un izsaka pretpiedāvājumu nopirkt 100% Izzi un nomainīt tā vadību, Izzi savu nostāju nemainīja. Izzi preses pārstāvis Oskars Lakšēvics pēc Baltkom paziņojuma informēja, ka Izzi joprojām drīzumā vai arī tālākā nākotnē vēlas nopirkt Baltkom un veidot elektronisko sakaru uzņēmumu, kas varētu konkurēt ar Lattelecom.

Kols jau pirms Baltkom paziņojuma sacīja - viņš zinot, ka Baltkom esot otrs pircējs vai investors.

Kols intervijā pirms šī notikumu pavērsiena teica, ka Izzi centīšoties izvērst konkurenci ar Lattelecom trīs galvenajās jomās, kurās abi uzņēmumi cīnās par klientiem, proti, maksas televīzijas tirgū, interneta pakalpojumu sniegšanā un balss telefonijā.

Konkurences padome (KP) ir atļāvusi Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

Kabeļtelevīzijas operators IZZI nesaņemot kvalitatīvu bezmaksas kanālu signālu, jo Lattelecom esot kvalitātes kritums šo kanālu apraidē.

IZZI norāda, ka problēmas tiekot novērotas no 16.decembri, kad Lattelecom veicis programmnodrošinājuma maiņu raidītājiem.

«Šī situācija mums rada nopietnas problēmas. Katru dienu saņemam aizvien vairāk neapmierinātu klientu zvanu, kas sūdzas vai nu par traucējumiem ētera kanālu apraidē, vai par to pilnīgu trūkumu.» uzsver IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno.

Problēmas konstatētas pilnīgi visās 67 IZZI galastacijās. «Jāuzsver, ka pēc Lattelecom veiktajiem uzlabojumiem IZZI tehniskais dienests veica mērījumus, kuru laikā tika konstatēts miljoniem kļūdu datu plūsmā,» pārliecināta ir E. Jugno, paskaidrojot, ka tieši Lattelecom šobrīd ir monopilists nacionālo kanālu signāla nodrošināšanai.

Būtu labi, ja ne tikai telekomunikāciju uzņēmumi Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi, pēc viņa teiktā, zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji.

Ja abi uzņēmumi – Baltcom un IZZI viens no otra pārņemtu labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varēs konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, turpināja E. Karnītis.

Viņš arī atgādināja, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes jeb 4G frekvences, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt ar mobilo sakaru operatoriem, proti, bezvadu datu pārraides lauciņā.

Ja pirms pāris gadiem IZZI bija problēmas ar kvalitātes latiņu, jo tika saņemtas daudz klientu sūdzības, tad šobrīd situācija ir uzlabojusies un IZZI šajā pozīcijā ir daudz ko uzlabojis. Jā, arī tagad saņemam sūdzības par IZZI, vēl vakar zvanīja viena sieviete un pie vārda IZZI sāka raudāt, bet sūdzības tiek saņemtas arī par citiem pakalpojuma sniedzējiem, stāstīja E. Karnītis. Tāpat šobrīd ir mainījusies Baltcom vadība un finanšu situācija, tādējādi abu uzņēmumu svaru kausi varētu būt līdzvērtīgi pirms pieņemts lēmums par apvienošanās darījuma formu.

Pērn Izzi zaudējumi sasnieguši 3,65 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

2012. gadā uzņēmuma zaudējumi bija 1,85 miljoni eiro.

Kā skaidro Izzi valdes locekle Dace Markeviča, zaudējumi 2013.gadā pamatā skaidrojami ar jauno akcionāru veikto Izzi aktīvu izvērtēšanu, optimizēšanu un attiecīgi bilances sakārtošanu.

Baltcom grupas ietvaros 2014.gadā uzņēmums prognozē mērenu, stabilu izaugsmi, ieviešot jaunus telekomunikāciju pakalpojumus - interneta televīziju, interaktīvo televīziju, kā arī turpinot piedāvāt un nākotnē attīstīt elektroenerģijas tirdzniecību klientiem, skaidro Izzi pārstāve.

Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedza 7,4 miljonus eiro, un aktīvu atdeve bijusi mīnus 13,39%.

Par telekomunikāciju uzņēmuma SIA Izzi Com valdes locekli iecelta Dace Markeviča, liecina Lursoft dati.

Pēc Lursoft pieejamās informācijas, D. Markeviča patlaban ieņem amatus deviņos uzņēmumos, tostarp AS Balticom, SIA Interneta pasaule, SIA Baltcom TV un citos.

Pēc reģistrētajām izmaiņām SIA Izzi Com valde turpina strādāt divu personu sastāvā – valdes locekles amatu ieņem D. Markeviča, bet valdes priekšsēdētāja pienākumus kopš 10.septembra pilda Vojko Rovere.

SIA Izzi Com dibināts 1998.gadā kā SIA Datu Komunikāciju Centrs. Pagājušajā gadā kabeļu telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēja apgrozījums sasniedzis 379,36 tūkstošus latu, savukārt peļņa – 35,368 tūkstošus latu.

Īpašuma zādzības Rīgā un Rīgas reģionā zagļi veic aizvien profesionālāk, līdz ar to viņu guvums ir krietni lielāks

Kaut arī par īpašumu apzagšanas gadījumiem dzirdams vai ik dienas, Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā šādu zādzību skaits Rīgā un Rīgas reģionā sarucis par teju 30%. «Domāju, ka zagļi kļūst arvien profesionālāki, jo gadu laikā ir pieaudzis zaudējuma apmērs. Zagļi vairāk koncentrē savu uzmanību uz finansiāli vērtīgākajām un vieglāk realizējamajām lietām, tāpēc veiksmīgas zādzības gadījumā mantas īpašniekam tiek nodarīti ievērojami zaudējumi. Lielākie zaudējumi kādam privātmājas īpašniekam bijuši 300 tūkstošu eiro apmērā,» pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes 2.biroja 2.nodaļas priekšnieks Jevgeņijs Semjonovs.

Plānotā Latvijas telekomunikāciju IZZI un Baltcom apvienošanās ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs, DB savu vērtējumu sniedza TV3 un LNT īpašnieka MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

«Kopš ekonomiskās krīzes sākuma 2009.gadā, TV kanāli vairs nevar ekonomiski pastāvēt tikai no reklāmas ieņēmumiem, tādējādi maksa no operatoriem par TV kanālu izmantošanu ir kritiski svarīga vietējās televīzijas nozares ilgtspējai. Apvienotajam uzņēmumam būs iespēja izmantot savu lielo abonentu skaitu kā «ieroci» sarunās ar TV kanāliem, pieprasot TV saturu dot par brīvu un apdraudot vietējās televīzijas nozares pastāvēšanu,» skaidroja K. Ozoliņš.

Db jau vēstīja, ka otrdien IZZI un Baltcom paziņija par to, ka uzņēmumu īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Latvijas telekomunikāciju uzņēmums IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Kopumā pagājušo gadu vērtējam pozitīvi, DB norāda IZZI attīstības direktore Sandra Kraujiņa, uzsverot, ka pērn uzņēmums nozīmīgus finanšu ieguldījumus veica infrastruktūrā un uzņēmumā attīstībā.

2010. gadā IZZI turpināja ES fondu projekta īstenošanu, ieviešot DOCSIS 3.0 tehnoloģiju, kas ļauj nodrošināt interneta pieslēgumu ar ātrumu līdz 100 Mbit/s. Kopējās projekta izmaksas pārsniedz 800 tūkst. eiro, no kuriem 254 tūkst. eiro ir ES līdzfinansējums, skaidro viņa.

«Tāpat pērn Konkurences padome, balstoties uz IZZI un Baltkom pieteikumu, deva atļauju abu sabiedrību apvienošanās darījumam. Šāda mēroga apvienošanās darījumi vienmēr ir saistīti ar lieliem izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar tirgus, uzņēmumu izpēti un analīzi,» atzīmēja S. Kraujiņa.

Konkurences padome (KP) līdz 17.septembrim aicina uzņēmumus sniegt viedokli par plānoto Baltkom un IZZI apvienošanos pozitīvo un negatīvo ietekmi uz konkurenci un patērētājiem.

KP ziņojumu par abu uzņēmumu grupas apvienošanos saņēma 30.jūlijā.

Baltkom grupā ietilpst: AS TV Latvija, SIA Aldems, SIA Baltinet Data, SIA MFL Serviss, SIA LV DATS, kopīga izšķiroša ietekme pār SIA TV 24, SIA TELEVIDEOTĪKLS, SIA Technonet, SIA Multitone Balt, SIA Neonets.

Savukārt IZZI grupā: SIA IZZI Ethernet, SIA COM4TEL Sakari, AS IZZI FAO, SIA IZZI Ultracom, SIA DT Komunikācijas, SIA MAKSINETS, SIA FASTNETS, SIA LCOM, SIA A Technologies, SIA Intentus Inkaso.

Apvienojoties Baltkom un IZZI, «tandēma» kopējā tirgus daļa maksas TV pakalpojumu tirgū Rīgā būtu aptuveni 50%, bet visā Latvijā ap 30%, liecina DB rīcībā esošā informācija, kas iesniegta KP izvērtēšanai.

Rīgas pagabaltiesa noraidījusi Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieteikumu pret telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju IZZI. LaIPA vēlējās, lai IZZI tiek noteikts pagaidu aizsardzības līdzeklis – aizliegta fonogrammu retranslēšana pa kabeļiem līdz tiek slēgts līgums par maksājamajām atlīdzībām.

Marta vidū LaIPA vērsās Rīgas apgabaltiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu no kabeļtelevīzijas operatora IZZI saistībā ar tās rīcību, izmantojot fonogrammas un izpildītāju darbus bez atbilstoša līguma noslēgšanas. Kopā ar prasības pieteikumu Rīgas apgabaltiesā tika iesniegts lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu.

IZZI jau iepriekš atzina izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmumam nav bijis pieņemams LaIPA pieprasītais atlīdzības apjoms, un uzņēmums jau pēc prasības iesniegšanas apgabaltiesā pauda, ka ir gatavs tiesāties.

Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka Autortiesību likums izpildītājiem un fonogrammu producentiem dod tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par komerciālos nolūkos publicētu fonogrammu izmantošanu, bet nedod tiesības aizliegt fonogrammu vai izpildījuma izmantošanu raidīšanā. Tādējādi fonogrammu producenti un izpildītāji nevar aizkavēt komercfonogrammu raidīšanu, bet gan tiem ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību, pieprasīt slēgt līgumu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu, iekasēt atlīdzību un tālāk sadalīt ieņēmumus.

Turpinot jaunā optiskā tīkla būvniecību, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs IZZI to ir izbūvējis Ādažos, tādējādi ciema iedzīvotājiem ir iespēja saņemt digitālās televīzijas pakalpojumus, kā arī optisko internetu.

Gada sākumā IZZI pieņēma lēmumu ieguldīt 10 milj. eiro tīkla attīstībā, atgādina IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Jaunās iespējas, sniedz iespēju piedāvāt klientiem jaunus pakalpojumus, piemēram, IZZI Prime mājas telekomunikāciju tīklam var pieslēgt IPhone un Android viedtālruņus, tādējādi tos var izmantot zvaniem pēc fiksētiem tarifiem.

IZZI finanšu gadā, kas ilga no 2009.gada 1.decembra līdz pagājušā gada 30.novembrim, strādāja ar 6,9 milj. Ls apgrozījumu, bet pretēji peļņai gadu iepriekš, uzņēmums pērn cieta 303,4 tūkst. Ls zaudējumus.

Par IZZI īpašnieku 2008.gadā kļuva kompānija Contaq Latvian Cable, kuras dibinātājs ir Luksemburgas uzņēmums Contaq Latvia Cable Holding S.a.r.l.

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis telekomunikāciju uzņēmums SIA Izzi, kā parādnieku norādot SIA Baltcom TV, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Ķīla dota kopā ar SIA Izzi Ultracom, SIA Fastnets, SIA DT Komunikācijas, SIA Intentus Inkaso, SIA Izzi FAO, SIA Com4tel sakari, SIA Maksinets, SIA Lcom, SIA Dobeles Telesat un SIA Maksinets.

Komercķīlas maksimālā prasību nodrošinājuma summa ir 29,5 miljoni latu un to ņēmusi SEB banka.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmums Reģistrs reģistrējis 139 komercķīlas, bet 84 tika dzēstas.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 124 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 80 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 43 miljardi lati.

IZZI atzīst izpildītāju un fonogrammu producentu tiesības saņemt atlīdzību, tomēr uzņēmuma nav pieņemams Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) pieprasītais atlīdzības apjoms. Uzņēmums ir gatavs aizstāvēt savas tiesības un klientu intereses tiesā.

«Mēs jau ilgstoši esam mēģinājuši rast vienošanos ar LaIPU, tomēr piedāvātie tarifi bijuši pārlieku augsti. Turklāt, kas ir ļoti būtiski, nav saprotams, uz kādiem aprēķiniem LaIPA balstījusies, nosakot atlīdzības apjomu blakustiesībām. Nav veikti ne atbilstoši mērījumi, ne pētījumi, kas varētu pamatot pieprasītos tarifus. Mūsu galvenais mērķis ir aizstāvēt mūsu klientu intereses, un darīsim visu iespējamo, lai nebūtu jāpalielina abonēšanas maksa mūsu pakalpojumiem nepamatoti augstu tarifu dēļ. Mēs esam pilnīgi pārliecināti par savu taisnību, ko arī grasāmies pierādīt tiesā,» pamato IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

http://db.lv/uploads/ck/images/untitled(48).jpg

Tāpat no KP lēmuma izriet, ka līgumos par maksas TV pakalpojumiem ar jauniem abonentiem kopuzņēmumam būs jāietver divas iespējas attiecībā uz līguma noslēgšanu, proti, līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, kuru slēdzot, abonents maksā par maksas TV ierīkošanu pilnu summu; līgums bez minimālā termiņa un līgumsoda par tā pirmstermiņa izbeigšanu, bet ar iespēju abonentiem maksas TV ierīkošanas maksu sadalīt, nepārsniedzot 24 mēnešus, un par līguma pirmstermiņa izbeigšanu abonents maksā atlikušo ierīkošanas maksu, kas ir proporcionāla atlikušajam periodam. Vidējai ierīkošanas maksai, kas tuvināta ierīkošanas izmaksām, ir jābūt norādītai līgumā.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs IZZI saviem klientiem sācis piedāvāt iespēju rēķinus par pakalpojumiem apmaksāt Maxima veikalos visā Latvijā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

«Vēl arvien Latvijā ir daudz cilvēku, īpaši gados vecāki ļaudis, kuri rēķinu apmaksu veic pasta nodaļās un banku filiālēs,» norāda IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa. Šī iemesla dēļ telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs sācis piedāvāt iespēju par pakalpojumiem samaksāt veikalos. Tas esot tāpat kā norēķināties par parastu pirkumu veikalā.

Analizējot klientu rēķinu apmaksas paradumus, IZZI konstatējis, ka aizvien pieprasītāki kļūst elektroniskie rēķini. Vēl gada sākumā ierastā papīra rēķina vietā e-rēķinam pieteicās 26% IZZI klientu, bet jau tagad šis skaitlis sasniedzis 40% un turpina augt. «Interesanti, ka e-rēķinam piesakās ne vien tie klienti, kuri izvēlas lietot IZZI internetu, bet arī cilvēki, kas izvēlējušies tikai mūsu televīzijas vai mājas telefonsakaru pakalpojumus,» sacīja S. Kraujiņa.

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmumu SIA Baltcom TV un SIA IZZI īpašnieki veic sarunas par abu uzņēmumu darbības apvienošanu. Saskaņā ar portāla db.lv rīcībā esošo neoficiālo informāciju tā ir Baltcom TV iniciatīva.

Iecerētā darījuma mērķis ir fokusēt kopējos uzņēmumu resursus tālākai interaktīvo pakalpojumu attīstībai un jaunu, mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Šobrīd ir iesniegts pieteikums Konkurences padomē, jo iecerētajam darījumam ir nepieciešama padomes atļauja. Līdz Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai abas kompānijas turpinās darboties kā neatkarīgi uzņēmumi. Iecerētā darījuma struktūra un nosacījumi ir konfidenciāli.

«Telekomunikāciju nozares konsolidācija ir globāla tendence, no kuras ieguvējiem jābūt visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši, mūsu klientiem,» norāda Vojko Rovere, Baltcom valdes priekšsēdētājs.

Telekomunikāciju operators IZZI brīdina, ka parādījušies ļaundari, kuri, uzdodoties par IZZI darbiniekiem un izmantojot cilvēku lētticību, mēģina iekļūt dzīvokļos un veikt zādzības, DB informē IZZI preses sekretārs Oskars Lakšēvics.

«Mūsu uzņēmuma pārstāvjiem vienmēr redzamā vietā ir identifikācijas karte ar personas vārdu, uzvārdu. To, vai šie cilvēki tiešām ir mūsu pakalpojumu konsultanti, jebkurš var noskaidrot, zvanot uz IZZI diennakts klientu apkalpošanas centriem,» skaidro IZZI klientu apkalpošanas daļas vadītāja Ilze Pūne, aicinot pārbaudīt personu identitāti un šaubu gadījumā nelaist aizdomīgas personas dzīvoklī.

IZZI ir gatavs sniegt visu nepieciešamo atbalstu policijai, lai pēc iespējas ātrāk šādi krāpnieki tiktu aizturēti un sodīti.

Šis nav pirmais krāpšanas gadījums. Jau pirms kāda laika līdzīgā veidā, uzdodoties par uzņēmumu Baltcom, Lattelecom, Latvenergo u.c. darbiniekiem, ļaundari mēģināja apkrāpt cilvēkus un veikt zādzības.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā nozagta 421 automašīna, kas ir par 53 automašīnām vairāk nekā pērn šādā laika periodā, liecina Valsts policijas dati.

No tām 159 automašīnas bijušas ražotas laika posmā no 2006.gada līdz 2015.gadam. Analizējot zādzības, redzams, ka zagļu pielietotās tehnoloģijas arvien attīstās – gada otrajā pusē zagļi iemanās nozagt pat tajā pašā gadā ražotas automašīnas. Šāda tendence tika novērota jau pagājušajā gadā, kad rudenī, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, tika nozagtas vairākas 2014.gadā ražotas automašīnas. Policija prognozē, ka tuvākajos mēnešos zagļi būs iemanījušies aizdzīt arī vairākus šogad ražotos auto – pagaidām Latvijā nozagtas divas 2015.gadā ražotas automašīnas, taču līdz gada beigām šis skaitlis varētu krietni pieaugt.

Veikalu zagļi Baltijas valstīs mazumtirgotājiem šogad rada zaudējumus aptuveni 1,4% apmērā no to apgrozījuma. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropā aiz Krievijas, kur zagļi mazumtirgotājiem rada zaudējumus 1,61% apmērā no apgrozījuma, un Turcijas (1,52%), ziņo ERR.

Mazumtirgotāju veiktajā pētījumā konstatēts, ka visvairāk veikalu zagļi tīko pēc pārtikas, alkohola, cigaretēm, kosmētikas un elektroierīcēm.

Pozitīvais aspekts pētījumā ir tas, ka šogad, salīdzinot ar 2009. gadu zagļi mazumtirgotājiem rada par vidēji 4,4% mazākus zaudējumus, tādējādi Eiropas mazumtirgotājiem zagļu radītie zaudējumi šogad līdz šim samazinājušies līdz 29,5 miljardiem eiro.

No visiem zagšanas izraisītajiem mazumtirgotāju zaudējumiem lielāko daļu veido tieši veikalu zagļu darbības (47,8% gadījumu), taču aktīvi mazumtirgotājus «aptīra» arī paši darbinieki (29,8% gadījumu).